Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

No 1. jūnija Carnikavas novadā visām tūristu mītnēm jāmaksā nodeva par katru klientu, kas tajās pavadījis nakti.

Pašvaldība uzsver, ka iegūtie līdzekļi tiks izmantoti teritorijas labiekārtošanā, kas nāks par labu tūrismam, jo tūrisma infrastruktūra neesot jāizbūvē par vietējo iedzīvotāju nodokļu naudu. Pret jauno nodevu asi iestājas Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

E. Buncis: vēl vienai arēnai Rīgā nav vietas

Jaunas arēnas būvniecības plāns Rīgā varētu ciest fiasko, jo pat Arēnā Rīga tikai 1% pasākumu bijuši izpārdoti.

Būve

Sākums lielajai Rīgas Doma atdzimšanai

Lai arī Rīgas Doma baznīcas rekonstrukcijai un restaurācijai atvēlētie četri miljoni latu sedz tikai nelielu daļu vēsturiskās celtnes vajadzību, pozitīvas pārmaiņas būs acīmredzamas jau nākamgad.

Latvija var zaudēt naftas cauruļvadu uz Ventspili un pat teorētisku iespēju jebkad atjaunot naftas tranzītu pa cauruļvadu.

Latviju šķērsojošā maģistrālā naftas cauruļvada īpašnieks LatRosTrans, šķiet, uzsācis kopš 2003.gada nestrādājošajā cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšanu, visticamāk, lai pārdotu to pasaules tirgū.

Krīzes gada bilance lauksaimniecībā

Z/s Rožkalni pērn izdevies apgrozījumu audzēt par 10%, lepojas tās īpašnieks Ivars Ādamsons.

Intervija

Neziņa biedē

Neziņas dēļ par nekustamā īpašuma nodokli šobrīd daudzas mājsaimniecības baidās pirkt īpašumu kredītā, intervijā atzīst šobrīd kredītu tirgū vienas no aktīvākajām spēlētājām - Nordea bankas - Klientu apkalpošanas tīkla direktore, valdes locekle Jana Strogonova.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Šogad galveno profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu devumu enerģētikā saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošais pētnieks Jānis Kleperis, informē AS "Latvenergo" pārstāvji.

Latvijas zinātnieki 24.reizi saņem Gada balvas enerģētikā. "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) pasniedz Gada balvu zinātniekiem, lai veicinātu nozares un zinātnes attīstību, izceltu izcilu jauno zinātnieku veikumu vai mūža devumu enerģētikā.

J.Kleperis savu akadēmisko un zinātnisko darbību ir veltījis ūdeņraža iegūšanas un uzkrāšanas tehnoloģiju pētījumiem Latvijas enerģētikai. Nodarbojies ar ūdeņraža īpašību un mijiedarbības pētījumiem jau no LU CFI pirmsākumiem, izveidojis un vadījis Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratoriju, kas, paplašinoties pētījumu laukam, tika pārdēvēta par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratoriju. Valsts pētījumu programmās "Enerģētika" darbojas kopš to izveides un šobrīd realizētajā programmā tiek vadīta darba paka "Ūdeņraža ieguves tehnoloģiju izvērtējums atkarībā no resursa, energopatēriņa, izmaksām, elastības un paplašināšanas iespējām".

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pēdējās nedēļas laikā Latvijas enerģētikas nākotnes apspriešana kļuvusi par karstu tematu. Tuvu finišam ir Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Latvijas Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam, ko jau septembra sākumā plānots skatīt Ministru kabinetā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Taču paralēli šai stratēģijai ir izstrādāta cita - Latvijas Zaļās enerģijas stratēģija 2050, ko radījuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Abas stratēģijas pašlaik gan plašākai publikai netiek rādītas, toties to veidotāji tās sākuši jau aizstāvēt gan formālās, gan neformālās tikšanās reizēs.

