Palielinot teātra pamatkapitālu, Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Dailes teātrim finansējumu 8,3 miljonu eiro apmērā, deleģējot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, liecina abu pušu noslēgtais līgums, kas pieejams teātra tīmekļvietnē.

3,7 miljoni eiro Dailes teātrim piešķirti, pamatojoties uz likumu par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru trīs gadiem, tostarp 40 236 eiro paredzēti minimālās algas palielināšanai šogad līdz 700 eiro, 132 573 eiro paredzēti, lai nodrošinātu aktieru amatalgu ne mazāk kā 1593 eiro, 192 491 eiro paredzēti, lai no gada sākuma nodrošinātu konkurētspējīgu valsts teātru darbinieku atalgojumu, palielinot pārējiem darbiniekiem mēneša atalgojumu vidēji līdz 6%. Tāpat 66 281 eiro paredzēti Dailes teātra dārza uzturēšanai un apskaņošanas tehnikai, 31 020 eiro iezīmēti dienas naudu izmaksu segšanai izrādes "Rotkho" viesizrādēm Odeon teātrī Parīzē, Francijā.

Valdība atbalstījusi Dailes teātra ēkas nodošanu no Finanšu ministrijas Kultūras ministrijas (KM) valdījumā.

Šāds lēmums nodrošinās iespēju teātra pamatkapitālā ieguldīt valstij piederošo Dailes teātra ēku (Brīvības ielā 75, Rīgā) un tās teritoriju, lai uzlabotu teātra ilgtspēju un teātra ēkas funkcionālu attīstību atbilstoši mūsdienu standartiem un tehniskajām iespējām, kā arī, lai teātris spētu veikt pārdomātākus ieguldījumus attīstībā un konkurētspējas paaugstināšanā, un piesaistīt investīcijas.

Dailes teātra turpmākai attīstībai nepieciešama Mazās zāles pārbūve. Teātrim kā valsts kapitālsabiedrībai, pašam uzņemoties savas ēkas pārbūves īstenošanu, tiks nodrošināts teātra vajadzībām un iecerei atbilstošākais rezultāts. Valsts kapitālsabiedrībai būs iespēja gan precīzāk definēt darbu apjomu un specifikācijas, gan uzraudzīt būvdarbu izpildes atbilstību pašu attīstības iecerēm. Turklāt visas administratīvās procedūras norisināsies ātrāk un efektīvāk, nenoslogojot Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) administratīvos resursus. Dailes teātrim ir plašākas iespējas piesaistīt finansējumu ēkas attīstībai arī no sponsoriem vai atbalstītājiem.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

Dailes teātra pašreizējais vadītājs Juris Žagars piedalīsies Kultūras ministrijas (KM) izsludinātajā konkursā uz teātra valdes locekļa amatu, aģentūrai LETA apstiprināja teātra vadītājs, kura pilnvaru termiņš noslēdzas nākamā gada 1.martā.

Žagara ieskatā, tā ir pareiza un normāla prakse, ka ik pēc pieciem gadiem, tuvojoties esošā valdes locekļa pilnvaru termiņa beigām, KM sludina jaunu konkursu, nevis automātiski pagarina esošā valdes locekļa darba termiņu.

"Iespējams, tā vajadzētu darīt visās valsts kapitālsabiedrībās, neļaujot esošajiem valdes locekļiem "iesēdēties". Tomēr ir jāiespringst, lai atkal pierādītu savas tiesības būt iestādes vadītājam arī uz nākošo termiņu," uzsvēra Dailes teātra vadītājs.

Žagars piebilda, ka par plānotajiem darbiem detalizētāk rakstīs pieteikumā ministrijai. Viņš uzsvēra, ka nav viens. Runa ir par komandu, ko veido mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs un vadība. Žagars apliecināja, ka teātrim ir plāns nākamajiem pieciem gadiem.

Pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā nodots Valmieras teātris. Jaunajā sezonā tas uzņems skatītājus atjaunotajās telpās, un oficiālais nodošanas pasākums paredzēts šī gada rudenī, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Valmieras teātra ēka, kas pirms rekonstrukcijas saskārās ar vairākām tehniskām un estētiskām problēmām, jau šobrīd paveras Valmieras pilsētas ainavā kā jauns simbols pilsētas kultūras dzīvei.

