Februāra pirmajās dienās pieprasījums pēc Rīgas satiksmes e-taloniem Narvesen veikalos krities trīskārtīgi, aģentūrai LETA pastāstīja Narvesen Baltija personāla un komunikācijas departamenta direktors Andis Aleksandrovs.

«Šonedēļ Narvesen tirdzniecības vietās Rīgā pieprasījums pēc e-taloniem ir ievērojami krities, kas varētu būt skaidrojams ar janvāra beigās novēroto augsto pircēju aktivitāti, savlaicīgi iegādājoties e-talonu krājumus pirms to cenas kāpuma. Salīdzinot tieši ar janvāra pēdējām dienām, februāra sākumā e-talonu pārdošanas apjoms samazinājies pat trīskārtīgi,» norādīja Aleksandrovs.

Kā vēstīts, janvāra pēdējās dienās Narvesen tirdzniecības vietās Rīgā tika novērots paaugstināts pieprasījums pēc e-taloniem. Aleksandrovs norādīja, ka Narvesen klienti arī izrāda aktīvu interesi par to derīguma termiņiem saistībā ar cenu kāpumu sabiedriskajā transportā Rīgā.

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas Satiksme (RS) varētu pārdot reklāmas lauku uz e-taloniem un iegūt papildu ieņēmumus, atklāj SIA Rīgas Karte (RK) valdes priekšsēdētājs Eriks Morizurs, kura uzņēmums RS ieviesis e-talonu sistēmu.

Šajā ziņā RS varētu kļūt par sava veida celmlauzi starp pasaules sabiedriskā transporta organizācijām, jo tikai nedaudzas patlaban uz elektroniskām biļetēm izvieto trešās puses reklāmu, Morizurs sacīja.

Vaicāts, vai RK klients un līdzīpašnieks RS varētu izvietot reklāmu uz e-taloniem, kurus patlaban grezno Rīgas Rātslaukuma attēls, RK vadītājs teica: «Kāpēc ne? Šos e-talonus pārdod 20 000 eksemplāru katru dienu. Bet te arī jāsaka, ka e-talons pieder RS, un tas ir to kompetencē. Redzu, ka tie izvieto reklāmu tramvajos un, manuprāt, dzeltenais e-talons varētu tam arī noderēt.»

Starp RK ārzemju līdzīpašnieka Affiliated Computer Services klientiem arī neesot daudzi, kas liek reklāmas uz savām biļetēm un mēnešbiļetēm. «Daži to dara. Bet šķiet, ka šāda domāšana vēl nav izplatījusies sabiedriskā transporta organizāciju aprindās. Tās uzskata, ka biļete ir transporta pakalpojumu saņemšanai. Varbūt tur var uzlikt pilsētas attēlu, bet tas arī viss,» Morizurs teica.

Sociālās akcijas Pārbaudi sevi pirms sēdies pie stūres! laikā šo sestdien Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA) dāvinās autobraucējiem vairākkārtīgi izmantojamos alkometrus.

Tādā veidā ARTA aicina būt atbildīgiem – pārbaudīt sevi un atturēties vadīt transportlīdzekli alkohola reibumā. Akcija tiek rīkota sadarbībā ar lielveikalu tīklu Maxima.

Akcija notiks Maxima lielveikalu autostāvvietās K.Ulmaņa gatvē un A.Deglava ielā no plkst. 12 līdz 15. Autostāvvietās atradīsies ARTA teltis, kurās 1000 autobraucēju varēs bez maksas saņemt vairākkārtīgi lietojamo alkometru pieļaujamās alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs.

«Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība ARTA iestājas par atbildīgu un saprātīgu alkohola lietošanu. Jāņu brīvdienas, diemžēl, ir arī laiks, kad pieaug negadījumu skaits, ko izraisa braukšana pie stūres reibumā. Dāvinot vairākkārtīgi izmantojamos alkometrus, mēs aicināsim tos izmantot ikreiz, kad nav pārliecības - vai alkohola koncentrācija asinīs atļauj vadīt transportlīdzekli. Domājam, ka šādā praktiskā veidā izglābsim vairāk cilvēku no iereibuša šofera pie stūres un sekām, ko šāda rīcība rada», pauž ARTA apvienības biedri.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.

