SIA NCC Housing attīstītajās dzīvojamās mājās pērn kopumā pārdoti vai rezervēti 118 dzīvokļi, saglabājot pārdošanas apjomus 2013.gada līmenī, liecina medijiem sniegtā informācija.

Šā gada pirmajā ceturksnī pārdoti vai rezervēti 20 dzīvokļi. Pirmā ceturkšņa rādītājus lielā mērā ietekmēja valdības vilcināšanās ar lēmuma pieņemšanu par «nolikto atslēgu» principu, kas, savukārt, radīja neskaidrību banku mājokļu kreditēšanas politikai līdz šā gada martam, norāda uzņēmumā.

Pagājušajā gadā NCC Housing ieguldīja vairāk nekā 4 miljonus eiro sešu dzīvojamo māju būvniecībā Biķernieku ielā 160, un uzsākta jauna projekta Pārdaugavā, Putnu ielā 31 attīstīšana. Jaunajā projektā Putnu ielā tiks izbūvēti 60 divu un trīs istabu dzīvokļi ar pabeigtu iekšējo apdari.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA NCC Housing turpina attīstīt jaunus dzīvojamo māju projektus un plāno investēt jaunu zemes gabalu iegādē Rīgas teritorijā, liecina uzņēmuma paziņojums.

Saskaņā ar NCC Housing plāniem attīstītājam interesē zemes gabali 4000 – 8000 kv.m platībā jebkurā Rīgas pilsētas daļā. Svarīgs kritērijs zemes gabala izvēlei ir apkārtējā infrastruktūra un izbūvētās komunikācijas.

Mareks Kļaviņš, SIA NCC Housing valdes loceklis, paskaidro: «Neskatoties uz Saeimas un valdības pēdējiem lēmumiem, kas var negatīvi ietekmēt nekustamo īpašumu nozari, uzskatu, ka jauno dzīvokļu tirgus saglabā perspektīvas arī turpmāk, kaut arī šobrīd ir jūtama nogaidoša potenciālo pircēju attieksme. Tas ir tikai laika jautājums, kad tirgū notiks pašregulācija un viss nostāsies savā vietā, tāpēc arī plānojam turpināt jaunu projektu attīstīšanu. Atkarībā no zemes gabala atrašanās vietas mēs izvēlamies būvēt biznesa vai ekonomiskās klases dzīvokļus.»

Skandināvu nekustamo īpašumu attīstītājs SIA NCC Housing uzsācis jaunā projekta NCC Mājas Putnu ielā 31 (Ziepniekkalns) būvniecības darbus, kur kopējās projekta investīcijas tiek plānotas vairāk nekā 4 miljoni eiro, informē SIA NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš.

Jaunajā projektā NCC Mājas Putnu ielā 31 ir uzsākta nulles cikla būvniecība un mājas plānots nodot ekspluatācijā nākamā gada nogalē. Plānots izbūvēt sešstāvu dzīvojamo māju ar 60 dzīvokļiem.

NCC Housing nekustamā īpašumu projekta būvniecību veiks pašu spēkiem, tiks izmantots arī tikai pašu finansējums.

M. Kļaviņš informē, ka projekta mērķa auditorija ir jaunās ģimenes.

Visi dzīvokļi būs pieejami ar pabeigtu iekšējo apdari, katram dzīvoklim būs balkons, autostāvieta pagalmā un saimniecības telpa pagrabstāvā.

NCC ir viens no vadošajiem celtniecības un nekustamā īpašuma uzņēmumiem Skandināvijā, kura uzņēmums NCC Housing Latvijā darbojas no 2000.gadā. Latvijā NCC dzīvojamo māju projektu attīstīšanu un būvniecību veic SIA NCC Housing.

SIA NCC Housing nodevis ekspluatācijā vēl četras dzīvojamās mājas Mežciemā, Biķernieku ielā 160. Kopumā pašreiz ir pabeigtas 16 no plānotajām 18 projekta NCC Mājas Biķernieku ielā 160 mājām un daudzstāvu autostāvvieta, informē SIA NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš.