Galvenais būvprojekta mērķis bija uzlabot ēkas energoefektivitāti un enerģijas pārvaldību. Pēc padziļinātās pārbūves, kas ietvēra vairāku tehnisko sistēmu un ēkas struktūras modernizāciju, teātris tagad ir pilnībā gatavs atsākt radošo darbību.

Būvniecības procesu sarežģīja vairāki faktori, ieskaitot nepieciešamību saglabāt teātra darbību arī būvdarbu laikā.

Kopumā ēkas jaunais plānojums un paplašinātās zāles dos iespēju telpas izmantot organiskāk, norobežojot apmeklētāju un teātra darbinieku plūsmu. Projekta ietvaros tika veikta Lielās zāles skatītāju zonas daļēja pārbūve, ietverot gan jaunu sienu, gan grīdu izbūvi. Lai uzlabotu skatītāju redzamību un ērtības, vecās ložas un tribīnes tika demontētas, to vietā izveidojot papildu sēdvietu rindas. Šie uzlabojumi nodrošina ne tikai nedaudz lielāku skatītāju skaitu, bet arī modernāku un komfortablāku vidi izrāžu baudīšanai. Savukārt, jaunizveidotā Black Box tipa zāle, kas papildinās teātra mākslas pasākumu klāstu, nodrošinās jaunas iespējas māksliniekiem, un jaunas emocijas teātra baudītājiem.

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Dailes teātris iznomās telpas apmeklētāju ēdināšanas nodrošināšanai SIA "EN 7" par 7603 eiro mēnesī, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), aģentūrai LETA norādīja teātra pārstāve Agnese Vārpiņa.

Iznomāšanas līgums ir pieci gadi no parakstīšanas brīža un tas būs spēkā līdz 2029.gada 11.augustam. Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu kā nomas maksas zemākā robeža, izsoles nosacītā nomas maksa un izsoles sākumcena par izsoles objekta nomu mēnesī bija seši eiro par kvadrātmetru bez pievienotās vērtības nodokļa.

Minimālais izsoles solis bija 50 centi. "EN 7" nosolītais nomas maksas solis bija 30 eiro par kvadrātmetru.

Izsoles nolikumā skaidrots, ka pretendentam būs jāsniedz ēdināšanas pakalpojumi teātra apmeklētājiem, piedāvājot demokrātisku cenu līmeni un izvēles iespējas. Tāpat pretendentam būs jāveic telpu vizuālā noformēšana, un pielāgošana kafejnīcas darba vajadzībām kafejnīcas telpās, gan citur teātra telpās pasākumu norises laikā, kā arī āra pasākumos.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolīs īpašumu Eksporta ielā ar 1,7 miljonu eiro sākumcenu, kā arī atkārtoti izsolīs īpašumu Kaļķu ielā ar 2,93 miljonu eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole nekustamā īpašuma objektam Eksporta ielā 6 notiks no 2024.gada 13.februāra līdz 2024.gada 14.martam. Interesenti var pieteikties līdz 2024 gada 4.martam. Izsoles solis ir 10 000 eiro.

Objekts Eksporta ielā iekļauj domājamās daļas no zemesgabala 1650 kvadrātmetru platībā, kā arī uz tā esošo apbūvi, tostarp administratīvās ēkas ar kopējo platību 5854,1 kvadrātmetrs, bruģētu un betonētu laukumu ar kopējo platību 336,7 kvadrātmetri, kā arī inženiertehniskās komunikācijas un izbūves.

VNĪ norāda, ka šī nekustamā īpašuma labākais izmantošanas veids arī nākotnē būtu biroju telpas. Nams Eksporta ielā ir arhitektūras piemineklis, kas būvēts 1913.gadā pēc arhitekta Makša Deibnera projekta, un ir daļa no apbūves kvartāla "Forburga".

Pēc aptuveni septiņus gadus ilgušiem būvniecības darbiem atjaunotā Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 atslēgas 29.februārī svinīgi nodotas teātra kolektīvam, kurš pirmo izrādi rekonstruētajā namā izrādīs 19.martā.

Pārbūves rezultātā blīvā pilsētas apbūvē, Rīgas vēsturiskajā centrā teju divtik ir palielināts ēkas apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju. Teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām “Black Box” zālēm, vairākām mēģinājumu zālēm un telpām aktieriem.

