Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Latvijas politiķi, šķiet, sadzird un uzklausa komerctelevīziju problēmas, bet sabiedrisko Latvijas Televīziju (LTV) ilgstoši tur «badā» un neveicina tās ilgtermiņa un ilgtspējīgu attīstību, norāda LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

«Apdraudējums sabiedriskās televīzijas spējām pildīt savu misiju noteikti ir neskaidrais finansējuma modelis, kur LTV ir nepārtraukti jālūdzas un jāmēģina atsevišķiem projektiem pierādīt, kāds finansējums būtu vajadzīgs,» saka Kots.

Kots, kurš vada LTV kopš 2004.gada, vairākas reizes izteica skarbu kritiku pret likumdevējiem, kuri atbild par LTV budžeta veidošanu un sabiedriskā pasūtījuma definēšanu.

«Politiķu attieksme pret sabiedriskajiem medijiem visus šos 20 gadus ir bijusi vienkārši nežēlīga un iznīcinoša. Ja politiķi vēlas veselīgu, kvalitatīvu sabiedrību, politiķiem vajadzētu ļoti precīzi izanalizēt, kādā veidā un kur ir kaut kas jāiestāda, lai sāktu augt «koks». Elektroniskais medijs ir tas, kas uzrunā visu sabiedrību. Jo vairāk iegulda šajā medijā, jo vairāk atdeves būs no sabiedrības. Ja šis medijs tiek turēts badā, ja nevar noalgot labākos žurnālistus, ja medijs kā darba devējs nevar sniegt kvalitatīvus darba apstākļus, tad arī pats darbinieks nevarēs apmierināt auditoriju,» Kots teica.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA «Latvijas Televīzija» valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam, informēja NEPLP pārstāvji.

Lēmums stājas spēkā šodien, 28.decembrī, līdz ar tā pieņemšanas brīdi.

NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Tāpat 2016.gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu - «Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide» divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā.

NEPLP pārstāvji uzsvēra, ka saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017.gada beigām, bet LTV apguva nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada martam, kas nenotika. Tāpat 2018.gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta pirmā kārta ekspluatācijā līdz 17.decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā konstatēts būtisks sadārdzinājums - nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors un valdes loceklis Edgars Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu.

Kots apstiprināja nodomu aiziet no LTV pirms savu pilnvaru beigām 2013.gada martā, lai dotos uz jaunu darba vietu, kuru saistībā ar konfidencialitātes norunu patlaban nevarot atklāt.

Tomēr Kots noliedza baumas, ka viņš it kā došoties vadīt komerctelevīzijas Pirmais Baltijas kanāls (PBK) programmu latviešu valodā. «Lai visi nomierinās, ar PBK nav runāts,» viņš teica. Atsaucoties uz konfidencialitātes norunu ar jauno darba devēju, Kots neprecizēja, vai jaunais darbs būs saistīts ar elektroniskiem vai citiem medijiem, vai arī ar kādu citu nozari.

LTV ģenerāldirektors jau vairākkārt medijos izteicies, ka nekandidēs uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludināto konkursu trīs jaunu LTV valdes locekļu vietām. To viņš apstiprināja atkārtoti.

Arī par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju ieceltais Einārs Giels, kurš iepriekš strādāja par mārketinga tirgus datu analītiķi Latvijas farmācijas kompānijā «Olainfarm», nolēmis atteikties no sava amata.

