Lielbritānijas mazumtigotāja Marks&Spencer (M&S) gada pilnsapulcē draud dumpis saistībā ar 15 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu atalgojuma līgumu, kas piedāvāts tā jaunajam vadītājam, ziņo Sky News.
Marks Bolands (Marc Bolland) piekrita pāriet darbā uz M&S no lielveikalu ķēdes Morrisons pagājušā gada novembrī, bet daži akcionāri uzskata, ka līgums, ko viņš parakstīja, ir pārāk dāsns.
Sasniedzot konkrētus mērķus, M. Bolands saņems 6,3 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (skaidrā naudā un akcijās) kā bonusu papildus viņa pamatalgai, kas ir 975 tūkstoši Lielbritānijas sterliņu mārciņu.
Viņš arī saņems līdz 7,5 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu potenciālo nākotnes prēmiju vietā, kuras viņš varētu būtu saņēmis Morrisons.
Royal London Asset Management, kam pieder daļa M&S akciju, pārstāve Džeina Kofeja (Jane Coffey) norādījusi, ka šis «zelta sveiciens» ir pārmērīgs un viņa nolēmusi izmantot savas balstiesības, lai noraidītu kompānijas atlīdzības politiku.
«Markam Bolandam tiek maksāts par naudu, ko viņš varētu būt nopelnījis Morrisons, kā arī par viņa nākotnes sniegumu M&S - viņam tiek divkārt atlīdzināts, un abas atalgojuma paketes ir diezgan labas,» viņa stāstījusi.
Medijs norāda, ka FTSE 100 kompāniju priekšnieku vidējā alga pēdējo desmit gadu laikā ir vairāk nekā dubultojusies.
Vislabāk atalgotais vadītājs pagājušajā gadā bija Bārts Behts (Bart Becht) no Reckitt Benckiser, kurš nopelnīja 92 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu. Desmit gadu laikā, ko viņš ir strādājis kā priekšnieks, B. Behts dubultojis kompānijas ieņēmumus, pārdodot tādus produktus kā Vanish, Finish un Cillit Bang.
Pēdējos mēnešos akcionāru sacelšanos pret vadības atalgojumu piedzīvojušas arī tādas kompānijas kā Tesco, Xtrata un WPP.