Līdzšinējās teātra pagaidu telpas Miera ielā pēc JRT pārcelšanās uz Lāčplēša ielu sāks apdzīvot Latvijas Kultūras akadēmija, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

“Tie ir desmit manas dzīves gadi – līgumu par projektēšanu noslēdzām 2014.gadā," teic arhitekte Zaiga Gaile, aicinot ņemt vērā, ka vērienīgi kultūras projekti nekur netop ātri un viegli.

Arī JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis ēkas atklāšanā norādīja, ka "gājis mums ir visādi, taču šodien visas peripetijas un kaislības liekam malā, jo galvenais ir rezultāts. Māja ir gan skaista, gan funkcionāla – te satiekas gan pagātne, gan nākotne. Vispirms vislielāko paldies vēlos pateikt visiem nodokļu maksātājiem, katram personīgi, kas finansē šo projektu. Nākamais paldies – visiem amatniekiem, meistariem, celtniekiem, kuri ar savām rokām ir cēluši šo māju, kas ir faktisks roku darbs. Paldies arī “Skonto” grupas vadītājam Guntim Rāvim par pacietību un uzņēmību, jo, kā vēsta veca austrumu gudrība, vēsturē cilvēks var ieiet tikai ar pilsētbūvniecību. Es gribu pateikt lielu paldies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” komandai ar Renāru Griškeviču priekšgalā un svarīgākais - paldies Zaigai Gailei un viņas birojam par to, ka viņi mēģināja saprast JRT dvēseli, jo tā ir pilna ar atmiņām un emocijām. Teātris nav tikai ēka, tie ir cilvēki, un tikai šorīt mēs patiesi esam noticējuši, ka projekts ir noslēdzies".

Pēc aptuveni desmit gadu ilgas stabilitātes mēs atkal mācāmies dzīvot un attīstīties daudz lielākas nenoteiktības un augstāku cenu apstākļos.

Lielajos būvniecības (attīstības) projektos tas nozīmē daudz lielāku elastību projekta īstenošanas termiņos, nepieciešamajā finansējumā un, iespējams, arī papildu vērtēšanas kritēriju ieviešanu būvniecības iepirkumos.

VNĪ ikdienas pieredze liecina, ka apjomīga attīstības projekta īstenošanai, sākot no idejas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešami aptuveni 4-5 gadi. Pirms kovida salīdzinoši stabilā ekonomiskā vide, kad cenu izmaiņas (inflācija) bija nelielas, bet nauda - ļoti lēta, lielu projektu īstenošanu bija padarījusi daudz vieglāk prognozējamu gan nepieciešamo finanšu, gan izpildes termiņu ziņā. Taču šāda dzīve ir beigusies uz ilgiem laikiem.

Valmieras drāmas teātra vērienīgie pārbūves darbi strauji tuvojas noslēgumam. Šobrīd gandrīz 95% no projektā paredzētajiem darbiem ir paveikti, un teātris jau septembrī sagaidīs savus apmeklētājus atjaunotajās telpās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Teātrim veikti būtiski uzlabojumi, kas skar ne tikai estētiskos un arhitektoniskos aspektus, bet arī tehnisko un energoefektivitātes nodrošinājumu. Administratīvās ēkas modernizācijas darbi ir pabeigti - izvietotas jaunas inženiertehniskās komunikācijas, veikta grīdu, sienu, durvju, griestu izbūve un apdare, kā arī izbūvēti trīs lifti. Ēkas pārējās daļas renovācija norit pilnā sparā. Tiek veikti izbūvēto inženiertehnisko sistēmu un komunikāciju testēšanas darbi, kā arī sienu, grīdu un griestu izbūve un apdare, savukārt ēkas priekšpagalmā gar Lāčplēša ielu aktīvi norisinās labiekārtošanas darbi. Svarīgs solis bija liftu izbūve, kas nodrošinās piekļuvi teātrim arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,” norāda J. Gavrilova.

Jauna tendence Baltijā ir stock office – telpas, kas apvieno trīs dažādas funkcijas – biroju, noliktavu un showroom jeb preču ekspozīcijas zāli. Sekojot ekonomikas attīstības dinamikai, Rīgas modernākajā biznesa rajonā Skanstē, Duntes ielā tādas piedāvā “Urban Stock”.

“Urban Stock” ir daudzfunkcionālas telpas uzņēmējiem, kurās apvienoti biroja, klientu apkalpošanas centru, ekspozīcijas zāļu un noliktavu telpu risinājumi. Apvienojot visas biznesa vienības zem viena jumta, var būtiski uzlabot uzņēmumu ikdienas darbību.

Mainoties tirdzniecības un iepirkšanās paradumiem, daudzi uzņēmumi vairs neredz standarta veikala telpas tirdzniecības centrā kā optimālu risinājumu savai darbībai. Tāpēc jauniem uzņēmumiem ir nepieciešamas telpas veikalam vai izstādes/ekspozīcijas zālei, noliktavai un birojam vienuviet.

Prestiža lokācija

Lielākā daļa stock office telpu parasti atrodas ārpus pilsētas centra, bet “Urban Stock” būtiska priekšrocība ir atrašanās vieta – teju pats Rīgas centrs, netālu no Vecrīgas, bet vienlaikus bez pilsētas centram raksturīgajām problēmām tuvu piebraukt un novietot auto. Vecrīga, galvenie satiksmes mezgli un valsts galvenie autoceļi sasniedzami 15-30 minūšu laikā. “Urban Stock” telpām var ērti piekļūt kā lielās piegādes automašīnas, tā privātais transports.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” organizētā CBYE (Central Baltic Young Entrepreneurs) projekta ietvaros 90 skolēni no Latvijas, Somijas un Igaunijas piedalās starptautiskā ēnošanas pieredzē, kurā viņi apmeklē vadošos Latvijas uzņēmumus, piemēram, izdevniecību "Rīgas Viļņi", "Swedbank Latvija" un "Accenture".

No Latvijas šajā programmā piedalās piecas skolas, kuru skolēniem būs iespēja doties arī uz Somiju un Igauniju, lai ēnotu uzņēmumus šajās valstīs.

"Mūsdienās jauniešiem ir nepieciešama vairāk nekā tikai teorētiskā izglītība. Šis projekts sniedz viņiem iespēju pašiem redzēt, kā funkcionē biznesa pasaule, attīstot prasmes, kas noderēs nākotnē – gan uzņēmējdarbībā, gan personīgajā izaugsmē," uzsver “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Jauniešiem bija iespēja apmeklēt vairāk nekā 15 uzņēmumus, tostarp arī tādus kā Sakret, Dailes teātris, Draugiem Group uzņēmumus DeskTime un Vendon, Rīgas Tehnisko universitāti. Projekta dalībniekiem bija iespēja ēnot profesionāļus dažādās nozarēs – no IT līdz kultūrai un izglītībai, tādējādi iegūstot plašu ieskatu dažādos karjeras virzienos.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas pārbūve un rekonstrukcija ir noslēgusies: komplekss 2023.gada 22.decembrī ir nodots ekspluatācijā.

Janvārī turpināsies defektu novēršana, telpu iekārtošana, un jau pavisam drīz teātris varēs pakāpeniski sākt iekārtoties savā vēsturiskajā mājvietā, Lāčplēša ielā 25. Ēkas atslēgas lietotājam paredzēts nodot līdz martam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šī ir lieliska Ziemassvētku dāvana visiem teātra cienītājiem: izaicinošais ceļš līdz atjaunotām, mūsdienīgi aprīkotām telpām faktiski ir noslēdzies. Esam priecīgi par to, ka ir izdevies ievērot termiņus, par kuriem martā vienojāmies ar pilnsabiedrību “SBSC”. Tagad ir atlicis vien pabeigt telpu iekārtošanu, iebūvēt vēl pēdējās mēbeles un novērst defektus. Un tad teātra kolektīvs varēs atgriezties savās mājās,” stāsta Griškevičs.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Latvijā pārstāvētā kafejnīcu tīkla “Costa Coffee” darbību pārņēmis starptautisks lidostu un dzelzceļa staciju mazumtirdzniecības uzņēmums “Lagardère Travel Retail”, tādējādi uzsākot savu darbību Latvijas tirgū.

Uzņēmums plāno līdz 2024. gada beigām investēt 500 000 eiro Latvijas “Costa Coffee” franšīzes attīstībā, tostarp jaunu kafejnīcu atvēršanā. Akcentējot Baltijas valstu nozīmi starptautiskajā Eiropas un pasaules tirgū, “Lagardère Travel Retail” nākamo piecu gadu laikā uzstādījis mērķi attīstīties kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs.

