Siguldas novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja, savulaik izveidotā sporta infrastruktūra ļauj sapņot par ziemas olimpiādes rīkošanu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ģeogrāfiskais izvietojums un attīstīta infrastruktūra Siguldas novadam ļauj būt pievilcīgai vietai uzņēmējdarbībai. Ilgi gaidītā šosejas rekonstrukcija, kas varētu sākties šogad posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas pazīstams kā izdangātais Sēnītes posms, varētu veicināt viesmīlības biznesa attīstību.

Siguldas novadā ir attīstījušās dažādas nozares, lielākais apgrozījums un nodarbināto skaits ir apstrādes rūpniecības, tūrisma, pakalpojumu, lauksaimniecības un tirdzniecības uzņēmumiem. Apstrādes rūpniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 1200 cilvēki, no tiem gandrīz 70% ir novada iedzīvotāji. Novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja. Pašvaldība un uzņēmēji cenšas veicināt Siguldas tūrisma piedāvājuma atpazīstamības veidošanu starptautiskā līmenī, piedaloties Eiropas nozīmīgākajās tūrisma izstādēs un kontaktbiržās, attīstot Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri un zīmolu Enter Gauja, arī iesaistoties Eiropas gastronomijas reģiona programmā. Bezdarba līmenis Siguldas novadā ir sasniedzis zemāko slieksni pēdējos piecos gados, tas ir tikai 3,7%. Pašvaldība ir realizējusi vairākus nozīmīgus investīciju projektus. Pēdējos desmit gados no ES struktūrfondiem ir piesaistīti vairāk nekā 20 miljoni eiro: šajā plānošanas periodā – aptuveni 12 miljoni eiro, bet iepriekšējā periodā – aptuveni 8 miljoni eiro. Ieguldījumi ir veikti izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībā, arī šobrīd lielākās investīcijas ir izglītības iestāžu tīkla attīstībā, tostarp ir plānota Siguldas pilsētas vidusskolas un Mores pamatskolas ēkas pārbūve. 2017.gadā pašvaldība ielu un ceļu remontdarbos investēja 5,1 miljonu eiro. Ekspluatācijā tika nodots Siguldas Sporta centrs, kurā trenējas dažādu valstu izlašu sportisti. Pērn sākta Siguldas vēsturiskā pils kompleksa rekonstrukcija, kas izmaksās teju četru miljonus eiro. Dārza labiekārtošana jau ir pabeigta, un šovasar pils teritorijā darbu sāks novada radošie uzņēmēji, izveidojot 50 jaunas darba vietas. Tāpat šovasar ir sākti Jaunās pils rekonstrukcijas darbi. Pēc projekta beigām tajā būs skatāma ekspozīcija par Siguldas vēsturi, ēkā būs pieejamas telpas kultūras pasākumiem, Svētku zālē notiks laulību ceremonijas.

Pēc pārbūves ekspluatācijā nodots Siguldas novada Kultūras centrs, kurš tika uzbūvēts 1962.gadā un kopš tā laika bija kalpojis bez būtisku remontdarbu veikšanas. Arhitekts Aldis Polis ēkas fasādē izmantojis dekoratīvus fasādes paneļus, kuru apdruka veidota pēc devona perioda smilšakmens atsegumu fotoattēliem no Velnalas klintīm Siguldā.

Pārbūvētajam kultūras centram izveidotas ieejas abās ēkas pusēs, nodrošinot piekļuvi gan galvenajām pilsētas ielām, gan funkcionālajam autostāvlaukumam, kurā uzstādīta elektroautomobiļu vidēja ātruma uzlādes iekārta. Ēkā izveidotas četras īpaši pielāgotas mēģinājumu telpas orķestra, kora un dejotāju vajadzībām, kuras būs pieejamas novada amatiermākslas kolektīviem. Deju mēģinājumu zālē izbūvēta kustību amortizējoša grīda.

Pārbūvētajā ēkā ir laba akustika ar mazu reverberācijas laiku, kas piemērota koncertiem ar apskaņošanu un ļaus veikt augstvērtīgus audio ierakstus vai tiešraides no kultūras notikumiem. Šī ir pirmā ēka Baltijas valstīs, kurā uzstādīta «Meyer Sound» apskaņošanas sistēma. Tāpat visās zālēs ir uzstādīti augstas izšķirtspējas video projektori, bet lielā zāle ir īpaši pielāgota pasākumiem, kuriem nepieciešamas sarežģītas dekorācijas – skatuve ir padziļināta, aprīkota ar paceļamām konstrukcijām un profesionālām skatuves gaismām. Kultūras centra apjoms palielināts ar tehnisko korpusu.

Vidzemē šogad daudzviet uzlabota satiksmes infrastruktūra, nākamgad finišēs kultūras un saieta namu ēku būvniecība, peldbaseini un citi sporta objekti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Spriežot pēc pašvaldību apkopotās informācijas par būvniecības nozarē paveikto, Vidzemē 2017.gadā būvniecības aktivitāte uzskatāma par mērenu. Par nīkulīgu šo gadu neļauj dēvēt atsevišķi spilgti objekti – piemēram, Villa Santa viesnīcas komplekss Cēsu novadā, Siguldas Sporta centrs vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēka Apē.

SIA Žurnāls Santa meitasuzņēmums SIA Santas rezidence viesnīcas kompleksā Cēsu novadā ieguldījis aptuveni 3,5 miljonus eiro. Šogad noslēgusies arī Cēsu pilsētas sporta stadiona pārbūves 1.kārta, kuras būvniecības izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, tostarp 1,9 miljoni eiro valsts budžeta līdzfinansējums.

Siguldas novada lielākais lepnums ir šogad ekspluatācijā nodotais Siguldas Sporta centrs, kas uzskatāms par vērienīgāko sporta būvi Siguldā pēdējo 30 gadu laikā.

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas dotā mantojuma vērtību, vērtē Anita Feldmane, VAS Valsts nekustamie īpašumi, NĪ Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore.

Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka kopējais darījumu skaits Siguldā pērn bija 365 - par 4% jeb 15 darījumiem vairāk nekā 2017.gadā. Kopējā darījumu summa, tāpat kā visā valstī, ir pieaugusi. turklāt Siguldā tā pieaugusi straujāk nekā valstī kopumā (par 45%).

«Sigulda noteikti ir piemērota ģimenēm un jauniešiem, arī tādos gadījumos, ja darba vai studiju vieta ir Rīga, jo salīdzinoši nelielais attālums ir ērti sasniedzams ar automašīnu un sabiedrisko transportu. Pilsētā ir attīstīta infrastruktūra – izglītības iestādes, jaunuzceltais peldbaseins un nule atklātais kultūras centrs, tāpat arī ir daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, dabas tuvums,» vērtē Ermīns Sniedze, Latio mājokļu pārdošanas vadītājs.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Šā gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā, Igaunijā ieguldīti teju divi miljoni eiro, informē uzņēmumā.

"Teju 11 gadu laikā kopš pirmā "Lido" restorāna atvēršanas Tallinā esam labi iepazinuši kaimiņvalsts tirgu, un līdzšinējie rādītāji liecina, ka arī Igaunijas iedzīvotāji ir paguvuši iemīļot mūsu ēdienu garšu, kvalitāti un daudzveidību, un iemīlēt mūsu restorānus," komentē AS "Lido" valdes loceklis Rasmuss Pētersons.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā izveidoti kopumā trīs "Lido" restorāni un uzņēmuma plāni Igaunijā esot nopietni un tālejoši, norāda R.Pētersons.

Pirms vīrusa pandēmijas uzņēmumam bija gana lieli attīstības plāni – šī gada sākumā restorāna "Lido" rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Solaris" Tallinā tika ieguldīti teju divi miljoni eiro. Rekonstrukcijā īpašu akcentu "Lido" likuši uz jaunajām tehnoloģijām, savukārt interjers pārveidots saskaņā ar jauno, SIA "Kirson Design Group" arhitektes Evijas Ķirsones-Slavinskas veidoto dizaina konceptu, kas iedzīvināts arī pašmāju "Lido Vērmanītī".

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Rīgas termoelektrostaciju (TEC) darbība tirgū Latvijai garantē ne tikai būtiskas elektroenerģijas bāzes jaudas un elektroapgādes drošumu, bet arī nodrošina zemāku gada vidējo elektroenerģijas cenu

To intervijā DB norāda Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis un Latvenergo Izpētes un attīstības daļas eksperts Ilmārs Stuklis. Viņš atklāj, ka Lietuvā pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas izveidojies efektīvu un lētu elektrības jaudu deficīts, kas elektroenerģijas cenu paaugstina arī Latvijas reģionā, tāpēc efektīva TEC darbība ir viens no būtiskākajiem faktoriem cenu ierobežošanai Latvijā un Lietuvā.

Ieguldījumi atmaksājas

Ja Rīgā nebūtu izveidotas jaunas TEC jaudas un nerealizētos citi agrāk iecerētie jaudu projekti, Latvija un Lietuva bieži piedzīvotu ļoti augstas elektrības cenas, uzsver I. Stuklis.

«Par to varējām pārliecināties arī aizvadītajā nedēļā, kad TEC-2 tehnisku iemeslu dēļ nedarbojās otrais energobloks. Līdz ar to cenas Latvijas un Lietuvas cenu apgabalos pieauga,» skaidro eksperts. Latvenergo skaidro, ka pagājušajā nedēļā TEC-2 tika konstatēts bojājums katla utilizatora tvaika caurulēs, kas nodrošina bloka dzesēšanu. «Lai to pilnvērtīgi labotu, ir nepieciešamas vairākas dienas, šobrīd defekts ir fiksēts, tiek labots un tuvākajā laikā bloks atsāks darbu. Lai gan reģionā ir ļoti daudz spēlētāju, šis atslēgums un sekojošais cenu pieaugums liek domāt, ka mūsu TEC ražotnes šādos brīžos spēj garantēt stabilitāti Latvijas un Lietuvas cenu zonā,» uzskata Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Uzsākta «Laimas» pulksteņa rekonstrukcija, kas tiks pabeigta līdz decembra beigām. Kopumā pulksteņa rekonstrukcijā tiks investēti vairāk nekā 106 tūkstoši eiro.

««Laimas» pulkstenis ne tikai turpinās precīzi rādīt laiku, bet arī katru stundu priecēs ar labi zināmām Raimonda Paula melodijām un veiks laika atskaiti līdz 2018. gada 18. novembrim,» stāsta «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pārstāve Lineta Mikša.

«Laimas» pulksteņa pirmsākumi meklējami 1924. gadā, kad Rīgas centrā tika novietots centrālais pulkstenis, kas sākotnēji sabiedrībā bija zināms kā «Lielais pulkstenis».1936. gadā pulkstenim tika piešķirts «Laimas» vārds, bet pēdējo reizi tas tika rekonstruēts 1999. gadā.

Jauno veidolu «Laimas» pulkstenim radījis dizainers Arvis Sproģis.

«Laimas» pulksteņa rekonstrukcija notiks no 2017. gada 27. novembra līdz 29. decembrim.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa pārbūve un rekonstrukcija tuvojas noslēguma fāzei: ir atlikušas vien pēdējās pārbaudes, nodošana ekspluatācijā, paralēli tam - defektu novēršana, tad jau JRT varēs sākt domāt par pārcelšanos uz atjaunotajām telpām, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve ir bijis viens no sarežģītākajiem projektiem, ar kuriem mums ir nācis strādāt. Patiesi priecājos, ka izdevās pārvarēt lielos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties visu būvniecības laiku. Šobrīd varam būt diezgan droši, ka JRT ēku komplekss tiks nodots ekspluatācijā vēl šogad, un jau varam sākt domāt par tālākajiem soļiem. Tostarp, teātra darbinieku tehniskajām apmācībām, pārcelšanās organizēšanu,” skaidro Gavrilova.

“JRT atgriešanās Lāčplēša ielā ir ilgi gaidīts notikums visā kultūras nozarē. Priecājos par to, ka ēkas atjaunotājiem ir izdevies saglabāt būtiskus celtnes oriģinālos elementus, cienot tās vēsturisko nozīmi. Esam optimistiski noskaņoti par to, ka JRT nākamo sezonu varēs uzsākt pienācīgi atjaunotā celtnē,” uzsver kultūras ministre Agnese Logina.

Vai kāds uzņēmums Latvijā pašreizējos apstākļos var atļauties nedomāt par energoefektivitāti? Nē, atbilde ir – nevar!

Kad pirms 11 gadiem mēs sākām dažādu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanu, aplēses rādīja, ka ieguldījumi atmaksāsies 6-18 gadu laikā, atkarībā no tā vai ieguldījumi ir tehnoloģisko iekārtu nomaiņā vai ēku renovācijā.

Tagad ir pagājusi puse no šī laika, un varu droši teikt, ka lielākā daļa projektu ir jau atmaksājusies un arī otrās daļas atdeves termiņš pienāks daudz ātrāk. Visa veida enerģijas cenām arvien pieaugot, katra uzņēmuma pirmais uzdevums šodien ir izmantot visas iespējas, lai kļūtu energoefektīvāki. Kalt šīs ragavas jau vasarā, lai būtu gatavi ziemai.

Uzlabot var visu

VALPRO no 2011. gada ir realizēti 7 energoefektivitātes paaugstināšanas projekti par kopējo summu, kas pārsniedz 2,7 miljonus eiro. Mēs uzskatām, ka uzlabot var visu, un to arī esam darījuši – ir veikta visa veida iekšējo un ārējo tīklu rekonstrukcija, ēku renovācija, apakšstaciju rekonstrukcija, tehnoloģiju un iekārtu attīstība un enerģijas atgūšanas iekārtu uzstādīšana. Pēdējais veikums ir saules paneļu uzstādīšana, apgaismojuma nomaiņa, saspiestā gaisa sistēmas rekonstrukcija. Vairāki projekti ir procesā, viens no tiem – jauna saules paneļu parka izveide.

Rīgas TV tornim pēc pārbūves ir lielas izredzes kļūt par iekārojamāko tūrisma objektu Baltijā, ir pārliecināts VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

LVRTC trešdien prezentēja Rīgas TV torņa pārbūves projektā iecerētos risinājumus, kas, tuvojoties būvprojekta izstrādes beigu posmam, jau ieguvuši gan konkrētas vizuālās aprises, gan priekšstatu par pielietojamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Pārbūves projekts ietver gan torņa tehniskās un administratīvās telpas, gan publiski pieejamo TV torņa daļu, ko plānots paplašināt gandrīz sešas reizes, gan tornim pieguļošo teritoriju, kas pārtaps estētiski baudāmā parkā, kura centrālais elements būs miniatūra Latvija.

Esošajā skatu laukumā tiks izvietoti seši stikla kubi, kuros apmeklētāji varēs iziet ārpus torņa sienām, lai apskatītu Rīgu. Tāpat apmeklētājiem pieejams kļūs arī četrdesmit metrus augstākais skatu laukums, kurā līdz šim apmeklētāji nevarēja nokļūt. Tajā tiks izveidota atklāta skatu platforma, kurā apmeklētāji varēs sajust «vēju matos» un izbaudīt laikapstākļu mainību un dažādību esot krietni virs putna lidojuma augstuma.

Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu jaunās piebūves pamatos, trešdien, 28.martā uzsākta Zemgales rajona tiesas nama Tukumā rekonstrukcija un piebūves celtniecība.

Projekta ietvaros plānots atjaunot esošās ēkas fasādi, uzlabot tās funkcionalitāti, kā arī paplašināt tiesas telpu kopējo platību līdz 1500 m2.

Zemgales rajona tiesu nama Tukumā rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība ir viens no trim VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) pērn aizsāktajiem projektiem, un to uzticēts veikt PS «Velve un Campaign». Saskaņā ar būvprojektu esošajai tiesas ēkai tiks veikta fasādes rekonstrukcija, iekštelpu pārplānošana un pārbūve, kā arī jaunas kanalizācijas, ūdenspiegādes, vājstrāvu un elektroapgādes sistēmu izbūve un siltumtrases nomaiņa.

Lai Zemgales rajona tiesa Tukumā turpmāk varētu nodrošināt pilnu funkciju izpildi, projekts paredz arī piebūves celtniecību 556 m2 platībā. Jaunajā ēkā atradīsies tiesu nama kanceleja, lasītava un apspriežu telpa aizstāvībai, izbūvētas jaunas kameras nodrošinot apsūdzēto īslaicīgās uzturēšanās ērtības tiesas ēkā, sadzīves telpa konvoja vajadzībām un uzlabota tiesu nama vides pieejamība, izbūvējot liftu piekļuvei otrā stāva paredzētajām tiesas zālēm.

Trešdien, 29.jūnijā, tika oficiāli atklāts 14 kilometru garš renovētais posms uz Liepājas šosejas no 1 no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4 - 38,18 km), kā arī renovētais tilts pār Lielupi Kalnciemā, informē Satiksmes ministrijā.

Tilts pār Lielupi tika uzbūvēts pirms 57 gadiem (1959.gadā) un pēdējo reizi remontēts pirms 18 gadiem. Tilta garums ir 274 metri, tā rekonstrukcija sākās 2015.gadā. Lai nodrošinātu satiksmi uz Liepājas šosejas, uz tilta remonta laiku tika uzbūvēts pagaidu tilts. Tilta būvdarbus veica SIA Tilts un SIA Viadukts.

«Šajā plānošanas periodā valsts ceļiem Latvijā ir pieejami vairāk kā 500 miljoni eiro, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie līdzekļi varētu tikt ieguldīti valsts ceļu tīklā jau līdz 2018.gada beigām, un pēc tam remontdarbus būs iespējams veikt tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Valdībai ir jābūt gatavai šim brīdim, tāpēc par ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli jādomā un jālemj jau šodien,» uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis. Viņš arī piebilda, ka pēc mēneša viņa izveidotā darba grupa nāks klajā ar priekšlikumiem par iespējamajiem ceļu finansēšanas modeļiem.

AS Valmieras stikla šķiedra sākusi augsta silīcija oksīda satura stikla kausēšanas krāsns Nr.3.0 atdzesēšanas un stikla izlaišanas darbus, lai apturētu krāsns darbību un sāktu plānoto rekonstrukciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Stikla kausēšanas krāsns rekonstrukciju plānots veikt periodā no 2019.gada 1. līdz 29.novembrim. No 30.novembra tiks pakāpeniski atsākta stikla šķiedras ražošana. Krāsns rekonstrukcija nodrošinās šīs krāsns ražošanas jaudas ievērojamu pieaugumu, kam paredzama pozitīva ietekme uz augsta silīcija oksīda satura stikla un tā produktu pieejamību. Paredzēts, ka pilna stikla kausēšanas krāsns ražība tiks sasniegta 2020.gada pirmajā ceturksnī.

Krāsns rekonstrukcija ir ilgākā laika posmā rūpīgi plānots un sagatavots projekts. Sabiedrība jau laikus ir veikusi visus nepieciešamos sagatavošanās priekšdarbus, lai rekonstrukcija noritētu iespējami ātri un atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz Sabiedrības darbību projekta īstenošanas laikā.

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

Pēc rekonstrukcijas atklāts Latvijas balzams veikals Marijas ielā 1, Rīgā, kas vēsturiski ir viens no pirmajiem tīkla veikaliem. Veikala rekonstrukcijā ieguldīti vairāk nekā 30 tūkstoši eiro, informē uzņēmumā.

«Šis mums ir stratēģiski svarīgs veikals, un ne tikai lielās cilvēku plūsmas dēļ. Tas atrodas pretim Centrālajai stacijai un būtiski ietekmē pirmo iespaidu par Rīgu un veido mūsu pilsētas seju. Tādēļ veikala rekonstrukcija bija nepieciešama ne tikai, domājot par biznesa attīstību, bet arī pilsētvides uzlabošanai. Turklāt veikals atrodas vēsturiskā ēkā, kuras 1.stāvā jau kopš 18. gadsimta rindojas virkne veikalu. Šis mūra nams ar veikaliem celts 1884. gadā, un tā arhitekts bija Kārlis Johans Felsko,» stāsta Latvijas balzams veikali tīkla vadītāja Viktorija Voičenko.

V.Voičenko atzīst, ka no vienas puses tas sarežģīja šī rekonstrukcijas projekta saskaņošanu, no otras puses ir liels gandarījums par paveikto – nomainīti logi un izkārtnes, modernizēts interjers un pilnveidots produktu klāsts.

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. šodien Lietuvā parakstījis vienošanos ar Viļņas Starptautisko lidostu par skrejceļa rekonstrukciju, kas tiks uzsākta šā gada martā un norisināsies līdz gada beigām. A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veiks rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs 4 slāņos izbūvētais lidostas skrejceļš ar asfaltbetona segumu 150 tūkst. m2 platībā un lidjoslas seguma pastiprināšana, jaunākas klases gaismu sistēma.

Rekonstrukcijas darbu laikā Viļņas lidosta tiks pilnībā slēgta uz 35 dienām - no 14. jūlija līdz 18. augustam. Vairums aviosabiedrību lidojumus novirzīs uz Kauņas lidostu.

Pēdējo reizi Viļņas lidostas skrejceļš tika rekonstruēts pirms vairāk nekā 20 gadiem.

A.C.B. Viļņas Starptautiskās lidostas rekonstrukcija piešķirta konkursa rezultātā, uzvarot ar labāko piedāvājumu.

Viļņas lidostā tiks veikta skrejceļa rekonstrukcija, atjaunojot ne tikai tā segumu, bet arī pilnībā pārbūvējot pārējo ar to saistīto infrastruktūru - mainot un atjaunojot saistītās elektroinstalācijas, izbūvējot jaunas gaismu sistēmas, izveidojot jaunas drenāžas un meliorācijas sistēmas ūdens savākšanai un novadīšanai. Turklāt lidjoslas seguma pastiprināšana nodrošinās, lai, piemēram, gadījumos, kad lidmašīna paceļoties novirzās no skrejceļa, netiktu nodarīti būtiski bojājumi infrastruktūrai un tādējādi - arī kavēta lidostas darbība. Vienā virzienā tiks izbūvētas CAT III gaismu sistēmas, kas ļaus būtiski palielināt drošību, nolaižoties lidmašīnām miglas laikā. Skrejceļa abās pusēs tiks modernizēta arī tuvošanās gaismu rekonstrukcija.

Palangas lidosta kopš 6.septembra slēgta uz vismaz 45 dienu rekonstrukciju, kuras laikā notiks lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tiks atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skodis.

Galvenos lidostas skrejceļu būvdarbus par 13 676 799,79 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) veiks Latvijas būvniecības un rekonstrukcijas uzņēmumu grupa “A.C.B.”

Sistemātiski izvērtējot visu Lietuvas lidostu prioritātes, šī gada aprīlī tika uzsākti sagatavošanās darbi rekonstrukcijai Palangas lidostā. “A.C.B.” līdz šim uzņēmums ir veiksmīgi veicis arī Viļņas lidostas rekonstrukciju, tādēļ uzņēmuma izpilddirektors Armands Sviķis pauž pārliecību, ka arī Palangas lidostas pacelšanās un nolaišanās ceļa rekonstrukcijas norisināsies raiti.

“Palangas lidostas darbs tiek apturēts uz īsāko iespējamo laiku — 45 dienām —, no 6. septembra līdz 20. oktobrim. Šajā būvdarbu aktīvajā periodā darbi notiks bez apstājas — 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, tāpēc lidosta būs slēgta un lidojumi nenotiks. Oktobrī, kad būs beigušies rekonstrukcijas darbi, Palangas lidosta darbu atjaunos, bet visi lidojumi notiks ierastajā režīmā. Atlikušie rekonstrukcijas darbi notiks līdz 2021. gada 2. decembrim — visi procesi notiks, lidostai darbojoties. Kaut arī ir paredzami plaša apjoma būvniecības darbi, kas ar lielu jaudu turpināsies visu diennakti, iedzīvotāji izjutīs minimālu rekonstrukcijas darbu ietekmi. Tāpat Palangas lidostas rekonstrukcija ir ieplānota tā, lai neapdraudētu apkārtējo vidi un netraucētu apkārtnē esošo iedzīvotāju mieru – ir paredzēti obligātie pasākumi trokšņu un putekļu samazināšanai – zemes uzbērumi, regulāra irdeno materiālu laistīšana ar ūdeni un citi,” stāsta A. Sviķis.

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. noslēdzis nozīmīgu posmu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgākajā rekonstrukcijā – pilnībā no jauna izbūvētas četras asfaltbetona kārtas un pabeigta tā asfaltēšana, informē A.C.B. uzņēmumu grupas komunikācijas konsultante Ieva Kārkliņa.

Līdz lidostas skrejceļa atvēršanai lidojumiem 18. augustā jāveic vēl pieguļošās infrastruktūras izbūvēšana un pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Vērienīgā Viļņas lidostas rekonstrukcija ir unikāls projekts ne vien Lietuvai, bet arī Eiropai.

Infografikā augstāk ieskats atsevišķos projektu faktos.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Viļņas lidostu slēdz uz skrejceļa rekonstrukcijas laiku

FOTO: Sākta Viļņas lidostas skrejceļa vērienīgā rekonstrukcija