Eksperti

Par Latvijas uzņēmēju iespējām un neiespējām Kazahstānā

Alberts Sarkanis, Latvijas vēstnieks Kazahstānā,24.05.2010

Jaunākais izdevums

Kazahstāna ir viena no visstraujāk attīstītām valstīm Centrālāzijā. Tanī pašā laikā valsts ģeogrāfiskais stāvoklis (kontinentāla valsts, tālu no lieliem pasaules tirgiem) jau nosaka, ka tā nav tradicionāla tirdzniecības nācija.

Der zināt, ka vārds kazahs senturku valodā nozīmē brīvs un neatkarīgs nomads. Latvijas uzņēmējiem, kas nu jau vairāk pieraduši pie skandināvu uzņēmējdarbības modeļa, vajadzētu atcerēties, ka Kazahstāna ir Āzijas valsts un tā jau ir «smalka lieta». Lai arī tiek reklamēts Zīda Ceļš, taču pagātnes romantikas te ir daudz vairāk nekā īstenībā. Pašlaik apkārt Zīda Ceļam tomēr ir valstis ar vēl joprojām sliktu transporta infrastruktūru un nedrošiem ekonomiskās attīstības rādītājiem. Bet Kazahstāna vairs nav gluži nabagais brālis, kas izmisīgi gaida palīdzību no bagāta onkuļa. Salīdzinājumam var minēt, ka 1999.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 1 138 $, bet 2009.gadā jau 9 340 $. Tas dabiski rada lielāku nacionālo pašapziņu un kritiskāku attieksmi pret ārzemnieku piedāvājumiem.

Muitas Ūnija (MŪ). Kazahstānā vēl nav PTO locekle, kuras dalība būtu prerogatīva brīvai preču un pakalpojumu plūsmai. Taču Kazahstāna ir veidojamā MŪ ar Krieviju un Baltkrieviju. No 2010.gada 1.janvāra MŪ ietvaros spēkā stājās vienots ievedmuitas tarifs iepretim trešajām valstīm (attiecībā uz Kazahstānu ir paredzēti atsevišķi pārejas periodi). 2010.gada 1. jūlijā plānots, ka spēkā stāsies pilnībā vienotais muitas tarifs un muitas robežkontrole starp valstīm tiks likvidēta. Līdz ar MŪ darbību pilnā apjomā, no 2012.gada tiek plānota vienotas ekonomiskas telpas (nereti dēvētas arī par postpadomju telpu) izveide.

Par MŪ ietekmi (tarifu maiņas dēļ) uz biznesa sakariem, var minēt čehu kolēģu aprēķinus, ka pie 350 mln $ apgrozījuma čehu biznesam papildus izdevumi 2010.gadā būs 1,5 mln $ salīdzinājumā ar 2009.gadu. MŪ importa tarifi Kazahstānā, kurai līdz 2009.gadam bija liberālāks importa režīms, ir pasliktinājuši tirgus pieejamību, jo tarifi pieauguši praktiski 5704 tarifu līnijās un tikai 497 tarifu līnijās tie samazinājušies. Tarifu politika ietekmēs praktiski visus lauksaimniecības un rūpniecības sektorus, dažās jomās tiek ieviestas pat importa kvotas. Attiecībā uz lauksaimniecības produkciju tarifu palielinājumi visbūtiskāk ietekmēs šādu Latvijas produktu eksportu uz Kazahstānu: saldētas zivis, zivju izstrādājumi (konservi), dzirkstošie vīni, citi vīni, kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB). Attiecībā uz rūpniecības produktiem tarifu palielinājumi būs attiecībā uz farmāciju, dzelzs un tērauda izstrādājumiem, mehāniskajām ierīcēm, elektroierīcēm, transportlīdzekļiem, plastmasas izstrādājumiem, lietotajām riepām. Gluži neizdevīgi ir lietotu automašīnu tirdzniecība: kopš šī gada muitas tarifi palielinājušies pat par 80%. Var gan minēt iespējami pozitīvu aspektu – līdz 2010.gadam dibināšanai Kazahstāna izmantoja muitas tarifu aizsargbarjeras savas produkcijas konkurētspējas palielināšanai, tagad šī iespēja arvien samazinās. Diemžēl Kazahstānas Muitas komitejas interneta mājaslapā tās lietotājiem joprojām nav publiski pieejama pietiekama informācija par muitas procedūrām un tarifiem.

Jāmin, ka līdz ar triju valstu MŪ izveidi Kazahstānā ienāk daudzas preces tieši no MŪ dalībvalstīm. Latvijas ražotājs varbūt pat nezin, ka Baltkrievijas vai Krievijas sadarbības partneris sūta preci uz Kazahstānu. Tā šejienes tirgū ir nopērkamas SIA Saiva Anno 1949 ražotās šprotes (veikalu tīklos Ramstor un Anvar). Šo faktu firma uzzināja no vēstniecības. Tas liecina par to, ka liela nozīme ir jāvelta arī biznesa partnera izvēlei un tā godaprātam.

Tirdzniecības un tirgus pieejamības problemātika starp Kazahstānu un Eiropas Savienību tiek apspriesta un monitorētā no Eiropas Komisijas puses (DG Trade). Līdz ar to par aktuālām juridiskām barjerām, tarifu problēmām utt. nepieciešamības gadījumā būtu jākonsultējas ES jautājumus koordinējošajos departamentos Ekonomikas un/vai Ārlietu ministrijā.

Tirdzniecība un investīcijas. 2009.gadā Kazahstānas galvenie tirdzniecības partneri bija NVS (26.3%, no tiem KF 17,4%), ES (40,2%), Ķīna (13,2%), ASV (2,8%), Šveice (3,9%), citi (13,5%).

2009.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Kazahstānas eksports un imports samazinājās attiecīgi par 39% un 25%, savukārt ES eksports un imports uz/no Kazahstānas – attiecīgi 42% un 5%. Redzams, ka ES eksporta kritums uz KZ nav sevišķi krities.

