Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Rīgas lidostā darbu sācis ar Kohēzijas fonda (KF) atbalstu izbūvētais otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš, infprmē VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Tas ļauj saīsināt gaisa kuģu pārvietošanās ceļa garumu nobraukšanai no skrejceļa un manevrēšanas zonā. Tādejādi lidostā samazināsies uz sauszemes veiktajos manevros patērētās degvielas daudzums un laiks, līdz ar to samazinot arī piesārņojošo vielu - CO2, ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apjomus.

Jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš esot vēl viens solis lidostas "Rīga" virzībā, attīstot ilgtspējīgu lidlauka infrastruktūru.

"Kā lidosta, kas apņēmusies līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni, lidosta "Rīga" investē, lai padarītu lidlauka procesus ātrākus un efektīvākus un tādējādi mazinātu piesārņojošo vielu izmešu apjomu. Tās ir investīcijas nākotnē, rūpējoties par apkārtējo vidi un klimata pārmaiņu mazināšanu," uzsver lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Covid-19 pandēmijas krīze ir īstais brīdis taksometru pakalpojumu sakārtošanai lidostā "Rīga", revīzijā norāda Valsts kontrole (VK).

Revidenti atzīmē, ka taksometru kompāniju cīņai par klientiem starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā ir vairāk nekā desmit gadus sena vēsture. "Lai arī risinājumi ir meklēti, aizvien nav panākts vēlamais rezultāts, lai pasažieri lidostā varētu saņemt drošu, kvalitatīvu un savām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Ilgus gadus lidosta noteica savu kārtību taksometru pakalpojumu sniegšanai, tomēr šāda pieeja neatbilda normatīviem aktiem, ko likumsakarīgi 2017.gadā pārtrauca tiesas lēmums," pauž revidenti.

Revīzijā arī minēts, lai novērstu lidostā pastāvošo problēmu taksometru pakalpojumu sniegšanā, lidosta konkursā izraudzījās ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus vairākkārt tika grozīti un no jauna izdoti normatīvi, bet rezultātu līdz pat 2019.gada septembrim tā arī nebija. Ir arī veiktas normatīvu korekcijas, nosakot lidostas tiesības organizēt taksometru pakalpojumu sniedzēju piekļuvi taksometru līnijai un kritērijus, kuriem atbilstot, pārvadātāji taksometru līnijā var sniegt pakalpojumus.

Starptautiskā lidosta Rīga joprojām no Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic nav saņēmusi informāciju, kādēļ pirmdien un otrdien kompānija atcēlusi vairākus reisus, otrdien Latvijas Radio teica lidostas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarmīte Bunka-Brilijonka.

«Situācija šorīt lidostā ir salīdzinoši mierīga. Ja vakar bija vērojamas rindas un drūzmēšanās pie airBaltic kasēm, tad nakts jau bija mierīga un arī šorīt lidostā situācija ir salīdzinoši mierīga,» teica lidostas pārstāve.

Viņa piebilda, ka pagaidām lidosta nav saņēmusi informāciju, kādēļ reisi ir atcelti un lidostai arī nav informācijas vai turpmākajās dienās vēl kādu reisi tiks atcelti. Bunka-Brilijonka arī neatminējās, ka iepriekš kāda aviokompānija lidostā būtu atcēlusi tik daudz reisus, nepaskaidrojot iemeslus.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga 11.augustā Rīgas apgabaltiesā iesniegs prasības papildinājumu par parāda 3,4 milj. Ls apmērā piedziņu no nacionālās lidsabiedrības airBaltic.