«Gribu pateikties par to, ka atbalstījāt mani, kā LTV valdes priekšsēdētāja amata kandidātu, un vēl jo projām uzsveru, ka manas zināšanas un kompetences, lieti noderētu LTV stratēģijas izstrādē un realizācijā, bet saistībā ar lielo spiedienu, ko izraisījušas vairākas puses, labam menedžerim ir jāsaredz arī iespēja atkāpties, izvērtējot nākotnes perspektīvas. Gribu tikai visiem novēlēt, turpināt cīnīties un tiekties uz augstāku mērķu sasniegšanu. Jāatzīst, ka neko nepametu pusratā – vēl jo projām turpināšu pilnveidoties, rast iespēju sevi pierādīt. Izvērtējot visus notikumus, kas bija vērsti pret mani, kā pret personību nepamatotā formātā, bez jebkādas iespējas pierādīt pretējo, par ko liecina, ka tiek manipulēts ar žurnālistu neatkarīgo viedokli, gan arī ar NEPLP, kā neatkarīgo institūciju, es atsaucu savu kandidatūru. Jāatzīst, ka šī mašinērijā, kura kā izteicās Elita Veidemane sniega bumba, patiesi nokauj jebkādas cerības vienam stāties pretī tik intensīvam spiedienam. Man ļoti žēl, ka ir radusies šāda bezkompromisa situācija, kurā esam nonākuši šobrīd. Minētā situācija tikai norāda uz to, ka viens nav racējs, vajag lielāku sabiedrības atbalstu pārmaiņām. Novēlu LTV turpmāk atrast spēcīgus profesionāļus, kas nāk no LTV iekšienes un izaug, un pierāda, ka ir kur augt un tiekties, jo potenciāla ir daudz, to es saskatīju visos aspektos,» ierakstā savā Facebook profilā norāda E. Giels.

Sūdzas, ka atsevišķi Televeikala skatloga producenti tirgo sižetus LTV7 vārdā, vēsta laikraksts Diena.

Sarunas shēma ir viena. Vispirms jāpiezvana uzņēmumam vai iestādei un jāizrāda vēlme veidot sižetu par viņiem. Vēlāk sarunas turpinājumā it kā starp citu jāieminas, ka par sižetu būs arī jāmaksā. Tā tiek piesaistīti klienti vismaz daļai Televeikala skatloga raidījumu, kurus biezā slānī rāda Latvijas Televīzijā (LTV). Šādi raidījumi nav nekas aizliegts, tos veido neatkarīgie producenti, un tie ir nodalīti no LTV satura, taču problēma ir tā, ka vismaz daļa no raidījumu veidotājiem zvana un pārdod saturu, stādoties priekšā kā LTV 7. kanāla (LTV7) pārstāvji, skaidro laikraksts.

Ielūkojoties televīzijas programmā, redzams, ka LTV7 Televeikala skatloga raidījumi ir dažādi un tie redzami katru rītu. Tajos tiek pārraidīti apmaksāti materiāli par visnotaļ plašu tēmu loku. Potenciālos klientus uzrunājot paši raidījumu producentu kompāniju pārstāvji. Piemēram, lauksaimnieki apmaksātu sižetu piedāvājumus no Televeikala skatloga veidotājiem saņem regulāri, stāstījis z/s Strazdi īpašnieks Valters Bruss.

Personāla atlases kompānijas Fontes vadītāja Inese Kamarūte intervijā laikrakstam Diena atklājusi, ka nav ieteikusi virzīt Rolandu Tjarvi uz LTV valdi. Lūgta skaidrot iemeslu, viņa biznesa portālam db.lv norādīja uz Nacionālās radio un televīzijas padomes 2002. gada lēmumu.

Kā ziņoja LETA, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc kandidātu izvērtētāja Fontes iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.

Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Otrajā kārtā pēc dokumentu izvērtēšanas un intervijas iekļuva deviņi kandidāti - trīs uz katru valdes locekļa amatu. Deviņu kandidātu vārdi tiks publiskoti 25.februārī publiskā diskusijā ar LTV darbiniekiem un medijiem.

Šodien laikrakstā Diena publicētā intervijā Fontes vadītāja I. Kamarūte, jautāta, vai ir kāds kandidāts, kuru nav ietiekusi, atklājusi: «Es neieteicu virzīt Rolandu Tjarves kungu turpmākai izskatīšanai kādā no valdes amatiem.»