Kazahstānas importa struktūra: pārtika un dzērieni 8,7%, minerāli un degviela 10,7%, ķīmiskās preces 12,1%, rūpniecības preces 5,8%, metāli 20,1%, mašīnbūvniecības un transporta preces 39,5%, citas rūpniecības preces 3,1%. Šie radītāji ir korelatīvi attiecībā ES eksportam uz Kazahstānu, procentuāli no visa ES eksporta Kazahstānas daļai ir tikai 0,49%.

2009.gadā ES uz Kazahstānu eksportēja preces 5383 mln €– no tiem Vācija 26%, Itālija 22%, Francija 9%, Nīderlande 6%, Polija 6%, Lielbritānija 5%, pārējās valstis 26%. Starp šiem 26% Latvijai piekrīt 27,3 mln € jeb 0,51% no ES kopapjoma. Par pakalpojumu eksportu dati ir sarežģīti un relatīvāki, kaut arī tiek lēsts, ka 2009.gadā pakalpojumi importēti apm. 7,5 mlrd € apjomā, un tie ir gvk. transporta, būvniecības, ceļojumu un finanšu jomā. Lai arī Kazahstāna nespēlē lielu lomu ES ārējā tirdzniecībā, taču tās pieauguma apjomi ir straujāki nekā ar pārējo pasauli.

Pēc Latvijas puses ziņām Latvijas-Kazahstānas ārējās tirdzniecības apjoms 2009.gadā sasniedza 48,8 mln €, Kazahstānai ieņemot 26.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Kazahstānu 6,1 mln € apjomā. Savukārt pēc Kazahstānas puses ziņām tirdzniecības apjoms bija 98 mln € ar 37,2 mln € negatīvu bilanci. Nav skaidrs, kāpēc ir tik milzīgas atšķirības abu pušu statistikā. Bet nu, statistika ir statistika...

Kazahstānā darbojas ap 8000 ārzemju kompānijas, no tām 270 ir pasaulē zināmi zīmoli. Ārvalstu investīcijas Kazahstānā 2009.gadā kopā bija 9 mlrd €, no tiem ES-as investīcijas – 6,5 mlrd €. Galvenās investīciju jomas ir enerģētika (gāze, nafta), mašīnbūvniecība, farmācija, lauksaimniecība, pārtikas ražošana, būvniecība, transports, banku sistēma. Lielākie investori ir ASV, Nīderlande, Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija. Latvijas daļa investīcijās Kazahstānā sastāda 9,5 mln € jeb apm. 0,14%, gvk. vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības jomā; pēc Kazahstānas puses datiem investīciju apjoms ir trīsreiz mazāks.

Valsts oficiālā nostāja pret ārzemju investīcijām ir kopumā pozitīva, uzņēmējdarbības uzsākšanas (uzņēmuma dibināšanas) nosacījumi praktiski ir līdzīgi kā Kazahstānas (KZ) un NVS valstu piederīgajiem, tā tālākiem ārzemniekiem. Šo procesu regulē Kazahstānas Republikas 1995.gada 17.aprīļa Likums par juridisko personu un filiāļu un pārstāvniecību uzskaites reģistrācijas valsts reģistrāciju. Tanī noteikts, piem., ka iesniegums dibinātājam jāiesniedz personīgi, obligāti jāiesniedz dibināmā uzņēmuma atrašanās vietu apliecinošs dokuments (līgums par telpu īri, iegādi, u.c.).

Vienlaikus jāņem vērā, ka Kazahstāna ir ļoti atkarīga no importa un oficiāla politika vērsta uz importa samazināšanu, uz t.s. «Kazahstānas satura» īpatsvara palielināšanu visās būtiskajās ekonomikas nozarēs. Neraugoties uz to, ka Kazahstāna ir visai dārga valsts īpaši importa ziņā, joprojām tirgū vēl ir nišas. Ir vairāki Latvijas uzņēmēji, kas darbojas pārtikas produktu, metāla izstrādājumu eksporta, farmācijas, lauksaimniecības u.c. jomās.

Izņemot specifiskus t.s. nišas produktus, ko Kazahstānā un citur neražo un kas ir pazīstami jau no padomju laikiem (piem., šprotes, balzams), citās jomās iespiesties ir problemātiski. Bez nopietna, atpazīstama zīmola tā saucamo tautas patēriņa preču ražošanas uzsākšana Kazahstānā ir diezgan sarežģīta, jo tirgus jau ir diezgan piesātināts. Pozīcijās, kas raksturīgas Latvijas ražotājiem (piens, gaļa, saldumi, dzērieni) Kazahstānā darbojas normāla līmeņa lieli vietējie, bieži vien ar lielu rietumu kompāniju līdzdalību, pārtikas ražošanas uzņēmumi. Jārēķinās, ka naudas līdzekļi, kas tieši vai caur ārzonām ir pieejami Kazahstānas lieluzņēmējiem ir par kārtu vai vairākkārtīgi lielāki nekā Latvijas uzņēmējiem. Mazumtirdzniecības tirgus ir visai piesātināts ar Krievijas, Ķīnas, arī Turcijas un rietumvalstu pazīstamu zīmolu produkciju. Vienmēr liels īpatsvars būs transporta izdevumiem relatīvi lētākas produkcijas «gala» jeb mazumtirdzniecības cenā. Tā, piem., lai nogādātu treileri ar ābolu kravu no Polijas līdz Astanai 17000 € vērtībā, apmēram 5000 € būs transporta izdevumi. Lai iegūtu vietu tirgū, bez pievilcīgas cenas nopietni izdevumi ir nepieciešami reklāmā un mārketingā, jo (arī ar Krievijas plašsaziņas starpniecību) starptautiski pazīstami zīmoli patērētāju apziņā ir nostiprinājuši domu, ka kvalitatīvs ir tieši viņu produkts - tātad, tas dabiski var un ir dārgāks kā citi. Tas liek turēt prātā, ka mazajam un vidējam biznesam ļoti jāizsver, vai ir vērts orientēties uz tiešo importu.