Darījuma ietvaros “Lagardère Travel Retail” kopumā iegādājies 142 “Costa Coffee” kafejnīcas, kas atrodas Latvijā un Polijā.

Uzņēmums plāno paplašināt savu darbību, ne tikai attīstot esošo kafejnīcu tīklu, bet arī atverot cita veida tirdzniecības vietas.

“Šīs pārmaiņas iezīmē aizraujošu posmu mūsu uzņēmuma attīstībā. Tajā skaitā – paverot jaunus apvāršņus pozitīvām pārmaiņām un izaugsmei. Līdz 2024. gada beigām “Costa Coffee” attīstībā Latvijā plānots ieguldīt līdz pat 500 000 eiro. Pirmais solis tiks sperts jau pavisam drīz, verot jaunas kafejnīcas durvis tirdzniecības centrā “Akropole Alfa”, pauž "Costa Coffee" Latvijā uzņēmuma vadītāja un valdes locekle Aiva Strazdiņa.

Vviens no Kurzemes vadošajiem uzņēmumiem SIA “Māras Lācis”, kur ietilpst zīmola “O!Bistro” ēdināšanas vietas, pievienojās vienam no lielākajiem viesmīlības uzņēmumiem Latvijā “Tiamo grupai”.

Līdz ar apvienošanos “Tiamo grupā” būs vairāk nekā 800 darbinieku.

SIA “Māras Lācis” darbojas kopš 1995. gada. Uzņēmuma pamata nodarbošanās ir ēdināšanas pakalpojumi skolās un bērnudārzos, banketi un izbraukuma tirdzniecība, tāpat atvērtas vairākas kafejnīcas Liepājā, Priekulē un Saldū. Pērn uzņēmums strādājis ar gandrīz 2 miljonu eiro (neto) apgrozījumu.

“Ģimenes uzņēmums bija sasniedzis attīstības posmu, kad bija nepieciešams straujš lēciens un papildu jauda, tādēļ pieņēmu lēmumu nodot to drošās rokās – “Tiamo grupai”, kam, tāpat kā uzņēmumam “Māras Lācis”, ir spēcīgas Liepājas saknes. Dalīsimies ar labāko praksi un arī paši mācīsimies no “Tiamo grupas”. Apvienojot spēkus, kopā varēsim paveikt vairāk,” saka Madars Markus - Narvils, līdzšinējais SIA “Māras Lācis” vadītājs.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) izsolīs kopumā divdesmit ER2 un ER2T sērijas elektrovilcienu vagonus, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izsoles noteikumos norādīts, ka tiks izsolīti ER2 un ER2T sērijas elektrovilcienu vagoni - motorvagoni, galvas vagoni un piekabes vagoni (pavisam 20 vienības), kuriem ir izbeigta ekspluatācija.

Izsoles otrajā pielikumā norādīts, ka tiek izsolīti pieci ER2 sērijas elektrovilcienu piekabes vagoni, kur mazākā izsoles sākumcena piekabes vagonam ir 15 510 eiro, bet lielāka - 24 446 eiro.

Tāpat tiek izsolīti 11 ER2 sērijas elektrovilcienu motorvagoni, kur mazākā izsoles sākumcena motorvagonam ir 15 406 eiro, bet lielākā - 51 997.

Papildus tiek izsolīti arī divi ER2 sērijas elektrovilcienu galvas vagoni, kur mazākā izsoles sākumcena galvas vagonam ir 37 896 eiro, bet lielākā - 49 739 eiro.

Izsoļu nams "Sotheby's" novembrī Londonā izsolīs angļu matemātiķa Alana Tjūringa portretu, kuru darinājis humanoīds robots.

Tā būs pirmā reizei, kad pazīstams izsoļu nams pārdod mākslas darbu, ko gleznojis robots, un sagaidāms, ka gleznas cena varētu sasniegt 180 000 eiro.

Portretu veidojis robots "Ai-Da". Glezna pirmo reizi tika izstādīta šī gada maijā ANO mītnē reizē ar vēl četriem "Ai-Da" veidotiem portretiem.

"Ai-Da" vizuāli atgādina jaunu sievieti. Robotam ir seja ar lielām lielām acīm un brūna parūka. Robots darbojas, izmantojot mākslīgā intelekta algoritmus, tam ir kameras acīs, kā arī bioniskas rokas.

"Ai-Da" radīja Oksfordas un Birmingemas universitāšu mākslīgā intelekta speciālisti zinātnieka un galerijas vadītāja Eidana Mellera vadībā.

"Sotheby's" Digitālās mākslas tirgus norisināsies no 31.oktobra līdz 7.novembrim.

No šodienas plkst.13 līdz 7.marta plkst.13 piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga" izsolīs savu pienotavu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Dundagas" maksātnespējas procesa administrators Sergejs Kravčuks kā lietu kopību piedāvās iegādāties ieķīlāto nekustamo īpašumu un neieķīlāto kustamo mantu.

Tostarp izsolē piedāvā iegādāties divus funkcionāli saistītus nekustamos īpašumus, kuru novērtējums un arī pirmās izsoles sākumcena ir 64 000 eiro.

Abi īpašumi atrodas Talsu novada Dundagas pagasta Dundagā, Ernesta Dinsberga iela 1. Viena īpašuma sastāvā ir būves, bet otra - zemesgabals 0,3935 hektāru platībā.

Hipotekārais kreditors ir Valsts ieņēmumu dienests, bet piedzinēji - "Dundagas" kreditori.

Tāpat kā lietu kopību piedāvāts iegādāties kustamo mantu, kas nepieciešami piena pārstrādei un dažādu veidu piena produkcijas ražošanai - mēbeles, palīgiekārtas un palīgierīces, mantas ražošanas un pārdošanas procesa nodrošināšanai un organizēšanai, kā arī transportlīdzekļus piena savākšanai un saražoto preču piegādāšanai.

Pasaulē lielākais hibrīddarba risinājumu nodrošinātājs Internatonal Worplace Group (IWG) nākamā gada sākumā strauji paplašinās darbību Latvijā, atverot trīs jaunus premium zīmola Spaces kopstrādes darba telpu centrus.

Latvijā pirmās Spaces zīmola darba vietas janvārī tiks atklātas daudzfunkcionālajā kompleksā Zunda Towers un biznesa centrā Novira Plaza, savukārt nākamā gada martā Spaces kopstrādes telpas būs pieejamas arī A klases biroju ēkā Elemental.

Pieprasījums pēc hibrīdā darba modeļa strauji pieaug gan pasaulē kopumā, gan arī Baltijas reģionā un Latvijā. IWG ir pasaules līderis hibrīddarba risinājumu nodrošināšanā, un tāpēc uzņēmums, sekojot pieprasījumam tirgū, ir nolēmis strauji paplašināt darbību Latvijā, līdzās Regus zīmolam atverot arī jaunas un modernas Spaces zīmola kopstrādes darba telpas Rīgā. Līdz ar šo jauno centru atvēršanu IWG nostiprina savas pozīcijas kā lielākais darba telpu operators Latvijā.

Depkina jeb Rāmavas muižas nomas tiesības izsolē ieguvusi SIA "Pine Cargo", informē Ķekavas novada pašvaldība.

Kopumā izsolē piedalījās trīs dalībnieki. Nomas tiesības uz 10 gadiem piešķirtas "Pine Cargo", kas piedāvāja maksu 4490 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Plānots 15 darba dienu laikā parakstīt līgumu ar izsoles uzvarētāju.

"Pine Cargo" reģistrēta 2015.gadā. Uzņēmums vienādās daļās pieder Uģim un Līvai Priedēm. Pērn tas strādāja ar 9850 eiro apgrozījumu un 1120 eiro zaudējumiem. Kā darbības veidi uzņēmumam norādīta kravu pārvadājumi pa autoceļiem un reklāmas aģentūru darbība.

Muižas nomas izsole notika 18.janvārī. Objekta sākumcena bija noteikta 2090 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Īpašuma lietošanas mērķis paredzēts rekreācijas pakalpojumu sniegšana, publisku pasākumu, tai skaitā kāzu un svinīgu svētku organizēšana.

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Aizvien skaidrākās aprisēs iezīmējas noslēgums vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijas mērogā - Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96% darbu.

No būvdarbu saraksta šobrīd jau paveikta lielākā daļa darbu. Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zālē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.

Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis: “Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu otrā kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence kā varas simbols visiem laikiem pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ar visplašāko jelkad iespējamo mūsu zemes vēstures liecībām veltīto ekspozīciju. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu.”