Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) darbinieku un arodbiedrības protesta akciju gadījumā var tikt apdraudēta sabiedrības drošība, intervijā Latvijas radio norāda IeVP vadītājs Visvaldis Puķīte.

Līdz ar to V.Puķīte neizslēdz, ka varētu atcelt rīkojumu par desmit dienu piespiedu bezalgas atvaļinājumu cietumu darbiniekiem. Patlaban IeVP un darbinieku arodbiedrība mēģinās vienoties, lai netiktu neapstādinātas cietumu funkciju izpilde. Tomēr tas vai lēmums par piespiedu atvaļinājumu tiks atcelts ir atkarīgs no tā, cik daudz būšot līdzekļu.

Tuvākajā laikā V.Puķīte tiksies un runās ar gan ar darbinieku arodbiedrību, gan valdību, lai atrastu papildus līdzekļus. Jāatgādina, ka lai IeVP pietiktu finanšu līdzekļu funkciju nodrošināšanai līdz šā gada beigām, 23.martā izdots rīkojums, kas paredz darbiniekiem desmit dienas doties piespiedu bezalgas atvaļinājumā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) nolēmis disciplināri sodīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieku ģenerāli Visvaldi Puķīti, atvaļinot viņu no dienesta, aģentūrai LETA apstiprināja pats ministrs. Līdz ar to V. Puķīte vairs nevarēs ieņemt darbu ieslodzījuma vietu sistēmā.

Ministrs skaidroja, ka komisija, kas nodarbojās ar lietas izmeklēšanu, nenorādīja, kādu konkrētu sodu piemērot, bet konstatēja faktus un apstākļus, lai ministrs pieņemtu lēmumu, kā arī izteica viedokli, vai disciplinārsods vispār ir piemērojams.

Ministrs ņēmis vērā visus komisijas argumentus un tos argumentus, kurus viņš uzskatījis par vajadzīgiem, proti, faktus par pārkāpumiem, kas bija izdarīti kopš 2010. gada. «Patlaban ir nepieciešami jauni iepirkumi, kas attiecas uz viņa jomu, un tie ir ļoti atbildīgi,» sacīja J. Bordāns, papildinot, ka sabiedrības ieguvums šajā gadījumā būs tikai tad, ja konkrētais cilvēks, kas ir zaudējis uzticību, tiks atbrīvots no dienesta.

Valdība Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītājas amatā ir apstiprinājusi pulkvedi Ilonu Spuri. Viņa iepriekš pildīja IeVP Resocializācijas dienesta priekšnieces pienākumus un ieslodzījuma vietu sistēmā un dienestā strādā 20 gadus. Jaunos pienākumus I. Spure uzsāks pildīt 18. jūlijā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jaunajai IeVP vadītājai ir izvirzījis trīs galvenos uzdevumus. Proti, ievērot un uzturēt finanšu disciplīnu un nodrošināt caurspīdīgumu iepirkumu plānošanā un veikšanā, attīstīt uz speciālistu izaugsmi vērstu personāla politiku un stiprināt iekšējo drošību un likumību ieslodzījuma vietās, lai soda izpildes process sasniegtu tam izvirzītos mērķus – mazinātu recidīvu un vairotu sabiedrības drošību kopumā. Vienlaikus kā viens no I.Spures pirmajiem darāmajiem darbiem būs veikt iestādes iekšējo funkcionālo auditu.

Iepriekšējais IeVP vadītājs ģenerālis Visvaldis Puķīte tika disciplināri sodīts, atvaļinot viņu no dienesta. Līdz ar to V. Puķīte vairs nevarēs ieņemt darbu ieslodzījuma vietu sistēmā.

Ieslodzījumu vietu sistēmā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt par pārkāpumiem Publisko iepirkumu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu īstenošanā, tādēļ,lai noskaidrotu tā iemeslus, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir ierosinājis disciplinārlietu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka Visvalža Puķītes rīcību.