Pēdējās dienās daļa oranžo Mobilly zonu uzlīmju uz autostāvvietu maksas aparātiem tiek aizstātas ar Rīgas satiksmes veidotajām, par ko neizpratnē ir uzņēmumā Mobilly, kura pārstāvji savu sašutumu izteikuši arī savā mājaslapā.

«Daudzi mūsu klienti atkal ir neizpratnē - vai tomēr būs pārmaiņas Mobilly stāvvietu apmaksas sistēmā? Nē - Mobilly strādā un strādās kā līdz šim,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

Uzņēmuma pārstāvji atgādina, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) 2013.gada 5.decembrī publiski visiem apsolīja, ka Rīgas satiksmes apmaksas sistēmas pilnveidošana klientus neskars un lauzt līgumu ar Mobilly neviens negrasās.

«Ja pamanāt mulsinošās zilās Rīgas satiksmes uzlīmes uz autostāvvietu maksas aparātiem, ziniet, ka mūsu norēķinu sistēma nemainās,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Pamatojoties uz līguma saistību nepildīšanu, vairākos mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts veikalos, kas atradās SIA Maxima Latvija tirdzniecības centros, ir atslēgta elektrība. To apstiprina Maxima Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Viņa norāda, ka Maxima Latvija nomnieku īres līgumos ir nosacījums, kas paredz, ja nomnieks nepilda savas saistības, piemēram, ilgāku laika periodu nemaksā īres naudu par telpām, tad līgums tiek lauzts. «Šajā konkrētajā gadījumā īrnieks nav pildījis savas saistības, izveidojies parāds par nomas maksu un komunālajiem maksājumiem, tādēļ ar 17.septembri nomas līgums ir lauzts.»

Tiesa, cik liels parāds ir izveidojies Plus punktam, Gulbe neatklāj. Tikmēr viņa atzīmē, ka Plus punkta tirdzniecības punktos patlaban ir atslēgta elektrība Maxima XXX veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē 88a, Rīgā, un Maxima XX veikalā, kas atrodas Dzelzavas ielā 6A, Rīgā.

Preses vairumtirdzniecības un piegādes uzņēmums SIA Preses serviss pārtraucis preses izdevumu piegādes SIA Plus punkts tirdzniecības vietām, stāstīja SIA Preses serviss pārstāve Inga Samoviča.

Viņa norāda, ka Plus punkts atkārtoti nav norēķinājies par tam piegādātajiem preses izdevumiem un kopējā parāda summa patlaban sasniedz jau gandrīz 100 tūkst. latu.

«Tāpēc Preses serviss jau no piektdienas, 6. septembra, ir pārtraucis preses izdevumu piegādes Plus punkta tirdzniecības vietām un patlaban notiek jau iepriekš piegādāto preses izdevumu izņemšana no tirdzniecības,» atzīmē I. Samoviča.

Viņa arī uzsver, ka fakts, ka uzņēmuma Plus punkts vadība nav izrādījusi interesi vienoties par parāda atmaksu, kā arī samērā biežās šī uzņēmuma vadības maiņas rada bažas, ka uzņēmums drīzumā varētu izbeigt savu pastāvēšanu.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma Plus punkts veikalos pirms vairākām dienām atkal apturēta e-talonu tirdzniecība, jo uzņēmums atkārtoti nav atmaksājis SIA Rīgas karte naudu, kas iekasēta par pārdotajām sabiedriskā transporta biļetēm.

Kā norāda Rīgas kartes valdes loceklis Aleksandrs Brandavs, Plus punktam uzkrājies aptuveni 90 000 latu liels parāds, kas izveidojies dažu dienu laikā. Kamēr uzņēmums šo parādu neatmaksās, biļešu tirdzniecības termināļi tajos būs slēgti.

Brandavs atzina, ka ir grūti prognozēt, kad e-talonu tirdzniecība Plus punkta veikalos varētu tikt atsākta, jo šī uzņēmuma vadību plosa nesaskaņasun "Rīgas kartei grūti atrast kādu, kas uzņēmumā vēlētos un spētu uzsākt sarunas par parāda atmaksu. Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi ar Plus punkta veikaliem, Rīgas karte vēlas, lai uzņēmums ne tikai atmaksā parādu, bet arī veido depozītu.

Paziņojums presei

2015. gada 17.februārī

Šā gada 12.februārī AS «Pasažieru vilciens» (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns medijiem paziņojis, ka PV gatavojas biļešu tirdzniecības revolūcijai, ieviešot zonu sistēmu. Projekta plānotais ieguldījums lēšams nepilna miljona eiro apmērā. SIA «Rīgas karte» (RK) atzīmē, ka šādu sistēmu būtu iespējams ieviest nekavējoties un bez papildus ieguldījumiem, izmantojot jau iepriekš PV vilcienos lietoto RK aprīkojumu.

RK atzīmē, ka zonu sistēma nav nekas jauns – citu valstu praksē sistēmu, kad pasažieris pārvietojas starp attālumiem dažādās zonās, sauc par uz nobrauktā attāluma balstītu sistēmu jeb OD (origin-destination), aprēķinot tarifu pēc nobraukto kilometru skaita. Šobrīd RK ir atvērta, sadarbojoties ar PV, turpināt līdzšinējo projektu, un uzsākt zonu sistēmas lietošanu nekavējoties, kas neprasītu papildus ieguldījumus jaunas aparatūras un programmnodrošinājuma iegādē, kā arī cilvēkresursu piesaistē. RK atzīmē, ka tās rīcībā esošais aprīkojums un programmnodrošinājums jau šobrīd pilnībā atbalsta esošo PV tarifu sistēmu vai plānoto jauno tarifu zonas sistēmu, līdz ar to jaunas sistēmas ieviešana no PV puses nav nedz nepieciešama, nedz ekonomiski izdevīga ne klientam, ne pārvadātajam.

Pirmdien, 31. augustā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika atbalstīts priekšlikums par kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to izmantošanas pārkāpumus, informē Finanšu ministrija.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajiem statistikas rādītājiem konstatēts, ka veiktajās tematiskajās pārbaudēs 2014. gadā pārkāpumi, kas saistīti ar kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (EKA) izmantošanu, ir 71%, 2013. gadā – 70%, bet 2012. gadā – 68% no kopējā veiktā pārbaužu skaita. Tāpat pārbaužu gaitā ir konstatēti pārkāpumi EKA ekspluatācijas noteikumu ievērošanā, kas liecina par iejaukšanos EKA. 2014. gadā šādi pārkāpumi ir 52%, 2013.gadā – 45%, bet 2012.gadā – 43% no kopējā veiktā pārbaužu skaita.

Tādējādi ir nepieciešams noteikt stingrākas tehniskās prasības, lai novērstu ilgstoši novērojamu tendenci palielināties EKA izmantošanas kārtības neievērošanas īpatsvaram un tendenci palielināties to konstatēto pārkāpumu īpatsvaram. Tas liecina par iejaukšanos EKA, lai samazinātu budžetā maksājamo nodokļu summu.

Vienai ātrai pusdienu maltītei darbiniekam būtu nepieciešami vidēji pieci eiro, uzņēmumus no algas nodokļa atslogo vien par ēdināšanas izdevumiem, kas nepārsniedz 40 eiro mēnesī.

Tādējādi trūkst vismaz vēl tikpat. Tomēr, lai darba devējiem šāda labuma piešķiršana darbiniekiem šķistu kārdinošāka, veco metodi, kad ar uzņēmuma izsniegtajiem taloniem personāls dodas uz ēdnīcu, skārusi digitālo tehnoloģiju elpa. Jāsaka, idejiski gan nekas nav mainījies. Taču jaunais piegājiens ir grūdiens mūsdienīgas tendences virzienā, kā nodrošināt darbiniekiem pusdienu apmaksu.

Viedais norēķins

Kopumā ir vairākas iespējas. Pirmkārt, uzņēmuma telpās var atrasties sava ēdnīca, ko vairāk var atļauties lielie uzņēmumi. Otrkārt, uzņēmums pats atgādā uz biroju augļus un našķus vai arī maizi, tomātus un desu, no kā darbinieki pagatavo sev vēlamo. Vēl var pasūtināt pusdienu piegādi no šāda pakalpojuma sniedzējiem, un visbeidzot – nodrošināt, lai darbinieks pats var iet uz sev tīkamu sabiedrisko ēstuvi un norēķināties tur, uzskaita uzņēmuma Motivio līdzdibinātājs Ansis Lipenītis. Kā celmlauzis šis uzņēmums no pagājušā gada piedāvā aplikāciju Motivio Meals darbinieku pusdienu izdevumu apmaksai. Šī ideja tika piedāvāta Startup Wise Guys akseleratoram, kura ietvaros produkts arī izstrādāts. Aplikācija galvenokārt izmantojama, kad darbinieki iet pusdienot uz kādu no sev tīkamām ēstuvēm darbavietas tuvumā, ar ko, sekojot klienta izvēlēm, Motivio noslēdz sadarbības līgumu. Paskaidrojot sīkāk, – darba devējam ir pašapkalpošanās portāls, kur norādīti uzņēmumā strādājošie, piešķirot viņiem mēneša ēšanas budžetu. Savukārt darbiniekiem ir mobilā aplikācija, ar ko viņi norēķinās uz vietas sabiedriskajā ēstuvē. Mobilā lietotne darbojas kā POS termināls. Norēķins arī tiek pieņemts, izmantojot viedierīci, kas ir viedtelefons vai planšete.

«Staigā pa pieturu un meklē vecos talonus. Pēc tam aiznes mājās, logā saules gaismā izbalina un lieto atkal,» šādu ieteikumu reģionālais laikraksts Kursas Laiks noklausījies kādā sabiedriskā transporta pieturā Liepājā.

«Jau vairākus gadus tā vien braucu,» laikrakstam pastāstījusi kāda liepājniece, kura izmanto talonu balināšanas metodi. Kontrolieri ne reizes viņas talonus nav atpazinuši kā vairākkārt lietotus.

Pēc dzirdētā redakcija nolēmusi izmēģināt, kā šāda metode darbojas. Izlietotie taloni tika ar skoču pielipināti redakcijā pie loga. Pēc nedēļas redakcijas kolektīvs secināja, ka viens no taloniem vizuāli līdzinās jaunam talonam. Gaidot eksperimenta rezultātu, laikraksts pamanījis vēl dažos liepājnieku logos rindiņā salīmētus talonus un secinājis, ka tie tiek «žāvēti», lai atgrieztos apritē.

Pašvaldības aģentūras Liepājas sabiedriskais transports (LST) direktors Gints Lūsis laikrakstam apliecinājis, ka par talonu tintes kompostrējuma balināšanas metodi gan viņš, gan kontroles dienestā ir informēti. Taču, viņaprāt, uzņēmums ir pietiekami nodrošinājies pret talonu balinātājiem.

Mēs dzīvojam neparastā laikā, kas, nenoliedzami, nesīs lielas pārmaiņas. Šis ir pārbaudījums ne tikai globālajai ekonomikai, katras valsts veselības aprūpes sistēmai un sabiedrības saliedētībai, bet arī daudzu uzņēmumu un organizāciju spējai pielāgoties un pārvērst bailes un nedrošību konstruktīvā enerģijā.

Liela nozīme būs tam, kā vadītāji un darba devēji spēs šo situāciju vadīt un motivēt darbiniekus, spītējot satraukumam.

Kā rodas bailes?

Bailes rodas no iepriekšējās pieredzes. Ja mēs ieejam veikalā un ieraugām tukšus plauktus, mūsu atmiņā iezvanās trauksmes signāls, jo tas saistās ar pēcpadomju laikiem, kad pārtiku izsniedza uz taloniem. Ar prātu cilvēks saprot, ka ir cita situācija, bet smadzenes raida signālus neironu līmenī, un rodas baiļu sajūta.

Vēl viens aspekts – ļoti daudzos uzņēmumos un iestādēs šobrīd samazinās klientu skaits, darba ir mazāk, nav skaidrības par nākotni, jo neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies vīrusa izplatība. Zemapziņa ceļ ārā atmiņas par neseno ekonomisko krīzi, kad daudzus atlaida, samazināja algas un bija grūti izdzīvot. Kopā ar neziņu, vai šī nenoteiktība turpināsies divas nedēļas vai divus mēnešus, bet varbūt vēl ilgāk, tas rada cilvēkos trauksmes sajūtu.

Šķiet pašsaprotami, ka normatīviem jābūt tādiem, ko uztver ar sapratni un tiecas ievērot, nevis tādiem, kurus iepazīstot gribas, atvainojiet, iesaukties: “Ar kuru galu tā autori domājuši?” – un meklēt ceļus, kā pielāgoties, lai, tā teikt, likumu apietu ar līkumu, jo pretējā gadījumā var būt smagi zaudējumi.

Spilgtākais piemērs tam, ka ne viss šajā ziņā ir ideāli, šķiet, ir norma, ka daļa tirdzniecības centru, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika un citas ikdienā primāri nepieciešamās preces, nedrīkst apkalpot apmeklētājus, kuriem nav derīgi Covid-19 sertifikāti. Un arī tas, ka nepārtikas preču tirdzniecība lielajos tirdzniecības centros brīvdienās liegta. Jau iepriekšējā mēneša beigās izskanēja ziņa par to, ka tiesībsargs Juris Jansons saņēmis sūdzības no iedzīvotājiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, par ierobežotu piekļuvi lielajos tirdzniecības centros izvietotajiem bankomātiem. Tāpat izskanējis, ka cilvēki netiek aptiekās, netiek pie bankomātiem, netiek pēc maizes.

Pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme no 1.maija varētu paaugstināt mikroautobusu biļešu cenas, šodien Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā pastāstīja uzņēmuma Plānošanas daļas vadītājs Andrians Boldans.

Komisijā šodien nolemts līdz 30.aprīlim saglabāt biļešu cenas esošajā apjomā - iepriekšpārdošanā biļetes braukšanai mikroautobusā maksās 0,70 eiro, bet, pērkot pie transportlīdzekļa vadītāja - 1 eiro.

No 1.maija biļešu cena iepriekšpārdošanā, pērkot e-talonu, varētu tikt palielināta līdz 1 eiro, bet pie šofera, tāpat kā tramvajos, trolejbusos un autobusos, būtu jāmaksā 1,20 eiro, iecerējusi Rīgas mikroautobusu satiksme.

Oficiālu iesniegumu par iecerētajām tarifa izmaiņām uzņēmums vēl nav iesniedzis. Ņemot vērā, ka šāds iesniegums Pasažieru komercpārvadājumu komisijā jāiesniedz vismaz mēnesi pirms skatīšanas un pasažieri par izmaiņām jāinformē vismaz 10 dienas pirms to stāšanās spēkā, Rīgas mikroautobusu satiksmei attiecīgais iesniegums komisijai jāiesniedz līdz 15.martam.

Latvija tiešām bija tuvu bankrota robežai, taču jautājums ir par to, kam ir izdevīgs šīs valsts bankrots? Domāju, ka noteikti valdība varēja vēl patirgoties, izspiežot labākus aizņemšanās nosacījumus no starptautiskajiem aizdevējiem, tā intervijā Dienas biznesam uzsver uzņēmējs Igors Skoks.

«99% šīs valsts iedzīvotāju treknie gadi beidzās, pat nesākoties — viņiem tādu vienkārši nebija. Aptuveni 1% paspēja sapelnīt, darbojoties ar kredītiem, bet tagad viņi ir dziļā bedrē, līdzi tajā ievelkot pārējos un cietēji ir visi. Protams, šīs krīzes kontekstā var vainot valdību, bet kas tad to veido — cilvēki, par kuriem ir nobalsojuši 100 citi cilvēki, par kuriem savukārt ir nobalsojuši tie, kas nav paslinkojuši un aigājuši uz vēlēšanām. Faktiski mēs paši vien plūcam savus augļus. Tāpat vainojamas pie šīs situācijas ir bankas, kas, dzenoties pēc peļņas, savstarpēji konkurējot, ir iedzinušas cilvēkus šajā bedrē,» uzskata I. Skoks.

Uzņēmums Rīgas karte gatavs ieviest e-talonu vilcienos, un neizslēdz tiesāšanos, ja Pasažieru vilciens (PV) nepildīs līgumu; PV: ja būs ekonomisks izdevīgums, juridisko strīdu var atrisināt.

«Nevar ar vienu vēstuli lauzt līgumu,» DB norāda SIA Rīgas karte (RK) mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs par 1,2 milj. Ls vērto līgumu, ko 2010.gada rudenī Iepirkumu uzraudzības birojs atļāva slēgt VAS Pasažieru Vilciens (PV) ar SIA Rīgas satiksme (RS) un RK par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta elektronisko biļešu sistēmas izmantošanu, kas ļautu vilcienos Rīgas teritorijā lietot e-talonu.

Tikmēr PV vēl analizē, vai līgums ir spēkā, DB sacīja uzņēmuma valdes loceklis Aigars Štokenbergs, piebilstot, ka galvenais jautājums tomēr ir par līguma ekonomisko izdevīgumu. Jāatgādina, ka pērnā gada augustā PV, ko vadīja Nils Freivalds, minēto līgumu lauza. Savukārt RS uzskata, ka tas joprojām ir spēkā, jo tā laušanai paredzēta speciāla procedūra. Abas puses sarunas turpina.

A/s Liepājas autobusu parks ieviesusi braukšanas biļešu komplektu 5+1. Iegādājoties piecas biļetes, sestā biļete ir par brīvu, līdz ar to pasažieri saņem sešas braukšanas biļetes, bet maksās par pieciem braucieniem, tas ir – 2.00 Ls.

Līdz šim Liepājas autobusu parks piedāvāja iegādāties mēnešbiļetes par 14.00 Ls vienam mēnesim un par 9.99 Ls braukšanai tikai darba dienās. Taču liela daļa iedzīvotāju, kas autobusu regulāri izmanto kā pārvietošanās veidu, par sabiedriskā transporta pakalpojumiem norēķinās ar vienreizējiem braukšanas taloniem.

«Jaunais piedāvājums ir finansiāli izdevīgs pasažieriem, kā arī nozīmīgs ieguvums mūsu autobusu vadītājiem, kuru laiks tiks mazāk patērēts biļešu pārdošanai,» norāda a/s Liepājas Autobusu parks valdes priekšsēdētājs Gundars Kristapsons.

Diemžēl Liepājā joprojām nav dota iespēja iegādāties vienotu sabiedriskā transporta biļeti autobusiem un tramvajam.

Ar SIA Rīgas satiksme (RS) elektroniskām biļetēm jeb e-taloniem nākotnē varēs apmaksāt braucienus AS Pasažieru vilciens (PV) vilcienos pa visu Latviju un pastāvīgos (zilos) talonus izmantot kā elektroniskus makus, lai veiktu nelielus pirkumus veikalos un kioskos, kas atrodas dzelzceļa staciju un RS maršrutu pieturu tuvumā, norāda SIA Rīgas Karte (RK) valdes priekšsēdētājs Eriks Morizurs.

«Vēl viena lietojumprogramma, kuru ceram ieviest, ir «maks vilcienā». Kas tas ir? Tas ir zilais, atjaunojamais e-talons, kuru varēs e-talonu pārdošanas vietās «uzpildīt» ar naudu un izmantot maziem pirkumiem, kā to patlaban dara Honkongā un Singapūrā. Ar to varēs nopirkt kādu laikrakstu vai sīku preci. Taču vilcienā ar šo talonu varēs pirkt biļetes braucieniem ārpus e-talona zonas, paziņojot konduktoram, ka vēlas maksāt ar talonā atrodamo kredītu,» intervijā portālam Nozare.lv skaidroja Morizurs.

Intervijas laikā Morizurs demonstrēja nelielu portatīvu termināli, ar kuru PV darbinieki varēs pārbaudīt, vai pasažiera e-talons ir reģistrēts braucienam, iekasēt sodu un izrakstīt kvīti, ja tas nav noticis, kā arī pārdot vienreizēja brauciena biļetes, kā to patlaban dara RS sabiedriskā transporta līdzekļos. Vēlāk ar termināli, izmantojot elektronisko «maku», varēs arī nopirkt biļetes braucieniem ārpus zonas, kurā ir derīgi e-taloni.

Šogad janvārī salīdzinājumā ar pērnā gada decembri ir nedaudz pieauguši Rīgas sabiedriskā transporta biļešu iegādes apmēri, kas varētu būt skaidrojams ar biļešu cenu paaugstināšanu, pastāstīja pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme preses sekretārs Viktors Zaķis.

Viņš norādīja, ka, apkopojot datus par visām Rīgas sabiedriskā transporta biļešu iegādes vietām, pircēji šogad janvārī ir iegādājušies biļetes apmēram 3,72 miljonu eiro kopējā vērtībā, savukārt pērn decembrī - apmēram 3,28 miljonu eiro vērtībā, pērn novembrī - aptuveni 3,44 miljonu eiro vērtībā, oktobrī - apmēram 3,67 miljonu eiro vērtībā, bet septembrī - par kopējo vērtību, kas pārsniedza 3,6 miljonus eiro.

Vienlaikus viņš minēja, ka sākotnēji janvārī Rīgas satiksme paredzēja nedaudz lielāku biļešu iegādes apmēru kāpumu salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri, jo bija atvaļinājumu laiks un sabiedrisko transportu izmantoja mazāk.

Rīgas sabiedriskajā transportā, pērkot biļetes pie šofera, tās turpmāk varētu maksāt 70 santīmus.

Par to gan Rīgas satiksme nesteidzas ziņot publiski. Proti, oficiālajā paziņojumā 9. decembrī uzņēmums norāda, ka «pilnībā izprot pašvaldības budžeta iespējas», tādēļ ir pārstrādājis 2010. gada budžetu un neuzstāj uz biļetes cenas palielināšanu līdz 60 santīmiem, tai vietā virzot priekšlikumu par cenas palielināšanu līdz 50 santīmiem. Tāda cena attiektos uz biļetēm, kas pirktas iepriekšpārdošanā jeb e-taloniem.

15. decembrī par biļešu maksas paaugstināšanu gatavojas lemt Rīgas domes Satiksmes un transporta lietas komiteja.

Vienotās biļešu tirdzniecības sistēma (VBTS) reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos pārvadātājiem būs jāsāk lietot no 2012. gada 1.janvāra.

Lai varētu ieviest VBTS, līdz 2011.gada 15.janvārim plānošanas reģioniem būs jānoslēdz līgumi ar VSIA Autotransporta direkcija (ATD) par sistēmas lietošanu, savukārt līdz nākamā gada 1. jūnijam tiem jānodrošina nepieciešamās informācijas ievade VBTS datubāzē, informē Satiksmes ministrija (SM).

Paredzēts, ka līdz 2013.gada 31.decembrim VBTS lietos visi pārvadātāji reģionālo starppilsētu un reģionālo vietējo maršrutu tīklā, autoostas u.c. iesaistītās puses.

Pārvadātājiem ieteicams pāriet uz jaunākas paaudzes kases aparātu lietošanu, kas atbalsta norēķinu par darījumiem saņemšanu elektroniskā formā (maksājumu kartes, e-taloniem analogi maksāšanas līdzekļi u.c.). Tas praktiski izslēgtu mehānisko un cilvēcisko kļūdu iespēju sistēmas darbībā.

VAS Pasažieru vilciens pakāpeniski gatavs ieviest Rīgas Satiksmes norēķinu sistēmu ar e-taloniem, papildu izmaksas šis projekts Pasažieru vilcienam neradīšot.

Par to šodien žurnālistus informēja VAS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Andulis Židkovs. Jau pašlaik Rīgas vilciena stacijās var nopirkt e-talonu braukšanai Rīgas sabiedriskajā transportā. Paredzēts, ka no maija to varēs arī izmantot braukšanai vilcienos Rīgas robežās, nopirkto e-talonu validējot vai nu stacijā vai pie konduktora. Pakāpeniski e-talonu sistēma tikšot ieviesta braukšanai visā Latvijā. E-talona ieviešana vilcienos nebūšot dārga un izmaksās «dažus desmitus tūkstošu latu», taču faktiski Pasažieru vilcienam neko, jo par e-talonu tirgošanu Pasažieru vilciens no Rīgas Satiksmes saņems starpniecības procentus, kas ieviešanas izmaksas nosegšot, skaidroja A. Židkovs. Perspektīvā paredzēts pāriet uz automatizētu e-talonu tirgošanu automātos un e-talonu automatizētu validāciju vilcienu vagonos, atsakoties no dzelzceļa staciju kasieriem, skaidroja pasažieru vilciens pasažieru departamenta vadītājs Ivars Zaļais. Jautāts, kas notiks ar vilcienu biļešu automātiem, ja tādas ziemas dēļ kā šī stacijās nebūs elektrība, I. Zaļais norādīja, ka visām stacijām ir elektrības ģeneratori, savukārt katram konduktoram izsniegs divus akumulatorus, līdz ar to ar e-talonu iegādi un validāciju pat «bezelektrības» gadījumā problēmu nebūšot.

Ja Latvijai neizdosies samazināt izdevumus un saņemt starptautisko aizdevumu, jau rudenī valstī var nākties ieviest talonu sistēmu, paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics vizītes laikā Liepājā.

«Latvija ir krustcelēs. Vai nu valdība samazina izdevumus un saņem starptautisko aizdevumu, vai arī izvēlas ceļu, kad gada otrajā pusē mūs sagaida jau talona sistēma, jo valsts nespēj no valsts budžeta izmaksāt nepieciešamos maksājumus,» sacīja Latvijas Bankas prezidents, lūgts raksturot pašreizējo ekonomisko situāciju Latvijā.

«Ar talonu sistēmu var saprast gan talonus burtiskā nozīmē, kad daļai cilvēku pret taloniem izsniedz preces, gan arī kā talonu/obligāciju, pat aizejot līdz surogātnaudai,» Db skaidroja LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Tomēr tie esot tikai teorētiski scenāriji, kas nenozīmē, ka kāda konkrēta darba grupa jau izstrādā talonu ieviešanas sistēmu Latvijā. Katrā ziņā, tā noteikti nebūšot Latvijas Banka, kas ar to nodarbosies.