Ekonomikā šobrīd ir tikai situācijas pasliktināšanās un nav nekādu pazīmju, ka kaut kas varētu uzlaboties, intervijā laikarsktam Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) saka ekonomists Uldis Osis.
"Būs liela veiksme, ja līdz gada beigām būs jūtama stabilizācija. Valdībai ir ticība, ka starptautisko finanšu institūciju nauda uzlabos stāvokli un stabilizēs to. Manuprāt, tik vienkārši tas nebūs. Ja runājam terminos, ko lietojām pērn, par to, vai būs cietā vai mīkstā piezemēšanās, tad šodien ir skaidrs, ka ir cietā piezemēšanās, un daudz cietāka nekā domāts, turklāt piezemēšanās vēl ir tikai sākuma stadijā. Tā ies dziļumā, plašumā un turpināsies visu šo gadu," saka ekonomists.
Situācija gan Latvijas iekšējā tirgū, gan starptautiskajos tirgos neko labu nesola, uzskata Osis. Eiropā ir brīva preču kustība, un pēc Polijas zlota devalvācijas citu valstu preces nevar konkurēt cenas jomā ar Polijas ražojumiem. Vissmagāk tas skar Lietuvu, bet lēnām sasniedzot arī Latviju. Zviedrijas, Krievijas Lielbritānijas valūtu devalvācija radot pilnīgu bezcerību eksportam.
Ekonomikas ministrijas prezentētos priekšlikumus par stabilizācijas plānu Uldis Osis intervijā nosauc par aritmētiskiem.
"Valdība Ekonomikas ministrijas personā ir izdarījusi visu, ko var. Tiesa, nekādas lielās iespējas jau arī nav. Starptautiskais aizdevums ir sadalīts. Būs eksporta atbalsta programma, galvojumi utt. Tas ir ļoti labi. Es padomē paudu viedokli, ka palīdzība nostrādās tikai daļēji. Viena no palīdzības formām ir naudas iedalīšana Hipotēku un zemes bankas pamatkapitālā vai subordinētā kapitālā, lai dotu galvojumus, kredītus vai līdzīgu atbalstu uzņēmumu eksportam. Taču jebkuras bankas pirmais uzdevums būs novērtēt, vai uzņēmums vispār var šo savu produkciju vai pakalpojumu pārdot. Apkārtējās valstīs ir noticis devalvācijas vilnis vai tiek paplašināts valūtu svārstību koridors. Tagad jautājums – ko darīt bankai? Uzņēmējs ies uz banku pēc garantijas, un bankai būs jāvērtē noslēgtie līgumi, nodomu protokoli eksporta apjomam un cenai. Citas valsts importētājam ir jāparakstās, ka viņš gada laikā tādu un tādu apjomu ir gatavs iepirkt par tādu un tādu cenu. Ja citas valstis savu valūtu ir devalvējušas, tad ir skaidrs, ka bankai ir jāuzdod kredītprasītājam jautājums: kas pirks jūsu produkciju par cenu, kas importējošās valsts valūtas izteiksmē ir krietni pieaugusi? Turklāt radikāli samazināsies Latvijas uzņēmumiem eksporta līgumu, garantijas vēstuļu un nodomu protokolu skaits no tām zemēm, kas devalvēja savas valūtas. Arvien mazāk būs tādu, kas spēs savu produkciju šajās zemēs pārdot," prognozē U. Osis.
Ja tā notiks, tad cita varianta, kā pazemināt lata vērtību, nav, vai nu paplašinot koridoru, vai mainot piesaistes kursu! Tiklīdz tas notiks, tad jautājums būs, cik nedēļu lats noturēsies šādā fiksētā viena procenta koridora robežās. Arvien vairāk pieaug drauds, ka Latvija nevarēs izvairīties no lata devalvācijas, tā U. Osis.
Viņš norāda, ka Latvijas Bankas vadība joprojām dzīvo deviņdesmito gadu dogmās. "1992. gadā bijis nepieciešams stiprais lats, kas bija kā garants ārvalstu investīcijām, lai tās sāktu ienākt Latvijā. Tomēr no 2004. vai 2005. gada Latvija dzīvo pavisam citā ekonomiskajā telpā. Kā arguments pret lata devalvāciju parasti tiek minēts tas, ka daudzi ir ņēmuši kredītus eiro, bet, ja 2004. gadā lata koridors būtu paplašināts līdz 15%, tad lats būtu revalvējies un nebūtu tik lielas starpības starp lata un eiro procentiem. Tad inflācija būtu mazāka un arī latu procentu likmes mazākas."
"Situācija Latvijā ir ļoti dīvaina. Tas, kas līdz šim noticis, man atgādina skolas aritmētiku. Ahā! Te budžeta deficīts. No šejienes ņemam nost, te liekam klāt, un lieta darīta. Ekonomiskie procesi netiek analizēti. Valsts vadība nevar palikt aritmētikas līmenī," uzsver ekonomists.
Uldis Osis arī vērš uzmanību uz to, ka Baltijas valstīm vajadzētu būt vienotām. "Grūti saprast, kāpēc Baltijas valstis neapzinās, ka trijatā tās ir daudz lielāks spēks, ka tā var panākt vairāk, nekā katrai valstij ejot vienai? Jautājums, vai par to savā starpā tiek runāts. Manuprāt, ir bailes runāt un apspriest šādas idejas. Tas atgādina saslauku apslēpšanu zem paklāja. Vajadzētu sanākt kopā visu triju centrālo banku vadītājiem un finanšu ministriem. Tikties un izanalizēt variantus. Diemžēl Latvija ir visneizdevīgākajā situācijā, jo visām trim Baltijas valstīm valūtas kurss ir piesaistīts pie eiro. Tad, kad tas tika veikts, šis solis bija saskaņots starp Baltijas valstīm. Tikai Latvijā pēdējos gados daudz straujāk kāpa algas un cenas nekā Igaunijā vai Lietuvā. Reālais lata kurss ir augstāks nekā Lietuvai un Igaunijai, un tāpēc lietuvieši var mūs izkonkurēt gan iekšējā tirgū, gan eksportā," atzīst Uldis Osis.