Kā informēja Tieslietu ministrija, pēdējo gadu laikā Valsts kontrole, kā arī Tieslietu ministrija IeVP vairākkārt ir konstatējusi būtiskus trūkumus: iestādes vadītāja neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem un amatpersonai noteikto pilnvaru izmantošanu.

Arī šajā gadījumā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt, ka IeVP priekšnieks V. Puķīte, iespējams, ilgstoši nav novērsis iestādē pastāvošās problēmas publisko iepirkumu un arī citās jomās. Līdz ar to brīdī, kad valdība ir jau atbalstījusi ieslodzījuma vietu infrastruktūras modernizācijas koncepciju un piešķīrusi budžeta līdzekļus jauna cietuma celtniecības projekta uzsākšanai Olainē, ir nepieciešams nodrošināt, ka visi piešķirtie finanšu līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi. Tādēļ Tieslietu ministrs ir uzdevis pārbaudīt, vai konstatētie pārkāpumi neradīs būtiskus šķēršļus plānotā projekta realizācijā.

Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) cietumnieku ēdināšanai iepirks īpaši sagatavotus burkānus par vairāk nekā pusotru latu kilogramā.

Ja iegādātos svaigus burkānus, tas maksātu apmēram sešas reizes lētāk, vēsta NRA.

IeVP uzskaita, kāpēc sublimēti jeb žāvēti dārzeņi ir izdevīgāki, tomēr nespēj pārliecinoši pamatot, kālab netiek praktizēta svaigu un lētāku dārzeņu iegāde. IeVP Nodrošinājuma dienesta priekšnieks Gints Kampe skaidro, ka sublimētajos burkānos nav mitruma, tāpēc tos var glabāt ilgāk, tie aizņem mazāk vietas, un šāda veida burkāni iepirkti vairākus gadus.

Taisnība – SIA Jūras stars ar IeVP sadarbojoties vairāk nekā 10 gadu. Arī tagad šī firma par 16 963 latiem piegādās 11 164 kilogramus minēto dārzeņu. G. Kampe piekrīt, ka «arī tāda opcija pastāv» kā noslēgt līgumu ar piegādātāju par nepieciešamā burkānu daudzuma piegādi ik reizi, kad tas vajadzīgs (piemēram, reizi nedēļā), bet šādu kārtību pēdējā laikā nepraktizējot. IeVP nav ne noliktavu, ne pagrabu, kur uzglabāt dārzeņus, bet sublimētos burkānus varot bez problēmām turēt vairākus mēnešus. To proporcija attiecībā pret svaigiem dārzeņiem esot 1:10, kas nozīmē daudz mazāk vietas uzglabāšanai.

Pagājis jau gandrīz gads kopš pēdējās tiesas sēdes, kurā tiek skatīts strīds starp Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldi (IeVP) un Beļģijas uzņēmumu Innovative System Developers Group N.V. par mobilo telefonu signāla bloķēšanas sistēmas iegādi un uzstādīšanu 12 Latvijas ieslodzījuma vietās.

IeVP lūdz izbeigt 2005.gadā noslēgto līgumu par 1,1 milj. eiro un piedzīt jau samaksātos 76% no summas un līgumsodu 610,55 tūkst. Ls apmērā.

Pagājušā gada septembra beigās notikušajā sēdē tiesa lietā tiesvedību apturēja un tā tika gatavota ekspertīzes norīkošanai. Rīgas apgabaltiesa arī noteica lietā ekspertīzi telekomunikāciju jomā, kuru tika uzdots veikt Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektoram Jānim Lelim. Viņš DB norādīja, ka nav pilnvarots sniegt nekādu informāciju saistībā ar ekspertīzi. Arī IeVP pārstāve Ināra Makārova atzīmēja, ka tiesa ir noteikusi aizliegumu paust jelkādu informāciju par lietas izskatīšanas gaitu.

Latvijas cietumos ieslodzītie Austrālijas, Nigērijas, Uzbekistānas un citu valstu ieslodzītie turpmāk bez maksas varēs apgūt latviešu valodu, bet cietuma darbinieki - pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Ar šādu iniciatīvu klajā nākusi Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeVP), kura projektam novirzījusi vairāk nekā 73 000 latus.

Par to ziņo laikraksts Neatkarīgā.

Lai gan valodas kursus plāno uzsākt jau nākamnedēļ, tajos plāno piedalīties vien 30 ieslodzīto. IeVP uzskata, ka līdzekļi izlietoti lietderīgi un palīdzēs ārvalstniekus iesaistīt dažādos izglītības pasākumos.

Projektā plānots iesaistīt 30 no kopumā 84 Latvijas cietumos ieslodzītajiem ārvalstniekiem, jo pārējie apcietināti uz neilgu laiku un latviešu vidē integrēties negrasās. Tas gan nav liedzis saņemt 103 930 eiro (73 042 lati) projekta finansēšanai, no kuriem piektdaļa – teju 15 000 latu – tukšos valsts budžetu, bet atlikušo līdzfinansēs Eiropas Komisija. Iniciatīva ļautu cietumā esošajiem ārzemniekiem atvieglot soda izciešanu un palīdzēt darbiniekiem strādāt ar citu valstu pilsoņiem.

Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā pagājušajā nedēļā 12 kameru ieslodzītie sarīkojuši masu nekārtības, taču cietušo nav, aģentūru LETA informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP).

Pagājušās piektdienas vakarā 12 kameru notiesātie, izrādot neapmierinātību ar izremontētajām kamerām un ieliktajiem jaunajiem logiem, tās izdemolēja, izsitot logus, sabojājot kameru apgaismojumu un inventāru.

Neapmierinātības iemels bija tieši šie jaunie logi, kuri nav atverami, un liedz iespēju notiesātajiem saņemt nelegālus pārmetienus, zīmītes un citus ieslodzījuma vietā aizliegtus priekšmetus un vielas. Neatveramie logi liedz arī iespēju notiesātajiem sazināties savā starpā starp kamerām.

Lai novērstu masu nekārtības, tika izsludināta vispārējā Daugavgrīvas cietuma personāla pulcēšanās un veiktas pārrunas ar ieslodzītajiem, kā rezultātā situācija tika stabilizēta.

Pietiekamu vitamīnu daudzumu savu cietumnieku uzturā Latvija spēj nodrošināt tikai tad, ja ēdina viņus ar Ķīnas burkānu žāvējumiem par 1,84 Ls kilogramā, raksta Neatkarīgā.

Burkānus veikalos pārdod par pārdesmit santīmiem kilogramā, bet vairumpircēji tos dabū par desmit santīmiem kilogramā. Tomēr Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeVP) spēj pamatot savus iepirkumus, atsaucoties uz vietējo dārzeņu cenu svārstībām, no kurām glābšot tikai un vienīgi vairākus gadus glabājamie žāvējumi no Ķīnas.

Laikraksta jau iepriekš jau rakstīja, ka cietumiem būs 11,16 kilogrami «sublimētu» burkānu par 16,96 Ls jeb 1,52 Ls kilogramā, nerēķinot pievienotās vērtības nodokli. IeVP Nodrošinājuma dienesta priekšnieks Gints Kampe skaidro, ka žāvētie burkāni ir desmitreiz vieglāki par svaigajiem.

Papildus svaigajiem dārzeņiem, žāvētos nācies pirkt, lai it kā pildītu Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz palielināt ieslodzīto uztura devas ar vitamīnu C daudzumu. Šķiet gan, ka nepilni 17 tūkst. Ls ir iztērēti, lai tikai simulētu sprieduma izpildi, jo burkāni nebūt neesot nozīmīgs C vitamīna avots, raksta laikraksts.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rotējamie darbinieki mēģina novilcināt laiku, jo paši vēl līdz galam nav pārliecināti, vai viņi grib turpināt darbu jaunā amatā, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

LETA jau rakstīja, ka valdība šodien lēma par 56 924 eiro pārdali Tieslietu ministrijai (TM), lai nodrošinātu piecu ierēdņu pārcelšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi (IeVP). TM aicināja valdību atbalstīt apropriācijas pārdali no Finanšu ministrijas budžeta programmas Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana uz TM budžeta apakšprogrammu 56 924 eiro apmērā, tostarp atalgojumam - 45 580 eiro.

Reizniece-Ozola skaidroja, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav par papildu finansējuma piešķiršanu, bet gan attiecīgais VID finansējums tiek pārcelts uz IeVP.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Tieslietu ministrijas sagatavotais piedāvājums budžeta izdevumu samazināšanai, paredz kopējo izdevumu summu samazināt par 8 - 10 milj. Ls, informē ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte.

Atkarībā no tā, kāds budžeta izdevumu ierobežojums tiks pieņemts – 20%, 30 vai 40% apmērā, ministrijas izdevumi būs jāsamazina par 8, 9 vai 10 milj. Ls.

J. Saulīte norāda, ka budžeta samazinājums paredz gan strukturālas izmaiņas pašā ministrijā, gan tās padotībā esošajās iestādēs, kā arī atalgojuma samazināšanu tieslietu sistēmā strādājošajiem par 20%.

Ministrija plāno optimizēt struktūru, likvidējot valsts sekretāra vietnieka amatu, apvienojot struktūrvienības un samazinot nodarbināto skaitu.

Arī pārējās Tieslietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs ir plānota gan struktūras optimizācija, gan darbinieku skaita samazināšana.

40% samazinājuma gadījumā tiek paredzēts arī pārskatīt iestāžu reģionālo tīklu slēdzot atsevišķas Naturalizācijas pārvaldes, Uzņēmumu reģistra un Valsts probācijas dienesta reģionālās nodaļas.

Pasaules ekonomika atkal nonākusi nedrošā stāvoklī - attīstīto valstu valdības mazina izdevumus un arī privātais sektors kļūst arvien piesardzīgāks. Bezdarba līmeņi daudzās attīstītajās valstīs pieaug līdz divciparu procentiem, radot darbavietu krīzi, raksta CNBC.

Tomēr dažas no pasaulē lielākajām kompānijām rietumu un jaunajos tirgos nelikvidē darbavietas, bet gan pieņem darbā jaunus darbiniekus.

Medijs izveidojis pasaulē 10 lielāko darba devēju sarakstu (biržās kotēti uzņēmumi). Tas veidots, ņemot vērā pasaules akciju indeksus, kompāniju tīmekļa vietnes, gada pārskatus un citu publiski pieejamu informāciju. Veidojot šo sarakstu, vērā ņemti pilna laika darbinieki, izņemot dažus gadījumus, kad bizness lielā mērā atkarīgs no nepilna laika darbiniekiem.

Pasaulē lielākie darba devēji darbojas dažādās nozarēs, piemēram, mazumtirdzniecībā, telekomunikācijās, enerģētikā un banku sektorā. Medijs aprēķinājis kompāniju ieņēmumus uz darbinieku un peļņu uz darbinieku, pamatojoties uz to 2010. gada peļņu. «Dažas no šīm organizācijām varētu jūs pārsteigt, bet citas ir slavenas to lieluma un globālā pārklājuma dēļ,» raksta CNBC.

Tuvākajos gados brīvībā varētu nokļūt pirmie Latvijā ar mūža ieslodzījumu notiesātie, jo būs apritējis termiņš, kad šīs personas var lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu.

Šobrīd trīs Latvijas cietumos - Jelgavā, Daugavpilī un Iļģuciemā - atrodas 55 vīrieši un viena sieviete, kuri notiesāti ar mūža ieslodzījumu, liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) aģentūrai LETA sniegtā informācija. Iespējams, viņu skaits palielināsies, jo astoņiem vīriešiem tiesa ir piespriedusi mūža ieslodzījumu, taču tiesas process vēl nav noslēdzies.

Notiesātie cietumā sodu izcieš trijās režīma pakāpēs - zemākajā, vidējā un augstākajā. Katrā pakāpē ir jāpavada konkrēts laiks, un pāreja uz katru nākamo pakāpi nozīmē, ka ieslodzītais cietumā ievērojis disciplīnu un aktīvi iesaistījies resocializācijas pasākumos. Pārejai uz katru nākamo pakāpi var sekot dažādu privilēģiju piešķiršana, piemēram, biežākas tikšanās ar radiniekiem, brīvāka pārvietošanās cietuma teritorijā vai pārvietošana uz kameru, kur atrodas ieslodzītie ar mazākiem brīvības atņemšanas soda termiņiem.

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.

No amata atstādinātā Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes iespējamie pārkāpumi ir notikuši pēdējā gada laikā, intervijā Latvijas Radio pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns, norādot, ka viņam par pārkāpumiem «nekas netika teikts».

Tieslietu ministrs intervijā vairākkārt atteicās atklāt sīkākas ierosinātās disciplinārlietas nianses. Ministrs norādīja, ka tieši tāpēc arī ir ierosināta disciplinārlieta – lai pētītu, vai disciplinārlietai ir pamats. «Beigu beigās Puķītes kungs sniegs pareizās atbildes uz jautājumiem,» pauda ministrs.

Viņš atklāja, ka par iespējamiem pārkāpumiem uzzinājis, saņemot vēstuli, ko raksturojis kā «ļoti normālu vēstuli ar konkrētiem uzvārdiem», sīkākas detaļas gan neatklājot. J. Bordāns neatklāja, vai valstij lietā, kuras dēļ ierosināta disciplinārlieta, ir finansiālas saistības.

Db.lv jau rakstīja, ka ieslodzījumu vietu sistēmā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt par pārkāpumiem Publisko iepirkumu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu īstenošanā, tādēļ,lai noskaidrotu tā iemeslus, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir ierosinājis disciplinārlietu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka Visvalža Puķītes rīcību.

Formālais iemesls Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) vadītāja Visvalža Puķītes atstādināšanai bijis Valsts kontroles ziņojums, kurā norādīts, ka nav atskaišu par vairāk nekā 400 tūkst. Ls, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Viņš skaidroja, ka jau pirms tam esot ierosinātas virkne disciplinārlietu pret IeVP darbiniekiem. «Te ir runa ne tikai par to, kas ir Valsts kontroles ziņojumā norādīts, bet arī par norvēģu naudas izmantošu Cēsu nepilngadīgo kolonijas būvniecībā. Cik lietderīgi tā ir izmantota, un vai ir bijuši konkursi saskaņā ar noteikto kārtību,» atzīmē A.Štokenbergs. Viņš arī piebilsta, ka neizprotama esot arī kadru politika.

Tieslietu ministrs V.Puķītem bija uzdevis divu nedēļu laikā iesniegt priekšlikumus par to, kā situācija tiks labota. Pagājušo piektdien, 3.jūnijā, viņš neko neesot iesniedzis, tāpēc sekojusi atstādināšana. Tālāk disciplinārlietu komisija vērtēšot visu, kas ir rakstīts ziņojumā.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Saeima šodien pēc vairāk nekā pusdiennakti garām debatēm pieņēma nākamā gada valsts budžetu.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 55 deputāti, savukārt pret bija 38 deputāti. Budžeta pieņemšana notika bez lieliem pārsteigumiem, atbalstu gūstot vien dažiem valdošajā koalīcijā nesaskaņotiem priekšlikumiem.

2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.