Kopējās projekta investīcijas ir vairāk nekā 28 miljoni eiro.

Līdz ar četru NCC Housing māju nodošanu ekspluatācijā dzīvojamo fonds Rīgā tiek papildināts ar 73 dzīvokļiem. Ēku celtniecības darbus veica NCC uzņēmums.

M. Kļaviņš informē, ka projekta pēdējās divas mājas ekspluatācijā ir paredzēts nodot 2015.gada pavasarī.

Projekta ietvaros tiks uzbūvētas astoņas piecstāvu un desmit četrstāvu dzīvojamās ēkas ar 356 dzīvokļiem. Projektā ir divu līdz četru istabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari.

Kopš NCC darbības uzsākšanas Latvijā tas ir attīstījis un realizējis vairākus mājokļu projektus. Latvijā NCC dzīvojamo māju projektu attīstīšanu un būvniecību veic SIA NCC Housing.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) dalībnieku ieguldītās investīcijas jaunu projektu attīstīšanā Rīgā un tās tuvumā sasniegušas 1,5 miljardus eiro, informē NNĪAA.

Minētās investīcijas veido NNĪAA biedri - SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana ir segments, kas piesaista vienas no lielākajām investīcijām Latvijas ekonomikā un valsts izaugsmē. Piesaistītās investīcijas pat ir daudzreiz lielākas, nekā to sniedz ražošana un citas nozares. Turklāt tām ir tieša ietekme uz saistīto nozaru, piemēram, būvniecības, būvmateriālu tirdzniecības un ražotāju, projektētāju, attīstību un tās praktiski pilnā apjomā nokļūst mūsu ekonomikā, apkārtējās vides un infrastruktūras uzlabošanā, bet ar nodokļu starpniecību - valsts kasē. Tāpēc no valsts puses ir ļoti svarīgi veidot pārdomātu un investīcijām labvēlīgu vidi, lai sekmīgi konkurētu ar Tallinu un Viļņu jaunu nekustamo īpašumu projektu īstenošanas jomā. Diemžēl šobrīd pēc jaunu projektu attīstīšanas rādītājiem Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, jo nespēj nodrošināt tikpat konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus jauno projektu attīstīšanai,» norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing mainījusi savu juridisko nosaukumu uz SIA Bonava Latvija, informēja kompānijā.

«Uzņēmuma juridiskā nosaukuma maiņa Latvijā ir loģisks solis, kas tiek veikts, ņemot vērā zīmola maiņu. Jāmin, ka šīs izmaiņas skar visus grupas darbības tirgus – kopumā astoņas valstis. Zīmola maiņa neskar Bonava Latvija darbību, un tas turpina darboties kā līdz šim, neveicot citas būtiskas izmaiņas. Tas arī turpmāk būs kvalitātes garants dzīvokļu īpašniekiem un pilsētai jaunu projektu attīstīšanā,» norāda SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Šī gada aprīlī Skandināvijas nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing paziņoja par sava zīmola maiņu uz Bonava, informēja "NCC Housing Bjorklunds.

Skandināvu nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing plāno ieguldīt 7 miljonus eiro divu jaunu daudzdzīvokļu projektu būvniecībā Lapsu ielā 12, Dārzciemā, un Prūšu ielā, Ķengaragā, informē uzņēmumā.

Jauno projektu būvniecību Dārzciemā un Ķengaragā NCC Housing uzsāks 2016. gada pavasarī. Dzīvokļu rezervācija tiks uzsākta jau 2016.gada sākumā, gada nogalē plānota atslēgu atdošana pirmajiem māju iedzīvotājiem.

