Nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing mainījusi savu juridisko nosaukumu uz SIA Bonava Latvija, informēja kompānijā.

«Uzņēmuma juridiskā nosaukuma maiņa Latvijā ir loģisks solis, kas tiek veikts, ņemot vērā zīmola maiņu. Jāmin, ka šīs izmaiņas skar visus grupas darbības tirgus – kopumā astoņas valstis. Zīmola maiņa neskar Bonava Latvija darbību, un tas turpina darboties kā līdz šim, neveicot citas būtiskas izmaiņas. Tas arī turpmāk būs kvalitātes garants dzīvokļu īpašniekiem un pilsētai jaunu projektu attīstīšanā,» norāda SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Šī gada aprīlī Skandināvijas nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing paziņoja par sava zīmola maiņu uz Bonava, informēja "NCC Housing Bjorklunds.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Bonava Latvija (agrāk SIA NCC Housing) uzsācis jaunu mājokļu projektu Ķengaragā Doles mājas, informē uzņēmums.

Plānots, ka jaunā projekta izveidē tiks ieguldīti 3,4 miljoni eiro. Šobrīd Bonava Latvija jau ir veiksmīgi uzsākusi būvniecību vēl vienā projektā Ķengaragā, Prūšu ielā 4B.

Jaunais projekts Doles mājas atradīsies Bultu ielā 2, pie t/c Dole, starp Bultu, Maltas un Spaļu ielām. Projekta ietvaros Bonava Latvija plāno uzbūvēt divas piecu stāvu mājas ar 58 racionāli plānotiem, mūsdienīgiem un funkcionāliem divu, trīs un četru istabu dzīvokļiem. Katram dzīvoklim būs noliktavas telpa cokola stāvā.

Pašlaik projektam ir izsniegta būvatļauja ar projektēšanas uzdevumu izpildi un pavasarī plānots uzsākt būvdarbus. Drīzumā tiks uzsākta arī dzīvokļu rezervācija jaunajā projektā.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Bonava Latvija (agrāk SIA NCC Housing) attīsta divus jaunus daudzdzīvokļu ēku projektus Rīgā – Lapsu ielā 12, Dārzciemā, un Prūšu ielā 4B I, Ķengaragā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Projektā Lapsu ielā jau notiek ēkas būvniecība, savukārt projektam Prūšu ielā būvniecības darbi tiks uzsākti jūlijā. Abos projektos kopumā plānots ieguldīt aptuveni septiņus miljonus eiro.

Daudzdzīvokļu projektā Lapsu ielā 12 šobrīd rezervēti un pārdoti ir jau visi 46 dzīvokļi. Četrstāvu ēkā būs divu, trīs un četru istabu dzīvokļi. Jaunais projekts atradīsies Dārzciema privātmāju rajonā – Lapsu un Stopiņu ielas krustojumā.

Projektā Prūšu ielā 4B I drīzumā plānots uzsākt būvniecību, tur šobrīd uzsākta dzīvokļu rezervācija. Jaunais projekts atradīsies Ķengaraga klusajā centrā – prom no satiksmes, zaļā apkaimē, pie nesen izbūvētās Daugavas promenādes. Daudzdzīvokļu ēkā būs 23 dzīvokļi ar vienu, divām un trim istabām, to platība līdz 67,1 kv.m. Katram dzīvoklim būs balkons vai terase un dārziņš. Projektu plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. Šī ir projekta pirmā ēka. Projektā kopā tiks uzbūvētas divas mājas ar 69 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem.

Skandināvu nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānija SIA NCC Housing plāno ieguldīt 7 miljonus eiro divu jaunu daudzdzīvokļu projektu būvniecībā Lapsu ielā 12, Dārzciemā, un Prūšu ielā, Ķengaragā, informē uzņēmumā.

Jauno projektu būvniecību Dārzciemā un Ķengaragā NCC Housing uzsāks 2016. gada pavasarī. Dzīvokļu rezervācija tiks uzsākta jau 2016.gada sākumā, gada nogalē plānota atslēgu atdošana pirmajiem māju iedzīvotājiem.

Abi projekti atradīsies klusā, zaļā apkaimē ar labi attīstītu infrastruktūru. Četrstāvu mājā Lapsu ielā 12 būs pieejami 46 dzīvokļi, to uzbūvēšanai paredzēts ieguldīt 3 miljonus eiro. Savukārt projektā Prūšu ielā būs trīs 4-stāvu mājas ar 69 dzīvokļiem ar plānotājām būvniecības izmaksām 4 miljonu eiro apmērā.