Latvijas uzņēmumiem katram atsevišķi šāda līmeņa reklāmas izdevumi nebūs iespējami. Perspektīva ir saskatāma kopējas, piemēram, «Ražots Latvijā» «Latvijas produkts» vai tml. preču zīmes izveidē un tās pozīciju nostiprināšanā Kazahstānas un visā Centrālāzijas tirgū. Lai palielinātu savu jaudu, mazām firmām vajadzētu būt savā starpā vairāk solidārām un apvienot spēkus (varbūt pat zem viena zīmola), dodoties ārvalsts tirgū. Reālam piedāvājumam vajag sagatavot rūpīgu mārketinga materiālu; kvalitatīvus bukletus par pašu firmu, tās darbību, pielietotām tehnoloģijām, piedāvājamo produktu. Bukleta saņēmējam būtu skaidrs, ka tiek piedāvāta reāla un kvalitatīva prece, darba sarunas tad skartu konkrētas lietas – loģistika, cenas.

Konkrēti var minēt, ka Kazahstānā, piem., nav saliekamu koka rotaļlietu, tirgū nav daudz citu izstrādājumu no koka. To ražošanai koku trūkuma dēļ nav tradīciju. Latvijā koksnes ir gana, ir meistari, ir arī produkcija. Izmantojot veiksmīgu reklāmu ar pieņemamu cenu, šādas preces varētu ievest šejienes tirgū (un atkal – attāluma dēļ loģistikā būtu jāakooperējas vairākām firmām).

Kazahstānā darbojas brīvās ekonomiskās zonas, no valsts puses oficiāli augstākā līmenī tiek veicināta investīciju piesaiste. Kopējā nodokļu nasta šeit ir mazāka nekā ES valstīs, telpu īre var būt mazāka, pagaidām vēl zemāki ir komunālie maksājumi. Taču investīcijas atbaida neskaidrais investīciju klimats, saistīts ar nosacījumiem par Kazahstānas satura obligāto klātbūtni), korupciju muitās, tiesu darbībā un citām problēmām.

Kur Latvijas uzņēmēji varētu stratēģiskāk vērst uzmanību investīcijās, ja vien ir iespējas? Dalība transporta maģistrāļu (Rietumķīna-Rietumeiropa, Dienvidi-Ziemeļi) izbūves un dažādu objektu rekonstrukcijas vai būvniecības tenderos, Rietumkazahstānas un Astanas tehnoloģisko parku, tūrisma un infrastruktūras izveidē, vides aizsardzības, standartizācijas projektos. Perspektīva saskatāma jaunu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un zināšanu eksportā uz Kazahstānu, Latvijas IT ražotāji varētu piedāvāt savu WEB mārketingu. Taču arī šajā nozarē jārēķinās ar konkurenci.

Tranzīta un loģistikas nozare (ostas, dzelzceļš) pirmajā acu uzmetienā šķiet vispievilcīgākā, ņemot vērā Kazahstānas minerālo resursu un graudu eksporta apjomus, kaut gan šī nozare ir priekš „lielajiem spēlētājiem”. Pie tam Kazahstānas naftas eksports jau, būtībā, ir sadalīts, Ķīnas preču tranzīts pa dzelzceļu joprojām pagaidām ir apspriešanas līmeni, Ventspils graudu termināls darbojas ar nepilnu jaudu, eksistē Krievijas faktors. Un ne tikai Krievijas – par graudu plūsmām interesējas Irāna, Ēģipte.

AirBaltic ir laba iespēja ieiet dziļāk šejienes tirgū, piedāvājot lidojumus uz Baltiju un pastāvīgus tranzīta lidojumus caur Rīgas lidostu. Pie tam lidojumi, ar starpnolaišanos Astanā vai Uraļskā, vismaz vienu vai divas reizes nedēļā varētu būt arī ziemas periodā.

Ne gluži ekonomiskas lietas

Gatavojoties ieiet Kazahstānas vai arī jebkuras citas valsts tirgū, ir jāpatur prātā, ka ir 21.gadsimts un ir milzīgas informatīvi tehnoloģiskās iespējas. No pieredzes var teikt, ka bieži vien daudzu Latvijas uzņēmēju interese par Kazahstānas preču un pakalpojumu tirgu ir tikai ideju un vēlmju līmenī. Biznesa plānošanas un mārketinga prasmju trūkuma dēļ, dažkārt pat slinkuma dēļ, potenciālais uzņēmējs vai firma it kā pilnīgi nezin, kā taisīt biznesu Kazahstānā. Daudzas prelimināras lietas (intereses objektu un subjektu iepriekšēja apzināšana, pirmie kontakti) iespējams izdarīt jau laikus, izmantojot interneta resursus. Kazahstānā internets, lai arī ar savu specifiku, arī tiek lietots un tas būtu jāizmanto. Bez tam, lūkojoties Kazahstānas vai citas reģiona valsts virzienā, ir pieejami specifiski resursi internetā (piem., analītiski raksti, apskati, ieteikumi angļu vai citā valodā), kur var rast norādes par tēmu Doing business in Kazakhstan. Tātad, no uzņēmējiem būtu sagaidāma pašiem savas darbības reālāka izpratne un prasme.

Ir jāapzina arī daudzas rakstītas un nerakstītas lietas. Biznesa vide un kultūra ir gluži cita salīdzinājumā ar Eiropu. Daži aspekti ne vienmēr skaidri saskatāmi vai apjaušami. Tā jāņem vērā, ka valstī ir strikti izteikts hierarhiskais varas princips un subordinācija. Var būt sarežģīti veikt kādas sarunas ar zemāka līmeņa darbiniekiem, ja jautājums nav saskaņots vai nav zināms priekšniekam. Zemāka līmeņa darbiniekiem parasti nav pilnvaru apspriest jautājumus saturiski. T.s. horizontālie kontakti un vienošanās sākotnēji nav pat iespējamas, sabiedriskais un mantiskais statuss un iespējas tiek īpaši ņemtas vērā. Nav noslēpums, ka valstī ir ļoti izplatītas koruptīvās saiknes un ar to saistītā biznesa ētika: kā bieži min tiklab ārvalstu, kā paši vietējie uzņēmēji – ir jāzina kur, kam, cik bez kvīts. Izpratne par korupciju arī atšķiras no tās, kā saprot Eiropā. Dāvanu došanai augstākām amatpersonām tiešā vai netiešā veidā ir senas gadsimtu tradīcijas – tā tiek pieņemta kā pati par sevi saprotama rīcība.

