Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».
Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.
Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.
Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.
Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.
Termināļa jauda būs četri miljardi kubikmetru gadā. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas kopējais patēriņš gada laikā ir nepilni pieci miljardi kubikmetru.
Sava peldošā termināļa un gāzes glabātavas izveidei Lietuva izraudzījusi Klaipēdas jūras ostas akvatorijas dienviddaļu līdzās tā dēvētajai Cūkas muguras salai. Aizpērn Klaipedos nafta ar norvēģu kompāniju Hoegh LNG parakstīja līgumu par peldošās gāzes glabātavas līzingu plānotajam terminālim. Paredzēts, ka pēc desmit gadiem Klaipēdas kompānija iegūs tiesības kuģi izpirkt, un šo desmit gadu laikā ārvalstniekus kuģa apkalpē pakāpeniski nomainīs lietuvieši.
Peldošās gāzes glabātavas tilpums būs 170 000 kubikmetru. Kuģis ir 294 metrus garš jeb, kā salīdzinājumam atzīmē mediji, 32 metrus īsāks par Viļņas televīzijas torni, 46 metrus plats un ar 12,6 metru iegrimi. Tajā ir četras tilpnes, kurās tiks uzturēta mīnus 160 grādu temperatūra.
Augustā kompānija LitGas ar Norvēģijas naftas un gāzes kompāniju Statoil parakstīja sašķidrinātās gāzes piegādes līgumu, kas nosaka, ka Statoil no nākamā gada piegādās terminālim 540 miljonus kubikmetru gāzes gadā, kas nepieciešami, lai, strādājot minimālā nepārtrauktā režīmā, terminālī tiktu uzturēts stabils tehnoloģiskais process. Šis apjoms tiks izlietots valsts regulētai elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai Lietuvā. Piecus gadus Statoil piegādās gāzi par cenu, kas ir zemāka par vidējo cenu pasaules tirgū.
Lēsts, ka terminālis jau krietnu laiku pirms paredzētā darbības sākuma labvēlīgi ietekmējis Lietuvas pozīcijas, palīdzot gāzes kompānijai Lietuvos dujos panākt vienošanos ar Gazprom par ievērojamu cenu samazinājumu. Gazprom ilgtermiņa līgums par gāzes piegādi beidzas 2015.gadā. Pēc Grībauskaites teiktā, jaunu vienošanos ar Krievijas koncernu Lietuva parakstītu vienīgi tad, ja tas mainīs cenu aprēķina formulu un piekritīs piedalīties gāzes tirgū kā viens no līdztiesīgiem partneriem.
Gatavošanās Independence sagaidīšanai Lietuvā uzsākta jau pirms laba laika. Septembra beigās Klaipēdā, Lietuvas augstākajā jūrskolā, notika virtuālās mācības, kurās, izmantojot vienu no Eiropas modernākajiem simulatoriem, kapteiņi un kapteiņu palīgi izmēģināja, kā kuģi iestūrēt ostā un manevrēt līdz termināļa atrašanās vietai gan parastos, gan ārkārtējos hidrometeoroloģiskajos apstākļos, bet saskaņā ar pašreizējām sinoptiķu prognozēm pirmdien Klaipēdā gaidāms diezgan rāms laiks.
Vēl nopietnāk tiek domāts par kuģa drošību, īpaši paturot prātā bažas par Stokholmas arhipelāga ūdeņos manīto ārvalstu zemūdeni. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs šo incidentu laikā, kad Baltijas jūru šķērso jaunais termināļa kuģis, vērtējis kā «visai dīvainu sagadīšanos».
Kā iepriekš norādīja enerģētikas ministrs, starptautiskajos ūdeņos par kuģa drošību atbildīgi tā īpašnieki norvēģi, bet Lietuvas teritoriālajos ūdeņos drošības kontrole jāpārņem Iekšlietu ministrijas Sabiedriskās drošības dienestam, kurā šim nolūkam izveidota īpaša struktūrvienība, kas gādās gan par kuģi, gan visu termināli kopumā.
Enerģētikas ministrs atgādinājis, ka Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē Lietuva šobrīd glabā aptuveni 33 miljonus kubikmetru dabasgāzes, bet Latvija norādījusi, ka krātuvē ir 100 miljoni kubikmetru brīva tilpuma, ko lietuvieši šobrīd varētu izmantot. Lietuvas sadzīves lietotājiem gāzes rezerves garantētas uz 30 dienām, un gandrīz viss šis apjoms glabājas Inčukalnā. Enerģijas ražotājiem noteiktas obligātās rezerves 10 dienām.
Pēc ministra teiktā, sliktākajā gadījumā visu nepieciešamo gāzi Lietuva varētu piegādāt caur termināli, lai gan optimālai gāzes sistēmas darbībai vislabāk būtu to saņemt no dažādiem avotiem.
Viņš atzinis, ka līgums ar Statoil un nesaistoši līgumi ar citiem piegādātājiem ļautu Lietuvai iepirkt vajadzīgo daudzumu. «Mums ir terminālis, un mēs varam piedalīties starptautiskajā sašķidrinātās dabasgāzes tirgū. Ar lielākajiem pasaules piegādātājiem esam parakstījuši nesaistošus līgumus, ko vajadzības gadījumā varam izmantot,» piebildis Masjulis.
Ministrs vēlreiz atgādinājis, ka termināļa piegādātās gāzes cenu noteiks starptautiskais tirgus un tā tiks aprēķināta pēc Lielbritānijas NBP (National Balancing Point) gāzes tirgus indeksa. «Pēdējos mēnešos cena svārstās no 900 līdz 1000 litiem (260-290 eiro) par tūkstoš kubikmetriem, tas ir ļoti tuvu arī pašreizējai Gazprom cenai,» viņš stāstījis.
Jautāts, vai Lietuva neplāno daļu termināļa akciju pārdot Latvijai, Masjulis atbildējis, ka šobrīd tāds variants netiek apspriests.
Ministrs, kas pirms stāšanās amatā vadīja par termināļa projektu atbildīgo kompāniju Klaipedos nafta, nav komentējis portālā 15min.lt ar atsauci uz avotiem aizsardzības sistēmā pieminēto informāciju, ka augstas Krievijas amatpersonas esot izdarījušas spiedienu uz Hoegh vadītāju, vedinot viņu nepiedalīties Lietuvas termināļa projektā. Viņš norādījis, ka pats šādu spiedienu nav izjutis, bet par minētajām ziņām «būtu jājautā pašiem norvēģiem».
#1/5
#2/5
#3/5
#4/5
