Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Pagaidām Latvijas Apdrošinātāju asociācijai (LAA) nav pamata domāt, ka OCTA polišu cenu pieaugums ir nejaušība un tas var apstāties, norāda LAA vadītājs Jānis Abāšins.

Šobrīd vēl grūti spriest, cik liels pieaugums procentuāli būs gada griezumā. Visticamāk, straujais cenu kāpums tiks piebremzēts vien gadījumā, ja, klientam OCTA polises izvēlē aizvien vairāk vadoties no cenas faktora, vēl sīvāk pastiprināsies konkurence apdrošinātāju vidū, vai arī tirgū ienāks kāds jauns spēlētājs un, vēloties iekarot savu tirgus daļu, piedāvās zemākas cenas.

Tiesa gan, cenu aptauju veikšana ir praktiski neiespējama, jo apdrošināšanas produktiem cenošana ir izteikti individuāla, pamatojoties uz konkrētā klienta riska profilu.

Lai gan izvērtēt vispārēju cenu pieaugumu tirgū ir gana komplicēts uzdevums, tomēr pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un atsevišķu klientu novērojumiem secināms, ka indikācijas gaidāmajam OCTA polišu cenu pieaugumam tirgū bija vērojamas jau sen. Sadārdzinājumu kavējusi ārkārtīgi sīvā konkurence apdrošinātāju vidū. OCTA apdrošināšana ilgtermiņā bijusi nerentabla – izmaksāto atlīdzību apmērs ilgākā laika periodā ir audzis straujāk nekā parakstīto prēmiju apjoms. Tas likumsakarīgi noveda pie tā, ka pērn OCTA tirgus piedzīvoja rekordlielus zaudējumus – gandrīz 12 miljoni eiro.

Šogad būtiski samazinājies klientu skaits, kuri sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas atlīdzību izvēlas saņemt naudā, pavēstīja risku apdrošināšanas kompānijas BTA Baltic Insurance Company (BTA) Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Linda Upeniece.

Kopš 2017.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā izmaiņas OCTA likumā, kas paredz būtiskas atšķirības atlīdzības apmērā, ja tā tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, 27% auto īpašnieku izvēlējušies atlīdzību saņemt naudā, kamēr pērn šādu atlīdzības veidu izvēlējās 41% OCTA klientu.

Izvēloties atlīdzību naudā vai remontdarbu veidā, būtiski atšķiras OCTA atlīdzības vidējais apmērs. Vidējā OCTA atlīdzība autoservisā šogad ir 895 eiro, kas ir par 39 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt naudā izmaksātā vidējā OCTA atlīdzības summa šogad ir 388 eiro, kas ir par 92 eiro mazāk nekā pērn, kad vidējais naudā izmaksātais atlīdzības apmērs bija 480 eiro.

Tie, kas aktīvi ceļo pa citām Eiropas Savienības (ES) valstīm noteikti ir pamanījuši krasās cenu atšķirības starp vienādiem pakalpojumiem vai precēm pie mums Latvijā, un kādā citā ES valstī. Atsevišķu preču kategorijas Latvijā ir vairākkārt lētākas nekā citur. Arī OCTA ir tā produktu grupa, kuras cenas, kaut vai salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, ir krietni zemākas. Protams rodas jautājums – kā un kāpēc OCTA cenas tik ļoti atšķiras?

Lai atbildētu uz pirmo jautājumu, kā OCTA cenas citās valstīs atšķiras no Latvijas cenām, sniegšu salīdzinošu piemēru. Apskatīsim lētāko OCTA piedāvājumu katras konkrētās valsts apdrošināšanas tirgū, pie nosacījuma, ka apdrošināmais auto ir 2010. gada izlaiduma Dacia Logan, bet tā īpašnieks ir 30 gadus vecs autovadītājs ar sākotnējo bonus-malus klasi.