Joprojām savu lomu sociālpsiholoģiskajā domāšanā spēlē vēsturiski tradicionālais sabiedrības dalījumos dzimtās: Kazahstānā lielos vilcienos tie ir trīs – vecākais uli, vidējais orta un jaunākais kiši. Nopietnos lielos darījumos ir vēlams delikāti un netieši izzināt žuza faktora esamību vai neesamību attiecībā uz partneri.

Saskaroties ar biznesa jautājumiem, krīt acīs tas, ka lietu kārtošana parasti ilgst daudz ilgāk nekā Latvijā un tāpēc ir nepieciešama pacietība. Ir visai parasts, ka sākotnēji pat uzņemt kontaktu nav vienkārši – netiek sniegtas atbildes, vai tiek sniegtas pēdējā mirklī. To lielā mērā nosaka vietējā birokrātija, kura par papildus maksu vai dāvanu problēmas var atrisināt ātrāk. Taču te rodas problēmas ar minēto korupciju Rietumu izpratnē.

Lai sāktu mazo vai vidējo biznesu Kazahstānā, visai viennozīmīgi var teikt, ka ir jāatrod kazahu sadarbības partneris. Personīgā komunicēšana un personiskie sakari ir galvenā atslēga visiem biznesa darījumiem Kazahstānā. Ir samērā sarežģīti atrast partneri Kazahstānā, ja tiek sūtīti komercpiedāvājumi ar elektronisko pastu, un te nav nozīmes, vai tam klāt būs vēl vēstniecības pavadvēstule. Kā rāda pieredze, šāds pasts netiek lasīts vai paliek bez atbildes un uzmanības, laikam piespiežot taustiņu Dzēst. Lai sāktu biznesu šajā valstī, īpaši svarīgi ir personālās ziņas un saites: kas tu esi, ar ko tu esi pazīstams, kas tevi rekomendēja. Cits aspekts, kas jāņem vērā Latvijas uzņēmējiem, ir tas, ka Kazahstānā praktiski nav vārdu «nē, neinteresē». Tad nebrīnieties, ka Jūsu potenciālais partneris ar jums satiksies apspriest lietas, izdzers labi daudz tējas, dos kaudzi solījumu, taču viss tā var arī palikt runu un solījumu līmenī. Sarunu process parasti var būt ļoti atklāts, te patīk daudz debatēt un argumentēt. Taču ļoti der ievērot, ka nav ieteicams atklāti iebilst kādam, kas ir vecāks par jums vai kura sociālais vai sabiedriskais statuss ir ievērojami augstāks par jūsējo.

Neraugoties uz to, ka valsts ļoti daudz investē jaunu speciālistu izglītošanā, ir acīmredzami, ka bieži vien joprojām trūkst kvalificēta darbaspēka – tā ir liela problēma uzņēmējiem. Iespējams, ka tās ir sekas senāk izplatītai praksei, ka izglītības diplomus varēja vienkārši nopirkt. Bez tam kvalificēts speciālists pirms runāt par darba pienākumiem prasīs lielu atalgojumu, virs 1 tūkstoša eiro bez nodokļiem. Problēma valstī ir arī darbinieku uzticamība un lojalitāte firmai. Ir jāseko tam, lai darbinieks nesāktu izmantot resursus vai taisīt savu biznesu uz jūsu rēķina. Bieži sastopama darbinieku filosofija ir – ko var paņemt šodien, neatliec rītdienai, jo rīt varbūt būsi jau citur. Tas saistīts ar to, ka tiklab paši darbinieki itin vieglu prātu var uzteikt darbu (sak, apnika, maz maksā u.tml.), kā ar valsts un pašvaldību iestādēs izplatīto praksi administratīvā kārtā pakļaut darbiniekus biežai rotācijai. Cilvēkiem zemākā sociālā līmenī, tai skaitā pat vietējo augstskolu beigušiem, nereti redzesloks ir visai šaurs: visai maz zina, kas notiek savā pilsētā vai valstī, kur nu vēl pārējā pasaulē; toties zina dažādas nevajadzīgas un pat gluži absurdas lietas.

Kazahstānai nav raksturīgs Rietumu stils, kad pietiekami nodrošināti cilvēki savu turību klaji nedemonstrē, kā tas ir vairāk vai mazāk Baltijā. Te stipri izteikta austrumu mentalitāte, kad mantiskais stāvoklis tiek uzsvērts.

Der pievērst uzmanību, ka Kazahstānas galvenais biznesa un finanšu centrs ir Almata, kas atrodas 1200 km attālumā no galvaspilsētas Astanas, kurā savukārt sakoncentrēta valsts pārvalde. Pašlaik Latvijai Almatā nav LIAA vai citas ekonomiskas pārstāvniecības. Šajā gadā tiks atvērts jauns goda konsulāts, kas arī varētu veicināt kontaktu veicināšanu uzņēmējdarbībā.

Lai arī cik drastiski tas arī skanētu, valstij (ministrijai, vēstniecībai) ir jābūt pārliecinātai, ka biznesa interese ir nopietna un attiecīgais uzņēmējs vai firma ir profesionāli sagatavota un ar savu darbību necels neslavu valstij.

Pirms acis mest uz biznesa iespējām Kazahstānā, vēlams izskatīt dažas noderīgas interneta saites: Ārvalstu investoru padome www.fic.kz, Risku novērtēšanas grupa www.risk.kz, Nacionālā banka www.nationalbank.kz, Statistikas aģentūra www.stat.kz, Muitas kontroles komiteja www.customs.kz, Ekonomiskās attīstības un budžeta plānošanas ministrija www.minplan.kz.