Abos projektos būs pieejami līdzīgu plānojumu 2-istabu, 3-istabu un 4-istabu dzīvokļi ar pilno apdari. Teritorija būs iežogota un nodrošināta ar videonovērošanas sistēmu. Zaļajā zonā atradīsies bērnu rotaļu laukums un vietas piknikam, bet atsevišķi tiks iekārtotas virszemes autostāvvietas. Katram dzīvoklim paredzēts balkons, savukārt pirmā stāva dzīvokļiem iekārtots dārziņš.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Bonava Latvija, investējot 6,4 miljonus eiro, uzsācis jauna dzīvojamā nama būvniecību Rīgā, Stārķu ielā 2.

Projekta dzīvokļu pārdošana tika uzsākta jau 2017. gada jūlijā. Pašlaik no projektā paredzētajiem 116 dzīvokļiem pārdoti ir 54 un rezervēti 7.

Plānots, ka Stārķu ielas 2 projekta būvniecība tiks pabeigta 2019. gada pirmajā ceturksnī. Piecstāvu jaunbūvē būs pieejami 116 dzīvokļi ar 2 līdz 4 istabām. Dzīvokļu nama attīstīšanas plānā iekļauta arī apkārtējo ielu infrastruktūras uzlabošana, maģistrālā ūdensvada posma pārbūve. Savukārt «Rīgas siltums» pārbūvēs siltumtrases, tādējādi uzlabojot siltumapgādes infrastruktūru.

«Lielais pieprasījums šajā mājokļu segmentā apstiprina, ka ir nepieciešams turpināt attīstīt jaunu projektu būvniecību, tādējādi gan atjaunojot novecojušo dzīvojamo fondu, gan labiekārtojot teritorijas,» stāsta Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Bonava» labprāt Latvijā būvētu īres mājas, ja izdotos atrast tādu partneri, kas no «Bonava» pirktu uzbūvētos dzīvokļus, lai tos tālāk izīrētu, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Bonava» reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā Maikls Bjorklunds.

«Mums pat obligāti būtu jāstartē īres tirgū, ja vēlamies sasniegt savus mērķus, piedāvājot jaunus mājokļus pēc iespējas lielākam klientu skaitam. Turklāt tas būtu jādara arī tāpēc, ka nākotnē tirgus kļūs sarežģītāks un mums jābūt iespējai piedāvāt cita veida objektus,» skaidroja Bjorklunds.

Tomēr patlaban «Bonava» nav plānu būt par uzbūvēto ēku īpašnieku un apsaimniekotāju, tāpēc attīstītājam ir jāatrod kāds, kas ar to nodarbojas, kāds, kas veic uzbūvētās ēkas izīrēšanu.

Bjorklunds norādīja, ka tā ir normāla biznesa forma ļoti daudzos tirgos, piemēram, Somijā aptuveni 50% dzīvokļu tiek būvēti dažādiem pensiju fondiem, investīciju fondiem, kuri tos iegādājas un pēc tam nodarbojas ar īres biznesu. Vācijā, kur ir ļoti liels kopējais dzīvokļu tirgus - ap 400 000 dzīvokļu gadā -, aptuveni 30% no «Bonava» uzbūvētajiem dzīvokļiem tiek pārdoti uzņēmumiem, kuri tos pēc tam izīrē. Tāpat tas notiek arī Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) dalībnieku ieguldītās investīcijas jaunu projektu attīstīšanā Rīgā un tās tuvumā sasniegušas 1,5 miljardus eiro, informē NNĪAA.

Minētās investīcijas veido NNĪAA biedri - SIA Dekarta Property, SIA Domuss, Hanner Group, SIA Merks, AS MCITY Holdings (Modern City), SIA NCC Housing, SIA Ordo Group, SIA Pillar Management, AS Towers Construction Management un YIT Celtniecība.

«Nekustamo īpašumu projektu attīstīšana ir segments, kas piesaista vienas no lielākajām investīcijām Latvijas ekonomikā un valsts izaugsmē. Piesaistītās investīcijas pat ir daudzreiz lielākas, nekā to sniedz ražošana un citas nozares. Turklāt tām ir tieša ietekme uz saistīto nozaru, piemēram, būvniecības, būvmateriālu tirdzniecības un ražotāju, projektētāju, attīstību un tās praktiski pilnā apjomā nokļūst mūsu ekonomikā, apkārtējās vides un infrastruktūras uzlabošanā, bet ar nodokļu starpniecību - valsts kasē. Tāpēc no valsts puses ir ļoti svarīgi veidot pārdomātu un investīcijām labvēlīgu vidi, lai sekmīgi konkurētu ar Tallinu un Viļņu jaunu nekustamo īpašumu projektu īstenošanas jomā. Diemžēl šobrīd pēc jaunu projektu attīstīšanas rādītājiem Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, jo nespēj nodrošināt tikpat konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un nosacījumus jauno projektu attīstīšanai,» norāda NNĪAA valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Augusta izskaņā dzīvojamā fonda attīstītāja Bonava Latvija daudzdzīvokļu māju projektam Teikā, Stārķu ielā 2, tika nosvinēti tradicionālie spāru svētki.

Jau vēstīts, ka, investējot 6,4 miljonus eiro bijušās VEF rūpnieciskās teritorijas labiekārtošanā, Bonava Latvija jau šogad plāno pabeigt modernu dzīvojamo kvartālu - divas piecstāvu ēkās ar 116 dzīvokļiem.

«Teiku par savām mājām izvēlas arvien vairāk rīdzinieku. Pārsvarā dzīvokļus šajā projektā izvēlas jaunās ģimenes, meklējot mūsdienīgu dzīves telpu ar izdevīgu atrašanās vietu par plašam iedzīvotāju lokam pieejamu cenu. Nozīmīgākie faktori, kas ietekmē klientu izvēli par labu šim projektam, ir ērta infrastruktūra, labiekārtota jaunā kvartāla apkārtne un tajā pašā laikā projekta kompaktums,» skaidro Kaspars Ekša, Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 38,066 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,1% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,7% un sasniedza 5,401 miljonu eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Bonava Latvija" turpināja darbību gan pie nekustamā īpašuma attīstīšanas, gan pabeigtā nekustamā īpašuma pārdošanas. 2021.gadā turpināti dzīvojamo ēku projekti Dreiliņos, Ropažu novadā un Rīgā - Maskavas ielā, Turaidas ielā, Dumbrāja ielā, Ropažu ielā, Ganību dambī, Vienības gatvē un Tumes ielā.

Pagājušajā gadā "Bonava Latvija" noslēdza pirkuma līgumus par nekustamo īpašumu iegādi Bauskas, Ēvalda Valtera un Mazajā Stacijas ielā Rīgā.

2022.gadā plānots pabeigt pārdot dzīvokļus Maskavas ielas, Ganību dambja, Turaidas ielas un Dreiliņu projektos, kā arī turpināt celtniecību un pārdot dzīvokļus sāktajos projektos.

Tiem jaunajiem mājokļiem, kam ir pareizā cenas un kvalitātes attiecība, kuri ir orientēti uz klientu, ar realizāciju nebūtu jābūt problēmām, laikrakstam Dienas Bizness pauž SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Tirgus normāli attīstās, varbūt ne tik strauji, kā attīstītājiem gribētos, taču nav arī stagnācijas. Jauno projektu segmentā turpina aktīvi darboties ne vien Bonava (tā iepērk jaunus zemes gabalus, esošajiem izstrādā un īsteno projektus), bet arī Hanner, YIT, Merks.

«Mums tirdzniecība iet labi. Dzīvokļus spējam pārdot vēl pirms to nodošanas ekspluatācijā,» apgalvo M. Kļaviņš.

Dzīvokļu cenas pamazām paaugstinās, straujāk tas ir izteikts otrreizējā tirgū (+10%). Tā kā cenu atšķirība starp jaunām mājām un padomju laika ēkām samazinās, daļa pircēju varētu izvēlēties jaunos dzīvokļus. Izvērtējot ekspluatācijas izdevumus, to, ka mājās ir jāiegulda, lai tās uzlabotu, jaunie projekti varētu sanākt izdevīgāki pat ar lielāku kredītmaksājumu, ir pārliecināts M. Kļaviņš.

Turpinot jauno mājokļu ciemata “Dreilinga mājas” Dreiliņos attīstību, nekustamo īpašumu uzņēmums “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā projekta četrpadsmito daudzdzīvokļu ēku ar 58 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, kopējam pabeigto dzīvokļu skaitam ciematā sasniedzot 630.

Projekta noslēdzošo divu ēku būvniecības darbus plānots uzsākt nākamajā gadā, tādējādi palielinot dzīvokļu kopējo skaitu projektā par vēl 121 vienību. Ciemata “Dreilinga mājas” kopējais investīciju apjoms pārsniedz 55 miljonus eiro.

Jaunuzbūvētajā ēkā dzīvokļi pašlaik pieejami iegādei, sākot no 93 000 eiro.

“Dreilinga mājas” ir līdz šim lielākais būvniecības stadijā esošais “Bonava Latvija” projekts, kur pēc tā pilnīgas pabeigšanas mūsdienīga dzīvesvieta tiks nodrošināta vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem.

"Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un sasniedza 4,998 miljonu eiro.

Nodota ekspluatācijā otrā ēka nekustamā īpašuma attīstītāja "Bonava Latvija" jaunajā projektā Teikā, vēsturiskās "Vidzemes maiznīcas" teritorijā Ropažu ielā, informēja "Bonava Latvija" pārstāvji.

Investējot vairāk nekā astoņus miljonus eiro, piecu stāvu ēkā izbūvēti 80 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,4 kvadrātmetriem.

Katrā ēkas kāpņu telpā pieejams lifts, savukārt katrā dzīvoklī izbūvēta izeja uz personīgo balkonu vai terasi. Tāpat ēkā izbūvēta ventilācijas sistēma ar gaisa apmaiņas un rekuperācijas funkciju. Ēkas pagrabstāvā izbūvētas un pieejamas arī individuālās noliktavas telpas. Ropažu ielas projekts ir arī viens no pirmajiem, kur elektroenerģijas izmaksu samazināšanas nolūkā uz abu līdz šim izbūvēto ēku jumtiem uzstādīti saules paneļi.

Patlaban Ropažu ielas otrajā ēkā pārdoti vai rezervēti jau vairāk nekā 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 110 000 eiro.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" nodevis ekspluatācijā jauno mājokļu projektu "Vertikāles", kas atrodas Imantā, Dumbrāju ielā, informē "Bonava Latvija" pārstāvji.

Izbūvēto būvapjomu veido viena septiņu stāvu un viena 13 stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta attīstībā kopā ieguldīti vairāk nekā 15 miljoni eiro.

"Vertikāles" ir ne tikai līdz šim augstākais "Bonava Latvija" jauno mājokļu projekts, bet arī pagaidām vienīgā attīstītāja realizētā daudzstāvu apbūve Imantā.

Jauno mājokļu projektu "Vertikāles" veido divas dzīvojamās ēkas ar kopumā 134 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 60 līdz 92 kvadrātmetriem - septiņu stāvu ēkā atrodas 48, bet augstākajā, 13 stāvu ēkā - 86 dzīvokļi.

Visi dzīvokļi aprīkoti ar zemgrīdas apkures sistēmu un individuālo ventilāciju ar rekuperāciju. Katrā ēkā izbūvētas koplietošanas telpas bērnu ratiņu un velosipēdu novietošanai, bet ēku cokolstāvā katram dzīvoklim pieejama personīgā mantu noliktava. Augstākās ēkas 12.stāvā visiem kompleksa iedzīvotājiem būs pieejama 118 kvadrātmetru plaša terase.

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

Daudzdzīvokļu projektā Zasulauka ielā 13 noslēgušies sarežģītākie būvdarbi un sākts pēdējais būvniecības posms, informē nekustamā īpašuma attīstītājs Bonava Latvija. Šis ir pirmais Bonava Latvija projekts Pārdaugavā.

To plānots nodot ekspluatācijā šā gada nogalē.

Vairāk nekā 50% rezervēto dzīvokļu Zasulauka ielas 13 projektā apliecinot arvien pieaugošo pieprasījumu pēc mājokļiem arī Daugavas kreisajā krastā.

««Bonava Latvija» gada sākumā investētie 2,5 miljoni eiro Pārdaugavas dzīvojamā fonda papildināšanā ir loģisks turpinājums daudzdzīvokļu namu attīstīšanai citos Rīgas mikrorajonos, tai skaitā Purvciemā, Teikā, Ķengaragā un Rīgas klusajā centrā,» skaidro Kaspars Ekša, «Bonava Latvija» pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Jauno projektu veidos piecstāvu dzīvojamā ēka ar 45 dzīvokļiem no 1 līdz 4 istabām. Šajā projektā katrā dzīvoklī ir balkons, kā arī atsevišķa noliktavas telpa ēkas pagrabstāvā. Projekta slēgtajā teritorijā tiks saglabātas jau esošās liepu un bērzu rindas, un tā tiks labiekārtota ar gājēju celiņiem, apstādījumiem, bērnu rotaļu laukumiem un atpūtas zonām mājas iedzīvotājiem.

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija", turpinot iepriekš degradētās "Vidzemes maiznīcas" teritorijas attīstību, sācis trešās, projekta noslēdzošās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvniecību Teikā, Ropažu ielā, informē uzņēmumā.

Projekta izmaksas ir aptuveni 22 miljoni eiro. Plānots, ka būvniecība tiks pabeigta līdz 2025.gada vasarai.

Piecu stāvu ēkā tiks izbūvēti 100 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,6 kvadrātmetriem.

Jau ziņots, ka maijā "Bonava Latvija" ekspluatācijā nodeva otro ēku jaunajā projektā Teikā. Investējot vairāk nekā astoņus miljonus eiro, piecu stāvu ēkā izbūvēti 80 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37,6 līdz 81,4 kvadrātmetriem.

Tāpat ziņots, ka "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro.

Dzīvojamo ēku attīstītājs "Bonava" iesaistījies "Zinātnē balstītu mērķu" (Science Based Targets) iniciatīvā. Tās dalībnieki - uzņēmumi no visas pasaules - apņemas veikt izmaiņas savā darbībā, lai samazinātu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu apjomu, tādējādi palīdzot sasniegt iniciatīvas mērķi - ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija.

Pievienojoties šai iniciatīvai, "Bonava" ir apņēmusies par 50% samazināt kompānijas tiešo un netiešo ietekmi uz vidi.

"Klimata izmaiņas un to radītās sekas ir aktuālas arī Latvijai - ikviens iedzīvotājs, visticamāk, ir novērojis, ka klimata pārmaiņas norit jau daudzus gadus, un, kā atzīst zinātnieki, šis process paātrinās. Tāpēc ir būtiski mainīt paradumus tagad un to darīt visiem - gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem," komentē "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

"Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir vienlīdz aktuāla pielāgošanās klimata pārmaiņām, emisiju samazināšana un jaunu ekonomikas modeļu attīstība. Ja vēlamies sasniegt starptautiskos klimata mērķus un drošu dzīves telpu, mums steidzami jāmaina līdzšinējie biznesa modeļi, paradumi un izvēles sabiedrībā kopumā. Biznesa sektoram ir nozīmīga loma klimatneitrālai attīstībai," norāda Jānis Rozītis, "Pasaules Dabas Fonda" direktors.

Ja gada sākumā cilvēki bija piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, tad šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte, un klienti jau droši liek lietā ietaupītos līdzekļus, iegādājoties lielus pirkumus ar skatu nākotnē.

Tā secinājis nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija”, kura pārdoto dzīvokļu skaits šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 117 %. Lai gan Covid-19 uzliesmojuma sākumposmā daļa potenciālo klientu bija piesardzīgi, patlaban aktivitāte ir krietni pārsniegusi pirmskrīzes laiku.

“Covid-19 laiks ne tuvu nav beidzies, ienesot ikdienā arvien jaunus izaicinājumus un mācības. Ja gada sākumā cilvēki bija piesardzīgāki, ierobežojot tēriņus, tad šobrīd ir iestājusies zināma stabilitāte, un klienti jau droši liek lietā ietaupītos līdzekļus, iegādājoties lielus pirkumus ar skatu nākotnē. Jāņem vērā, ka dzīvojamais fonds noveco, tāpēc vēlme pēc jauna mājokļa pieņemas spēkā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls” nodevis ekspluatācijā trešo daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, papildinot kvartāla dzīvojamo fondu ar 96 jauniem un ilgtspējīgiem dzīvokļiem.

Projektā kopumā paredzētas sešas deviņu stāvu ēkas, un to plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām, būvniecībā ieguldot aptuveni 40 miljonus eiro.

Decembrī paredzēts uzsākt ceturtās ēkas būvniecību.

Visās trijās ekspluatācijā nodotajās “Krasta kvartāls” ēkās pārdoti jau vairāk nekā 98% dzīvokļu.

“Cilvēkiem vienmēr ir bijis svarīgi dzīvot maksimāli tuvu pilsētas centram, kur koncentrēti ne tikai dažādi pakalpojumi, bet arī pieejamas plašākas kultūras un izklaides iespējas. Arī ekonomiskā aktivitāte pilsētas centrā bieži vien ir augstāka nekā citur, vilinot darbspējīgos no citām apkaimēm, līdz ar to ir tikai likumsakarīga centram tuvējo teritoriju attīstība un apdzīvošana. Maskavas forštate šajā ziņā atrodas ļoti pateicīgā situācijā, ko vēl vairāk paspilgtina sakārtota sabiedriskā transporta infrastruktūra, radot visus priekšnosacījumus apkaimei tuvāko 10–20 gadu laikā kļūt par ekskluzīvu pilsētas daļu ar kvalitatīvu dzīvojamo fondu, augsti attīstītu pakalpojumu sektoru un plašām rekreācijas iespējām ar izeju pie Daugavas,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Mežciema pievārtē, teritorijā starp Ēvalda Valtera ielu un Kaivas ielu, līdz 2030. gadam plāno uzbūvēt Latvijā lielāko jauno mājokļu ciematu, kas sastāvēs no 15 sešu stāvu dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 800 energoefektīviem un moderniem divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Būvniecību un mājokļu pārdošanu projekta pirmajā kvartālā, ko veidos trīs ēkas ar 162 dzīvokļiem, iecerēts uzsākt nākamgad. Topošā ciemata investīciju apjoms pārsniegs 70 miljonus eiro.

Projekta, kas jau ieguvis nosaukumu “Valterciems”, piecās attīstības kārtās tiks radīti labiekārtoti dzīvojamo māju kvartāli, kurus caurvīs gājēju celiņi, zaļi iekšpagalmi, atpūtas, rotaļu, sporta un citas zonas, kas savienosies plašā centrālajā rekreācijas laukumā.

Katrs no iekšējiem māju kvartāliem plānots tā, lai autostāvvietas atrastos ārpusē, savukārt ēku izvietojums veidotu brīvu iekšpagalmu.

“Lai gan pašlaik pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos augsto aizdevumu procentu likmju dēļ ir nedaudz piebremzējis, redzam, ka vajadzība pēc energoefektīviem un funkcionāla plānojuma mājokļiem joprojām ir augsta. Tāpēc par spīti zināmiem izaicinājumiem ir svarīgi turpināt jaunu projektu attīstību, lai brīdī, kad Euribor līkne atkal ies uz leju, tirgus spētu ātri pielāgoties un akumulēt pieaugošo interesi. Pretējā gadījumā, atjaunojoties ekonomikai, riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu nekā 2021. gadā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Mājokļu pieejamību uzlabotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana energoefektīvajiem mājokļiem līdz 120 kvadrātmetru platībā un valsts nodevas atcelšana pirmajam mājoklim, aģentūrai LETA pavēstīja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš norāda uz pozitīviem piemēriem Eiropā, piemēram, Čehijā, kur šādi atvieglojumi sekmējuši nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi.

Kļaviņš skaidro, ka PVN samazinājums energoefektīviem mājokļiem pazeminātu kopējo mājokļa cenu, padarot to vieglāk pieejamu ģimenēm ar bērniem, kuras citādi, iespējams, nevarētu atļauties plašāku dzīvesvietu.

Kļaviņš uzsver, ka šāda PVN samazināšana no valsts puses radītu īslaicīgus ieņēmumu samazinājumus, tomēr kopējā ekonomiskā ietekme būtu pozitīva. Lielāks nekustamo īpašumu pieejamības līmenis sekmētu stabilāku tirgu, vienlaikus stimulējot darbaspēka nodokļu, ienākumu nodokļu un citu nodokļu plūsmu valstij.

Atšķirībā no otrreizējā tirgus mājokļiem vairāk nekā 28% no jauna mājokļa cenas veido nodokļi - PVN, darbaspēka nodoklis, uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļi, skaidro Kļaviņš. Viņš skaidro, ka, piemēram, ja PVN samazinātu no 21% uz 12% mājoklim, kura cena ir 162 000 eiro, ģimene to varētu iegādāties par 150 000 eiro, bet valsts šā vai tā nodokļos saņemtu 34 000 eiro.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” šī gada novembrī nodevis ekspluatācijā otro un trešo daudzdzīvokļu ēku jauno mājokļu projektā “Fjordi”, tādējādi noslēdzot visa projekta būvniecību.

Jaunais dzīvojamo māju komplekss atrodas Ganību dambī Rīgā un to veido trīs sešu stāvu daudzdzīvokļu ēkas ar kopumā 150 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem. Projekta būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā kopumā ieguldīti 13,5 miljoni eiro.

Jauno mājokļu projekta “Fjordi” būvniecība tika uzsākta 2019. gadā, apbūvi realizējot divās kārtās.

“Lai arī pēdējos gados Covid-19 ietekmē ir pieaugusi cilvēku interese par dzīvi piepilsētās un lauku reģionos, Rīga un Rīgas centrs nav zaudējis savu aktualitāti un elitāro statusu, līdz ar to mājokļi galvaspilsētas centra apkaimēs joprojām ir augsti pieprasīti. To apliecina arī mūsu pārdošanas rezultāti – projektā “Fjordi” šobrīd pārdoti jau vairāk nekā 90% dzīvokļu,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis jaunā dzīvojamo māju projekta pirmās ēkas spāru svētkus.

Piecu stāvu dzīvojamā ēku veidos 40 divu līdz četru istabu dzīvokļi, un tās būvniecību plānots pabeigt šī gada novembrī.

Kopumā bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā paredzēts izbūvēt trīs piecu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā ieguldot 20 miljonu eiro.

Pašlaik norisinās arī projekta otrās ēkas – 80 dzīvokļu – būvniecības darbi, ko paredzēts pabeigt nākamā gada pavasarī. Savukārt projekta trešās un vislielākās – 100 dzīvokļu ēkas – būvniecību plānots uzsākt šī gada rudenī. Visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2024. gada sākumam.

“Šī projekta vislielākais trumpis ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – pārdomātu un ērtu satiksmes infrastruktūru un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Teika pēdējos gados viennozīmīgi kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Bonava tuvākajos piecos gados vēlas dubultot biznesa apjomus Baltijā

SIA Bonava Latvija apgrozījums 2017.gadā ir sasniedzis 10 milj. eiro, uzņēmums ir strādājis ar peļņu (EBITDA – 1 milj. eiro). Rezultāti noteikti bija krietni labāki par 2016.gadā sasniegtajiem, vērtē SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš. Kompānija 2017.gadā ir pārdevusi 180 dzīvokļus (ietverti arī tie mājokļi, par ko ir noslēgti līgumi un veikta pirmā iemaksas), cilvēkiem nodoti tika 160. Zemesgrāmatā iereģistrēts nedaudz mazāks skaits – 127 īpašumi.

Šobrīd Bonavai «ražošanā» ir 333 dzīvokļi. Aktuālie projekti – Sermuliņu, Stārķu, Stirnu, Zasulauka ielā. Šogad uzņēmums plāno vēl sākt projektu Maskavas ielā (aiz Krasta ielas Lido) un Dreiliņu ielā (ap 150 dzīvokļiem). 2018.gads izskatās loti labi, teic M. Kļaviņš. Šā gada pirmo četru mēnešu pārdošanas rādītāji ir sasnieguši pagājušā gada pusgadā sasniegto.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” janvārī nodevis ekspluatācijā pirmo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju jauno mājokļu projektā “Pīlādžu mājas” Ziepniekkalnā, Tumes ielā. Investējot aptuveni 6,4 miljonus eiro, sešu stāvu ēkā izbūvēti 72 energoefektīvi un funkcionāli divu līdz četru istabu dzīvokļi.

Kopumā projektu veidos trīs daudzstāvu dzīvojamās ēkas ar 190 dzīvokļiem, un tā būvniecību plānots realizēt līdz 2025. gada beigām. Līdz ar ēkas pabeigšanu par attīstītāja līdzekļiem izbūvēta un nodota ekspluatācijā arī dabā iepriekš neesošā Reimermuižas iela, kuras izveidē un teritorijai blakus esošās Tumes ielas rekonstrukcijā investēts 1,1 miljons eiro. Līdz ar ielu izbūvi rekonstruēti vai no jauna ierīkoti arī būtiskākie pilsētas inženiertīkli.

Ekspluatācijā nodotajā ēkā jau pārdoti vai rezervēti aptuveni 50% dzīvokļu. Atlikušie dzīvokļi pieejami iegādei, sākot no 87 000 eiro.

"Bonava Latvija" 2022.gadā strādāja ar 35,349 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2021.gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās par 7,5% un bija 4,998 miljoni eiro.