Kopš 19.jūlija, kad starptautiskā lidosta Rīga vērsās tiesā par parāda piedziņu no airBaltic par vairāk nekā 2,5 miljoniem latu, airBaltic neesot veikusi nevienu maksājumu lidostai, tādēļ parāds šobrīd pieaudzis līdz 3,4 miljoniem latu, DB informēja lidostas Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Santa Auguste.

airBaltic vadītājs Bertolds Fliks, komentējot situāciju norāda: «Mums nav un nebūs pieņemams, ka starptautiskā lidosta Rīga klaji diskriminē airBaltic. Mēs atbalstām vienlīdzīgas konkurences nosacījumus lidostā visām aviokompānijām. Kopš pagājušā gada novembra starptautiskā lidosta Rīga ir vairākkārt palielinājusi maksu airBaltic, lai nosegtu zaudējumus, ko rada līgums ar Ryanair. Ir absurdi, ka Latvijas valstij daļēji piederošs uzņēmums maksā divreiz vairāk nekā kāda īru kompānija. Par šo diskriminējošo situāciju mums ir bijušas neskaitāmas sarunas gan ar Satiksmes ministru, gan ar lidostas vadību, taču risinājumu nav izdevies rast. airBaltic šajā sakarā jau ir vērsusies Konkurences padomē, kā arī iesniegusi pieteikumu tiesā, kurā faktisko zaudējumu apmērs sastāda 7 miljoni LVL.»

Ja starptautiskā lidosta Rīga nepagarinās līgumu ar taksometru kompāniju Riga Taxi (ar lidostu gan tiešais līgums slēgts kā ar uzņēmumu SIA Apvienība Taxi), uzņēmumam radīsies zaudējumi 13 000 latu apmērā, savukārt lidostai zaudējumi būs 8 100 latu mēnesī jeb gandrīz 100 000 latu gadā, skaidro Riga Taxi valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs.

8 100 lati mēnesī tiekot maksāti tikai par to, ka ir atļauts iebraukt lidostas teritorijā.

Viņš gan uzsver, ka lidosta uzņēmumu vēl nav informējusi par to, ka līgums netiks pagarināts, tāpēc uzņēmuma vadība esot nosūtījusi vēstuli ar lūgumu pagarināt līgumu, kurš beidzas 14.septembrī, un sniegt komentāru pa izveidojušos situāciju. Par to, ka līgums netiks pagarināts, uzņēmums uzzinājis tikai no masu medijiem.

Ja uzņēmumam neļaušot lidostā strādāt, tikšot izmantotas visas likumīgās iespējas, lai to apstrīdētu. Netiek izslēgta iespēja vērsties tiesā. Uzņēmumā uzsver, ka sākusies asa konkurences cīņa, tāpat arī likumdošana nav sakārtota. «Ir skaidri redzams, ka tā ir cīņa par vietu lidostā, jo trim kompānijām, kas strādā lidotā, ir kļuvis par šauru,» uzsver uzņēmumā.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

«Nav pieņemams, ka VAS starptautiskā lidosta Rīga kopš pagājušā gada novembra ir vairākkārt palielinājusi maksu airBaltic, lai nosegtu zaudējumus, ko rada līgums ar Ryanair,» norāda nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.

Esot absurdi, ka Latvijas valstij daļēji piederošs uzņēmums maksā divreiz vairāk nekā kāda īru kompānija. Par šo diskriminējošo situāciju esot bijušas neskaitāmas sarunas gan ar Satiksmes ministru, gan ar lidostas vadību, taču nav izdevies atrast risinājumu. airBaltic šajā sakarā jau esot vērsusies Konkurences padomē, kā arī sagatavojusi pieteikumu tiesā, kurā šobrīd jau prasījuma summa pret starptautisko lidostu Rīga esot 7 miljoni Ls.

«Savukārt mums lidosta 1.janvārī palielināja virszemes apkalpošanas tarifus par 60%. Papildus tam, aprīlī lidosta ieviesa infrastruktūras maksu par virszemes apkalpošanu, kas vēl vairāk palielināja izmaksas. Līdz ar to airBaltic kopējie izdevumi par lidmašīnu nosēšanās maksu, virszemes apkalpošanu un lidostas nodevu veido teju 10 eiro uz vienu pasažieri,» turpina B. Fliks.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Satiksmes ministrijai (SM) kā aviokompānijas airBaltic un lidostas Rīga akcionāram būtu jāspēj atrisināt strīdi starp lidostu un airBaltic, nevēršoties tiesā vai Konkurences padomē (KP), otrdien intervijā Latvijas Radio atzina KP priekšsēdētāja Ieva Jaunzeme.