Lai arī iespējas krasi ierobežotas, tomēr Latvijas vēstniecība Astanā līdzīgi kā līdz šim ir gatava palīdzēt – sniegt konsultācijas, veicināt kontaktus, organizēt vizītes u.tml. nopietniem interesentiem, kas turpina vai plāno biznesa taisīšanu Kazahstānā. Saziņai izmantojams e-pasts [email protected] vai fakss +7 7172 925 319.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekoloģiski tīro tehnoloģiju uzņēmumiem ir iespēja iekarot Kazahstānas tirgu

Dina Eglīte, CleanTech Latvia jeb Latvijas Tīro tehnoloģiju klastera vadītāja,08.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazahstānas tirgū notiekošās aktivitātes liecina, ka tas ir potenciāls un pateicīgs tirgus gan Latvijas pakalpojumu eksportam, gan Latvijā un citviet pasaulē ražoto tehnoloģiju inovācijām ūdens attīrīšanas, vides tehnoloģiju vai citās «zaļās ekonomikas» nozarēs. Ikvienam uzņēmumam Latvijā ir visas iespējas pierādīt sevi un uzsākt savu darbību šajā tirgū, ja vien ir stipra apņemšanās, finanšu līdzekļi, vēlme ieguldīt daudz darba kontaktu dibināšanā un uzņēmuma kompetences pierādīšanā. Bet ar ko īsti ir jārēķinās ikvienam Latvijas komersantam, kas skatās šīs valsts virzienā?

Ikviens zina, ka Kazahstāna ir dabas resursiem bagāta valsts ar milzīgiem naftas, ogļu un derīgo izrakteņu ieguves un pārstrādes uzņēmumiem, taču šī valsts ir mantojusi arī nozīmīgu vides piesārņojumu. Gandrīz visā valstī pastāv tīra dzeramā ūdens trūkums, dažādo smago metālu un naftas produktu piesārņojums to ieguves vietās, kā arī valsts atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izveide ir sākumposmā. Tomēr Kazahstāna ir nospraudusi pretenciozu mērķi – līdz 2050.gadam pilnībā pāriet uz «zaļu» ekonomiku un sagatavoties pasaules mēroga izstādei EXPO 2017, kas notiks Astanā par tēmu «Nākotnes Enerģija».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja gribi iet ātri, ej viens; ja gribi iet tālu – jāiet kopā

Andrejs Pumpurs, eksporta konsultāciju uzņēmuma SIA Orient Instruments valdes priekšsēdētājs un CleanTech Latvia eksperts NVS un Centrālāzijas tirgos,09.07.2013

Andrejs Pumpurs, eksporta konsultāciju uzņēmuma SIA Orient Instruments valdes priekšsēdētājs un CleanTech Latvia eksperts NVS un Centrālāzijas tirgos.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties NATO un Eiropas Savienībā (ES), Latvija ieguva sabiedrotos, tomēr palika bez turpmākai attīstībai svarīgiem stratēģiskiem mērķiem. Pašlaik, kad pamazām esam atguvušies no ekonomiskās krīzes radītajiem satricinājumiem, laiks domāt par tautsaimniecības izaugsmi un principiālu valsts virzību. Līdz ar to kā nākamais solis valsts attīstības kontekstā būtu ekonomiski izdevīgu un politiski draudzīgu eksporta tirgu (ārpus ES) noteikšana un atbilstošajiem tirgiem piemērotu, inovatīvu preču un pakalpojumu identificēšana.

Arvien biežāk organizētās Latvijas augstāko amatpersonu un uzņēmēju vizītes uz Centrālāzijas valstīm, no kurām visspilgtākajā atmiņā palikusi pēdējā Valsts prezidenta un uzņēmēju delegācijas viesošanās Kazahstānā, liek domāt, ka beidzot valsts vadības līmenī ir identificēti svarīgākie eksporta tirgi – bijušās Padomju Savienības republikas Kaukāza un Centrālāzijas reģionā. Šāda valsts augstāko amatpersonu politiskā izšķiršanās par ekonomiskās sadarbības virzienu ir ļoti apsveicama un nozīmīga, lai pavērtu jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem un Latvijas speciālistu pakalpojumiem.

Protams, kā alternatīvs variants ekonomiskās sadarbība kursam ir Krievija, Baltkrievija un Ukraina, kas ir atjaunotās Latvijas tradicionālie eksporta tirgi. Tomēr, salīdzinot ar Centrālāzijas un Kaukāza reģiona valstīm, eksporta īpatsvaru šajās valstīs būtu grūti strauji audzēt. Krievija arvien mērķtiecīgāk cenšas nosargāt savu tirgu vietējiem ražotājiem, turklāt gan Ukrainas, gan Krievijas tirgus virzienā mērķtiecīgi iet citi mūsu politiskie draugi un vienlaikus ekonomiskie konkurenti no ES un ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas un Kazahstānas dzelzceļu vadītāji vienojas paplašināt sadarbību

Žanete Hāka,06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš Kazahstānā ir ticies ar Kazahstānas dzelzceļa kompānijas Kazakhstan Temir Zholy prezidentu Askaru Maminu, informē uzņēmums.

Kazahstāna ir Latvijas lielākais ekonomiskais partneris Centrālāzijā, savukārt Kazahstānas dzelzceļš ir stratēģiski nozīmīgs tranzīta partneris Latvijas dzelzceļam, sadarbībā ar kuru izveidots transporta koridors ar Dienvidaustrumu Āzijas valstīm.

Starp abām valstīm jau kopš 2003.gada kursē regulārs konteinervilciens Baltika Tranzit.

Pa Latvijas dzelzceļa infrastruktūru 10 gadu laikā pārvadāti 18,62 miljoni Kazahstānas izcelsmes kravu. Šo gadu laikā no un uz Kazahstānu pārvadāti dažādi kravu veidi, no kuriem pārsvarā dominē naftas produkti, metāli un ferosakausējumi, kā arī pārtikas rūpniecības produkti, graudi un citas kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Olainfarm martā palielinājis realizāciju par 65%

Gunta Kursiša,16.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2012. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija pieaugusi par 65%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, un veido 4,65 milj. Ls.

Lielākais realizācijas pieaugums novērojams Tadžikistānā - par 342%, Latvijā - par 319%, Gruzijā - par 142%, Krievijā - par 57%, Ukrainā un Moldovā - par 34%. 2012.gada martā veiktas ievērojamas piegādes arī uz Taivānu.