Eksperti rosina izskatīt iespējas jauno mediju izvietot LTV ēkā Zaķusalā, kā arī konkretizēt, vai medijs darbosies reklāmas lauciņā, raksta Dienas bizness.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstītajam variantam par jauna sabiedriskā medija izveidi, kurš paredz apvienot radio un televīziju, kopumā līdz 2018.gadam vajadzēs 53,8 milj. Ls, liecina padomes koncepcija. Lielāko daļu jeb 41,5 milj. Ls no līdzekļiem ir plānots piesaistīt no ES fondiem un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, bet 9,5 milj. Ls no valsts budžeta (septiņu gadu laikā). «Lai gan iepriekšējā padome tika kritizēta, tomēr tas ir mūsu projekts. Solis ir pareizs,» DB sacīja iepriekšējā NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Tiesa, sākotnējie iepriekšējās NEPLP aprēķini liecināja, ka nepieciešamās izmaksas ir 43 milj. Ls apmērā. Taču, saskaņojot ar ministrijām, Finanšu ministrija norādīja uz izmaksu pārrēķina nepieciešamību, un pēc analīzes, izmaksas pieauga par 10 milj. Ls. Aprēķinātie 53 milj. Ls ir nepieciešami, lai izveidotu jauno mediju, kuram būtu vienota ēka un jaunas tehnoloģijas satura veidošanai, skaidroja D. Buceniece. Šobrīd tiek gaidīta politiskā izšķiršanās - valdība šo jautājumu varētu skatīt maijā. Viens no aktuāliem jautājumiem ir par to, kur jaunais medijs varētu atrasties, kā arī kas notiks ar esošajām ēkām. «Par esošajām Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) ēkām būtu jādiskutē un jāvērtē tās no juridiskās puses,» pamatoja D. Buceniece. Ēkas, pēc viņas teiktā, varētu pārdod izsolē, vai iznomāt. Tiesa, nekustamā īpašuma kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš DB atzīmēja, ka esošajā stāvoklī bez remonta LTV un LR ēkas nevarētu iznomāt. Savukārt pārdošanas gadījumā, Vecrīgā esošajā LR ēkā varētu ierīkot, piemēram, viesnīcu.

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

Žurnālista Kārļa Streipa rupjā izteikuma dēļ Latvijas Televīzija (LTV) pieņēmusi lēmumu pārtraukt raidījuma Skats no malas demonstrēšanu, informē televīzijas pārstāve Ieviņa Ancena.

Šo lēmumu pieņēmusi LTV vadība, laužot līgumu ar Streipu. 19.septembra raidījumā tā vadītājs Kārlis Streips izmantoja necenzētus izteicienus, aizskarot cilvēku godu un cieņu. Latvijas Televīzija to savā ēterā nepieļauj un nepieļaus, paziņojis LTV valdes loceklis Edgars Kots.

Aģentūrai BNS viņš uzsvēra, ka šo lēmumu pieņēmuši vairāki atbildīgie LTV redaktori kopā, konsultējoties ar mediju ekspertiem.

LTV ģenerāldirektors pastāstīja, ka ar Streipu autorlīgums ir lauzts un tuvāko pāris nedēļu laikā tiks lemts par cita formāta diskusiju raidījumu raidlaikā, kurā līdz šim bija raidījums Skats no malas.

«Raidījumā bija izmantoti necenzēti izteicieni, kas aizskar cilvēkus un sabiedrību kopumā, – sabiedriskās televīzijas platforma tam nav paredzēta, jo sabiedriskā televīzija tomēr ir sabiedrības priekšstāvis un mūsu programmā tas nav pieļaujams. Mums ir jārāda priekšzīme sabiedrībai,» klāstīja Kots.

No šodienas darbu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē sāks Gints Miķelsons.

Jau ziņots, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja, Miķelsons ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā.

Iepriekš Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA "Lattelecom", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija".

2013.gadā viņš bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Vai jūs būtu ar mieru «samesties» pa latam, lai turpmāk varētu skatīties Latvijas Televīziju (LTV)? Principā tieši uz šādu jautājumu atbildi acīmredzot vēlējās izdzirdēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, aktualizējot ieceri par abonēšanas maksu sabiedriskajai televīzijai.

Tas ir jautājums, kas dienas gaismā tiek celts ar zināmu regularitāti, un acīmredzot ir nepieciešama tieši pašreizējās situācijas analīze par to, kas tad notiek televīziju tirgū Latvijā.

Pieļaujot, ka no vairāk nekā 800 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību tiktu paprasīts pa latam mēnesī, ka apmēram pusmiljons šo summu tiešām samaksātu, pieplusējot valsts dotācijas pašreizējā apmērā, varētu sanākt, ka LTV var atļauties strādāt, pilnībā izejot no reklāmas tirgus. Tā varētu būt arī laba ziņa pārējiem tirgus spēlētājiem, jo ir taču skaidrs - ja viens tirgus dalībnieks saņem abonentmaksu un vēl valsts dotācijas, reklāmas tirgū tas var atļauties pamatīgi dempingot, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tomēr šajā sakarā ir pāris visnotaļ būtisku aspektu, kas faktiski sagrauj visu nupat minēto...

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien lēma Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja «Olainfarm» mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu.

Savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču.

NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete uzsvēra, ka līdz ar jaunās valdes apstiprināšanu «sabiedriskajā televīzijā sākas jauni laiki». Pieņemot lēmumu, padome ņēma vērā pretendentu spēju un gribu savstarpēji sadarboties, kā arī izpratni par mediju vidi un sabiedriskajiem medijiem, uzsvēra Druviete.

Saskaņā ar Druvietes sacīto, Giels konkursa komisiju pārliecināja par savām vadības spējām, kompetenci un zināšanām, datu analītiku, spēju pieņemt lēmumus, kā arī par attīstības redzējumu. Savukārt Juhņēviča sevi pierādījusi ar spēju vadīt nacionālas nozīmes projektus, strādāt ar radošiem cilvēkiem. NEPLP guva pārliecību, ka viņa varēs nodrošināt kvalitatīvu saturu, sacīja Druviete.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Visticamāk jau pēc diviem mēnešiem darbu uzsāks kanāls LTV3, kas tiks pārraidīts internetā un iecerēts, kā «vērtīborientējošs nacionāls kanāls» latviešiem pasaulē un arī Latvijas iedzīvotājiem, Dienai pastāstīja Latvijas Televīzijas (LTV) pašreklāmas redaktors Jānis Kalve.

LTV3 mērķauditorija būs no Latvijas izbraukušie iedzīvotāji pasaulē vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem, kā arī kultūras raidījumu mērķauditorija Latvijā, skaidroja J. Kalve. Kanāls veidots ar mērķi nodrošināt vienotu Latvijas nacionālo informatīvo telpu pasaulē un to varēs uztvert internetā.

Šobrīd LTV veic LTV3 programmas testu, līdz ar to kanāls skatītājiem būs redzams, kad tiks veikta programmu testa analīze un sagatavota precīza ētera programma. «Plānojam, ka tas varētu notikt divu mēnešu laikā,» norāda J. Kalve.

Šobrīd kanāla izveide veikta par esošajiem LTV resursiem un kā norāda J. Kalve, LTV centīsies šo kanālu uzturēt ar minimālu peļņu un kanāla tiešos ienākumus maksimāli ieguldīt kanāla attīstībā. «Šāda kanāla esamība ļaus arī efektīvāk izmantot esošos LTV resursus, palielinot izveidoto raidījumu izmantošanas un demonstrēšanas iespējas, piesaistot tiem jaunas auditorijas,» pauž J. Kalve.

Valsts kanceleja rosina liegt valsts amatpersonām savienot darba pienākumus ar amatu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, liecina Valsts kancelejas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kā teikts priekšlikumā, ņemot vērā, ka ostu pārvaldības reformas virzība šobrīd ir apstājusies, augsti valsts amatpersonas amati tiek savienoti arī ar ostas valdes locekļa amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils brīvostas pārvaldē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatu.

Grozījumu būtība ir novērst interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Priekšlikums paredz noteikt, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Šie grozījumi ir izstrādāti, lai risinātu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītās problēmas un uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un caurspīdīgumu, norāda Valsts kancelejā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Nacionālās drošības komisijas sēde par aktuālo situāciju banku sektorā notiks pirmdien, liecina Nacionālās drošības komisijas vadītājas Ineses Lībiņas-Egneres paziņojums Twitter.

Sēde notiks pirmdien, 19. februārī, plkst.11.30.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumāmedijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Latvijas Banka darbojas ierastajā darba režīmā, pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildot uzticētos uzdevumus, tostarp starpbanku maksājumu infrastruktūras uzturēšanu, tautsaimniecības, uzņēmēju un iedzīvotāju nodrošināšanu ar skaidru naudu, Latvijas valūtu un zelta ieguldījumu apsaimniekošanu un citus uzdevumus, informē LB preses sekretārs Jānis Silakalns.

Latvijas Bankas uzdevumu izpilde nav ietekmēta, pirmdien nacionālā banka atsāks darbību ierastajā darbadienas režīmā. Tostarp uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī tautsaimniecībai kopumā tiks nodrošināti visi ierastie pakalpojumi.

Latvijas Bankas uzdevumi ir:

– līdzdarboties eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;

– emitēt skaidro naudu Latvijā un piedalīties skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– nodrošināt valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;

– uzturēt starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru (t.sk. zibmaksājumu infrastruktūru) un veicināt to raitu darbību;

– pārvaldīt ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;

Latvijas Banka nevar komentēt Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroja veiktās izmeklēšanas darbības. Vienlaikus savā darbā ievērojam nulles tolerances politiku attiecībā pret korupciju un citām nelikumīgām darbībām, informē centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Esam snieguši un arī turpmāk sniegsim visu iespējamo palīdzību likumsargiem situācijas ātrākā noskaidrošanā,» viņš pastāstīja.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču uz laiku aizvietos viņa vietniece Zoja Razmusa

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējamu sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumā medijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Attiecinot SIA Latvijas Televīzija (LTV) pārskata gada programmu raidstundu skaitu pret LTV kopējiem izdevumiem, vienas stundas izmaksas 2012. gadā valsts televīzijā sasniegušas 869 latus, kas ir par 19 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats.

Pērn SIA Latvijas Televīzija apgrozījusi 10,5 miljonus latu, savukārt uzņēmuma zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidoja 197,7 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, LTV apgrozījums audzis par 6,7%. Pagājušajā gadā 69% no LTV kopējiem ieņēmumiem jeb 7,7 milj. Ls bija valsts budžeta dotācija un, salīdzinot ar 2011. gadā, pērn dotācijas apmērs palielināts līdz 700 tūkstošiem Ls.

SIA Latvijas Televīzija reģistrēta 1992. gadā, un tās pamatkapitāls veido 3,39 miljonus latu. Uzņēmuma valdē strādā valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, kā arī valdes locekļi Māris Skujiņš un Sergejs Ņesterovs. Kopumā LTV strādā aptuveni 450 darbinieki.

Rolands Lūsveris, bijušais AS «Sadales tīkls» valdes loceklis, pametīs arī uzņēmuma attīstības direktora amatu, biznesa informācijas portālam db.lv pavēstīja «Sadales tīkla» preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«Šodien AS «Sadales tīkls» valde saņēma elektronisku un mutisku R. Lūsvera apstiprinājumu, ka R. Lūsveris atstāj AS «Sadales tīkls» Attīstības direktora amatu un pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar AS «Sadales tīkls»,» viņa informē.

Formalitātes par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu tiks nokārtotas tuvākajās darba dienās. Pats R. Lūsveris, izmantojot Darba likumā noteiktās darbinieka tiesības, šobrīd ir prombūtnē.

Portāls db.lv jau vēstīja, ka R. Lūsveris, pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, paziņoja par atkāpšanos no «Sadales tīkla» valdes locekļa pienākumu pildīšanas, tomēr tupināja ieņemt attīstības direktora amatu.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.