«Ekonomikas ministrijā diemžēl nav neviena speciālista, kam būtu enerģētiķa izglītība, tāpēc nav profesionāļu, kas šāda līmeņa plānošanas dokumentu varētu izstrādāt,» tā RTU profesore Dagnija Blumberga. Kamēr EM savu stratēģiju vēl tuvākās nedēļas gatavojas apspriest ar enerģētikas ekspertiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, D. Blumbergas vadībā izstrādātā stratēģija jau iesniegta Latvijas valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Tautsaimniecības komisijai. «Pietiek guldīt līdzekļus tādos projektos, kas veicina fosilo energoresursu izmantošanu un kļūst par slogu visai Latvijas tautsaimniecībai. Negribam pieļaut, ka priekšvēlēšanu troksnī tiek izdzīti cauri atkal kārtējie Ministru kabineta noteikumi par dārgiem, bet nevajadzīgiem gāzes projektiem, kāds ir, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes terminālis,» tā D. Blumberga.

Latvija enerģētikā atgriezīsies pie kūdras, ar to paredzēts aizstāt 20-30% no pašreizējā biomasas patēriņa, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam.

Ar Latvijā iegūtiem ogļūdeņražiem naftu un gāzi varētu aizstāt pat 10% no pašreizējā kopējā Latvijas energoresursu patēriņa, bet pašlaik importēto energoresursu - degvielas un gāzes apjomus līdz 2030. gadam paredzēts samazināt uz pusi, skaidro EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Enerģētikā šis ir pirmais tik tāla termiņa politikas plānošanas dokuments, līdz šim nozare vadījās pēc Enerģētikas pamatnostādnēm līdz 2016. gadam.

Līdz 2030. gadam pusi Latvijā saražotās enerģijas paredzēts ražot no atjaunojamiem energoresursiem (AER), kur visvairāk darāmā esot transporta sektorā. «Pašlaik Latvijā tiek ražota pirmās paaudzes biodegviela no rapšiem un graudiem, kādu laiku šī ražošana turpināsies, bet šie produkti neatbilst ilgtspējības kritērijiem. Līdz 2030. gadam tiks pāriets uz otrās vai pat trešās paaudzes biodegvielas ražošanu. Latvijai ir potenciāls koksnes degvielas ražošanai, par ko a/s Latvijas valsts meži jau ir veikuši priekšizpēti, līdz ar to no 2017. gada Latvijā varētu būt koksnes biodīzeļa rūpnīca,» stāsta J. Pūce.

Lauksaimnieki šobrīd nodokļus spiesti maksāt dubultā apjomā – ne tikai uzņēmuma ienākuma nodokli, kas ir 15 %, bet arī iedzīvotāju ienākuma nodokli – 26 %. Kopējam nodokļu slogam tuvojoties 40 %, ievērojami rūk arī zemnieku konkurētspēja.

Šāda situācija izveidojusies, 2009. gada beigās finanšu ministra Einara Repšes vadībā steigā veicot grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Grozījumu galvenais mērķis bija piemērot ienākumu nodokli ienākumiem no uzņēmējdarbības - dividendēm un kapitāla pieaugumam, taču zemniekiem šīs izmaiņas nesušas pārsteigumus.

«Tam, ka jūs izkliedzat par saviem atlaižu kuponiem plašajā atvērtajā interneta tīklā, nav nekādas vērtības, jo neviens jau neklausās,» pārliecināts mārketinga eksperts Kriss Brogans, iesakot izvēlēties personīgāku komunikāciju.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu.

Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra.

Taču jautājums, vai un cik lielā mērā Latvijas kūdru var izmantot enerģētiskajām vajadzībām, vairāku iemeslu dēļ ir grūti atbildams.

