ASV autoražotājs General Motors (GM) atkal apsver iespēju pārdot Vācijas vienību Opel, atsaucoties uz citu plašsaziņas līdzekļu vēstīto, ziņo thelocal.de. Opel šo informāciju gan nodēvējis par spekulācijām.

Ziņu žurnāla Der Spiegel interneta vietne informējusi - GM vadītāji ir norūpējušies, ka Eiropas divīzija, kurā ietilpst Opel un Lielbritānijas Vauxhall, cīnās par izdzīvošanu, kamēr pārējā kompānija jau ir atlabusi.

Viņi arī uzskatot, ka GM vairs nav atkarīgs no Opel tehnoloģijas, un tās vietā var izmantot korejiešu tehnoloģisko kompetenci. Ja GM patiešām pārdos Opel, tas, visticamāk, koncentrēsies uz veiksmīgāko Chevrolet zīmolu.

Starp potenciālajiem pircējiem esot Volkswagen un Ķīnas autoražotāji. Volkswagen, visticamāk, nevēlēsies pieļaut Opel nokļūšanu Ķīniešu rokās, kuru autobūves uzņēmumi jau vairākkārt izrādījuši interesi par GM zīmoliem. Volkswagen gan pagaidām ir atteicies no komentāriem.

Neatpaliekot no pārējiem ražotājiem, vācu Opel ir izveidojis pilnīgi jaunu motoru paaudzi, ar ko tiks aplaimots teju ikviens no turpmākajiem modeļiem ar Opel zibeni pierē

Motoru atjaunināšana šobrīd ir karsta tēma teju ikvienam autoražotājam vai drīzāk jaunie spēles noteikumi, kuri atļauj cīnīties par zemāku kaitīgu izmešu līmeni un mazāku degvielas apetīti, vienlaikus nepazaudējot jaudas un dinamikas rādītājus. Arī Opel ir izrevidējis motoru skapi un, izmantojot savu inženieru zināšanas un finanšu resursus, pašu spēkiem radījis pilnīgi jaunus četrcilindru turbomotorus, kas darbināmi gan ar benzīnu, gan ar dīzeļdegvielu. Ungārijā, kur reģionālais Opel pārstāvis bija organizējis iepazīšanās testa braucienus ar jaunajiem spēka agregātiem, šo rindu autoram bija iespēja rafinētāk aplūkot jauno 1,6 dīzeļmotoru, kurš nākotnē stāsies labi zināmā General Motors un Fiat kopdarba 1,3 litru, kā arī kompānijas Isuzu veidotā 1,7 litru dīzeļu vietā.

Turpmāk Opel Zafira jeb, precīzāk, Opel Zafira Life nosaukums tiks izmantots ērta mikroautobusa vajadzībām, savukārt kravas versija izmantos Opel Vivaro vārdu

Kompakto minivenu ēras noriets liek ražotājiem pārgrupēties un piedāvāt tirgū pieprasītus produktus, tādējādi Opel Zafira vārds, kas iepriekš tika izmantots populārā minivena vajadzībām, tagad piešķirts minibusam, kas tiks piedāvāts trīs dažādos izmēros un būs paredzēts līdz pat deviņu pasažieru vizināšanai. Jaunā Opel Zafira Life pamatā ir pārbaudīta tehnika jeb tas, ko jau pazīstam citos franču PSA uzņēmuma veiksmīgajos modeļos – Peugeot Traveller, Citroen Space Tourer un ārlaulības bērnam Toyota Proace Verso.