Abi projekti atradīsies klusā, zaļā apkaimē ar labi attīstītu infrastruktūru. Četrstāvu mājā Lapsu ielā 12 būs pieejami 46 dzīvokļi, to uzbūvēšanai paredzēts ieguldīt 3 miljonus eiro. Savukārt projektā Prūšu ielā būs trīs 4-stāvu mājas ar 69 dzīvokļiem ar plānotājām būvniecības izmaksām 4 miljonu eiro apmērā.

Abos projektos būs pieejami līdzīgu plānojumu 2-istabu, 3-istabu un 4-istabu dzīvokļi ar pilno apdari. Teritorija būs iežogota un nodrošināta ar videonovērošanas sistēmu. Zaļajā zonā atradīsies bērnu rotaļu laukums un vietas piknikam, bet atsevišķi tiks iekārtotas virszemes autostāvvietas. Katram dzīvoklim paredzēts balkons, savukārt pirmā stāva dzīvokļiem iekārtots dārziņš.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība ir uzsācis dzīvojamo māju kompleksa Riverstone Residence būvniecību Ķīpsalā. Šo ēku būvniecība papildinās nekustamo īpašumu tirgu Rīgā ar jauniem biznesa klases, energoefektīviem dzīvokļiem, teikts paziņojums medijiem.

Dzīvojamo māju kompleksu veidos sešas ēkas, no tām pirmā ekspluatācijā tiks nodota jau šī gada rudenī. Projekta vērtība ir ap 10 miljoniem eiro.

Dzīvojamo māju kompleksa Riverstone Residence projekts ietver sešu ēku būvniecību Ķīpsalā. Patlaban YIT Celtniecība turpina darbu pie pirmās ēkas būvniecības, kas tika uzsākta 2015.gada rudenī, un maija beigās tika nosvinēti šīs ēkas spāru svētki, tādējādi atzīmējot noslēgumu vienam no svarīgākajiem ēkas būvniecības attīstības posmiem – ir uzbūvēts ēkas karkass un uzslietas spāres. Plānots, ka viss Riverstone Residence dzīvojamo māju komplekss tiks pabeigts 2018.gada nogalē.

Skandināvu nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing maina savu zīmolu uz Bonava, informē NCC Housing vadītājs Latvijā un Igaunijā Mihaels Bjorklunds.

«Zviedru vārds bo nozīmē «dzīvošana», bet nav - «dzīves centrā». Šie vārdi raksturo Bonava būtību. Bonava nebūvē vienkārši ēkas - Bonava rada mājas un dzīvesvietas, kurās cilvēkiem ir patīkami dzīvot. Ar jauno zīmolvārdu mēs apliecinām, ka neesam tikai būvuzņēmums. Mums ir daudz lielāki mērķi, jo patiesi vēlamies radīt iespējas cilvēkiem uzlabot dzīvi,» skaidro M. Bjorklunds.

Jauno zīmolu 2016.gadā plānots atklāt visos astoņos tirgos Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Vācijā, Sanktpēterburgā, Igaunijā un Latvijā.

NCC Latvijā īstenojis vairākus mājokļu projektus – Mežciemā, Biķernieku ielā, Rīgas centrā, Rūpniecības ielā, Purvciemā, Upeņu ielā, Krasta rajonā Rīgā un Ziepniekkalnā, Putnu ielā.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Bonava Latvija (agrāk SIA NCC Housing) attīsta divus jaunus daudzdzīvokļu ēku projektus Rīgā – Lapsu ielā 12, Dārzciemā, un Prūšu ielā 4B I, Ķengaragā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Projektā Lapsu ielā jau notiek ēkas būvniecība, savukārt projektam Prūšu ielā būvniecības darbi tiks uzsākti jūlijā. Abos projektos kopumā plānots ieguldīt aptuveni septiņus miljonus eiro.

Daudzdzīvokļu projektā Lapsu ielā 12 šobrīd rezervēti un pārdoti ir jau visi 46 dzīvokļi. Četrstāvu ēkā būs divu, trīs un četru istabu dzīvokļi. Jaunais projekts atradīsies Dārzciema privātmāju rajonā – Lapsu un Stopiņu ielas krustojumā.