Rezultāti:

Valsts Lētākā OCTA polise tirgū (EUR)

Vācija 695

Horvātija 522

Slovēnija 424

Čehija 222

Polija 137

Lietuva 128

Rumānija 115

Igaunija 110

Bulgārija 98

Ungārija 96

Latvija 56

Pēc šiem rādītājiem redzam, ka OCTA cena Latvijā ir zemākā starp salīdzinātajām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas OCTA cena, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju atšķiras vairāk kā uz pusi, savukārt ar Vāciju, pat vairāk nekā desmitkārtīgi. Interesants ir fakts, ka pat Horvātijā un Slovēnijā, kas līdzīgi, kā Latvija salīdzinoši nesen pievienojās Eirozonai, OCTA polišu cenas ir nesalīdzināmi augstākas.

Šogad uz pusi varētu sarukt to klientu skaits, kuri izvēlas OCTA apdrošināšanas atlīdzību saņemt naudā, ko ietekmē jaunie noteikumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums), prognozē AAS BTA Baltic Insurance Company eksperti.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būtiski atšķiras vidējās izmaksātās atlīdzību summas, ja atlīdzība tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, šogad vismaz par 13% varētu pieaugt kopējais izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms OCTA veidā.

2016. gadā vidējā izmaksātā atlīdzība par OCTA gadījumu, kad klients izvēlējies atlīdzību saņemt naudā, bija 480 eiro, savukārt vidējā izmaksātā atlīdzība OCTA gadījumos, kad veikti remontdarbi autoservisā, bija 856 eiro. Tas apliecina, ka palielinoties to klientu skaitam, kas izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt atlīdzību naudā, palielināsies arī izmaksāto atlīdzību apjoms, liecina BTA prognozes.

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.

Soda punktu piemērošana par braukšanu bez obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) ir nepārdomāts solis, un tas liecina par valdības vēlēšanos arvien vairāk ekonomiskus jautājumus risināt ar administratīvām un birokrātiskām metodēm, uzskata Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (PABA).

Braukšana bez OCTA ir nevis satiksmes noteikumu pārkāpums, bet gan ekonomiskas vai finansiālas dabas pārkāpums, par ko ir jāpiemēro tieši finansiāla rakstura sankcijas, bet nevis soda punkti, kas ir administratīvs sods, norāda PABA vadītājs Agris Auce.

PABA uzskata, ka piemērotāks modelis kā nodrošināt to, lai OCTA ir spēkā visiem transporta līdzekļiem, kuri piedalās satiksmē, ir realizējams ar piespiedu apdrošināšanas metodi, bet nevis paplašinot valsts administratīvo aparātu. Tehniski to nodrošināt būtu salīdzinoši vienkārši. Pašreizējā kārtība ar transporta līdzekļu uzskaiti CSDD ir tāda, ka, veicot ikgadējo tehnisko apskati vai pārreģistrāciju, pirms tam ir jānomaksā ar īpašnieku saistītās soda naudas. Šo ieviesto kārtību ir salīdzinoši viegli papildināt ar vēl vienu pozīciju – piespiedu apdrošināšanas prēmijas apmaksu, ja ir redzams, ka transporta līdzeklis kādu laiku ir bijis bez OCTA. Dati par OCTA apdrošināšanu ir pieejami on-line, un to pieejamību nodrošina Latvijas transporta līdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), kas administrē OCTA Garantijas fondu, pilnveidojis līdzekļu atgūšanas veidus no tiem autovadītājiem, kas izraisījuši CSNg bez OCTA apdrošināšanas, bet kavē vai izvairās no zaudējumu segšanas Garantijas fondam.

«Mūsu mērķis ir rast efektīvākas metodes, kā sabalansēt Garantijas fonda ienākumus un izdevumus, kas ir visu autoīpašnieku interesēs, jo obligātie atskaitījumi Garantijas fondā tiek veikti no ikviena spēkrata īpašnieka iegādātās OCTA polises,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Lai sekmētu ātrāku un efektīvāku līdzekļu atgūšanu Garantijas fondā, LTAB turpmāk ciešāk sadarbosies ar apdrošinātājiem, apmainoties ar informāciju par tiem klientiem, kuri pretendē uz OCTA apdrošināšanas atlīdzību un vienlaikus ir arī Garantijas fonda parādnieki.