Viņa informēja, ka KP ir ierosinājusi lietu pēc airBaltic iesnieguma par nevienlīdzīgiem tarifiem lidostā, raksta aģentūra BNS.

Jaunzeme stāstīja, ka atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad KP vērtēja lidostas tarifus, šobrīd lidosta ļoti aktīvi sadarbojas ar KP lietas izmeklēšanā.

«Atšķirībā no iepriekšējās reizes, šobrīd lidosta ļoti aktīvi sadarbojas, sniedz ekonomiskos pamatojumus un skaidrojumus par savu redzējumu. Iepriekšējā reizē bija tikai paskaidrojums, ka tas ir politisks lēmums,» klāstīja KP vadītāja. Jāatgādina, ka tas notika laikā, kad Satiksmes ministra pienākumus pildīja Ainārs Šlesers.

Problēmas ar taksometru pārvadātājiem starptautiskajā lidostā «Rīga» ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Manuprāt, tas, kas ir noticis, ir lidostas neizdarība,» teica Ābrama.Viņa norādīja, ka atbilstoši Augstākās tiesas spriedumam lidostai ir jānodrošina taksometriem piekļuve tās teritorijā pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet lidosta ir ļāvusi situācijai attīstīties savā gaitā, nesniedzot klientiem pietiekamu informāciju par taksometru pārvadājumiem.

«Konkurence nekad nevar būt par sākumu un iemeslu krāpšanai, bet šeit ir runa par krāpšanas gadījumiem. Krāpšana rodas tikai tad, kad patērētājs nav saņēmis pietiekamu informāciju. Vai jūs esat redzējuši kaut kur informāciju, ka taksometru tarifiem griesti ir atcelti, ka šobrīd taksometrs var prasīt samaksu gan par nobrauktajiem kilometriem, gan par iekāpšanu pēc tā izpratnes un tirgus situācijas? Daudzi patērētāji, kad kāpj taksometrā, pat nepaskatās, kas ir rakstīts uz tā durvīm. Varbūt jau uz durvīm ir rakstīts, ka iekāpšana maksā 10 eiro,» pauda Ābrama.

Valsts, iespējams, varētu vērsties tiesā saistībā ar airBaltic akcionāru līgumu, kura noteikumi ir netaisnīgi. Tomēr ekonomikas ministrs Artis Kampars cer, ka risinājums tiks rasts un līdz tiesai nenonāks. Tā viņš noraidīja raidījumā 900 sekundes.

Viņš arī skaidroja, ka abām pusēm būtu jānāk uz kompromisu. No valdības puses vēlēšanās esot, bet Bertoltam Flikam esot jāsaprot, ka diktēt noteikumus un uzstādīt tos kā vienīgos pareizos nav pareizi.

«airBaltic ilgu laiku nemaksā lidostai naudu un lidostai nav naudas, par ko segt savus ikdienas rēķinus, tāpēc tā izmisīgi cenšas šo naudu «izsist». Tiek piedāvāts mierizlīgumu, bet Fliks ne uz ko neparakstās. Tā zināmā mērā ir šantāža, jo abām pusēm tomēr ir jābūt kādiem risinājumiem. Nevar tā, ka viena puse tik uzstāda noteikumus,» uzsver A.Kampars. Viņš arī piebilda, ka jaunajam satiksmes ministram šīs problēmas atrisināšana būs pirmais uzdevums. Patlaban valdībai neesot instrumentu, lai varētu operatīvi iejaukties airBaltic rīcībā.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmē lidostas "Rīga" saimnieciskās darbības ieņēmumi šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, ir samazinājušies uz pusi, liecina uzņēmuma nerevidētais saīsinātais starpperiodu pārskats par deviņu mēnešu periodu līdz 2020.gada 30.septembrim.

Lidostas neto apgrozījums deviņos mēnešos veidoja 23,9 miljonus eiro, kas ir par 25,2 miljoniem eiro mazāk nekā plānots uzņēmuma budžetā. Salīdzinot ar 2019.gadu, lidostas ieņēmumi ir samazinājušies par 51%.

Ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pārskata periodā bija 12,5 miljoni eiro, un, salīdzinot ar budžetā plānoto un iepriekšējo gadu, tie ir samazinājušies par 60%. Aviācijas ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi par lidlauka pakalpojumiem, kuru maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pārskata periodā ir samazinājušies līdz 11,4 miljoniem eiro, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tie sarukuši par 36%, bet pret plānoto budžetu - par 37%. Ieņēmumus no neaviācijas pakalpojumiem veido telpu un zemes noma, ienākumi no autostāvvietām un citi ar lidlauka pakalpojumiem nesaistīti ieņēmumi.

Latvijas aviokompānijas airBaltic prasības apmērs pret starptautisko lidostu Rīga sasniedzis 34 miljonus eiro (23,895 miljonus latu), pastāstīja airBaltic korporatīvās komunikācijas viceprezidents Jānis Vanags.

Viņš klāstīja, ka katru mēnesi prasības summa palielinās par vienu miljonu eiro (703 tūkstošiem latu).

«Rīgas lidosta joprojām diskriminē airBaltic, no nacionālās aviokompānijas prasot vairākkārt lielākus maksājumus nekā no [Īrijas zemo izmaksu aviokompānijas] Ryanair,» teica Vanags.

Pēc airBaltic pārstāvja paustā, mierizlīguma noslēgšanu starp lidostu un airBaltic joprojām kavē Rīgas lidostas diskriminējošā attieksme pret airBaltic.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes loceklis Andis Damlics ceturtdien, 10.martā, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants sacīja, ka airBaltic ir finansiālas grūtības. «airBaltic ir finansiālas grūtības, to mēs redzam,» norādīja Damlics. Viņš pavēstīja, ka airBaltic nespējot norēķināties arī par kārtējiem rēķiniem, kā arī uz airBaltic finanšu grūtībām norādot aviokompānijai savlaicīgi nepiegādātās jaunās lidmašīnas un aviokompānija kavējot arī komunālo pakalpojumu samaksu.

Lidsabiedrība airBaltic parūpējusies par šogad skaļāko skandālu transporta nozarē.

2010. gada skaļākais skandāls transporta nozarē saistīts ar daļēji valstij un daļēji airBaltic prezidentam Bertoldam Flikam, bet kopš dažām nedēļām jau arī ofšoru investoram Bahamu salās piederošo aviokompāniju airBaltic, ar šīs kompānijas strīdiem ar lidostu­ Rīga par rēķinu nomaksu, investīciju projektiem, bet galvenais par DB šovasar atklāto faktu, ka sešas airBaltic preču zīmes kopš 2009. gada nogales, kā izrādās, par 9,136 milj. Ls pārdotas B. Flika uzņēmumam Baltijas Aviācijas sistēmas. Neskatoties uz sākotnēju valdības satraukumu par šo darījumu, personāliju maiņām airBaltic padomē un solījumiem no B. Flika airBaltic preču zīmes atdabūt, tas līdz šim brīdim nav noticis, vēl vairāk - tās jau, kā ziņojis portāls pietiek.lv, esot ieķīlātas. Līdz ar to Baltijas Aviācijas sistēmu komercķīlas apjoms Latvijas Krājbankā un tās mātesbankā Snoras sasniedzis 31 miljonu latu - «ieķīlāta komercķīlas devējam piederošā manta kā lietu kopība, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, kā visas mantas sastāvā esošas lietas, t.sk. piederošās preču zīmes airBaltic, airBaltic.com, airBalticTravel.com, Baltic Taxi, BalticHotels, BalticMiles». Pārmaiņas notikušas arī pašā uzņēmumā Baltijas Aviācijas sistēmas. Bez jaunā ofšoru investora Taurus Asset Management Fund Limited piesaistes, kuru pārstāv Krievijas uzņēmējs Staņislavs Kovtuns, mainījies arī Baltijas Aviācijas sistēmu valdes sastāvs. To atstājis Mārtiņš Antonovičs, bet viņa vietā nācis Janeks Jeļkins, kas par saviem nākotnes nodomiem šajā uzņēmumā presei komentārus nesniedz. Arī Baltijas Aviācijas sistēmu preses pārstāvis Juris Pētersons izmaiņas valdē tikai pamatojis ar notikušajām izmaiņām uzņēmuma īpašnieku sastāvā, plašāk neko nepaskaidrojot.