Projektā Prūšu ielā 4B I drīzumā plānots uzsākt būvniecību, tur šobrīd uzsākta dzīvokļu rezervācija. Jaunais projekts atradīsies Ķengaraga klusajā centrā – prom no satiksmes, zaļā apkaimē, pie nesen izbūvētās Daugavas promenādes. Daudzdzīvokļu ēkā būs 23 dzīvokļi ar vienu, divām un trim istabām, to platība līdz 67,1 kv.m. Katram dzīvoklim būs balkons vai terase un dārziņš. Projektu plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. Šī ir projekta pirmā ēka. Projektā kopā tiks uzbūvētas divas mājas ar 69 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem.

Vērienīgus attīstības plānus Ķīpsalas apkaimei būvniecības skicēs uzzīmējuši Igaunijas uzņēmums “Hauser grupp”, ar mērķi mazāk apbūvētā, zaļas vides un ūdens ieskautā vietā Pārdaugavā radīt jaunu kvartālu dzīvošanai.

Jaunās dzīvojamās mājas Zunda kanāla krastā spilgti raksturos ne tikai interesantā vietas izvēle, bet arī Latvijas tirgum netipiska un neredzēta arhitektūra.

Zunda kanāla apkārtnei piemīt līdz šim neatklāts potenciāls un nepavisam nav sarežģīti nosaukt iemeslus, kāpēc topošajiem projekta iedzīvotājiem nebūs jānožēlo tieši šādas lokācijas izvēle, plānojot savu ideālo pilsētas mājokli. “Zund City Garden” - tas nav stāsts par to, kā jau sablīvētā mikrorajonā “iespiest” kārtējo dzīvojamo māju. Tas ir stāsts par to, kā drosmīgu ideju rezultātā līdz šim nepopulāru apkaimi pārvērst par pieprasītu un mūsdienīgu vidi dzīvošanai, kas sniegtu iespēju izbaudīt pilsētas dzīves priekšrocības jaunā kvalitātē.

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Sākot īstenot jūgendstila dzīvojamās mājas atjaunošanas projektu, LNK Properties iesoļo jaunā nišā.

«Ar šo projektu ieejam jaunā segmentā,» atzīst Aleksandra Strode, LNK Properties Dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja. Uzņēmumam ir uzkrāta pieredze dzīvojamo projektu attīstībā Rīgā un Jūrmalā, taču šis būs pirmais dzīvojamās ēkas renovācijas projekts.

Atjaunojamā daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka atrodas Rīgas Klusajā centrā - Antonijas ielā 20. Tā ir būvēta 1911. gadā; arhitekts ir Nikolajs Nords. Projektēšana jau ir sākta, bet būvdarbi objektā plānoti 2018. gadā. Ēkai ir 6 stāvi un tās kopējā platība ir 3000 m². LNK Properties daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas renovācijā investēs 6 milj. eiro, no kuriem 3,5 miljoni eiro ir bankas Citadele kredīts.

Nozarei jāgatavojas pārmaiņām un pieprasījuma kritumam pašmāju tirgū, kurš dažos segmentos tiek novērots jau pašlaik, bet nākotnē skars arī infrastruktūras projektu īstenotājus

To intervijā DB stāsta AS LNK Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs. Viņaprāt, beidzoties ES struktūrfondu naudas plūsmai, saruks būvniecības pieprasījums ne tikai Latvijā, bet arī citviet mūsu valsts kompāniju jau apgūtajos tirgos, tādējādi pieaugs celtnieku konkurence, kurā izdzīvos tikai apsviedīgākie un daudzprofilu kompānijas, kas darbojas eksporta tirgos.

Fragments no intervijas:

Kāda ir dzīvojamo māju būvniecības diagnoze, ja Latvijā iedzīvotāju skaits turpina sarukt, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji apmaiņā pret investīcijām arī pieklusuši?

