Lai arī jau gadu arvien vairāk politiķu runā par ekonomikas sildīšanu un atbalstu uzņēmējdarbībai, reālajā ikdienas darbā nākas saskarties nevis ar pretimnākšanu un sapratni, bet gan jauniem šķēršļiem.
Kompānijām, kas Latvijas tirgū strādā jau ilgstoši un paguvušas nostabilizēties, šāda attieksme ir ierasta lieta, taču tiem, kas biznesu šeit uzsākuši nesen, droši vien ir liels un negaidīts pārsteigums. Savukārt uzņēmumiem, kuriem apgrozījums ir neliels, valsts pieņemtie lēmumi var kļūt liktenīgi un novest līdz pat bankrotam.
Privāto uzņēmumu darbību apgrūtinošs var kļūt lēmums, ja tiks realizēts Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūras (VOAVA) ierosinājums līdz 60 dienām pagarināt rēķinu apmaksu aptiekām par kompensējamajiem medikamentiem. Tas nozīmē, ka privātajiem uzņēmumiem, kas šajā gadījumā ir aptiekas, jāuzņemas daļēja valsts finansēšana, kas brīdī, kad ekonomiskā situācija ir nelabvēlīga, un katrs apgrozībā esošais lats svarīgs, ir absolūti neizprotama.
Līdz šim, pārdodot kompensējamos medikamentus, atskaite par realizēto produkciju aptieku īpašniekiem bija jāiesniedz līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam, bet VOAVA norēķinās līdz tā paša mēneša trīsdesmitajam datumam. Desmit dienas, ņemot vērā faktu, ka pirkums veikts iepriekšējā mēnesī, šķiet loģisks un pietiekami operatīvs laika termiņš. Tiesa gan, norēķinu termiņi arī pašreiz ne vienmēr tiek ievēroti, taču tas ir atkal pavisam cits stāsts.
Aptiekām ir jānorēķinās ar lieltirgotavām, kas piegādā medikamentus, 30 dienu (nevis 60, kā to gatavojas darīt valsts) laikā no preču saņemšanas brīža. Tas nozīmē, ka valsts paliks parādā, bet uzņēmējiem nāksies iepirkt zāles, norēķināties ar sadarbības partneriem... rezultātā var gadīties tā, ka teorētiski kompānijai nauda ir, taču fiziski kontā tās nav un nav arī zināms, kurā no 60 dienām parādīsies.
Diemžēl aptiekas nevar rīkoties tik brīvi kā valsts un uzvelt saistības uz partneru (šajā gadījumā – lieltirgotavu) pleciem. Taču valsts gandrīz divus mēnešus varēs likumīgi palikt parādā aptiekām. Šāds VOAVA jauninājums, ja vien no ierosinājuma pārtaps realitātē, var radīt ļoti nopietnas apgrozāmo līdzekļu problēmas tām aptiekām, kurām kopējā realizācijā ir augsts kompensējamo medikamentu īpatsvars. Protams, ka ierēdņu jaunradi vissāpīgāk izjutīs mazās aptiekas. Lielākie aptieku tīkli izdzīvos, tomēr gribētos zināt, vai valsts ierēdņi un politiķi saprot, ko domā uzņēmēji tajos brīžos, kad dzird viņu kārtējās runas par atbalstu uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai?