38,52 miljoni LVL - tik liels ir 54 uzņēmumu (kuru parāds pārsniedz 300 000 LVL) kopējais parāds valstij līdz šā gada 1.augustam, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Vislielākais viena uzņēmuma parāds valstij ir 5,75 miljoni LVL, ko ir piemirsis valstij samaksāt SIA Centra ekspedīcija. Šim uzņēmumam seko SIA Baltijas mežu eksports ar 2,2 miljoniem LVL parāda, un trešajā vietā ir Agris Krūze ar 1,9 miljoniem LVL.

Parādnieku saraksta pirmais desmitnieks valstij parādā ir 17,47 miljonus LVL.

Parādnieku saraksta TOP 25 (valstij parādā ir vismaz 500 000 LVL):

1. SIA Centra Ekspedīcija - 5 750 660 LVL;

2. SIA Baltijas mežu eksports - 2 206 700 LVL;

3. Agris Krūze - 1 907 640 LVL;

4. SIA KORNA V - 1 632 200 LVL;

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Būtiska loma sportistu un sporta komandu atbalstīšanā ir azartspēļu uzņēmumiem. Kā zināms, pēc likumdošanas izmaiņām ātrajiem kredītiem “skābeklis ir piegriezts”. Tāpēc tagad sportā liels devums ir tieši azartspēļu biznesa pārstāvjiem. Lai arī kādi zemūdens akmeņi neslēptos zem vārda “azartspēles”, šeit domājot atkarību un no tās izrietošās sekas, sportisti noteikti ir pateicīgi par devumu viņu attīstībā un atbalstā.

Svarīgi piebilst, ka likumdošana Latvijā neatļauj azartspēļu uzņēmumiem izvietot reklāmas - “Azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām”. Tāpēc jāmeklē citi veidi, kā sasniegt potenciālo auditoriju. Ar sportistu palīdzību tas izdodas. Publicitātes noklājums skaidrs, ka ir liels. Bet, vai atdeve arī? Iespējams, ka šie uzņēmumi nemaz to nedarītu, ja ieguvuma nebūtu.

Latvijas tirgū jaunākais online sporta likmju un kazino uzņēmums Pafbet, kura saknes meklējamas Somijas Ālandu salās, jau no paša sākuma steidza atbalstīt Latvijas sportistus un komandas. Tā ir jaudīga iespēja ātri gūt atpazīstamību. Viņu paspārnē ir pasaulslavenā tenisiste Aļona Ostapenko, rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs, pludmales volejbola pāris Mārtiņš Pļaviņš / Edgars Točs, Latvijas ātrākā sieviete Sindija Bukša, motokrosists Kaspars Stupelis, trīssoļlecējs Elvijs Misāns. Dibinātas arī sadarbības, kuru ietvaros Pafbet izcelts vēl vērienīgāk. Sporta laukumi O-Sands uzsākot sadarbību ar Pafbet mainīja nosaukumu un kļuva par Pafbet / O-Sands. Sadarbība noslēgta arī ar Latvijas hokeja līgu, kuras mājas lapas domēna nosaukumā parādās Pafbet vārds. Var spriest, ka sadarbība ir cieša un abām pusēm apmierinoša. Vēl viena spilgta un pavisam jauna sadarbība ir atbalsts Latvijas - Igaunijas basketbola līgai, kas ieguvusi nosaukumu Pafbet Latvijas - Igaunijas līga.

Šī gada 9. maijā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā norisinājās Mare Balticum Gaming samits (MBGS), kurā Enlabs zīmols Optibet tika atzīts par 2019. gada labāko tiešsaistes kazino Baltijā.

MBGS ik gadu pulcē tiešsaistes azartspēļu nozares uzņēmumus, iestādes un visas ieinteresētās personas, lai dalītos pieredzē un izceltu labos piemērus Baltijā un Skandināvijā. Samitā tika izsniegtas balvas 21 kategorijā, par Baltijas labākā tiešsaistes kazino titulu cīnījās 5 operatori – Optibet, Betsafe, Bet365, Maria Casino un Unibet. Ekspertu balsojuma rezultātā galveno balvu pārliecinoši izcīnīja Optibet.

“Ņemot vērā lielo darbu, ko esam ieguldījuši Optibet, lai sniegtu klientiem augstākā līmeņa kazino pieredzi, ir neizsakāmi liels prieks un gods saņemt šādu apbalvojumu – labākais tiešsaistes kazino Baltijā 2019. Tas ir arī nopietns rādītājs mūsu spēļu piegādātājiem, ka Enlabs ir uzticams partneris, lai kopā laistu klajā jaunas spēles dažādos reģionos. Mums ir lieli plāni, lai turpinātu uzlabot produkta piedāvājumu reģionā, un šī balva sniedz mums pārliecību, ka esam uz pareizā ceļa ar izvēlēto stratēģiju.” komentē Miko Salo, Enlabs komerciālais direktors.

Šī gada 28. septembrī, kāds sporta totalizatora Optibet.lv spēlētājs Latvijā kļuva par 16 765,62 eiro bagātāks.

Veiksmīgā kombinētā likme tika veikta uz Handbola LIVE notikumiem Eiropas čempionāta sievietēm mačos starp Čehijas un Maķedonijas valstsvienībām, Polijas un Ukrainas izlasēm, kā arī Zviedrijas handbola līgas maču starp Onnereds HK un IF Hallby HK. Likme 25 eiro vērtībā tika veikta uz visu augstākminēto notikumu neizšķirtiem rezultātiem 1. puslaikā.

Kā jau ziņots iepriekš, 2019. gada, 8. februāra rītā, kāds Jūrmalas iedzīvotājs laimestā guva gandrīz 118 tūkstošus eiro lielu naudas summu, kas ir līdz šim lielākais izziņotais sporta likmju laimests Latvijā un Optibet.lv.

Optibet (reģ. nr. 40003462947) ir pirmais uzņēmums, kas ar LR izdotu licenci derību un interneta kazino spēļu organizēšanai piedāvā sporta likmes un kazino spēles internetā.

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Satiksmes ministra Aināra Šlesera ienākumi 2006. gadā sasnieguši 48 926 LVL, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā Aināra Šlesera amatpersonas deklarācija par 2006.gadu.

A. Šlesera ienākumi sasummējas no viņas darba Valsts kancelejā 2006. gadā - 13 955 LVL, LR Saeimas alga - 8 697 LVL, LR Saeimas izmaksātā kompensācija - 720 LVL, apdrošināšanas atlīdzība - 17 114 LVL un procentu ieņēmumi no depozīta AS SEB Unibanka - 5900 LVL un 2540 LVL.

A. Šlesera amatpersonas deklarācijā norādījis, ka parādu viņam neesot un aizdevis arī nav nevienam, bet skaidra nauda viņam ir divās valūtās 40 000 LVL un 80 000 USD.

Hansabankā A. Šlesers ir uzkrājis 2 158 819 LVL un 480 959 EUR, AS SEB Unibankā - 5 502 LVL, 52 872 EUR un 174 748 USD, bet Norvik bankā - 569 279 EUR. Sasummējot kopā A. Šlesers uzkrājis 3 031 438 LVL (rēķinot pēc Latvijas bankas noteiktajiem valūtas kursiem).

Izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas ienākumi 2006. gadā sasnieguši 49 658,4 LVL, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā Baibas Rivžas amatpersonas deklarācija par 2006.gadu.

B. Rivža ienākumus ir ieguvusi arī no samaksātiem honorāriem, autoratlīdzībām un pētījumiem:

Latvijas Vēstnesis - 70 LVL;

Ziemeļvalstu ministru padome - 270 LVL;

Berlīnes universitāte - 1000 EUR;

Agrārās ekonomikas institūts Vācijā - 6 225,50 EUR;

Latvijas Lauku sieviešu asociācija - 630 LVL;

Latvijas Universitāte - 1 675 LVL;

Rīgas Tehniskā universitāte - 100 LVL;

Latvijas Prezidenta kanceleja - 500;

Latvijas Zinātnes padome - 130 LVL

B. Rivža amatpersonas deklarācijā norādījusi, ka parādu viņai neesot, un pērn viņa ir ziedojusi 1 800 LVL.

Skaidra nauda B. Rivžai ir 2 000 LVL, bet AS SEB Unibankas debetkartē viņa ir uzkrājusi 9 023,86 LVL, kredītkartē - 14 071,16 EUR. AS SEB Unibankas kontos nauda ir noglabāta vairākās valūtās - 11 228, 96 LVL, 21 185,16 EUR un 1 328,91 USD

Krājbankas grupas auditētā peļņa pēc nodokļiem 2006. gadā sasniedza 4 041 tūkst. LVL, kas ir par 1 394 tūkst. LVL jeb 53% vairāk nekā 2005. gadā. Krājbankas grupas aktīvu apjoms 2006. gadā pieauga par 163.44 miljoniem LVL jeb 67.6% (no 241.69 milj. LVL līdz 405.13 milj. LVL), liecina Latvijas Krājbankas sniegtā informācija Rīgas Fondu biržā.

Savukārt, noguldījumu atlikumu pieaugums 2006. gadā sastādīja 124.82 milj. LVL jeb 62% (no 201.33 milj. LVL līdz 326.14 milj. LVL), bet izsniegto kredītu atlikumu pieaugums – 38.64 milj. LVL jeb 25.4% (no 152.28 milj. LVL līdz 190.92 milj. LVL).

Kopumā 2006. gada Krājbankas peļņas, aktīvu un noguldījumu pieauguma tempi apsteidza banku sektora attiecīgo rādītāju pieauguma tempus. Krājbankas grupas peļņas pieaugumu 2006. gadā veicināja tīro procentu ienākumu pieaugums par 3 101 tūkst. LVL jeb par 37.1% un tīro komisijas naudas ienākumu pieaugums par 257 tūkstošiem LVL jeb par 5.5%. Bankas 2006. gada finansiālās darbības rezultātus pozitīvi ietekmēja arī augsta kredītu portfeļa kvalitāte.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi uzlikt sešu tūkstošu Ls administratīvo sodu SIA TV3 Latvia par aizlieguma reklamēt azartspēles ārpus azartspēļu norises vietas pārkāpumu.

SIA TV3 Latvia ir pieļāvusi šo pārkāpumu, reklamējot Optibet sporta bāru un norādot uz to kā uz raidījuma Overtime TV sponsoru, tādā veidā netieši reklamējot azartspēles, kas ir SIA Optibet pamatnodarbošanās.

«NEPLP nebija šaubu, ka SIA TV3 Latvia pieļautā azartspēļu reklamēšana televīzijā ir pretrunā ar Azartspēļu un izložu likumā noteikto aizliegumu un ka par šo pārkāpumu pienākas atbilstošs sods. Jāatzīmē, ka pārbaudes lietu NEPLP uzsāka jau pērnā gada decembrī, bet pārkāpumi no SIA TV3 Latvia puses tika turpināti,» norāda NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Nodarbinātajiem, kas šobrīd uz rokas saņem, piemēram, 720 latus, pēc progresīvā nodokļa ieviešanas un neapliekamā minimuma samazināšanas, alga varētu sarukt līdz 590 latiem.

Šādas izmaiņas varētu stāties spēkā, ja tiks ieviesta viena no Finanšu ministrijas piedāvātajām reformām, iekasējot progresīvu Iedzīvotāju ienākuma nodokli virs bruto algas 400 lati, par katriem 100 latiem likmi palielinot par 2 %, vēsta Diena.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju FM izstrādājusi trīs progresīvā nodokļa ieviešanas mehānismus; dramatiskākais no tiem paredz progresīvo nodokli ieviest jau no 300 latu bruto algas.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Otrdien, 4 septembrī Baltijas fondu biržā ar Tallink Grupp akcijām veikts otrs lielākais darījums (pēc apgrozījuma), kas arī ir līdzējis 4. septembri ierakstīt Baltijas fondu biržas vēsturē kā dienu kurā veikts otrs lielākais apgrozījumus.

Pirmajā vietā pēc apgrozījuma vēl joprojām ir 2006. gada 14. decembrī veiktais Mažeiķu naftas darījums, kad tika tirgoti 380 miljoni akciju par 790,5 miljoniem LVL.

Otrdien (4. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Panevevežio statybos trestas, kuras akciju cena palielinājās par 5,17%, sasniedzot 4,35 LVL par vienu akciju. Savukārt visliel��kais kritums bija a/s Grindeks, kuras akciju cena samazinājās par 2,74% un sl��gšanas brīdī bija 7,80 LVL.

2007. gads Nordea bankai esot bijis straujas izaugsmes gads, liecina sniegtā informācija medijiem. Nordea vadītājs Valdis Siksnis: ''2007. gads ir bijis veiksmīgākais Nordea Latvijas filiāles pastāvēšanas vēsturē."

Nordea darbības rādītāji:

·Kopējie ieņēmumi LVL 37m (LVL 20,8m, 2006.g.), pieaugums par 77,5%

·Kopējie izdevumi LVL 13,3m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 49%

·Uzkrājumi nedrošiem kredītiem LVL 0,3m

·Operacionālā peļņa LVL 23,3m (LVL 11,7m, 2006.g), pieaugums par 98,9%

·Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 17,6m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 97%

·Izdevumu attiecība pret ienākumiem 36% (Cost/Income ratio)

·Kopējie aktīvi LVL 1,727 miljardi (LVL 974m, 2006.g), pieaugums par 77%

·Izsniegtie kredīti LVL 1,554 miljardi (LVL 848m, 2006.g), pieaugums pa 83%

·Piesaistītie noguldījumi LVL 359 (LVL 261m, 2006.g), pieaugums pa 37,6%

·3 jaunas filiāles, 2 būtiski paplašinātas

A/S Valmieras stikla šķiedra neauditētie finansu pārskati liecina, ka 2006.gadā sabiedrības neto apgrozījums sastādīja 34,986 miljonus LVL , salīdzinoši 2005.gadā tas bija 32,688 milj. LVL.

Neto apgrozījuma pieaugums sastādīja 2,298 milj. LVL jeb 7.03%. Apgrozījuma

pieaugums panākts , palielinot ražotās produkcijas apjomu un paplašinot pircēju skaitu ASV un Eiropā.

Lai palielinātu ražošanas potenciālu , 2006.gadā ražošanas ēkās , mašīnās un tehnoloģiskajās iekārtās investēti 26 miljoni LVL

No 2006 .gada realizētās produkcijas galveno stikla šķiedras izstrādājumu īpatsvars bija sekojošs:

Stikla šķiedras diegi un rovingi 35%

Stikla šķiedras audumi 53%

Pārējā produkcija 12%

2006. gada tīrā peļņa ir 0,72 milj. LVL, kas salīdzinoši ar 2005. gadu ir samazinājusies par 0,518milj. LVL jeb 41,8% un par 0,543 miljoni LVL jeb 43% mazāk nekā plānots. Peļņa 2006. gadā samazinājusies sakarā ar to , ka faktiskās izmaksas atsevišķos posteņos (preču piegāžu transporta izmaksas,iepirkto pufabrikātu, elektrības,gāzes , nolietojuma un amortizācijas atskaitījumi,valūtas kursa starpības,u.c.) bija lielākas nekā plānots un faktiski 2005.gadā.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Trešdien (5. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Silvano Fashion Group, kuras akciju cena palielinājās par 4,15%, sasniedzot 3,88 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Arco Vara, kuras akciju cena samazinājās par 2,01% un slēgšanas brīdī bija 1,37 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (119) - pērkot un pārdodot 200 430 akcijas 197 426,45 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums BFB oficiālajā sarakstā bija ar Tallink Grupp akcijām - 3 133 323,93 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 5. septembrī kopumā veikti 856 darījumi un tirgotas 5 886 717 akcijas, veidojot 7 548 751,45 LVL apgrozījumu.

Pirmdien (10. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Snaige, kuras akciju cena palielinājās par 3,45%, sasniedzot 1,83 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Vilniaus baldai, kuras akciju cena samazinājās par 4,50% un slēgšanas brīdī bija 4,28 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 10. septembrī kopumā veikti 861 darījumi un tirgotas 1 036 150 akcijas, veidojot 2 207 789,36 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Linas, kurai akciju cena palielinājās par 2,5%, sasniedzot 0,08 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rīgas raugs, kuras akciju cena samazinājās par 8,70% un slēgšanas brīdī bija 2,31 LVL.

Turpinot palielināt gan kredītportfeli, gan arī noguldījumu apjomus, 2008. gada pirmajā pusgadā Nordea ir būtiski apsteigusi finanšu sektora vidējos izaugsmes rādītājus.

Nordea bankas Latvijas filiāles rezultāti par 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem:

• Kopējie ieņēmumi LVL 22.3 miljoni (LVL 16.0m, 2007. gada pirmajā pusgadā), pieaugums par 38.7%;

• Kopējie izdevumi LVL 8.3 miljoni (LVL 5.9m), pieaugums par 40.0%;

• Operacionālā peļņa LVL 13.1 miljoni (LVL 10.1 m), pieaugums par 30.0% ;

• Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 9.7 miljoni (LVL 7.5 m), pieaugums par 28.7%*;

• Izsniegtie kredīti LVL 1.83 miljardi (LVL 1.16 miljardi), pieaugums par 57.2%;

• Piesaistītie noguldījumi LVL 394 miljardi (LVL 323 miljardi), pieaugums par 22.0%;

Krājbankas grupas neauditētā peļņa pēc nodokļiem 2007. gada 30.jūnijā sasniegusi 2 049 tūkst. LVL, kas ir par 498 tūkst. LVL jeb 32% vairāk nekā 2006. gada 30.jūnijā, liecina kredītiestādes mājaslapā publicētā informācija.

Grupas aktīvu apjoms 2007. gada 30.jūnijā sasniedzis 499,24 milj. LVL, kas pieaugums salīdzinājumā ar gada sākumu par 94,11 milj. LVL jeb 23,2%. Noguldījumu atlikumu pieaugums 2007.gada 1.pusgadā veidoja 60,37 milj. LVL jeb 18,5% (no 326,14 milj. LVL līdz 386,51 milj. LVL), bet izsniegto kredītu atlikumu pieaugums bija 47,90 milj. LVL jeb 25% (no 190,92 milj. LVL līdz 238,81 milj. LVL).

Krājbankas grupas peļņas pieaugumu 2007. gada 1.pusgadā veicinājis tīro procentu ienākumu pieaugums par 2 342 tūkst. LVL jeb par 49,8% (salīdzinot ar 2006. gada 1.pusgadu) un tīro komisijas naudas ienākumu pieaugums par 267 tūkst. LVL jeb par 11,2%.

Patēriņa kredītu portfelis kopš gada sākuma pieaudzis par 49%, savukārt hipotekāro kredītu pieaugums bijis 25%. 2007.gada 30.jūnijā hipotekārā kredīta portfeļa lielums bija 73 miljoni LVL. Biznesa kreditēšanas jomā portfeļa lielums sasniedzis 88 miljonus LVL. Salīdzinot ar gada sākumu, tas ir pieaugums par 18%.

Neto-apgrozījums 2006.gada 12 mēnešos attiecībā pret prognozi 8 000 tūkst. LVL (11 383 tūkst.EUR) faktiski tika izpildīts 9 183 tūkst. LVL (13 066 tūkst.EUR) apmērā, palielinājums par 1 183 tūkst. LVL (1 683 tūkst.EUR).

Peļņa 2006.gada 12 mēnešos pirms nodokļiem sastādīja 260 605 LVL (370 807 EUR), kas ir par 5,5% vairāk par 2005.gada rādītāju un atbilst prognozei. Peļņa pēc nodokļiem sastāda 106 879 LVL (152 075 EUR).

Faktiski samaksāto nodokļu apjoma pieaugums 2006.gadā sastādīja 66,1%. Attiecībā pret 92 573 LVL (131 720 EUR) 2005.gadā, 2006.gada 12 mēnešos nodokļos tika samaksāts 153 726 LVL (218 732 EUR), tai skaitā, uzņēmuma ienākuma nodokļa pieaugums sastādīja – 41 tūkst.LVL (58 tūkst.EUR), nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums – 20 tūkst.LVL (28 tūkst.EUR). Sakarā ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina sistēmā no 01.01.2007. prognozējam turpmāku šī nodokļa apmēra pieaugumu.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Piektdien (14. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Tallina Vesi, kuras akciju cena palielinājās par 2,47%, sasniedzot 10,19 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Viisnurk, kuras akciju cena samazinājās par 45,48% un slēgšanas brīdī bija 2,42 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 14. septembrī kopumā veikti 1 043 darījumi un tirgotas 911 393 akcijas, veidojot 1 799 091,86 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Talsu mežrūpniecība, kurai akciju cena palielinājās par 9%, sasniedzot 1,09 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Kurzemes atslēga 1, kuras akciju cena samazinājās par 6,12% un slēgšanas brīdī bija 0,46 LVL.

Ar Vilkyškiu pienine akcijām tika veikti visvairāk darījumi (111) - pērkot un pārdodot 412 259 akcijas - 530 190,01 LVL apjomā.

Ceturtdien (13. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Viisnurk, kuras akciju cena palielinājās par 5,34%, sasniedzot 4,43 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Starman, kuras akciju cena samazinājās par 12,37% un slēgšanas brīdī bija 3,54 LVL.

Ar a/s Pieno žvaigždes akcijām tika veikti visvairāk darījumi (145) - pērkot un pārdodot 144 265 akcijas 177 327,16 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums BFB oficiālajā sarakstā bija ar a/s Tallink Grupp akcijām - 1 723 363,30 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 13. septembrī kopumā veikti 965 darījumi un tirgotas 3 284 599 akcijas, veidojot 3 567 329,67 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Latvijas Krājbanka, kurai akciju cena palielinājās par 6,24%, sasniedzot 5,45 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Talsu mežrūpniecība, kuras akciju cena samazinājās par 8,26% un slēgšanas brīdī bija 1 LVL.