Pēc VAS Starptautiskā lidosta Rīga lūguma aviokompānija airBaltic pagarinājusi laiku līdz 20.jūlija plkst. 14, lai lidosta varētu sagatavot priekšlikumus, kā atrisināt situāciju, kurā Latvijas aviokompānija par viena pasažiera apkalpošanu lidostā Rīga maksā divreiz vairāk nekā īru aviokompānija Ryanair.

Iepriekš laiks tika noteikts līdz plkst. 12.

airBaltic jau jūlija sākumā ar sūdzību vērsās Konkurences padomē, lai izvērtētu nevienlīdzīgu konkurenci Rīgas lidostā.

Vakar lidostas Rīga valdes loceklis Jānis Ķuzulis norādīja, ka nepieļauj iespēju, ka airBaltic 2,5 miljonus lielo parādu varētu nesamaksāt.

airBaltic nav samaksājusi lidostai Rīga 146 rēķinus. J.Ķuzulis pauda pārliecību, ka lidostas Rīga prasības ir pilnīgi pamatotas un iepriekš izskatītas visas iespējas parādu pieprasīt likuma noteiktajās robežās.

J. Ķuzulis noliedza, ka lidostas Rīga prasība, kas 19.jūlijā tika iesniegta Rīgas apgabaltiesā, jebkurā veidā būtu saistīta ar airBaltic sūdzību Konkurences padomei par 6 milj. Ls piedziņu no lidostas, kas airBaltic radušies nevienlīdzīgās cenu politikas rezultātā.

Nacionālā lidsabiedrība airBaltic palikusi parādā starptautiskajai lidostai Rīga vairāk nekā 3 miljonus latu, svētdien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja LTV raidījums De facto. Raidījums norādīja, ka, iespējams, tieši šī iemesla dēļ lidosta un lidsabiedrība līdz galam vēl nav spējušas vienoties par jaunā airBaltic termināļa būvniecību lidostas teritorijā.

Raidījums vēstīja, ka par milzu parādsaistībām informēta arī Satiksmes ministrija, taču tā kompānijas parādsaistības nekomentē. Klusējot arī lidostas pārstāvji, neatklājot, cik īsti lieli parādi iekrājušies un par kādiem pakalpojumiem airBaltic nav norēķinājusies. «Šobrīd noslēguma posmā ir sarunas starp airBaltic un VAS Starptautiskā lidosta Rīga, un mēs distancējamies un nevēlamies komentēt jebkuru informāciju, kas var ietekmēt šī līguma noteikumus, » raidījumam sacījis lidostas pārstāvis Mārtiņš Langrāts.

Turpinot drošas un videi draudzīgas lidostas infrastruktūras attīstības projektus, lidosta “Rīga”, izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējuma ietaupījumu, iegādāsies jaunu sprāgstvielu atklāšanas sistēmu pasažieru rokas bagāžas pārbaudei.

To paredz ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītie līguma grozījumi par Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu.

“Lidosta “Rīga” jau ir noslēgusi līgumu un īsteno jaunas sprāgstvielu atklāšanas sistēmas uzstādīšanu un integrāciju lidostas bagāžas apkalpošanas infrastruktūrā, lai atbilstoši jaunākajām prasībām pārbaudītu pasažieru reģistrēto bagāžu. Līdz ar līguma grozījumiem ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par trešā standarta prasībām atbilstošas sistēmas iegādi un uzstādīšanu arī rokas bagāžas kontrolei mēs būtiski modernizējam visu bagāžas kontroli lidostā,” norāda lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Līdz ar jaunās rentgena pārbaudes sistēmas uzstādīšanu, kam jānoslēdzas līdz 2023. gada beigām, tiks vienkāršots un paātrināts rokas bagāžas kontroles process, jo pasažieriem vairs nebūs nepieciešams pirms drošības pārbaudes no rokas bagāžas izņemt šķidrumus un elektrotehniku. Jaunā sistēma arī uzlabos iespējas atklāt aizliegtos priekšmetus, tā uzlabojot gan drošības pārbaužu kvalitāti, gan epidemioloģisko drošību.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) ir uzdevis lidostai Rīga un aviosabiedrībai airBaltic līdz 16. augustam panākt risinājumu aviokompānijas parāda atmaksai lidostai.