Kopumā Opel Zafira Life būs vairāki jaunākās paaudzes 1,5 un divu litru dīzeļdzinēji, kuru jauda ir no 102 līdz 177 zirgspēkiem. Būtiski piebilst, ka visi dīzeļi atbildīs jaunākajiem un bargākajiem Euro 6d-TEMP standartiem. Pārsvarā gadījumu dīzeļi tiks saprecināti ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Tikai prestižākais un dārgākais 177 ZS jaudīgais divu litru dīzelis sešpakāpju rokas kārbas vietā būs tiesīgs saņemt modernu astoņpakāpju automātu. Pēdējā versija būs ikvienas ģimenes sapņu auto. Tam ir viss, ko dakters izrakstījis: jauda, dinamika un komfortabla braukšana, kas nenogurdinās arī pilotu. 1,5 litru dīzeļiem ar 102 un 120 ZS lielu jaudu būs tikai sešpakāpju rokas kārba, tāpat arī divu litru 150 ZS versijai. Opel Zafira Life salonu varēs iekārtot, sākot no 5 līdz 9 vietām, tam ir trīs dažādi virsbūves garuma modeļi, proti, 4,60 metru jeb S modelis, tālāk seko 4,95 metru garais M modelis un maksimālajā izpildījumā jeb L modelis būs 5.30 metrus garš. Neatkarīgi no garuma visi Zafira Life modeļi būs 1,90 metru augsti. Šī informācija lieti noderēs un iepriecinās tos, kas bieži brauc uz lielveikaliem un atstāj savus auto daudzstāvu autostāvvietās, kam pašiem pie mājas auto glabājas daudzstāvu stāvvietā vai kuri arī bieži dodas ceļojumos.

General Motors(GM) vadība ir apsolījusi investēt līdzekļus tai piederošajā Opel, tādējādi cenšoties mazināt Vācijas valdības dusmas, ko pagājušajā nedēļā izraisīja GM pēkšņais lēmums nepārdot Opel uzņēmumu austriešu-kanādiešu Magna un tās sadarbības partnerim krievu Sberbank, vēsta cnn.com

GM vadītājs Frics Hendersons (Fritz Henderson) tiekoties ar Opel vadību un uzņēmuma padomi solīja, ka ASV autoražotājs varētu nodrošināt "saprātīgu un apjomīgu" daļu no Opel un Vauxhall pārstrukturēšanas izmaksām. GM uzskata, ka Opel restrukturizācijai nepieciešami 3 miljardi eiro.

Iepriekš Vācijas kanclere Angela Merkele GM vadībai strikti norādīja ātri iesniegt Opel tālākās attīstības plānu un teica, ka Vācijas valdība būtu gatava sniegt palīdzību, tikai tādā gadījumā, ja ASV autoražotājs restrukturizācijas mērķiem ieguldītu lielāko daļu. "Šāds scenārijs būtu iespējams tikai tad, ja GM pārņem lielāko daļu no izmaksām, kas arī nozīmē, ka tai ir jāatmaksā īstermiņa kredīts," viņa teica. Atsaucoties uz Vācijas kancleres teikto Hendersons apsolīja, ka aizdevumu, ko Opel izdzīvošanai šovasar piešķīra Vācijas valdība, GM plāno atmaksāt līdz šī mēneša beigām. Bez tam Hendersons centās nomierināt vācu darbaspēku, apsolot pielikt visus spēkus, lai Opel nākotnē baudītu lielāku neatkarību kā līdz šim.

Pēc interneta portāla Autoscout24 lasītāju aptaujas, kurā piedalījās vairāk nekā 250 tūkst. lietotāju par iecienītāko Eiropas auto vairums respondentu ir nosaukuši vācu vidējās klases modeli Opel Insignia.

Tas nozīmē, ka Opel Insignia trofeju krātuvē tas jau būs 26. nozīmīgais apbalvojums. Par automašīnas popularitāti visvairāk liecina sensacionālie pārdošanas apjomi.

Kopumā 2009. gadā ir pārdoti vairāk nekā 150 tūkst. Insignia modeļu, kas ir ievērojami vairāk nekā Opel iepriekš bija cerējis.

Citās nozīmīgākajās nominācijās, piemēram, par labāko kompaktklases modeli visvairāk balsu interneta balsojumā saņēma jaunais Alfa Romeo Mito. Bavārijas autoražotāja BMW pūrā ir divas balvas.

Duisburgas universitātes CAR-institūta vadītājs Ferdinands Dudenhofers (Ferdinad Dudenhoeffer) uzskata ka Opel palikšana General Motors (GM) paspārnē laupīs vācu autoražotājam attīstības iespējas.

F. Dudenhofers uzskata, ka General Motors vēsturiski ir ļoti vāja sadarbība ar daudzskaitlīgajiem zīmoliem, kas atrodas zem GM zīmes. Amerikāņu autogigants ar saviem zīmoliem cīnās vairākās frontēs, bieži vien līdz galam neizprotot katra zīmola potenciālu, tirgus nianses un klientu vēlmes.

Viņaprāt GM pēkšņais lēmums paturēt Opel savās rokās lielākoties ir skaidrojama ar to, ka pēdējā gada laikā Opel ar saviem veiksmīgajiem modeļiem krīzes laikā ir spējis uzrādīt ļoti labus sasniegumus. Vispirms to jau pierādīja Opel Insignia iznāciens, savukārt vēl lielāku atbalstu kompānijai noteikti sniegs jaunais kompaktklases modelis Opel Astra. Labs potenciāls ir arī jaunajam Opel elektroautomobilim Opel Ampera. Pēc F. Dudenhofera domām GM atgriešanās saturiski neko nemainīs attiecībās ar Opel. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā Opel, kurš varētu kļūt par vienu no progresīvākajiem Eiropas zīmoliem tiks atmests atpakaļ GM birokrātiskajos apskāvienos.

General Motors (GM) valde šodien paziņoja, ka tā plāno Opel/Vauxhall kontrolpaketi pārdot Kanādas - Austrijas detaļu piegādātājam Magna International Inc un tā krievu partnerim Sberbank, vēsta Automotive News.

Saskaņā ar darījuma lēmumu Magna un Sberbank pirks 55 % Opel/Vauxhall akciju, 35 % akciju paturēs GM, bet 10 % akciju iegūs darbinieki.

Lai pabeigtu darījumu GM vēlas rakstisku atbalstu no Opel strādnieku arodbiedrības. Bez tam ASV autoražotājs vēlas, lai Vācijas valdība apstiprinātu iepriekš solīto finansiālo palīdzību.

GM cer būt vienošanās tiks panākta pāris nedēļu laikā, lai paredzēts darījuma pabeigtu tuvākajos mēnešos. GM arī turpmāk apsolīja spēlēt lielu lomu jaunā Opel talākā attīstībā.

"GM turpinās cieši sadarboties ar Opel un Vauxhall, lai attīstītu un ražotu vairāk lielisku automašīnu," teikts GM izpilddirektora Frica Hendersona (Fritz Henderson) paziņojumā.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Jau novembrī Rīgā būs jauns Opel tirdzniecības un servisa centrs Skanstes ielā, kas nesīs Auto Blitz nosaukumu.

Opel SouthEast Europe un Auto Blitz parakstījuši nodomu protokolu par jauna Opel dīlera Latvijā izveidošanu. Auto Blitz padomes priekšsēdētājs Māris Varkalis ir apņēmības pilns kļūt par labāko Opel dīleri Baltijā klientu apkalpošanas kvalitātes un

sniedzamo pakalpojumu jomā. Jaunajā Opel centrā tikšot pilnībā ieviesti jaunie Opel korporatīvie standarti. Auto Blitz būs lielākais Opel zīmola autocentrs Latvijā, kurā 650m2 atvēlēti salona ekspozīcijai, 560m2 servisa apkalpošanas zonai un 320m3 rezerves daļu noliktavai, informē uzņēmums. Te varēs iegādāties Opel vieglās un komercautomašīnas, kā arī mazlietotas automašīnas, varēs izmantot ātro servisu, virsbūves darbu servisu, pasūtīt un iegādāties rezerves daļas un aksesuārus. Auto Blitz klientiem būs pieejami papildus pakalpojumi: līzings, apdrošināšana un auto noma. Auto Blitz dibinātāji ir Mūsa motors grupa un vairākas privātpersonas. Kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz vienu miljonu eiro. Jaunajā uzņēmumā plānots nodarbināt 15-20 darbinieku.

Opel Country Tourer ir labs pieteikums automobiļu segmentā, kurā Opel līdz šim nav bijis.

Mūsdienās ikviens autoražotājs meklē jaunus veidus, kā pārsteigt un iekārdināt savus pircējus, neapstājoties tikai pie klasisko virsbūvju modeļu ražošanas. Spilgts piemērs ir Nissan Qashqai – pilsētas krosovers, kurš radīja pilnīgi jaunu klasi, balvā saņemot milzīgu Eiropas pircēju atsaucību. Pēc būtības Opel Country Tourer nav nekas revolucionārs, taču Opel tas ir pagaidām neapgūts lauciņš. Teorētiski šis gājiens varētu piespēlēt vācu ražotāja klientu datu bāzei kadrus, kas iepriekš nekad nav skatījušies Opel virzienā.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Universālu mode no rietumeiropiešiem ir pielipusi arī mums, turklāt kombinācijā ar 4X4 piedziņu tā kļūst vēl interesantāka. Neba velti joprojām pietiekami lielos apmēros tirgoti Volvo XC70, jo īpaši mazlietotie. Par fanu trūkumu nevar sūdzēties viens no principiālākajiem Country Tourer konkurentiem Subaru Outback. Šim klubiņam nu ir pievienojies arī Opel. Vācu ražotāja izstrādājums ir iekārtojies starp šiem abiem pieminētajiem konkurentiem. Emocionāli un saturiski Country Tourer vairāk līdzināsies XC 70 paraugam. Premium auto raksturīgais iekārtojums ar digitalizēto vadības paneli būs galvastiesu pārāks par askētisko Subaru Outback salona iekārtojumu. Atšķirībā no Subaru Outback, kas ar entuziasmu būs gatavs līdz ausīm mesties peļķēs un dubļos, jaunajam Country Tourer vairāk patiks glamūrīgāka vide, piemēram, pa Alpu kūrortiem, kur, vizinoties caur piparkūku namiņu ciematiņiem, pilnpiedziņa ziemā bieži vien ir neaizstājama.Tiem, kuriem iepatiksies jaunais Country Tourer, vajadzēs likt galdā vismaz 31 163 eiro. Vēl ir jāpatur prātā, ka jaunajam modelim no kopējās Insignia motorizācijas programmas būs pieejami tikai trīs jaudīgi turbomotori, proti, divu litru 163 ZS un 195 ZS CDTi dīzeļi un tiešās iesmidzināšanas 250 ZS jaudīgais divu litru benzīnmotors. Pilnīgi noteikti abi dīzeļi būs piemērotākie Country Tourer motortelpai.

General Motor (GM) piederošā vācu meitas uzņēmuma Opel sestās paaudzes Opel Astra modelis nule kā ir nonācis tirdzniecībā Eiropā. Kopš septembra jau ir saņemti vairāk nekā 45 tūkst. pasūtījumu, vēsta Automotive news.

Paredzams, ka Latvijā jaunais auto paradīsies decembra beigās vai nākamā gada janvārī. Interese par jauno automobili esot liela, taču ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, pašmāju Opel pārstāvji neplāno milzīgu pircēju ažiotāžu. Jāpiebilst, ka pēc vietējā Opel importētāja solītā jaunās Opel Astra bāzes modelis vietējā tirgū maksāšot 13876 eiro.

Jaunā Astra ir nedaudz lielāka par savu priekšgājēju, ar plašāku salonu. Opel Astra radītāji īpaši lepojas ar aizmugurējās piekares uzlabojumiem, kas garantēs automobilim lielisku balansu starp komfortablu un sportisku braukšanu. Daudz pūliņu tika veltīti funkcionāla salona izveidei, garantējot dažnedažādus sīklietu nodalījumus u.c. ekstras, piemēram, par papildu samaksu varēs pasūtīt parocīgu velosipēdu turētāju, kuru ātri var uzmontēt automašīnas aizmugurējā daļā. Jaunā auto spēka agregātu programma piedāvās plašu astoņu dzinēju klāstu ar jaudu no 95 ZS līdz 180 ZS. Pēc Opel solītā nāmakgad piecdurvju hečbekam pievienosies arī jaunais universāls Opel Astra Sports Tourer.

ASV automašīnu ražošanas giganta Genreal Motors Vācijas atzars Opel pēc 2016. gada grasās apturēt ražošanu Bohumas rūpnīcā, kurā pašlaik strādā 3000 darbinieku, ziņo thelocal.de.

Paredzēts, ka dažas ražotnes daļas turpinās darbu.

«Opel vadība šodien informēja darbiniekus, ka pilna ražotnes darbība tiks pārtraukta 2016. gadā, kad tiks beigta Zafira modeļa ražošana,» norādīts Opel paziņojumā.

Autoražotājs jau šā gada jūnijā pauda, ka Zafira automašīnu ražošana Bohumā tiks pārtraukta 2016. gadā.

Pēc 2016. gada ražotne tiks izmantota kā daļu izplatīšanas centrs.

Pašlaik Bohumas ražotnē strādā aptuveni trīs tūkst. darbinieku, un nav zināms, cik daudzi no viņiem zaudēs darbu, paziņojumā pauda Opel vadītajs Tomass Zedrans (Thomas Sedran).

Prezentējot jauno Opel Astra Frankfurtes autoizstādē Opel piedāvās īpaši efektīvu dzinēju klāstu ar sevišķi zemu degvielas patēriņu, salīdzinot ar citām kompaktklases automašīnām.

Jaunā Astra, kas pārstāv desmito Opel kompaktklases paaudzi, pārdošanā Eiropā, tostarp arī Latvijā, parādīsies gada nogalē; tā piedāvās plašu astoņu dzinēju klāstu ar jaudu no 95 ZS līdz 180 ZS, piedāvāt autovadītājiem ikvienam pieejamu, reālu efektivitāti vienlaikus ar autobraukšanas baudījumu. Jaunā Astra ir nedaudz lielāka par savu priekšgājēju, ar plašāku salonu, savukārt inženiertehniskie uzlabojumi nodrošina gan augstāku degvielas patēriņa efektivitāti, gan veiktspēju.

Taupīgs un draudzīgāks apkārtējai videi

Astra versijas ar manuālo pārnesumkārbu uzrādīs iespaidīgu veiktspēju un samazinās kopējo degvielas patēriņu un CO2 izmešu apjomu par vairāk nekā 12%, salīdzinot ar pašreizējo paaudzi. Četru veidu dīzeļdzinēji ar jaudu no 95 ZS) līdz 160 ZS patērēs vidēji tikai 4.6 l degvielas uz 100 km ; to plānotie pārdošanas apjomi sasniegs gandrīz pusi no visa paredzamā jauno Astra automašīnu pārdošanas apjoma Eiropā. Benzīna dzinēju vidējais degvielas patēriņš būs 6,1 l/100 km. Turpinot Opel dzinēju tilpumu samazināšanas stratēģiju jauns 140 ZS 1,4 litru benzīna turbodzinējs ar par gandrīz 18% mazāku degvielas patēriņu aizstās pašreizējo 1,8 litru versiju.

Vācijas autoražotājs Opel, General Motors vienība, nākamgad sāks pārdot transportlīdzekļus Ķīnā un vairākās citās valstīs, ziņo dw-world.de.

ASV autoražotājs General Motors ir nolēmis ļaut Opel pārdot automašīnas Ķīnā. Šis solis varētu novest pie vēl asākas konkurences starp tā zīmoliem milzīgajā Ķīnas tirgū, norāda medijs.

«Ir arvien vairāk ķīniešu, kuriem patīk Eiropas automašīnas un kuriem ir nauda, lai tās iegādātos,» stāstījis Opel pārstāvis Andreass Krēmers (Andreas Kroemer).

Opel pārbaudīja Ķīnas «ūdeņus» pagājušajā gadā, pārdodot aptuveni 4 tūkstošus automašīnu, informējis A. Krēmers.

2010.gada pirmajā pusē Ķīna pārspēja ASV kā General Motors lielākais tirgus.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Pēdējos gados Latvija un Baltijas valstis spiestas iekļauties strauji mainīgā globālās tirdzniecības vidē, ko nosaka ģeopolitiskie satricinājumi, tradicionālo tirdzniecības ceļu maiņa un ekonomiskās partnerības pārbīdes. Karš Ukrainā, sankcijas pret Krieviju un augošais protekcionisms šobrīd strauji maina tradicionālās tirdzniecības plūsmas, liekot tādām valstīm kā Latvija ātri pielāgoties un meklēt jaunus tirdzniecības partnerus. Kādas pārmaiņas tas sola Latvijas ekonomikai?

Globālās ekonomiskās pārmaiņas ir būtiski ietekmējušas Latviju un tās Baltijas kaimiņvalstis, īpaši Ukrainas kara kontekstā. Latvijas atkarība no Krievijas enerģijas un degvielas importa ir krasi mazinājusies. 2024. gada pirmajā pusē Latvijas imports no Krievijas samazinājās par 14%, bet eksports uz Krieviju saruka par 54%. Vienlaikus šīs pārmaiņas atstājušas būtisku iespaidu uz Latvijas un pārējo Baltijas valstu eksportu un importu kopumā. Piemēram, Latvijas eksports kopumā šī gad pirmajos sešos mēnešos saruka par 13% (kritums par 9,3 miljoniem eiro), bet imports – par 17% (kritums par 10,6 miljoniem eiro), salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš.

General Motors(GM) piederošais vācu autoražotājs Opel nācis klajā ar paziņojumu, vēstot, ka visiem saviem jaunajiem modeļiem tiks piemērota garantija līdz 160 000 kilometru lielam nobraukumam, nosaucot to par mūža garantiju, vēsta Automotive news.

Kaut arī šo pakalpojumu Opel sauc par mūža garantiju, Automotive news vēsta, ka patiesībā pilnā apmērā remonta izdevumi tikšot segti līdz 50 000 kilometru nobraukumam. Vēlāk pieaugot nobraukumam Opel īpašniekam vajadzēs rēķināties, ka par remonda izdevumiem ar katru nākamo nobraukto kilometru būs jāmaksā vairāk. Piemēram, sasniedzot 100 līdz 160 tūkst. kilometru lielu nobraukumu īpašniekam pašam vajadzēs segt 60 % no remonta izmaksām, un tikai 40 % tiks segti no Opel puses. Uzņēmuma mērķis esot apturēt pieaugošo Opel pārdošanas apjomu kritumu, ko lielā mērā esot ietekmējusi GM neizlēmīgā rīcība 2008. gadā, sākotnēji cenšoties pārdot Opel, bet pēcāk pārdomāt un paturot Opel savā īpašumā.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Pēc nonākšanas franču autogiganta PSA apskāvienos vācu Opel strauji ir palielinājis SUV modeļu gammu. Jaunākais no tiem – Opel Grandland X – cēlies no labi pazīstamā Peugeot 3008

4,47 metrus garais Opel Grandland X vācu ražotājam ir akūti nepieciešams papildinājums tik plaukstošajā SUV segmentā. Šajā klasē jau aktīvi rosās ne tikai radniecīgais Peugeot 3008, bet, piemēram, arī Nissan Qashqai, VW Tiguan, Hyundai Tucson, KIA Sportage, citiem vārdiem sakot, automobiļi, kas šobrīd ļoti tiek mīlēti visā Eiropā, un Opel modelim ir plāni vismaz daļu klientu no tiešajiem konkurentiem pievākt sev. Viegli tas nebūs, taču potenciāls ir.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Lieliskas garuma, platuma un augstuma proporcijas, kā arī augsta sēdvieta ar labu pārredzamību ir tas, kas šodien vajadzīgs. Konservatīvāku uzskatu pircēji jauno Opel Grandland X pieminētā Peugeot 3008 vietā varētu izvēlēties kaut vai tikai tāpēc, ka tam būs klasiska izmēra stūres rats, ko var pieregulēt tā, lai redzētu gan ceļu, gan mērinstrumentu paneli, turklāt stūres ratam nav jāatrodas klēpī. Pati salona arhitektūra Grandland X nebūs tik stilīga kā Peugeot 3008, taču noteikti būs pircēji, kas par to neskums. Ar ergonomiku tam viss ir kārtībā. Vēl viena Grandland X priekšrocība ir tā, ka ir pircēji, kas joprojām šķībi skatās uz franču ražojumiem, toties fano par vācu zīmoliem. Tādējādi, neraugoties uz to, ka Grandland X ir franču izcelsmes un arī tiek ražots Francijā, būs cilvēki, kas to labprātāk izvēlēsies Peugeot 3008 vietā.

Jaunais Opel automašīnu tirgotājs Latvijā Auto Blitz nākamgad vietējā tirgū cer pārdot 40% no visiem pārdotajiem Opel transportlīdzekļiem, sacīja Auto Blitz valdes priekšsēdētājs Ģirts Zemītis.

Viņš norādīja, ka auto tirgotājs nākamgad plāno pārdot 300 Opel automašīnu, no kurām 225 būtu vieglās automašīnas, bet 75 - komerctransports.

Pēc Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas datiem 2010.gadā Latvijā kopumā tika pārdotas 179 Opel markas automašīnas, bet šā gada desmit mēnešos - 325.

2012.gadā Auto Blitz cer iekarot 2% no kopējā Latvijas jaunu auto tirgus.

Kompānijas padomes priekšsēdētājs Māris Varkalis informēja, ka atkarībā no ekonomiskās situācijas valstī, Auto Blitz nākamgad varētu paplašināt darbību arī Latvijas reģionos.

Jau ziņots, ka šā gada 10.oktobrī starp Opel SouthEast Europe un Auto Blitz parakstīts nodomu protokols par jauna Opel dīlera centra Latvijā izveidošanu.

General Motors (GM) ir atcēlusi plānus pārdot tās Eiropas automašīnu biznesu Opel, ieskaitot Apvienotās Karalistes zīmolu Vauxhall, ziņo BBC.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)ASV «milzis» savā paziņojumā norādījis, ka tā valde pieņēmusi šādu lēmumu saistībā ar «uzņēmējdarbības vides, kurā darbojas GM, uzlabošanos pēdējo mēnešu laikā», kā arī, ņemot vērā Opel un Vauxhall nozīmi kompānijas globālajā stratēģijā.

GM bija piekritusi pārdot Opel un Vauxhall Kanādas autodetaļu ražotājam Magna.

GM tagad meklēšot atbalstu Opel no Vācijas valdības un citām Eiropas valstīm.

General Motors Co (GM) un Magna International Inc. pārvarējuši savas domstarpības par Opel iegādi, raksta Spiegel.

Magna, Krievijas partneris Sberbank un GM ir vienojušies par visiem Opel pārņemšanas punktiem, paziņojis Magna pārstāvis Zigfrīds Volfs (Siegfried Wolf). Taču arī līgums starp GM un otro Opel potenciālo ieguvēju RHJ International ir gatavs parakstīšanai. Pēdējie Magnas un Sberbankas piedāvājumi cīņā par Opel vainagojās ar to, ka par 55% vācu autokoncerna Opel akciju tika piedāvāts samaksāt 350 milj. eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš. Līdz šim konsorcijs uzreiz bija gatavs samaksāt tikai 100 miljonus, bet pārējo daļu noformēt kā kredītu, konvertējamu kompānijas kapitālā.

Vācijas valdība nolēmusi līdz šīs nedēļas piektdienai atlikt izskatīt lēmumu par finanšu palīdzības piešķiršanu kompānijai Opel, ziņo Automotive News.

General Motors, kuram pieder kompānija Opel jau iepriekš paziņoja, ka, ja Vācijas valdība atteiksies piešķirt finansiālo palīdzību, tad tai nāksies slēgt divas no kopumā četrām Opel rūpnīcām Vācijā.

Kompānija Opel, kurā ietilpst arī Lielbritānijas struktūrvienība Vauxhall, Vācijas četrās rūpnīcās nodarbina 25 tūkst. cilvēku, kas ir puse no visiem kompānijas darbiniekiem Eiropā. Tādējādi Vācijas valdības lēmums var būt izšķirošais vismaz 12 tūkst. cilvēku.

Db.lv jau ziņoja, ka General Motors Eiropas valstīm, kurās atrodas kompānijas rūpnīcas, lūdzis piešķirt 1,8 miljardus eiro valsts garantijās, lai spētu restrukturizēt Opel.