A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada martā bija Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Taivāna.

2012. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais a/s Olainfarm realizācijas apjoms sasniedzis 12,03 miljonus latu (17,11 miljonus eiro) - tas ir pieaugums par 47%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2011. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šā gada trīs mēnešos vērojams ASV, kur tās apjoms palielinājies 267 reizes, Taivānā - 13 reizes, Latvijā - vairāk kā 4 reizes, Gruzijā - vairāk kā 3 reizes un Ukrainā, kur tās apjoms palielinājies par 81%. A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada trīs mēnešos ir Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Lielbritānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kazahstāna dubulto izvedmuitas nodokli jēlnaftai

Ritvars Bīders,06.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šā gada 1. janvāri Kazahstāna nolēmusi dubultot jēlnaftas izvedmuitas nodokli no līdzšinējiem 20 ASV dolāriem līdz 40 dolāriem par tonnu, citējot portāla Kazakhstan Today informāciju, ziņo Lenta.

Kopš 19. decembra Kazahstāna mainījusi izvedmuitas nodokļus naftas produktiem – vieglajiem naftas produktiem noteikts nodoklis 98,13 dolāru apmērā, bet mazutam 65,13 dolāru apmērā.

Izvedmuitas nodokļus Kazahstāna pirmo reizi ieviesa 2008. gadā. 2009. gadā tie tika atcelti, bet no jauna ieviesti 2010. gadā.

Atšķirībā no Kazahstānas, lai stimulētu naftas pārstrādi, Krievijā izvedmuitas nodoklis naftas produktiem ir ievērojami mazāks nekā jēlnaftai.

Kazahstānā naftas nozare ir viens no lielākajiem rūpniecības segmentiem. 2009. gadā šī nozare veidoja 21% no valsts iekšzemes kopprodukta. Ir sagaidāms, ka Kazahstāna turpmāko gadu laikā palielinās naftas ieguvi un kļūs par vienu desmit pasaulē lielākajiem naftas ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Radītas platformas eksporta tirgu izpētei

Rūta Kesnere,11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Liepāja ir gatava kļūt par Eiropas kultūras meku

Salvis Roga, Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks,29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku plūsma jebkurai pilsētai ir vitāla nepieciešamība, lai veicinātu ekonomikas un konkurētspējas izaugsmi. Liepāja ir valstspilsēta, kuru apmeklē ļoti daudz tūristu. Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2023. gadā Liepājas naktsmītnēs apkalpots līdz šim vēsturiski visvairāk tūristu.

Viesu skaits no citām Latvijas pilsētām Liepājā pērn ir pieaudzis par 13,1 %, bet ārvalstu tūristu skaits – par 3,7 %. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas apliecina, ka līdzšinējās darbības tūristu piesaistei ir bijušas veiksmīgas. Būdams lepns kā liepājnieks, ikdienā nenogurstoši priecājos par radošās industrijas izaugsmi un kvalitatīvajiem pakalpojumiem, kas Liepājā ir radīti.

Nākamgad Liepāja atzīmēs savu 400. dzimšanas dienu, bet 2027. gadā mēs būsim Eiropa kultūras galvaspilsēta. Esam radījuši visus priekšnosacījumus, lai kļūtu par Latvijas kultūras meku – vietu, kur satiekas Eiropas kultūras dzīves veidotāji un tās baudītāji. Taču gulēt uz lauriem mēs neprotam, jo pilsētas būtība ir mainīties, iet uz priekšu un atrast arvien vairāk iespēju, kas ne vien veicinātu interesi Liepāju apmeklēt, bet arī nodrošinātu ērtu, viegli pieejamu veidu, kā līdz tai tikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs!

Jānis Goldbergs,03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji un nozaru asociācijas Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu

Db.lv,02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Mariupoles aizstāvju komandieriem uzrunājis pasaules bagātāko cilvēku Īlonu Masku un lūdzis palīdzēt Krievijas karaspēka ielenktajiem pilsētas aizstāvjiem.

Trīs mēnešus ilgušajā Krievijas karā pret Ukrainu stratēģiskā ostas pilsēta ir sagrauta, bet ukraiņi joprojām turpina pretoties metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijā.

Ukrainas 36.atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volina paziņojis, ka izveidojis kontu vietnē "Twitter", lai caur to uzrunātu Masku.

"Cilvēki saka, ka esat no citas planētas, lai iemācītu cilvēkus ticēt neiespējamajam," Volina uzrunājis miljardieri, kurš gatavojas iegādāties vietni.

"Mūsu planētas ir līdzās viena otrai, jo es dzīvoju tur, kur ir gandrīz neiespējam izdzīvot. Palīdziet mums izkļūt no "Azovstaļ" uz kādu vidutāju valsti. Ja ne jūs, tad kurš?" retoriski vaicājis ukraiņu virsnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sāktu attiecības ar Kazahstānas biznesa partneriem, ar viņiem ir personīgi jāaprunājas, viņiem patīk, kad nāk ciemos

Tā uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pārstāvniecības Kazahstānā vadītājs Vladimirs Samoiļenko.

Veidojot biznesa attiecības šajā valstī, nederēs prakse, kas ir ierasta Eiropā. Kazahstānā vismaz sākumposmā lielāka nozīme ir attiecību veidošanai starp personām nevis uzņēmumiem. Brīdī, kad attiecības jau izveidojušās, biznesa vide sāk līdzināties tam, kā ir ierasts strādāt Latvijā. «Tomēr jāņem vērā, ka Kazahstānā biznesa procesi nav tik ātri kā Latvijā. Par spīti tam, ka daudzos uzņēmumos sākusi strādāt jaunā paaudze, kas skolojusies Eiropā, mainīt veco sistēmu ir grūti. Lielākos uzņēmumos problēmu nav, bet mazākos gan, tostarp arī banku jomā,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Kazahstānā prezentēs investīciju projektus

Lelde Petrāne,06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Kazahstānas investīciju forumā, kurš notiks 20.maijā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā – Astana Marriott Hotel - Latvijas nekustamo īpašumu asociācija (LANĪDA) šīs valsts uzņēmējus iepazīstinās ar projektiem, kā arī dalīsies pieredzē par investīciju iespējām Latvijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šis būs pirmais Latvijas-Kazahstānas investīciju forums, kura galvenais uzdevums ir stiprināt abu valstu tautsaimnieciskās partnerattiecības un iezīmēt Latvijas un Kazahstānas uzņēmēju, kā arī profesionālo organizāciju savstarpējās sadarbības virzienus.