Nevar noliegt, ka dzīvojamo ēku būvniecībā ir iestājies savdabīgs panīkums. Tas nenozīmē to, ka nebūvē nevienu jaunu māju, bet gan to, ka šis segments ir būtiski sarucis. Sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos pašlaik neredzu, ka situācija varētu radikāli mainīties. Nevar noliegt, ka dzīvojamo māju segmentā pieprasījumu iepriekšējos gados radīja trešo valstu iedzīvotāji, kuri, investējot Latvijā reģistrētajos uzņēmumos vai iegādājoties nekustamo īpašumu par noteiktu summu, vai arī ieguldot banku subordinētajā kapitālā, saņēma termiņuzturēšanās atļauju. Rezultātā – dzīvojamo ēku būvniecību silda tikai vietējais pieprasījums, kas ir salīdzinoši neliels, un pašlaik neredzu nekādus priekšnosacījumus pieprasījuma pieaugumam. Salīdzinājumā – padomju laikos Rīgā ik gadu ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 10 tūkst. dzīvokļu, bet pašlaik tas šķiet fantastisks daudzums.

Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošās privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu pārdošanai atklātā izsolē pieteicies viens pretendents - Lietuvā reģistrēta kompānija UAB Būsto valda. Saskaņā ar privatizācijas projekta noteikumiem, izsoles rīkotājs pieņēma lēmumu par kapitāla daļu paketes pirkuma līguma slēgšanu ar šo pretendentu par izsoles sākumcenu – 2 959 461 eiro, informē Jūrmalas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.

Tālāk izsoles rezultāti tiks virzīti apstiprināšanai nākamajā Jūrmalas pilsētas domes sēdē šā gada 9.oktobrī. Savukārt līguma slēgšana un norēķini par Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādi veicami divu mēnešu laikā no privatizācijas rezultātu apstiprināšanas.

Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Artūrs Grants norāda, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā pieredzējušu pretendentu atlasei, izsoles kritērijos tika noteiktas prasības gan pēc pieredzes dzīvojamo māju apsaimniekošanā, gan pēc finansiālās stabilitātes. Pēc publiski pieejamās informācijas (Lursoft, Firmas.lv) un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegtās informācijas, kritēriju prasībām atbilst vismaz četri Latvijas uzņēmumi, kā arī vairākas kompānijas no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Pēc izsoles izsludināšanas par privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu privatizāciju interesi izrādīja trīs iespējamie pretendenti, tostarp pretendents no Lietuvas, iesniedzot papildus jautājumus par privatizācijas projektu un izsoles nosacījumiem.

Salaspilī uzsākta līdz šim Latvijā vērienīgākā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija. Mājas atjaunošana notiek ALTUM īstenotās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes (DME) programmas ietvaros, un mājas remontdarbiem ALTUM ir piešķīrusi līdz šim brīdim lielāko grantu – vairāk nekā 700 tūkstošus eiro.

Daudzdzīvokļu mājā Salaspilī, Daugavas ielā 2, ir 120 dzīvokļi. Tās renovācijā kopumā tiks ieguldīti virs 1,5 miljoniem eiro, no kuriem 722 tūkstoši ir ALTUM grants jeb dāvinājums no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Programmas līdzfinansējumu aizdevuma veidā nodrošina banka Swedbank, izmantojot ALTUM garantiju 578 tūkstošu eiro apmērā. Ēkas renovācija ir līdz šim apjomīgākais projekts ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, jo tiks veikti ne tikai energoefektivitāti uzlabojoši darbi, bet, ņemot vērā mājas kritisko tehnisko stāvokli, arī kompleksa ēkas renovācija, tai skaitā ēkas ārsienu nostiprināšana, pārvelkot tās ar metāla stiepli.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no šā gada 20. novembra līdz 18. decembrim aicināja iesniegt papildu pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Nepilna mēneša laikā papildus iesniegts 101 projekts ar renovācijas darbu plānoto summu 43 miljoni eiro.

Projekti iesniegti no Olaines, Ogres, Rīgas, Salaspils, Liepājas, Gulbenes, Siguldas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas, Viesītes, Valmieras, Jūrmalas, Madonas, Dobeles, Suntažiem, Ādažiem, Saldus, Valkas, Jelgavas, Rēzeknes, Valkas.

Visvairāk projektu – 46% no kopējā skaita jeb 46 projektus iesnieguši Pierīgas reģiona daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, 20% papildu pieteikumu (20 projekti) saņemti no Rīgas, 18% jeb 18 projekti – no Vidzemes reģiona, 7% jeb 7 projekti – no Zemgales, 6% jeb 6 projekti – no Kurzemes, savukārt 4% projektu – no Latgales.

“Latvijā vairāk kā 80 % daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ekspluatācija ir uzsākta vēl pirms 1980.gada, kas nozīmē, ka tajās nepieciešami ieguldījumi gan energoefektivitātes uzlabošanā, gan tehniskā stāvokļa sakārtošanā. Kopumā daudzdzīvokļu māju skaits Latvijā ir gandrīz 39,5 tūkstoši. Ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas atbalstu kopš tās uzsākšanas vēl iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā atbalstu kopumā būs saņēmuši aptuveni 4,5% no visām daudzdzīvokļu mājām. Ir nepieciešams turpināt un būtiski kāpināt pieejamo siltināšanas programmu apguvi. Šim mērķim nākamajiem 7 gadiem ir paredzēti vairāk nekā 160 miljoni eiro, lai esošais dzīvojamais fonds atbilstu augstiem energoefektivitātes un drošības standartiem. Paralēli tiek strādāts pie programmas pilnveidojumiem, lai samazinātu administratīvo slogu gan pieteicējiem, gan administrētājiem un padarītu šo programmu efektīvāku,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) padomi veido visi tās dalībnieki, kas ir vieni no vadošajiem nekustamo īpašumu projektu attīstītājiem Latvijā, informē alianse.

«Dalībnieku un padomes sastāvs norāda uz alianses ilgtermiņa mērķiem, lai pilnveidotu nekustamo īpašumu jomu Latvijā. Nekustamo īpašumu nozare Latvijā strauji attīstās, un tā spēlē pietiekami nozīmīgu lomu Latvijas tautsaimniecībā. Alianses izveide ir solis nozares pilnveidošanā, spēcīga dialoga ar valsts pārvaldi un pašvaldībām veidošanā, kā arī jaunu nozares standartu veidošanā,» komentē NNĪAA vadītājs Guntars Grīnvalds.

Par padomes locekļiem kļuvuši Sanda Meinarte (SIA Alfa Construction valdes locekle), Denis Kim (SIA Dekarta Property valdes priekšsēdētājs), Ralfs Jansons (SIA Domuss valdes priekšsēdētājs), Oskars Ozoliņš (SIA Merks valdes priekšsēdētājs), Pēteris Antonovs (AS MCITY Holdings valdes loceklis), Mareks Kļaviņš (SIA NCC Housing valdes loceklis), Ivars Rudzītis (SIA Ordo Group valdes priekšsēdētājs), Ieva Valtere (SIA Pillar Management valdes locekle), Oļegs Alainis (AS Tower Construction Management valdes loceklis) un Andris Božē (SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs).

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Bonava Latvija (agrāk SIA NCC Housing) uzsācis jaunu mājokļu projektu Ķengaragā Doles mājas, informē uzņēmums.

Plānots, ka jaunā projekta izveidē tiks ieguldīti 3,4 miljoni eiro. Šobrīd Bonava Latvija jau ir veiksmīgi uzsākusi būvniecību vēl vienā projektā Ķengaragā, Prūšu ielā 4B.

Jaunais projekts Doles mājas atradīsies Bultu ielā 2, pie t/c Dole, starp Bultu, Maltas un Spaļu ielām. Projekta ietvaros Bonava Latvija plāno uzbūvēt divas piecu stāvu mājas ar 58 racionāli plānotiem, mūsdienīgiem un funkcionāliem divu, trīs un četru istabu dzīvokļiem. Katram dzīvoklim būs noliktavas telpa cokola stāvā.

Pašlaik projektam ir izsniegta būvatļauja ar projektēšanas uzdevumu izpildi un pavasarī plānots uzsākt būvdarbus. Drīzumā tiks uzsākta arī dzīvokļu rezervācija jaunajā projektā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Bonava Latvija, investējot 6,4 miljonus eiro, uzsācis jauna dzīvojamā nama būvniecību Rīgā, Stārķu ielā 2.

Projekta dzīvokļu pārdošana tika uzsākta jau 2017. gada jūlijā. Pašlaik no projektā paredzētajiem 116 dzīvokļiem pārdoti ir 54 un rezervēti 7.

Plānots, ka Stārķu ielas 2 projekta būvniecība tiks pabeigta 2019. gada pirmajā ceturksnī. Piecstāvu jaunbūvē būs pieejami 116 dzīvokļi ar 2 līdz 4 istabām. Dzīvokļu nama attīstīšanas plānā iekļauta arī apkārtējo ielu infrastruktūras uzlabošana, maģistrālā ūdensvada posma pārbūve. Savukārt «Rīgas siltums» pārbūvēs siltumtrases, tādējādi uzlabojot siltumapgādes infrastruktūru.

«Lielais pieprasījums šajā mājokļu segmentā apstiprina, ka ir nepieciešams turpināt attīstīt jaunu projektu būvniecību, tādējādi gan atjaunojot novecojušo dzīvojamo fondu, gan labiekārtojot teritorijas,» stāsta Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs.

Jaunu mājokļu tapšanas apjomi krietni atpaliek no kaimiņvalstīm; lielākais konkurents – vecā dzīvojamā fonda piedāvājums , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nevarētu apgalvot, ka mājokļu tirgus pašlaik piedzīvotu savus ziedu laikus, tomēr dažiem būvniecības uzņēmumiem nekustamā īpašuma projektu attīstīšana ir nozīmīga biznesa daļa vai pat kļuvusi par pamatbiznesu. Pašlaik mājokļu būvniecība un realizācija SIA Merks apgrozījumā veido aptuveni 20%. 2012. gadā SIA YIT Celtniecība pašu projekti nodrošināja aptuveni 30% apgrozījuma, parējos 70% – būvdarbi dažādiem pasūtītājiem; tagad šī proporcija ir pretēja. NCC grupas uzņēmumi (NCC Housing un NCC Konstrukcija) šobrīd fokusējas tikai uz savu nekustamā īpašuma projektu īstenošanu. «Tas ir uzņēmumu grupas stratēģisks lēmums ieturēt pauzi. Kā skandināvu tipa uzņēmums pašreizējā tirgus situācijā neesam pārāk konkurētspējīgi. Uzņemamies pilnu atbildību visu garantijas laiku, neesam gatavi nonākt maksātnespējā. Tāpēc koncentrējamies paši uz savu ražošanu,» skaidro uzņēmumu vadītājs Mareks Kļaviņš.

Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs stāsta par būtiskām izmaiņām Baltijas valstu finanšu tirgū.

– Gada laikā Latvijas banku kredītportfelis ir samazinājies vairāk nekā par pusmiljardu eiro. Savukārt šī gada sākumā atkal pieauga izsniegto kredītu skaits. Kas šajā jomā notiek Rietumu Bankā?

– Īsi runājot, cenšamies palielināt biznesa kreditēšanas apjomus gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, pirms pāris gadiem uz Baltiju attiecās aptuveni 30% no mūsu kredītportfeļa, savukārt līdz šī gada beigām šo ciparu plānojam palielināt vismaz līdz 50%.

