Neskatoties uz pandēmiju, bagātnieki joprojām turpina sevi izklaidēt un kādu savu statusu apliecināt izsolēs, kuras nu bieži vien notiek tiešsaistē un piedāvā dažādus visai interesantus priekšmetus.
Šonedēļ uz pārējā fona izceļas Christie’s organizētās izsoles darījums, kur tika pārdots 67 miljonus gadus vecs Tiranozaura rex skelets ar nosaukumu “Stens” (“Stan”). Summa nav mazā un par katru Tiranozaura gadu miljardu tika samaksāts gandrīz pusmiljons ASV dolāri. Proti, ieskaitot visas izmaksas, “Stens” tika pārdots par 32 miljoniem ASV dolāriem. Sākotnēji tik vērtēts, ka minētais skelets varētu tikt pārdots par astoņiem miljoniem ASV dolāriem. Ziņu portāls Barron's turklāt ziņo, ka minētajā izsolē par šo trofeju notikusi aktīva sacensība gluži kā filmās, kur sākotnējā likme par šo skeletu bijusi “vien” trīs miljonu ASV dolāru apmērā. Diemžēl gala pircējs pagaidām vēlējies palikt anonīms.
Pieejamā informācija liecina, ka “Stena” skeleta izrakšanai un atjaunošanai bija nepieciešamas vairāk nekā 30 tūkst. stundas roku darba. Pētnieki noskaidrojuši, ka “Stens” savas dzīves laikā pārcietis kakla lūzumu (un pēc tā turklāt it kā izdzīvojis). Viņa galvaskausā un ribās arī esot brūču pazīmes, kuras, iespējams, radušās pēc konfrontācijas ar kādu citu Tiranozauru. Tiek lēsts, ka “Stens” savas dzīves plaukumā svēris septiņas līdz astoņas tonnas.
Iepriekšējo reizi kāds dinozaurs ar līdzīgas publiskas izsoles starpniecību par ievērojamu summu tika pārdots nosacīti tālajā 1997. gadā. Arī toreiz tas bija Tiranozaura rex skelets ar nosaukumu “Sue”, kurš tika nosolīts par 8,4 miljoniem ASV dolāriem (tas tad tika uzskatīts par vienu no “pabeigtākajiem” T. Rex skeletiem). Toreiz “Sue” ar uzņēmumu un privāto ziedojumu palīdzību iegādājās Čikāgas Field Muzejs.
Jāteic, pasaules “ultrabagātnieki” pandēmijas krīzes laikā kļuvuši pat vēl bagātāki. Miljardieru kopēji kontrolētā bagātība šovasar sasniegusi 10,2 triljonus ASV dolārus, kas ir jauns rekords, ziņo Šveices banka UBS. Savukārt kopējais miljardieru skaits pasaulē palielinājies līdz 2189.
Lai nu kā - šāda bagātības izmaiņu bilde varētu būt visai atšķirīga no tā, ko šogad piedzīvo liela daļa citi planētas iedzīvotāji, kuriem pandēmija pamatā atnesusi ziņas par ienākumu samazināšanos. Tādējādi saprotamas bažas, ka pandēmija pat vēl plašāk būs likusi pavērties sabiedrības nevienlīdzības šķērēm.
Jau ziņots, ka tiek zīmēta problēma, ka lielā daļā gadījumu valdību “Covidstimuli” nepaliek pie tiem mazāk bagātajiem, kam tie tiek piešķirti. Šādi cilvēki tos izmanto, lai pagaidām vēl segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos izdevumus, un galu galā tie tāpat nonākt tajās rokās, kam pieder lielie īpašumi un kompānijas. Savukārt tie šos līdzekļus netērē un turpina uzkrāt savos kontos.
Tas, ka ir bagāti cilvēki, protams, ir labi un cilvēkiem nenoliedzami ir jābūt iespējai tādiem kļūt. Tomēr kādā brīdī tā var būt ļoti nopietna problēma, ja liela daļa sabiedrības vairāk vai arī krietni mazāk loģisku – tas pat var nebūt vairs svarīgi - apsvērumu rezultātā grib rokā paņemt lāpu un pieprasīt dramatisku bagātības pārdali.
Notiekošais nevienlīdzības frontē daudziem mūsdienās daļēji jau licis apšaubīt gan demokrātijas, gan kapitālisma pamatus, kas galu galā var nākt par sliktu arī daudziem no šiem bagātniekiem. Agrāk veiktās Edelman Trust Barometer aptaujas rezultāti liecināja, ka vien nepilna piektdaļa no globāli aptaujātajiem teikuši, ka esošā sistēma jeb pasaules kārtībā strādā to personīgā labumā.