Latvijā kūdru iegūst jau no XVII gs., taču enerģētikā praktiski neizmanto kopš 2003.gada, kad pēc Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas tā tika pārbūvēta, lai kā kurināmo izmantotu dabasgāzi. Turklāt Eiropas Savienībā (ES) kūdru klasificē kā fosilo kurināmo, tādēļ ar ES struktūrfondu atbalstu celtajās vai renovētajās katlu mājās siltumenerģijas ražošanā to zināmu laiku izmantot nedrīkst. Rezultātā 2021.gadā Latvijā tika iegūtas 6000 tonnas enerģētiskās kūdras, un kūdra kopējā Latvijas energobilancē bija 0,04%.

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Fragments no intervijas

Gadās, ka jūs vēl uzrunā kā enerģētikas un klimata ministru un jūs dedzīgi labojat, ka pareizi ir klimata un enerģētikas ministrs. Šķiet, ka kārtība ir būtiska ne tikai burta pēc. Vai tā ir, vai klimats arī pēc būtības ir pirmajā vietā un pēc tam enerģētika? Kāpēc?

Taisnība, šis brīdis tiešām ir saistīts ar ļoti konkrētiem izaicinājumiem enerģētikā. Mēs sastopamies ar bezprecedenta cenu kāpumu, ir problēmas ar energoresursu pieejamību, mēs to izjūtam katrs savā ikdienas dzīvē! Paralēli tam notiek ļoti strauja transformācija enerģētikā, ievērojot tieši atteikšanos no fosilajiem energoresursiem. Protams, patlaban enerģētikas tēma ir numur viens, jo tā tieši ietekmē mājsaimniecību ikdienu un uzņēmēju konkurētspēju. Raugoties arī uz īstermiņa uzdevumiem, enerģētika ir pirmajā vietā. Dienaskārtībā ir sadales un pārvades tarifu jautājumi, ir arī vēja un citu atjaunojamo energoresursu jaudu ģenerācijas palielināšana, ir jautājumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādes nodrošināšanu. Tomēr, raugoties uz to, kā mēs dzīvosim turpmāk un kā dzīvos mūsu bērni, šajā gadījumā priekšplānā parādās klimata joma. Pie šīs atklāsmes esam nonākuši ilgstošu debašu ceļā. Vēl pirms desmit gadiem mums valstī bija pietiekami liels skeptiķu loks, kuri apšaubīja klimata pārmaiņu esamību vispār un to ietekmi globāli uz civilizāciju kopumā. Šīs balsis pēdējā laikā patiešām ir noklusušas.

34% darbinieku piedāvāts samazināt atalgojumu, 29% – piedāvāts maksāt algu aploksnē, bet 17% - nodibināt mikrouzņēmumu, liecina CV Online aptauja.

Darba devēji vēl joprojām meklē dažādus veidus, kā «optimizēt» darbaspēka izmaksas. Eksperti norāda, ka uzņēmumi izvēloties vieglāko ceļu, bet arī valdībai esot jādomā, kādēļ tik liels procents darba devēju izvēlās prettiesiskas izmaksu samazināšanas metodes.

Eksperti: valstij laiks samazināt ietekmi airBaltic

Strīdos ap airBaltic Vilis Krištopans saredz daudz politikas, kam nav sakara ar ekonomiku.

Enerģētika

Vaiņodē klusi būvē biogāzes rūpnīcu

Ap vērienīgo biogāzes kompleksu Vaiņodes pagasta Smaidās un Bebriņos norit teritorijas sakopšanas darbi un ceļa izbūve, novēroja DB. Kurš īsti šobrīd ir biogāzes kompleksa īpašnieks, nav zināms. Kompleksu grezno tikai Lietuvas kapitāla tehnoloģisko iekārtu piegādātāja Dotnuvos projektai nosaukums.

Par uzņēmēja Andra Griģa izveidotā cūkkopības kompleksa Vaiņodes bekons iegādi interesējušies dāņu uzņēmēji, kuru rīcībā bijusi tikai Swedbank zināma komercinformācija.

