Pārdošanā izlikts neliels un attāls ciemats Jaunzēlandē. Tā cena - 1 miljons Jaunzēlandes dolāru jeb 715 tūkstoši ASV dolāru, vēsta telegraph.co.uk.
Pārdošanā ir viesnīca, ugunsdzēsēju stacija, rātsnams un 18 mājas.
Ciematā Otira dzīvo 44 iedzīvotāji, un tas atrodas uz Dienvidu salas esošajos Dienvidu Alpos.
Kā ciemata īpašās vērtības tiek minēti iespaidīgi kalni un sanatnīgs nacionālais parks, kurā mīt vietējie putni.
Divreiz dienā caur ciematu izbrauc TranzAlpine vilciens, kas ved lielu skaitu starptautisko tūristu no Kraistčērčas uz Greimautu.
Taču ziemas ciematā esot ļoti aukstas un vējainas, un tas varot tikt «nogriezts» no ārpasaules uz vairākām dienām.
Turklāt ugunsdzēsēju stacijā neesot ugunsdzēsēju - tā ir iznomāta mehāniķa darbnīcas vajadzībām.
Otira Viesnīca, kuras pirmsākumi meklējami aizpagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, ceļotājiem piedāvā gultas, alu un maltīti, kā arī kalpo kā pasta nodaļa.
Gandrīz visas ēkas ciematā ir no koka. Ciemats radies pagājušā gadsimta divdesmitajos gados kā bāzes vieta dzelzceļa un ceļa būvniecības laikā.
Daudzas no mājām tagad esot izīrētas, piemēram, dzelzceļa darbiniekiem un pensionāriem.
Bils un Kristīne Henahani, pašreizējie ciemata īpašnieki, Otiru izlikuši pārdošanā interneta vietnē trademe.co.nz, kā arī izmanto nekustamo īpašumu pārdošanas aģenta pakalpojumus.
Potenciālajiem pircējiem esot iespēja izvēlēties - iegādāties tikai viesnīcu vai visu pilsētu kopumā.
Pāris aiz žēluma Otiru esot nopircis 1998.gadā pēc tam, kad to ieraudzījuši sava atvaļinājuma laikā.
Ciemats tolaik piederēja kompānijai, kas to bija iegādājusies no bijušās valsts dzelzceļa korporācijas.
«Mēs domājām, ka pērkam viesnīcu,» stāstījusi K. Henahana, piebilstot: «Vēlāk uzzinājām, ka tai līdzi nāk viss ciemats.»
Pāris pārcēlies uz Otiru no Oklendas, Jaunzēlandes lielākās pilsētas, un kopš tā laika nenogurstoši strādājis atjaunojot savus īpašumus.
K. Henahana stāstījusi: «Mums bija daudz enerģijas, kad ieradāmies šeit, bet es tuvojos pensijas vecumam un tas kļūst par smagu. Ideālie pircēji būtu būtu saprātīgs jauns pāris, varbūt ap gadiem četrdesmit.»
Ir tikai viena daļa no pilsētas, kuru tagadējie īpašnieki vēlas paturēt. Tā ir veca skola, kas slēgta 1998.gadā. Viņi vēloties to pārvērst par savu vecumdienu mājvietu.
Plašāku informāciju par ciematu var iegūt, klikšķinot šeit.