Pēc visiem zināmajiem pagājušā gada notikumiem Latvijas finanšu tirgū pieņemam lēmumu koncentrēties uz kreditēšanu Baltijas valstīs. Pirmkārt, ar Krieviju saistītie politiskie riski ir pieauguši un kļuvuši faktiski nepieņemami. Otrkārt, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir parādījušies jauni, mums interesanti klienti.

Bulduru uzņēmēji sagaida mierīgāku vasaru, nekā ierasts līdz šim. Apgrozījuma mazināšanās Krievijas tūristu sarukuma dēļ ir neizbēgama.

Jūrmalā Bulduru un Vienības prospekta krustojuma tuvumā mājvietu atraduši vairāki restorāni, viena zobārstniecības privātprakse, Latvijas dizainu lietu veikaliņš, kā arī divi skaistumkopšanas saloni. DB uzrunātie uzņēmēji teic, ka šis krustojums Bulduros ir centrālais, jo no tā ceļš ved uz pludmali, kas atrodas vien aptuveni 100 metru attālumā. Bulduros atšķirībā no rosīgās Jomas ielas Majoros visbiežāk apgrozoties tie, kas šeit dzīvo, kā arī ārvalstu pilsoņi, visvairāk no Krievijas, kuri iegādājušies īpašumus. Klasisko atpūtnieki no Rīgas vai citām tuvējām pilsētām Bulduros esot mazāk nekā citviet Jūrmalā. Iespējams, tādēļ, ka Bulduru prospektā ielu malās ir samērā maz vietu, kur novietot automašīnu.

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tipveida būvprojektu izstrādei.

"Mūsdienīgu un ekonomisku daudzdzīvokļu mājokļu pieejamība Latvijā līdz šim ir bijusi neatrisināta. Dzīvojamais fonds nolietojas un neatjaunojas, vairums iedzīvotāju joprojām dzīvo ēkās, kas bieži vien ir sliktā tehniskā stāvoklī. Kopš 1993.gada jaunuzbūvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpatsvars ir tikai 4%. Piešķirtā finansējuma ietvaros esam paredzējuši izstrādāt divus tipveida būvprojektus daudzdzīvokļu ēku būvniecībai, izmantojot Latvijā ražotus vai iegūstamus būvizstrādājumus un būvkonstrukcijas, jo īpaši koka materiālus, tādējādi mazinot Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un sniedzot ieguldījumu būvniecības nozares un visas tautsaimniecības stimulēšanā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nekustamā īpašuma jomas eksperti jaunajā kadastrālo vērtību noteikšanas metodoloģijā saskata netaisnību – lai tuvinātu tirgus cenu līmenim, pēc jaunās metodoloģijas izstrādātās kadastrālās vērtības ēkām un zemei varētu augt vidēji par 25% līdz 40%, izņemot ekskluzīvos īpašumus, kas netiek īsti identificēti.

Tikmēr Finanšu ministrija gatava būtiskām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām tikai vienlīdzīgas situācijas gadījumā, ziņoja LNT TOP10.

Ar kavēšanos Valsts zemes dienests (VZD) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) izstrādājis jaunu versiju tam, kā turpmāk dažādiem īpašumiem noteiks kadastrālās vērtības, kuras pēc tam izmanto nodokļu aprēķiniem. Jaunais kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts līdz 14. maijam nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja metodoloģiju valdība akceptēs, izmaiņas izjutīs gandrīz visi, LNT Top10 norāda eksperti. Pirmkārt tāpēc, ka VZD uzstādījis augstāku latiņu kadastrālās vērtības atbilstībai tirgus cenām, kas tagad plānota ap 100%. Tas vien jau nozīmē kadastrālās vērtības pieaugumu vismaz par 15%. Tomēr lielai daļai dzīvokļu un māju izmaiņas būs vēl jūtamākas, jo jaunajos aprēķinos tiks ņemtas vērā arī tirgus cenu izmaiņas.