Tā DB apgalvoja SIA Vaiņodes bekons īpašnieces - a/s Tak-G akcionārs Ēriks Štālbergs. Decembra sākumā Liepājas tiesa pieņēmusi lēmumu saskaņā ar a/s Swedbank pieteikumu atļaut pārdot labprātīgā izsolē cūku kompleksam SIA Vaiņodes bekons piederošo nekustamo īpašumu, kas ieķīlāts par labu Swedbank.

Bankas nākamgad pelnīs

2011.gadā Latvijas banku tirgus, kas līdzšinējos pāris gadus slikto kredītu dēļ cieta lielus zaudējumus, atkal strādās ar peļņu Arī jaunu kredītu skaita un apjoma, kā arī banku nozarēs strādājošo pieaugumu nākamgad intervijā DB prognozē DnB NORD Bankas vadītājs Andris Ozoliņš.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Izejvielu cenu pieaugums turpina kāpināt ražotāju cenas, liekot Latvijas ražotāju produkcijai pamazām zaudēt konkurētspēju. Lai gan pagaidām ražotājus glābj tas, ka uzņēmumi lielākoties ražo nišas produktus, eksperti cer uz situācijas normalizēšanos.

Enerģētika

Latvijas gāzes saimniekošana Inčukalnā neesot šķērslis

A/s Latvijas gāze saimniekošana Inčukalna krātuvē neapdraudot LNG projekta attīstību Latvijā, uzsver a/s Latvijas gāze. Tomēr ekonomikas ministrs Artis Kampars0 uzsver, ka alternatīvas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijā ir apdraudētas, kamēr par gāzes infrastruktūru pilnīga noteikšana ir tikai a/s Latvijas Gāze.

Pārtika

Dzirnavnieks šogad ieguldīs miljonu

Graudu pārstrādes a/s Rīgas Dzirnavnieks šogad plāno investēt vairāk nekā vienu miljonu latu. Investīcijas galvenokārt tiks novirzītas graudu pieņemšanas un apstrādes procesu uzlabošanā, kā arī energoresursu optimizācijas jomā. A/s Rīgas Dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons stāsta, ka daudz līdzekļu un laika resursu tiek ieguldīts samērā nelielos projektos, kas palīdz uzlabot ražošanas efektivitāti, celt saražotās produkcijas iznākumu, kvalitāti un ražošanas līniju noslodzi.

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Finiera 13 akciju īpašnieks Armands Apfelbaums sarunā ar laikrakstu atzina, ka pēc Krievijas kompānijas Sveza izteiktā publiskā piedāvājumu iegādāties Latvijas Finiera akcijas par to nominālvērtību pie viņa vērsušies vairāki esošie akcionāri ar jautājumu, ko darīt – pārdot vai nepārdot, vai tiek piedāvāta atbilstoša cena. Tas viņam licis aizdomāties par pēc iespējas vairāk akcionāru apvienošanu, lai izveidotu nopietnu paketi ne tikai labākas cenas iegūšanai par vienu Latvijas Finiera akciju, bet arī iespējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piemēram, akcionāru sapulcēs.

Celulozes rūpnīcai politiskais atbalsts liegts

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu.

«Šķiet, pašreizējā politiskā elite jau ilgstoši izvairoties atbildēt konkrēti JĀ vai NE, bet vienkārši novilcina atbildes sniegšanu,» saka nesen izveidotās celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs. Arī ciki investori atzīst, ka projektiem Latvijā ir tendence iestrēgt nodokļu un birokrātijas slazdos.

Atkritumu apsaimniekošanai izvēlas koncesiju

Lauku saimniecību modernizācijas pasākumā iesniegto projektu finansējums jau teju vai izsmēlis kopumā pieejamos 51,5 milj. latu, trijās no deviņām reģionālajām pārvaldēm projektu pieņemšana jau apturēta. Iesniegtie projekti paredz aptuveni 1300 jaunu tehnikas vienību iegādi un 500 fermu, noliktavu un citu būvju celtniecību vai rekonstrukciju.