airBaltic akcionāru starpā pēdējās dienās esot notikušas sarunas par lidsabiedrības parādu lidostai, kurās Satiksmes ministrija paudusi nostāju, pirmkārt, ka aviokompānijas parāds lidostai ir jāapmaksā jau tuvākajās dienās, un, otrkārt, ir nošķirti jārisina jautājumi par airBaltic parādu un par lidsabiedrības pārmetumiem lidostai.

Satiksmes ministrija arī norāda, ka konstruktīva risinājuma gadījumā, lidotas prasība tiesā pret airBaltic varot tik pārtraukta jebkurā brīdi. Satiksmes ministrs pirmdien klātienē apmeklēs abas kompānijas, lai uzklausītu panākto risinājumu.

Jāatgādina, ka 11.augustā lidosta Rīga tiesā iesniedza prasības papildinājumu par parāda 3,4 milj. Ls apmērā piedziņu no airBaltic. Kopš 19.jūlija, kad lidosta Rīga vērsās tiesā par parāda piedziņu no airBaltic par vairāk nekā 2,5 miljoniem latu, airBaltic neesot veikusi nevienu maksājumu lidostai, tādēļ parāds šobrīd pieaudzis līdz 3,4 miljoniem latu, DB informēja lidostas Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Santa Auguste.

Plāns par to, ka Rīgas lidostas funkcijas daļēji pārņem ar airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku saistītas firmas, sācis īstenoties. Tikmēr lidostas darbinieku arodbiedrība saņēmusi vēstuli, kurā lidosta paziņo, ka no 1.janvāra likvidēs ap 200 darbavietu, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Vēstulē ir norādīts, ka airBaltic reāli nodrošina 70% no darbinieku darba apjoma. Un ir secināms, ka jāveic kolektīvā atlaišana. Iepazīstoties ar dokumentiem, pirmkārt, lidosta Rīga nav uzsākusi nekādu konsultēšanos ar darbinieku arodbiedrību, jo tiem darbiniekiem, kurus grib atlaist, ir arī arodbiedrība. Esam jau uzrakstījuši vēstuli, kurā lūdzam, lai šī konsultēšanās notiktu tā kā to paredz arī likums,» raidījumam teica Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.

Lidosta dara visu iespējamo savu darbinieku labā, arī risina sarunas ar savu konkurentu North Hub Services par to, lai uzņēmums ņem darbā tos, ko lidostai nāksies atlaist. «Mēs vedam ļoti nopietnas sarunas ar North Hub services, lai tie darbinieki, kurus mēs esam spiesti atlaist, nenokļūtu uz ielas, bet North Hub services tos paņemtu darbā pie sevis. Jo labākus profesionāļus kaut kur ārpusē viņi noteikti nedabūs,» komentēja lidostas Rīga valdes loceklis Jānis Ķuzulis (TB/LNNK).

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic finansiālās problēmas ir nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem, atzīst lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

«Pašreizējā termināla paplašināšana ar piebūvi ziemeļu galā izmaksātu 68 miljonus eiro (45,7 miljonus latu), taču, ja airBaltic darbība apstājas, tad nākamgad sākt celt termināli lidostai nav lielas jēgas un to var atlikt uz trīs, četriem gadiem,» uzsver Luhse.

Viņš skaidro, ka esošais terminālis droši apkalpo trīs miljonus pasažieru. «Jebkurā gadījumā esmu pret airBaltic iepriekšējo ideju, ka vajag uzcelt privāto terminālu blakus esošajam, tad te vecajā svilpos vējš,» uzsver Luhse.

Jauno projektu valdībā vajadzēja izskatīt septembra sākumā, tas netika izdarīts. Satiksmes ministrija to ir akceptējusi, ar piebildi, ja to atbalsta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kura šo projektu arī vēl nav skatījusi.