Ideja organizēt šādu forumu radusies, jo pēdējo gadu laikā no abu valstu puses ir strauji augusi interese par savstarpējās sadarbības iespējām. Uzņēmējus interesē sadarbība visdažādākajās jomās: sākot no nekustamo īpašumu un būvniecības jomas līdz pat transporta un loģistikas, «zaļo» tehnoloģiju, tirdzniecības, rūpniecības u.c. jomām.

«Svarīgi, ka interese ir abpusēja,» saka Baltijas un Kazahstānas ekonomiskās attīstības asociācijas vadītājs Aleksandrs Vidjakins. «Paredzēts, ka forumā piedalīsies ap 150 vietējo uzņēmēju, kuri pārstāv visdažādākās nozares: ražošanu, pētniecību, ieguves rūpniecību, finanšu nozari u.c. Būtiski, ka visi Latvijas delegācijas pārstāvji ir uzaicināti piedalīties arī Astanas ekonomikas forumā, kurš risināsies no 21. līdz 23. maijam. Tas ir viens no nozīmīgākajiem ekonomikas notikumiem ne tikai Kazahstānā, bet arī visā reģionā, jo tajā piedalās visa valsts politiskā elite.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sadarbībā ar Kazahstānu perspektīvu redzam ne tikai tūrisma un kultūras jomās, bet arī atkritumu apsaimniekošanā un pārstrādē, finanšu pakalpojumos un būvniecībā,» uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, svētdien atklājot Latvijas dienu starptautiskajā izstādē Expo 2017 Astanā.

Nākotnes enerģijai veltītajā izstādē Latvijas paviljona moto ir Satikšanās vieta Latvija - enerģija ir mūsu dabā, uzsvaru liekot uz atjaunojamo enerģiju, kas iegūstama no Latvijas mežiem, vēja un ūdeņiem. R. Vējonis savā runā norādīja, ka Latvijas un Kazahstānas sadarbības atslēgas vārds ir savienojamība. Proti, Kazahstānas saikne ar Ķīnu un attīstītā infrastruktūra labi savietojas ar Latvijas ģeogrāfisko novietojumu, mūsu valstij esot vārtiem, kas savieno Āziju un Eiropu. Prezidents arī akcentēja, ka Latvija un Kazahstāna var sadarboties, pārvarot kopīgos izaicinājumus – klimata pārmaiņas un kiberdrošības riskus. R. Vējonis uzsvēra, ka Latvija vēlas kļūt par digitālu, datu virzītu ekonomiku, kur modernās tehnoloģijas kļūs par nākotnes enerģijas dzinējspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2019. gada maija rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,4 miljoniem eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērnā gada maijā.

Arī piecu mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 15% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem piecu mēnešu rādītājiem, sasniedzot 57,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija piecu mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie maija realizācijas dati, četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Latvija, kur salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju realizācijas apjoms ir pieaudzis par 21%; Krievija, kur šajā laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 15%; Ukrainā pārdošanas apjomu palielinājās arī par 15%; un Baltkrievija ar 1% kritumu maijā. Visos citos lielākajos noieta tirgos maijā sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Kazahstānu un Tadžikistānu. Starp 10 lielākajiem tirgiem maijā bija arī Gruzija, kur piegādes notiek dažas reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,69 miljonus eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Japānā – par 6430%, Lietuvā – par 161%,Gruzijā – par 155%, Kazahstānā – par 118%, un Baltkrievijā, kur realizācija pieaugusi par 92%. 2018. gada februārī veiktas būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Tadžikistānu. Lielākie noieta tirgi bija Latvija, Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Koncerna produkti tika realizēti 35 valstīs.

Aptieku tīkla «Latvijas aptieka» realizācija sasniedza 1,68 miljonus eiro, kas ir tikpat, cik šajā laikā pērn. 2018. gada februārī darbojās 68 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma «Silvanols» apgrozījums 2018. gada februārī bija 0,59 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk nekā šajā periodā pērn. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja «Tonus Elast» un «Elast Medikl», kas nodarbojas ar «Tonus Elast» produktu izplatīšanu Krievijā, realizācija 2018. gada februārī veidoja 0,65 miljonus eiro. Ārstniecības iestāžu «Klīnika DiaMed» un «OlainMed» kopējais apgrozījums šajā laikā bija 0,2 miljoni eiro. Baltkrievijas zāļu tēju un ārstniecības augu pulveru ražotāja «NPK Biotest» apgrozījums 2018. gada februārī sasniedza 0,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Netraucēt ar lokālām sankcijām un atbalstīt alternatīvu tirgu ieguvē: ko tranzīta nozare gaida no politiķiem?

Jānis Kasalis, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs,20.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzīta nozare pēdējos gados gan iekšpolitisku, gan ģeopolitisku apstākļu dēļ piedzīvo izaicinājumu pilnu periodu. Ierastie tranzīta ceļi ir apgrūtināti vai pat pilnībā slēgti. Sankcijas, militāri agresīva kaimiņvalsts, energoresursu cenu kāpums. Šo sarakstu varētu turpināt.

Taču Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir viens no resursiem, kuru mums visiem vajadzētu censties izmantot savas tautas, nācijas un valsts labklājības celšanai.