Intervija

Dombrovskis: nekustamā īpašuma nodokli vajag divkāršot

Lai konsolidētu nākamā gada valsts budžetu, jāpārskata patēriņa un īpašuma nodokļu likmes.

Meža nozare

Kokrūpnieki recesijas apstākļos iemanās gūt rekordpeļņu

Lai arī 2009. gads meža nozares uzņēmumiem iezīmējies ar apgrozījuma kritumu, tomēr daļa kokrūpnieku spējusi būtiski palielināt savu tīro peļņu. «Būvniecība un mēbeļu patēriņš saruka gan Latvijā, gan ārzemēs, bet Latvijas zāģmateriālu ražotāji spēja izmantot lielākajos noieta tirgos radušos unikālo situāciju,» skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Latvijas tiesās lietas tiek izskatītas ilgāk - 2007.gadā pirmajā instancē saprātīgā laika periodā - līdz 3 mēnešiem - tika izskatītas 32,9% prasību, bet 2010.gadā - 3 reizes mazāk, tikai 9,7%. Aizvien vairāk lietu paliek «guļam» ilgu laiku - 2007.gadā prasību izskatīšanas termiņš virs viena gada bija 9,5%, bet pērn šādu lietu skaits sasniedzis 33,3%.

Banku nekustamā īpašuma portfeļi vēl briedīs

Pārdot gatavu projektu ir grūti, tā Ektornet Latvia izpilddirektors Andris Kovaļčuks.

Investors

Nosauc favorītus Krievijā

Labais pārejas ekonomikas valstu akciju tirgu novērtējums, kompāniju finanšu rādītāju uzlabošanās un kvantitatīvie ekonomikas stimulēšanas pasākumi ASV pērn sekmējuši Krievijas akciju tirgus izaugsmi.

Intervija

Jāievieš nodokļu atlaides

Uz DB jautājumiem saistībā ar bezdarba situāciju Latvijā atbild Nodarbinātības valsts aģentūras vadītāja Baiba Paševica.

Četriem no TOP 30 pārtikas ražotājiem izdzīvošanas – 2009. gadā – izdevies ne vien palielināt apgrozījumu, bet arī strādāt ar peļņu.

Sausiņu un cepumu ražotājam SIA Adugs un ievārījumu un pārtikas piedevu ražotājam SIA Pure Food pat izdevies palielināt darbinieku skaitu. Sekmīgās darbības pamatā ir mērķtiecīgs darbs un investīcijas vairāku gadu garumā, panākumu atslēgu min SIA Adugs valdes priekšsēdētājs Jāzeps Zukuls.

Investors

Uzlec pārtikas izejvielu cenasŠajā nedēļā vairāku pārtikas izejvielu cenas pieaugušas līdz vairāku mēnešu un pat gadu augstākajiem līmeņiem. Cukura cenas uzkāpušas augstākajam līmenim kopš februāra, sojas pupiņu cenas sasniegušas 14 mēnešu augstāko atzīmi, bet kafijas cena – 13 gadu augstāko līmeni. Cenu kāpumu galvenokārt ietekmē tirgus dalībnieku bažas par piedāvājuma trūkumu.

Uzņēmēji brīdina par spekulantu uzdarbošanos un uzsver, ka būtiskai pārtikas cenu celšanai nav pamata.

Nekonsekventā tirgus dalībnieku uzvedība pašlaik sadārdzina cenas un ievieš būtiskus sarežģījumus jebkuram ražotājam, kas izmanto graudus kā izejvielu lauksaimniecības produktu ražošanā, tā Putnu fabrikas Ķekava valdes priekšsēdētājs Vitālijs Judins.

Cenas kāps, bet tās noteikti nedubultosies. Vienkāršajiem jeb pirmās nepieciešamības produktiem cenas nekāps, bet pārējiem produktiem tās celsies. Iemesls – izejvielu cenu kāpums, skaidro Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe.

Enerģētika

Maksājot astoņus santīmus, par biogāzi var aizmirst