«Esam izstrādājuši mehānismu, kā tiesiskā ceļā saņemt Garantijas fondā līdzekļus no autoīpašniekiem - likumpārkāpējiem, kas iepriekš izraisījuši CSNg bez OCTA un radījuši zaudējumus Garantijas fondam un paralēli arī pretendē saņemt no apdrošinātāja OCTA atlīdzību,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs.

Ja AAS Balva līdzekļi obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību izmaksām aptrūksies un izmaksas apdrošinātāja klientiem būs jāsedz no Garantijas fonda, sekas vēlāk jutīs visi autoīpašnieki, prognozē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Trīsarpus mēnešu laikā no AAS Balva līdzekļiem OCTA atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 1,9 miljoni latu, liecina LTAB dati. Šobrīd apdrošinātājs atrodas likvidācijas procesā un turpina pildīt savas saistības, tāpat pastāv iespēja, ka AAS Balva apdrošināšanas portfeļa daļa tiks nodota citai apdrošināšanas kompānijai, tomēr, kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, gadījumā, ja tiks pasludināta AAS Balva maksātnespēja, OCTA atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA Garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots Garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī. Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Lielākajai daļai autoīpašnieku ir salīdzinoši vājas zināšanas par zaudējumu veidiem, kādus sedz OCTA apdrošinātāji. Tikai desmitā daļa zina vairāk par trim zaudējumu veidiem, kurus kompensē apdrošinātāji un vairums joprojām uzskata, ka OCTA sedz tikai zaudējumus par transportlīdzekļa bojājumiem vai bojāeju, noskaidrots Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pērn decembrī veiktajā aptaujā.

Tikai 24,7% autovadītāju ir informēti, ka apdrošinātājs maksā atlīdzību par CSNg cietušās personas veselībai nodarītiem zaudējumiem tik ilgi, kamēr vien saglabājas veselībai nodarītais kaitējums un rodas izdevumi saistībā ar šo kaitējumu.

62,3% respondentu pareizi prata atbildēt, ka OCTA atlīdzību limits ir maksimālā naudas summa, kas paredzēta visiem CSNg cietušajiem par nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem, atbilstoši nodarīto zaudējumu apmēram. Savukārt 62,8% aptaujāto norādīja, ka Latvijā patlaban spēkā esošie OCTA atlīdzības limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai ir pietiekami augsti. Šie rezultāti parāda, ka lielākā daļa autoīpašnieku zina par to, ka atlīdzību limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai Latvijā ir tādi paši kā citās Eiropas valstīs - attiecīgi 1 un 5 miljonu apmērā, kā to nosaka ES direktīva, tomēr sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka tādējādi kā atlīdzība būtu jāsaņem šis maksimālais apmērs.

Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumu lietā par Ministru noteikumu par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem normu atbilstību LR Satversmei un OCTA likumam.

Tiesa secinājusi, ka šī gada vasarā spēku zaudējušās MK noteikumu normas, kurās bija noteikts apdrošināšanas atlīdzības apmērs un tās aprēķināšanas kārtība par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem neatbilst LR Satversmei.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics min, ka šis ST lēmums radīs nopietnas papildus izmaksas apdrošināšanas sabiedrībām, kā rezultātā ir neizbēgama OCTA cenu celšanās jau nākamajā gadā.

Šī gada jūnijā, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada oktobra un 2014.gada janvāra spriedumus, kas paredz, ka OCTA ietvaros nav nosakāms apdrošināšanas atlīdzības limits, kas ir mazāks kā ES Direktīvā un OCTA likumā noteiktais kopējais apdrošinātāja atbildības limits par CSNg nodarītajiem zaudējumiem, MK tika pieņemti jauni noteikumi, kas stājās spēkā 11.07.2014. un reglamentē apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību. Tie dod iespējas CSNg cietušajai personai saņemt būtiski lielākas atlīdzības par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem, vienlaikus vairs nenosakot maksimāli pieļaujamo apdrošināšanas atlīdzības limitu, bet paredzot iespēju katrā gadījumā individuāli noteikt apdrošināšanas atlīdzības apmēru, par pamatu ņemot vienotus kritērijus.