Gandrīz 65 tūkstošu kvadrātkilometrus liela teritorija blakus Baltijas jūrai, Eiropas Savienības ārējā robeža, trīs neaizsalstošas ostas. Patīk mums tas vai nē, bet tā ir Latvijas nafta, Latvijas zelts, ko ir jāprot izdevīgi pārdot pasaules biržā. Politiķiem un valdībai, stiķējot nākamā gada budžetu, derētu atcerēties, ka viena tranzīta kravas tonna dod Latvijas ekonomikai 20 eiro pienesumu. Ikreiz, dzirdot par kravu apjoma krišanos kādā ostā, vajadzētu nevis sist plaukstiņas – uh, cik forši, ka tiem oligarhiem neiet, bet gan atcerēties, ka tie ir miljonu miljoni atņemti mūsu skolotājiem, policistiem, medikamentiem utt. Rit jau trešais gads karam Ukrainā. Eiropas Savienība un ASV ieviesušas sankcijas agresorvalstij.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm šogad plāno konsolidēto apgrozījumu 127 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness,18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācijas apjomi palielinājušies

Žanete Hāka,17.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,21 miljonu eiro, kas ir par 2% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Kazahstānā, kur tā ir palielinājusies par 281%, Tadžikistānā - par 188%, un Spānijā - par 102%. 2016. gada septembrī AS Olainfarm veica nozīmīgas piegādes uz Lielbritāniju un Dāniju. Lielākie noieta tirgi septembrī bija Latvija, Krievija, Ukraina, Nīderlande un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada septembrī veidoja 1,6 miljonus eiro, kas ir par 12% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 62 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada septembrī bija 0,63 miljoni eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada septembrī realizēja produktus četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Krievijā, Lietuvā un Kazahstānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2016. gada septembrī veidoja 0,53 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Olainfarm realizācijas apjomi auguši par 39%

Žanete Hāka,16.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,28 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Moldovā, kur tās apjoms palielinājies par 13081%, Kazahstānā - par 326%, Kirgizstānā - par 207%, un Azerbaidžānā - par 171%. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada decembrī veidoja 1,65 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 65 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada decembrī bija 0,49 miljoni eiro, kas ir par 6% mazāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada decembrī realizēja produktus piecās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Lietuvā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Azerbaidžānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija palielinājusies

Žanete Hāka,17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2015.gada jūlija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 7,44 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Baltkrievijā - par 850%, Polijā - par 407%, Tadžikistānā - par 364%, Kazahstānā - par 215%, un Ukrainā - par 96%. 2015.gada jūlijā uzņēmums veicis būtiskas piegādes uz Nīderlandi un Uzbekistānu. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi 2015.gada jūlijā bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija jūlijā bija 1,3 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 58 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums jūlijā bija 0,16 miljoni eiro, kas ir par 33% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols jūlijā produkciju realizēja četrās Eiropas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācijas apjomi nedaudz pieauguši

Žanete Hāka,17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm produktu realizācija oktobrī ir sasniegusi 8,38 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina provizoriskie konsolidētie rezultāti Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Ukrainā - par 9094%, Šveicē - par 572%, un Kazahstānā - par 100%. 2015.gada oktobrī veiktas būtiskas piegādes uz Brazīliju. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi oktobrī bija Krievija, Latvija, Ukraina, Baltkrievija un Kazahstāna.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija oktobrī bija 1,6 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 59 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2015.gada oktobrī bija 0,39 miljoni eiro, kas ir par 3% mazāk nekā šajā periodā pērn. Uzņēmuma produkcija tika realizēta četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Baltkrievijā un Kazahstānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvija var!

Latvija var! Nīcenieki investē Anglijā

Vēsma Lēvalde,09.07.2010

Tonus Elast adīšanas mašīnas atšķirībā no līdzīgiem uzņēmumiem, apkalpo galvenokārt vīrieši. Viņi vienlaikus ir gan operatori, gan mehāniķi, kas spēj novērst tehniskas kļūmes.Šis gads sācies jau daudz optimistiskāk – ir cerības atgūt 2008. gada apjomus un varbūt pat tos pārsniegt, lēš valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čečotkins.

Vēsma Lēvalde, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotājs SIA Tonus Elast savu produkciju izplata 30 valstīs. Šogad uzņēmums kļuvis par investoru Anglijā, atverot kopuzņēmumu Tonus Europe Limited.

Kad 1995. gadā bijušais a/s Lauma speciālists Aleksandrs Čečotkins ar dažiem darbiniekiem un pāris iekārtām nomātās telpās sāka patstāvīgu uzņēmējdarbību, viņam pašam bijis grūti iedomāties, ka pēc 15 gadiem zīmols Tonus Elast būs pazīstams 30 pasaules valstīs. Zināšanas par uzņēmējdarbības specifiku un pieprasījumu NVS valstīs ļāva veiksmīgi startēt, iegūstot noieta tirgu Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā u.c. Taču attīstība un uzņēmuma izaugsme jau bija rūpīgas plānošanas un mērķtiecīga darba rezultāts, savukārt veiksmes formulu veido trīs saskaitāmie: gudra un tālredzīga vadība, nozares profesionāļi un rūpīga kvalitātes standartu kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm novembrī realizējis par 71% vairāk nekā pērn

Gunta Kursiša,15.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembra provizoriskie rezultāti liecina, ka a/s Olainfarm produktu realizācija ir pieaugusi par 71%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Lielākais realizāijas apjomu pieaugums bijis Bulgārijā un Gruzijā.

Zāļu ražotāja a/s Olainfarm produktu realizācijas apjomi sasnieguši 3,68 miljonus latu jeb apmēram 5,24 miljonus eiro.

Lielākais realizācijas pieaugums ir bijis Bulgārijā, kur produktu realizācija palielinājusies teju 24 reizes. Ievērojams realizēto produktu apjoma pieaugums ir bijis arī Gruzijā, kur realizēto produktu apjoms palielinājies gandrīz 17 reizes, Kazahstānā pieaugums ir bijis par 194%, Baltkrievijā – par 122%, Ukrainā – par 111%, Azerbaidžānā – par 89%.

Šā gada novembrī a/s Olainfarm lielākie noieta tirgi bijuši Krievija, Ukrain, Baltkrievija, Kazahstāna un Latvija. Aizvadītajā mēnesī veiktas arī ievērojamas piegādes uz ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru