Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Zviedru arodbiedrības veiktā Laval un partneri blokāde ierobežojusi pakalpojumu sniegšanas brīvību, nonākot pretrunā ar ES noteiktajām pamatbrīvībām.

Latvijas un Zviedrijas pusēm negūstot vienprātību šajā jautājumā, puses vērsās EKT, lai tā sniegtu prejudiciālo nolēmumu par Zviedrijas tiesību aktu atbilstību kopienu tiesībām.

Zviedri pārspīlējuši

"Šāda rīcība, kas realizēta būvobjektu blokādes formā, ierobežo brīvību sniegt pakalpojumus, kas šajā gadījumā nav attaisnoti ar sabiedrības interesēm aizsargāt strādniekus," atzinusi EKT. Tiesa norāda, ka dalībvalstu arodbiedrībām ir tiesības veikt darbības, kas vērstas uz to, lai citu dalībvalstu uzņēmēji uzsāktu ar tām sarunas par darbinieku atalgojumu un koplīguma parakstīšanu, kurā būtu iekļauts ar arodbiedrībām apstiprinātais atalgojums un garantijas. Tomēr konkrētajā lietā EKT norāda, ka Zviedrijas arodbiedrību rīcība ir uzskatāma par tādu, kas citiem ES dalībvalstu uzņēmējiem Zviedriju padarītu par mazāk saistošu vai tādu, kas liek pārāk sarežģītus šķēršļus būvdarbu veikšanai Zviedrijā. Līdz ar to Zviedrijas arodbiedrību darbības uzskatāmas par tādām, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību ES kopējā tirgū.

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis Latvijas lielāko arodbiedrību ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības vērtējumu par arodbiedrību lomu un spējām aizstāvēt savu biedru intereses, kā arī lai noteiktu ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības un tās vadītājus.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā visietekmīgākā arodbiedrība, kas visveiksmīgāk aizstāv savu biedru intereses, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet atpazīstamākā arodbiedrību vadītāja ir LIZDA līdere Inga Vanaga.

Pētījuma dati liecina: vairāk kā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), savukārt ceturtā daļa aptaujāto (24%) norāda, ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti. 17% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

“Pētījuma rezultāti nepārsteidz, tie drīzāk apstiprina tēzi, ka arodbiedrību loma, nozīme un ietekme Latvijā joprojām ir būtiska un visdrīzāk arodbiedrības kā savu biedru interešu aizstāvības institūcijas tuvākajā laikā nepazudīs no “sabiedrisko organizāciju kartes”. Turklāt ir vairāki spilgti arodbiedrību piemēri, kuru centienus un darbību sabiedrība pamana un novērtē un kuras, paceļot balsi, spēj sapurināt politiķus, radīt stresu ierēdņos un beigu beigās panākt saviem biedriem un visai nozarei vēlamu rezultātu,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Negodīgi darbinieki ir vienmēr bijuši. Vēlme uz sava darba devēja rēķina iegūt vieglus papildus līdzekļus ir īpaši izteikta ekonomiskās krīzes laikā. Ko darīt un kā rīkoties, ja esat konstatējuši, ka darbinieks rīkojas prettiesiski? . Esmu pārliecināts, ka vairums apgalvos, ka šādā gadījumā, darba devējam ir tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu un atlaist negodīgo darbinieku. Vairums gadījumu šāds risinājums ir piemērojams. Problēmas rodas tad, ja šis darbinieks ir arodbiedrības biedrs.

Saskaņā ar Darba likuma 110.panta pirmo daļu, darba devējam ir aizliegts arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas uzteikt darba līgumu. Turklāt, arodbiedrībai atbilde ir jāsniedz 7 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža. Līdz ar to, problēma rodas, kā rīkoties šo 7 dienu laikā un arī gadījumā, ja arodbiedrība nepiekrīt darbinieka atlaišanai, bet nevar pieļaut, ka darbinieks turpina strādāt sev ierastajā veidā.

Saskaņā ar Darba likuma 58.pantu, darba devējs var atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Atstādināšanas institūta mērķis ir no vienas puses noteiktā termiņā pārliecināties par to, vai darba devēja aizdomas par darbinieka iespējamu pārkāpumu apstiprinās un, no otras puses, nepieļaut darbinieka, iespējams, prettiesisko darbību turpināšanu un novērst zaudējumus, kas var rasties šo darbību rezultātā. Ja darba devējs ir ieguvis pierādījumus, kas apstiprina darba devēja aizdomas par darbinieka pārkāpumu, darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas likumā noteiktā kārtībā.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" (RS) arodbiedrībām šogad plāno atvēlēt 570 tūkstošus latu, svētdien vēsta LTV raidījums De facto.

Pēc raidījuma ziņotā, RS dāsni atbalsta uzņēmuma arodbiedrības, ik gadu sporta un izklaides pasākumu organizēšanai pārskaitot vairāk nekā pusmiljonu latu. Šāda nauda ieplānota arī 2011.gada budžetā.

RS budžets šogad ieplānots ar 6,8 miljonu latu lieliem zaudējumiem, bet dotācija no pilsētas plānota 47,5 miljoni latu. Neraugoties uz to, arodbiedrību vajadzībām šogad iecerēts atvēlēt 570 tūkstošus latu, kas ir vairāk nekā divos iepriekšējos gados - 2009.gadā RS arodbiedrību vajadzībām atvēlēja 528,2 tūkstošus latu, bet pagājušajā gadā – 545,3 tūkstošus latu.

RS finanšu direktore Tamāra Dāvidsone De facto norādīja, ka tā ir adekvāta cena par sociālo atmosfēru uzņēmumā. Pieškirto līdzekļu izlietojums ir Arodbiedrību koordinācijas centra (AKC) kontrolē, bet RS tikai nosaka summu, viņa piebilda.

Ja mums kas sāp, meklējam speciālista palīdzību. Ja esam apmaldījušies svešā vietā, ceļa karti taujājam tiem, kuri mums var pateikt labāko maršrutu, bet, ja nezinām, kā izbraukt trasē virāžu, vislabāk palīdzēs tie, kuri trasi braukuši simtiem reižu. Konsultācijas, iesaiste un līdzatbildība ir ne vien demokrātijas nepieciešamība, bet būtiski nosacījumi, lai sasniegtu ilgtermiņā konkurētspējīgus rezultātus.

Savukārt valstiski svarīgiem lēmumiem jābūt izsvērtiem, ar sabiedrības interesēm salāgotiem un stratēģiski pārdomātiem. Ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez atbildīgas sabiedrības līdzdalības, savukārt sabiedrības iesaistei nepieciešams sekmīgs dialogs.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), apkopojot biedru – Latvijas lielāko darba devēju un uzņēmēju ieteikumus – izstrādājušas rekomendācijas politiskajām partijām par septiņām tautsaimniecībām būtiskām jomām ar 26 uzdevumiem, tajā skaitā, par IESAISTI.

Latvijas Darba devēju konfederācija ir valdības sociālais partneris kopš 1993. gada. Mūsu biedri nodarbina 45% Latvijas darba ņēmēju, kas sniedz plašu pārstāvniecību ikdienas konsultācijās ar valdību, Saeimu un citiem partneriem. Šajos gados piedzīvota dažāda pieredze – bijusi gan absolūta vienprātība, gan viedokļu atšķirības, meklējot labākos risinājumus sociālekonomiski attīstītai kopienai.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) lauzusi līgumu ar Arodbiedrību koordinācijas centru, kas bija tās starpnieks sadarbībā ar arodbiedrību LABA, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Lielākā daļa no RS darbiniekiem ir minētās arodbiedrības biedri. Turpmāk RS pati nodrošināšot saviem darbiniekiem visus tos labumus, kuru organizēšanai Arodbiedrību koordinācijas centram iepriekš tika pārskaitītas ievērojamas summas. Piemēram, 2015.gadā tas bija gandrīz pusotrs miljons eiro.

Kā raidījumam skaidroja RS preses pārstāvis Viktors Zaķis, sadarbību ar Arodbiedrību koordinācijas centru uzņēmums pārtraucis, ņemot vērā dažādus ieteikumus, apstākļus un iekšējo resursu izvērtēšanu. «Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka šobrīd būtu pareizāk izdarīt tā, ka Arodbiedrību koordinācijas centru, visu to sadaļu pārņemt RS rīcībā, un mēs paši turpmāk nodrošināsim tos visus labumus, kas attiecas uz darbiniekiem,» skaidroja Zaķis.

"Latvija pamazām pārvēršas par militarizētu valsti ar mazizglītotu, neveselu, neprofesionālu, arodslimībām nomāktu ierindas iedzīvotāju, no kuras iedzīvotāji bēg uz ārzemēm pelnīt iztiku, skolot bērnus, ārstēties, gūt līdzekļus mājokļa iegādei, ikdienas vajadzību apmierināšanai," uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

"Latvijas arodbiedrības ir pamatoti satraukušās par situāciju, kas izveidojusies Latvijas valstī. Ministru prezidenta publiskie izteikumi par tautsaimniecības krīzi, nepieciešamību "iesaldēt" algas un "savilkt jostas", inflācijas pieaugums, kas izpaužas cenu un tarifu neprognozētā un nekontrolētā kāpšanā, liecina par Valdības nespēju kontrolēt situāciju un pieņemt saprātīgus lēmumus. Ir pilnīgi skaidrs, ka kārtējo valsts budžetu, Šoreiz 2008.gadam, atkal grib veidot uz tautas labklājības līmeņa pazemināšanas rēķina. Par to liecina arī pēdējie Ministru kabineta lēmumi, kas samazina ne tikai sociālās garantijas bezdarbniekiem, bet arī negatīvi ietekmē valsts sociālo budžetu kopumā,

Augstas inflācijas apstākļos (16.7% jūlijā) Latvijā strauji samazinās ekonomiskās izaugsmes tempi. IKP pieauguma kritums: 2007. gada 4. ceturksnī: +8,1%; 2008. gada 1. ceturksnī: +3,3%; 2. ceturksnī: +0,2% - 2008. gada pirmo septiņu mēnešu gada inflācijas vidējais apmērs ir 17.01%, tāpēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valde (LBAS) ir pilnīgi nepieņemamas valdības ieceres par iespējamo inflācijas kompensēšanu iedzīvotājiem tikai 10% apmērā.

LBAS uzsver, ka šādas dramatiskas ekonomikas piezemēšanās situācijā ir nepieciešama valsts aktīva mērķtiecīga rīcība gan mūsu uzņēmumu konkurētspējas un eksportspējas uzlabošanā, gan inflācijas zaudējumu kompensēšanā iedzīvotājiem, īpaši sabiedrības trūcīgajai daļai.

Diemžēl konkrēta rīcība no valdības puses izpaliek. Ir darba grupas ministriju un sociālo partneru līmenī, kuras strādā pie nodokļu reformas priekšlikumiem, un Ministru prezidenta Ivara Godmaņa paziņojumi sabiedrībai, ka nodokļu politiku nemainīsim.

Valdības deklarācijā ir ietverti vairāki arodbiedrību priekšlikumi, piemēram, par uzņēmumā reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli. Šī ieteikuma realizācija stiprinātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Saeimā ilgstoši ir iestrēdzis likumprojekts par privāto publisko partnerību (PPP), kas varētu izbrīvēt nozīmīgus budžeta līdzekļus, kurus, savukārt, varētu virzīt uz valsts pasūtījumu, piem., paaugstinot ēku energoefektivitāti. Vēl joprojām aktuāls ir arodbiedrību priekšlikums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu strādājošo pensionāru algām.