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Latvijā saņēmusi obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību pieteikumu par ceļu satiksmes negadījumu Zviedrijā, kas aprēķināts vismaz 280 tūkstošu latu apmērā, tādējādi kļūstot par pēdējos 15 gados apdrošinātāja vēsturē lielāko OCTA atlīdzību par negadījumu.

Ceļu satiksmes negadījums (CSNg) noticis pērn septembrī, automašīnai saduroties ar meža zvēru - alni. Daudzās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, šādus negadījumus OCTA polise neatlīdzina, bet tā kā šoreiz tas notika Zviedrijā, saskaņā ar tur spēkā esošajiem noteikumiem, Ergo būs jāatlīdzina negadījuma rezultātā radušies zaudējumi.

Negadījuma rezultātā gājis bojā 30 gadus jauns automašīnas īpašnieks, smagi cietis auto vadītājs un 21 gadu jauna pasažiere. Šobrīd apdrošināšanas atlīdzības aprēķinā ņemti vērā iespējamie nesaņemtie ienākumi, cietušo ārstēšanās izdevumi un transportēšana no notikuma vietas ar helikopteru, norāda Ergo.

Šā gada pirmajā ceturksnī OCTA nozares zaudējumi sasnieguši 818 tūkstošus eiro, kas ir par gandrīz piektdaļu vairāk nekā līdzīgā periodā pērn, kad tie bija 683 tūkstoši eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Tāpat jāatzīmē, ka turpina pieaugt atlīdzību izmaksas, kuras tiek veiktas no Garantijas fonda likvidējamās apdrošināšanas akciju sabiedrības vietā, LTAB informē valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka šobrīd no Garantijas fonda izmaksātās atlīdzības, ja LAAS Balva nespēs pildīt savas saistības, agri vai vēlu gulsies uz pārējo OCTA apdrošinātāju pleciem, kas savukārt var novest pie OCTA cenu līmeņa korekcijām.

Šī gada pirmajā ceturksnī apdrošināšanas sabiedrību nopelnīto prēmiju summa sasniedza 11,581 miljonu eiro, kas ir par gandrīz 4% vairāk nekā 2014.gada 1. ceturksnī (11,16 miljonus eiro). Savukārt piekritušo atlīdzību (kas ietver sevī gan jau izmaksātās atlīdzības, gan izmaiņas rezervēs, gan pārapdrošinātāju daļu atlīdzībās) summa 2015.gada pirmajā ceturksnī sasniedza 9,123 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 12% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn, kad tie bija 8,042 miljoni eiro.

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Nepilnu četru mēnešu laikā sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» savākti 10 000 parakstu par transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas maksimālās gada cenas noteikšanu.

Kā iniciatīvas autors norādīts Raivis Naglis. Lai gan nepieciešamo 10 000 parakstu robeža ir sasniegta, parakstu vākšana turpinās, tādējādi mēģinot nodrošināt «rezerves» balsis.

Iniciatīvā piedāvāts noteikt OCTA maksimālo cenu uz gadu, jo patlaban tai strauji kāpusi cena un pagaidām cenu kāpumam nav ierobežojumu. Naglis piedāvā likumā arī noteikt, ka OCTA ir obligāta visiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

OCTA cenu varētu aprēķināt, ņemot vērā transportlīdzekļa vidējo tirgus vērtību un «Bonus-Malus» klases līmeni. Tāpat tajā varētu ierēķināt transporta līdzekļa saimnieka pārkāpumu vēsturi, piedāvā Naglis.

Viņš uzskata, ka, pateicoties šādam aprēķinam, varēs saprastu, kāda būs OCTA cena katram transporta līdzeklim, zinot savu «Bonus-Malus» klases līmeni. Šādu izmaiņu rezultātā, viņaprāt, samazināsies šī brīža OCTA izmaksas, kā arī varētu sarukt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju skaits.

Apburtais loks ar obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) polisēm nav izdevīgs ne autobraucējiem, ne apdrošinātājiem, uzskata apdrošināšanas AS Balta valdes loceklis Kristians Pudans.

Viņš norāda ka internetā var atrast daudz negāciju par remontiem apdrošinātāju autoservisos attiecībā uz OCTA polisēm. «Taču lielā mērā paši kā patērētāji arī diktējam šo situāciju, pieprasot lētāko OCTA polisi, un lētākā pakalpojuma sniedzējs ir spiests meklēt lētāku servisu operatoru. Taču ilgtermiņā šis apburtais loks nav izdevīgs ne autobraucējiem, ne apdrošinātājiem,» domā Pudans.

OCTA tirgus jau vēsturiski ir radījis zaudējumus kopš 2004.gada, kad stājās spēkā jaunais Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums. Izņēmums bija 2009.gads, kad, pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, apdrošinātāji uzrādīja peļņu šajā segmentā. Tas skaidrojams gan ar «trekno» gadu augstajām cenām, kad saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem cenas polisēm pieauga vairāk nekā par 20%, gan arī ar to, ka, sākoties krīzei, salīdzinot 2009. un 2008.gadu, par 35% samazinājās satiksmes intensitāte un ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tāpēc, kamēr tika nopelnītas parakstītās prēmijas, atlīdzību kļuva daudz mazāk, līdz ar to rezultāts bija būtiski labāks.

Pamatojoties uz jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes pieņemto lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, kā arī ņemot vērā, ka Balva atrodas likvidējamas sabiedrības statusā, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nolēma izslēgt AAS Balva no LTAB biedru sastāva.

Kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, šobrīd LAAS Balva turpina pildīt visas savas saistības un OCTA izmaksas tiek veiktas, bet gadījumā, ja tiks pasludināta kompānijas maksātnespēja, apdrošināšanas atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots OCTA garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī, tai skaitā regulāri tiek veiktas izmaksas CSNg cietušajiem, kuri cietuši no neapdrošināta transportlīdzekļa. Līdz 2008. gada pavasarim OCTA garantijas fondā līdzekļi pamatā tika uzkrāti no apdrošinātāju veiktajām vienreizējām iemaksām un regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem no OCTA prēmijām. Šobrīd OCTA garantijas fonda līdzekļu papildinājums veidojas no LTAB regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem, ieņēmumiem no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

2014.gadā traktortehnikas izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits, par kuriem saņemti zaudējumu pieteikumi, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājies, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

«Lai arī fiksēto CSNg skaits ir par piektdaļu mazāks nekā 2013.gadā, tomēr jāatzīmē, ka četri no pērn traktortehnikas izraisītajiem negadījumiem, ir ierindojami pēdējās desmitgades lielāko atlīdzību, kas izmaksātas par traktortehnikas izraisītajiem CSNg, topā,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Pēc LTAB sistēmas datiem 2014.gadā fiksēti 174 traktortehnikas izraisīti CSNg, par kuriem saņemti zaudējumu pieteikumi. Tas ir par piektdaļu mazāk nekā 2013.gadā (219) un par trešdaļu mazāk nekā 2010.gadā (275). Tomēr jāatzīmē, ka apdrošināšanas atlīdzības, kas tiek izmaksātas par specializētās lauksaimniecības tehnikas CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, nereti ir salīdzinoši lielas. Ja salīdzina kopējo vidējo izmaksu tikai ar traktortehnikas nodarītajiem zaudējumiem, tad atšķirība ir ievērojama 62%. Vidējā izmaksa kopumā sasniedz 1017 eiro, savukārt par traktortehnikas nodarītajiem bojājumiem tā jau ir gandrīz 1700 eiro. Lielākā atlīdzība, kas izmaksāta par 2006.gadā traktortehnikas izraisīta CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem ir 38,9 tūkstošu eiro apmērā, savukārt pērn fiksēti četri traktortehnikas izraisīti CSNg, par kuriem izmaksātās apdrošinātāju atlīdzības iekļuvušas pēdējās desmitgades topā un katra no tām bijusi lielāka par 15 tūkstošiem eiro, stāsta J.Stengrevics.

Apdrošināšanas atlīdzību apmērs un aprēķināšanas kārtība par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem ir pretrunā Satversmei, aģentūrai BNS pavēstīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Ministru kabineta noteikumos paredzētie apdrošināšanas atlīdzības apmēri un to aprēķināšanas kārtība par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem ir pretrunā Satversmei un [Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA)] likumam, informēja Kovalevska.

Viņa arī atzīmēja, ka apstrīdētās normas jau ir zaudējušas spēku, taču, lai nodrošinātu kompānijas "Autofavorīts" tiesību aizsardzību un dotu tai iespēju iesniegt pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem, tiesa atzina, ka Ministra kabineta noteikumu par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem 3.punkts, 5.5.apakšpunkts un 10.punkts attiecībā uz "Autofavorīts" zaudē spēku no 2007.gada 11.oktobra, bet noteikumu 3.2.apakšpunkts un 7.punkts attiecībā uz personām, kuru prasības par atbilstošu apdrošināšanas atlīdzības apmēru tiek izskatītas vispārējās jurisdikcijas tiesā un kurām šīs normas piemērojamas, nav spēkā no 2005.gada 21.maija.

Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās 2016. gadā izmaksājuši 790 885 eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tostarp riteņbraucējiem atlīdzībās izmaksāti 216 519 eiro, gājējiem - 574 366 eiro, kas ir attiecīgi par divām reizēm un 47% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt salīdzinot ar 2012. gadu pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā divas reizes vairāk, bet cietušajiem riteņbraucējiem gandrīz trīs vairāk.

«Atlīdzības cietušajiem gājējiem gadu no gada palielinās, un pērn apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 2 reizes lielāku summu, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības īpaši strauji palielinājušās tieši pērn, un, salīdzinot ar 2012.gadu, ir gandrīz trīskārt lielākas,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Nepilnu 19 gadu laikā no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fonda atlīdzībās izmaksāti 23,13 miljoni eiro, liecina LTAB dati.

Zaudējumu atlīdzība no Garantijas fonda tiek izmaksāta saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām. Lielāko Garantijas fonda atlīdzību izmaksu daļu veido izmaksas par ceļu satiksmes negadījumiem (CSNg), kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi bez OCTA apdrošināšanas. Tāpat ievērojama daļa no Garantijas fonda izmaksām ir par CSNg cietušo personu zaudējumiem, ko CSNg rezultātā nodarījis autovadītājs, kas nav identificēts, skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, piebilstot, ka 2015.gadā Garantijas fonds par 788 apdrošināšanas gadījumiem ir pieņēmis 963 lēmumus par summu 2,24 miljoni eiro.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka pēdējos desmit gados (no 2007.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim) OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 22,10 miljonu eiro apmērā, informē LTAB.

Vidēji ik gadu valsts un pašvaldību iestādes no apdrošinātājiem atlīdzībās saņem 2 – 3 miljonus eiro.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

Šā gada pirmajā ceturksnī Ergo Baltijas valstīs parakstījusi apdrošināšanas prēmijas 65,35 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmums.

Apdrošināšanas atlīdzībās Ergo Baltijas valstīs 2018. gada pirmajā ceturksnī klientiem izmaksājusi 39,18 miljonus eiro, kas ir par 17,2 % vairāk nekā pērn (2017. gada 1.ceturksnī – 29,12 miljoni eiro). Neraugoties uz ievērojamo apdrošināšanas atlīdzību pieaugumu, kas ir straujāks nekā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums, ERGO Baltijas valstīs peļņa pirmajā ceturksnī bija 1,71 miljons eiro.

Ergo valdes priekšsēdētājs Baltijas valstīs Dr. Kestutis Bagdonavičs: «Visās trijās Baltijas valstīs ERGO sasniegusi parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu, lielāko pieaugumu uzrādot OCTA, KASKO un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos. Pat neraugoties uz ievērojamo apdrošināšanas atlīdzību pieaugumu, ERGO strādājis rentabli, sasniedzot pozitīvu tehnisko rezultātu nedzīvības apdrošināšanas segmentā.»