Saeimas Juridiskā komisija vakar noraidīja iedzīvotāju ierosinātos grozījumus Satversmē, kas ļautu vēlētājiem atlaist Saeimu. Deputātu attieksme nokaitinājusi likumprojekta iniciatorus – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS), šodien raksta Latvijas Avīze.

Grozījumus atbalstīja seši opozīcijas deputāti, bet septiņi valdošās koalīcijas pārstāvji to noraidīja. Komisijas vadītāja Vineta Muižniece uzsvēra, ka balsos pret, jo likumprojekts varot radīt "visdīvainākās manipulācijas un nestabilitāti valstī". Arī citu koalīcijas partiju pārstāvji atrunājās, ka konceptuāli ideja būtu atbalstāma, bet ne arodbiedrību piedāvātajā redakcijā. Galvenais skeptiķu arguments – pārāk mazam vēlētāju skaitam tiek dotas iespējas atlaist parlamentu.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers valdošās koalīcijas deputātu pārmetumus noraidīja un atgādināja, ka arī balsojumā par Latvijas dalību ES bija nepieciešams tāds pats balsu skaits – viena desmitā daļa balsstiesīgo.

Turcijas arodbiedrības izsludinājušas streiku, lai protestētu pret policijas brutalitāti, padzenot demonstrantus no Gezi parka. Iepriekš Turcijas iekšlietu ministrs pavēstīja, ka streiks ir nelikumīgs un netiks pieļauts.

Turcijas arodbiedrību konfederācija (DISK) un Sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrību konfederācija (KESK), kas apvieno tūkstošiem biedru, pieprasa, lai tiktu izbeigta policijas vardarbība, kuru likumsargi piemēro pret protestētājiem.

Kopumā streikā piedalās 800 tūkstoši arodbiedrību pārstāvju. Streikotājiem pievienojušies strādnieki, inženieri un ārsti. Arodbiedrību streiks notiek pēc nedēļas nogalē piedzīvotajām sadursmēm demonstrantu un policijas starpā, kas ar jaunu spēku uzvirmoja pēc tam, kad likumsargi padzina Stambulas Gezi parkā esošos protestētājus.

Reaģējot uz arodbiedrību protestiem, Turcijas iekšlietu ministrs Muamers Gillers paziņoja, ka tas ir pretlikumīgs un netiks pieļauts.

Pirmajā augustā uz jauna politiskā spēka dibināšanu pulcēsies vairāku arodbiedrību pārstāvji, ziņo laikraksts Telegraf.

Partija iecerējusi pieslieties kreisajai ideoloģijai un sola asi kritizēt labējās partijas. Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna laikrakstam apstiprinājis, ka pastāv 99.9% iespējamība, ka 1. augustā parādīsies jauns politiskais spēks. Par jaunās partijas mugurkaulu kalpošot arodbiedrības, teicis Sūna.

«Mēs noteikti pieturēsimies pie kreisās ideoloģijas. Domāju, ka mūsu platforma varētu būt interesanta lielai daļai iedzīvotāju. Galvenais, kā mums nebūs sejas, kas sevi Latvijas politikā jau ir aptraipījušas,» tā Sūna. Tomēr saskaņā ar laikrakstā vēstīto ne visi arodbiedrību līderi apstiprina viņa teikto – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības prezidents Pēteris Krīgers norādījis, ka tie esot Sūnas vārdi un lai viņš par tiem arī atbildot. Arodbiedrību savienība politikā iet negrasoties. Jāatgādina, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības rīkotajā mītiņā Brīvības un solidaritātes fonda vadītājs Atis Lejiņš aicināja dibināt jaunu partiju.

Minimālās darba algas apmēra pārskatīšana ir plānota 2022.gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam, tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) solījis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā informēja LBAS, diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tikšot piedāvāts risinājums minimālo algu noteikt 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1280 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir noteikta 500 eiro mēnesī.

Nolūkā atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības jomā, LBAS vadība 2.februārī tikās ar labklājības ministru. LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna vērtējumā, tikšanās bija lietišķa un konstruktīva, iezīmējot konkrētus sadarbības virzienus jau tuvā nākotnē. Lai arī par dažiem jautājumiem domas esot atšķīrušās, tomēr Baldzēns kā svarīgu izceļ tieši abu pušu viedokļu tuvināšanu, tādējādi vairojot izpratni par arodbiedrību nostādnēm. LBAS ministram esot izteikusi atbalstu par ieceri paaugstināt minimālo darba algu un par uzņemto kursu epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanā, arī darba attiecību jomā.

Metalurģijas uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs, uzturot nestrādājošu uzņēmumu, joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā, informēja Ukrainas KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Liepājas metalurgs, neraugoties uz smago situāciju uzņēmumā, turpina meklēt atbalstu pie kreditoriem. Uzņēmuma investori norāda, ka iekārtu tehniski ekonomiskie parametri KVV Liepājas metalurgs pirkšanas brīdī noteiktie finansiālie apgrūtinājumi un negatīvie tirgus faktori, kas šodien nosaka uzņēmuma darbu, ir nesavienojami.

Tajā pašā laikā uzņēmumam joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā. Šos izdevumus veido darba algu izmaksa uzņēmumā strādājošajiem, valstij nomaksātie nodokļi, maksa par energoresursiem un uzņēmuma apsardzi, kā arī citi tēriņi. Ar šiem izdevumiem uzņēmumam ir jārēķinās pat tad, ja tas neizlaiž nekādu produkciju, uzsver Napadovska.

Metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs piedāvātais restrukturizācijas plāns nav sagatavots atbilstoši valsts interesēm, tas drīzāk ir atsevišķu uzņēmuma akcionāru vajadzību saraksts, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Taujāta par turpmāko rīcību, ministre aģentūrai LETA uzsvēra, ka vispirms ir svarīgi noklausīties ziņojumu par restrukturizācijas plānu un tad lemt, ko darīt.

Bumba ir mūsu pusē, sacīja Reizniece-Ozola, skaidrojot, ka rīkoties var dažādi, piemēram, pieņemt restrukturizācijas plānu, nepieņemt vai prasīt papildu informāciju.

Tomēr pašreizējais restrukturizācijas plāns neesot sagatavots nedz valsts interesēs, nedz spējot pamatot uzņēmuma ilgtermiņa darbību, uzskata ministre. Viņasprāt, tas drīzāk ir atsevišķu uzņēmuma akcionāru vajadzību saraksts vai pasākumu priekšlikumi esošo akcionāru interesēs.

Pēc ministres domām, jāmēģina sadarboties ar uzņēmumu un jāprasa papildu informācija.

VAS Latvijas Pasts padomes locekļi paziņojuši par atkāpšanos, jo sadarbība un komunikācija ar LR Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību, liecina paziņojums medijiem.

"Sūtījumu pakalpojumu nozare pasaulē un arī Latvijā strauji attīstās. Konkurence rosina mainīties arī Latvijas Pastu, tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes. Nospraustais kurss paredz mainīt esošo biznesa modeli un ievērojami uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī veicināt Latvijas Pasta izaugsmi un uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus. Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bija informēti par Latvijas Pasta tīkla reorganizāciju.

Aptuveni 30 pašvaldības SIA Rīgas satiksme darbinieku šodien pulcējās Rātslaukumā pie Rīgas domes, lai iestātos par vienlīdzīgām darbinieku tiesībām un paustu neapmierinātību ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu.

Daļa piketa dalībnieku ir pagriezuši muguru pret Rīgas domi, lai simboliski norādītu, ka Rīgas dome pagriež muguru Rīgas satiksmē notiekošajam.

Piketa dalībniekiem kaklā uzkārti plakāti, kas vēsta Visām arodbiedrībām vienādas tiesības!, Par godīgu darbu prasām taisnīgu samaksu, Vilku likumiem Eiropā nav vietas, Rīgas satiksmes kabatas arodbiedrībām - nē! un Ar Rīgas satiksmi aizbrauc tikai jumts.

Daļa uzņēmumu darbinieku ir neapmierināti ar Rīgas satiksmes arodorganizāciju darbu. «Situācija ir komplicēta, jo vislielākā problēma ir darba devēja pamatarodbiedrība, kas faktiski nekādā veidā pat necenšas aizsargāt darbinieku intereses, tāpēc šie darbinieki ir izveidojuši savu arodorganizāciju, kas iestājušies mūsu arodbiedrībā kā vienā no struktūrvienībām. Jau ilgstoši vairāk nekā gadu mēģinām panākt, lai ar viņiem uzsāk sociālo dialogu, pieaicina sarunās, bet darba devējs spītīgi ignorē un cenšas visus jautājumus risināt no spēka pozīcijām,» aģentūrai LETA skaidroja Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrības vadītāja Dace Kaminska.

«Ekonomika nu reiz ir tā lieta, kur izteikt prognozes ir ļoti populāri, bet diemžēl bezjēdzīgi. Ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai, astroloģijai un homeopātijai,» uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks.

«Vari atvērt Financial Times un divās lappusēs izlasīt divu respektablāko pasaules ekonomistu un finanšu analītiķu diametrāli pretējas prognozes, no kurām beigās nepiepildās neviena.

Protams, Eiropa ir lielu problēmu priekšā, bet mēs savā dzīves un ekonomikas optimizēšanas režīmā esam tai piemērs. Tagad mēs esam tur, kur Francijai nāksies būt pēc 10 gadiem, un viņiem tik viegli neies, kā mums gāja,» Stendzenieks paudis intervijā žurnālam Sestdiena.

Db.lv jau vēstīja, ka eiro ieviešanas informatīvo kampaņu par 284 843 latiem īstenos pilnsabiedrība Komunikāciju aģentūra/Mooz. Jautāts, vai eiroskeptiķiem reklāmas kampaņu netaisītu, Stendzenieks, kurš pārstāv Mooz!, Sestdienai stāstījis: «Ļaudīm, kas ļoti stīvi iestājas pret kaut ko, enerģijas pietiek tikai tikmēr, kamēr ir, pret ko iestāties. Es gandrīz taisīju kampaņu eiroskeptiķiem, kad Latvija stājās ES. Mums bija vairāki «mītiņi», tikšanās. Tās gan bija grūti dēvēt par «mītiņiem» - bija tikai telpa, pilna cilvēku, kas neklausās viens otrā un runā cits caur citu, nespēj vienoties ne par ko un beigās ir spiesti izdot katrs pa mazam bukletiņam, kurā, kritizējot Eiropas Savienību, netiek piemirsts kritizēt arī pārējos eiroskeptiķus. Pēc dažiem «mītiņiem» sapratu, ka, ja noliek rindā simt pesimistus un simt optimistus, mani kaut kā velk pie optimistiem. Es tomēr esmu diezgan konstruktīvs džeks, man patīk kaut ko taisīt, nevis demolēt.»

Latvijā ir valdības krīze, taču nav politiskās krīzes, kamēr vien Saeima spēj pieņemt lēmumus. To intervijā laikrakstam Dienas bizness atzīst Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā arī uzsver nepieciešamību veikt uzkrājumus, lai nākotnē neizrādītos, ka visus vērtīgākos Latvijas īpašumus par «sviestmaizi» ir izpirkuši ārzemnieki.

Kā jūs, pēc profesijas būdams ārsts, vērtējat pašreiz valstī notiekošos procesus? Kādu diagnozi jūs uzstādītu? Kā ārstētu?

Pats galvenais ir dabūt labu ārstu, jo ar sliktu ārstu nekāda ārstēšana nesanāks. Šobrīd vienīgais kompetentais un pilnvarotais un gudrais ārsts mums ir Saeima. Tātad faktiski Saeimai tuvākās nedēļas, divu nedēļu vai mēneša laikā būs jāstrādā ļoti intensīvi un jāizved no valdības krīzes valsts. Par jautājumu ir vai nav valdībā krīze… Ja valdībā nav trīs ministru, ja ir zināma valdības reakcija, neticība valdībai, tad ir valdības krīze. Domāju, ka šobrīd nav politiskās krīzes, jo Saeima ir spējīga atrisināt valdības krīzi. Ja Saeima to nespēs darīt, risināsim šo situāciju citādāk, bet šobrīd Saeimai ir uzdevums, ko tai uzliek Satversme — risināt valdības krīzi, tas ir Saeimas pienākums.

Šodien plānotajā arodbiedrību piketā pie Saeimas pieteikti 40 cilvēki, taču piketa rīkotāji neuzņemas atbildību par spontānu garāmgājēju reakciju uz notiekošo.

Jau ziņots, ka pie Saeimas nama pret budžeta grozījumiem piketēs ap 40 nozaru arodbiedrību līderi un viņu vietnieki. «Katrai akcijai jebkurā gadījumā ir savs rezultāts. Gribam runāt ar deputātiem, skaidrot savu pozīciju. Ļoti labi saprotam, ka neietekmēsim Saeimas balsojumu, bet gribam parādīt, ka ir reāli strādājoši cilvēki, nozaru arodbiedrību līderi, kas ir gatavi vadīt savu nozaru cilvēkus arī plašākās akcijās,» uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Runājot par spontānas iedzīvotāju reakcijas iespēju, pievienojoties piketam, P.Krīgers norādīja, ka arodbiedrības nevar aizliegt cilvēkiem brīvi pārvietoties. «Mēs atbildam par savu pasākumu, mums būs savi kārtības uzturētāji, kas neļaus izpausties pārāk aktīvām emocijām. Taču par tiem, kas var atnākt no malas, atbild policija. Mēs nevienam nesam lūguši pievienoties mūsu piketam,» izteicās P.Krīgers.

Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna nodibinājis jaunu politisko partiju - Tautas kustību Solidaritāte. Tā tiek pozicionēta kā kreisi orientēta un cīnīšoties par vienkāršo darbaļaužu labklājību, informēja LNT ziņas.

Partijas biedri līdz šim ar varas partijām neesot saistīti. «Solidaritātes dibināšanā tiešām bija neredzētas sejas,» secinājusi LNT.

Solidaritāte nepieņemšot sponsoru vai tā saukto oligarhu naudu, bet iztikšot tikai ar biedru naudu. Tāpēc partija izvirzījusi uzdevumu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām savākt 10 tūkstošus biedru. Partijas Solidaritāte dibināšanas kongresā gan bijuši vien 254 domubiedri.

Partija esot daudznacionāli konsolidējoša, piemēram, biedru rindās esot krievu kopiena un biedrība Daugavas Vanagi.

Uzzinot, ka policists A. Sūna nodibinājis politisku partiju, iekšlietu ministre norādījusi - viņam steidzami ir jāpamet darbs policijā.

Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība (LVPUFDA), kas 200 dalīborganizācijās apvieno 5 300 biedrus un ir viena no 24 Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dalīborganizācijām, brīdina par iespējamām protesta akcijām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), ja tiks pasliktināts koplīgums un netiks kompensēts inflācijas pieaugums.

15.septembrī LVPUFDA izskatīja VSAA teritoriālo arodorganizāciju kolektīvo vēstuli Labklājības ministrei, kurā uzsvērti neizpildītie solījumi jau kopš iepriekšējās ministres D.Staķes darbības laika. Vairāk nekā tūkstotis VSAA darbinieku vārdā arodbiedrība pieprasījusi segt inflācijas radītos zaudējumus un nepasliktināt koplīgumu. Pretējā gadījumā tiks izskatīts galējs līdzeklis savu interešu aizstāvībai – streiks, Db.lv informēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības padomnieks Māris Plūme.

VSAA darbinieku streika gadījumā netiks nodrošināta klientu pieņemšana, kā arī nenotiks ikmēneša bērnu, slimības, bezdarba, bērna kopšanas u.c. pabalstu un pensiju izmaksas. Tādejādi streiks var skart vairāk nekā 900 000 Latvijas iedzīvotāju.

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Milzīgo problēmu dēļ treknajos gados ar darbaspēku noslēgtie koplīgumi ar arodbiedrībām šobrīd uzņēmumiem var smagi atspēlēties, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

2006. un 2007. gadā, kad ekonomika sasniedza maksimumu un darba tirgū savus noteikumus diktēja darbinieki, daudzi uzņēmumi steidza slēgt koplīgumus, nosakot dažādus labumus uzņēmumu darbiniekiem. Tostarp ieviesta veselības apdrošināšana, iemaksas 3. pensiju līmenī, dažādas prēmijas, atpūtas braucieni un citi labumi, lai tikai darbiniekus noturētu uzņēmumā. Tomēr, ekonomikai pagriežot strauju loku, daudzus no koplīgumos iekļautajiem punktiem darba devēji vienkārši nespēja izpildīt.

Samazinoties ieņēmumiem, par dienas galveno jautājumu gan privātos, gan valsts un pašvaldību uzņēmumos iepriekšējos pāris gados bija darba vietu saglabāšana un atalgojums. Prēmijas vai cita veida sociālie labumi šobrīd atgriežas atsevišķos uzņēmumos. Tiesa gan, šobrīd daļa arodbiedrību jau grib noticēt, ka ekonomika sākusi atkopties un atkal var sākt runāt par darba algu palielināšanu, bet atsevišķos uzņēmumos - par bonusu atgriešanos trekno gadu līmenī. Tostarp situācija atsevišķos uzņēmumos liecina: jo vairāk un lielāki bonusi darbiniekiem paredzēti, jo lielāks kašķis ar arodbiedrību. «Mēs dzirdam, ka ekonomika atkopjas, tātad arī darbiniekiem būtu jāsaņem atalgojums atbilstoši ieguldītajam. Tomēr mēs nejūtam, ka tā atkopjas, un stagnācija turpināsies vēl piecus gadus, ja valstī turpināsies tāda pati politika, tostarp nodokļu ziņā. Atalgojums nepieaug, protams, arī bezdarbs nesamazinās tādos tempos, kas liecinātu par atkopšanos,» atzina 20 arodbiedrības un aptuveni 110 tūkstošus strādājošo apvienojošās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers, kurš vienlaikus pārmet valstij daļēji piederošās Lattelecom vadībai nekorektu rīcību, nepiekāpjoties daļu darbinieku pārstāvošajai arodbiedrībai par darbinieku bonusu - iemaksu 3. pensiju līmenī - atjaunošanu pilnā apmērā. Lattelecom vadība daļēji jau piekāpusies arodbiedrībai, tomēr vienlaikus plāno mainīt koplīguma nosacījumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (Tautas partija) kategoriski iebilst pret ES struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) kapacitātes stiprināšanai.

"Esmu kategoriski pret to, ka tiek piešķirts jebkāds priekšfinansējums Pēterim Krīgeram, kura organizācija nav spējīga iesniegt nevienu konstruktīvu priekšlikumu, bet kuras vadītājs nepārtraukti runā televīzijā," paziņoja E. Zalāns.

Valdības sociālo partneru – LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācijas kapacitātes stiprināšanai no ES struktūrfondu līdzekļiem plānots atvēlēt ap 2.2 milj. Ls.