Līdzšinējā obligātās iepirkuma komponentes sistēma varētu piedzīvot fundamentālas pārmaiņas, radikālākajā variantā patērētājus pat atbrīvojot no šāda maksājuma, bet «mīkstākajā» – to būtiski samazinot un ārpus spēles atstājot dabasgāzes koģenerāciju
Par to, kāda būs realitāte, vēl pāragri spriest, jo galu galā lēmumi būs jāpieņem valdību veidojošajai koalīcijai un jo īpaši par šo jomu atbildīgajai Ekonomikas ministrijai, kuras iepriekšējie vadītāji (ministri) ir pielikuši savu artavu pašreizējās situācijas izveidē. Kā jau katrai monētai, arī šai ir divas puses, kur vieni apsveiktu OIK likvidāciju – elektroenerģijas patērētāji, it īpaši ražotāji varētu ietaupīt kopumā ne tikai desmitiem, bet pat simtiem miljonu eiro, ko izmantot attīstībai un konkurētspējas veicināšanai, bet otri, kuri saņem paaugstinātu samaksu par saražoto elektroenerģiju, to uztver kā draudus savai tālākai pastāvēšanai, un daļa meklē kvalificētus juristus, lai par savu taisnību cīnītos tiesā un no valsts prasītu desmitiem miljonu eiro kompensācijas.
Eļļu ugunī pielēja jau daudzus gadus ar aktīvu «karadarbību» – ar dažādiem pieprasījumiem un jautājumiem ekonomikas ministriem un savu izmeklēšanu OIK kontekstā – sevi demonstrējušais bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs, pašlaik Saeimas deputāts Ivars Zariņš un arī pats ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Proti, Saeimā pavisam nesen bija mēģinājums izteikt neuzticību ekonomikas ministram, pamatojoties uz atklātajām mahinācijām saistībā ar OIK.
«Ekonomikas ministrija drīz sasniegs savu OIK sistēmas ierobežošanas iespēju griestus. OIK saistības ir daļēji atpirktas, ir novērstas pārsubsidācijas, kā arī tūlīt tiks ieviests precīzs uzraudzības un pārkāpumu novēršanas mehānisms. Bet ir skaidrs, ka ar to nepietiek. Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība nav gatava to tālāk akceptēt. Arī ES enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudzajiem atšķirīgajiem atbalsta mehānismiem un tirgu kropļojošām subsīdijām. Tāpat ir nepārprotams, ka zaļā enerģija ir planētas nākotne un tās ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi; iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no iedzīvotāju maksājumiem,» norādīja A. Ašeradens. Jāatgādina, ka ir arī cits viedoklis – OIK slogu jau sen varēja samazināt , ja vien tam būtu bijusi politiskā griba.
Vairāki DB aptaujātie koģenerācijas staciju vadītāji un īpašnieki publiski komentēt iespējamos tālākās attīstības scenārijus īpaši nevēlējās. Viņi norādīja, ka pašreizējā situācija vairāk atgādinot priekšvēlēšanu kampaņu laiku, taču vienlaikus nevajagot arī sasolīt to, ko nevar izdarīt. Turklāt, viņuprāt, uzsākot kādas «raganu medības», ir jārēķinās ar sekām, bet politiķu kļūdas, kā zināms, apmaksā nodokļu maksātāji. Tāpēc, pirms nogriezt, esot nepieciešams septiņas reizes nomērīt, lai pēc tam jau nodokļu maksātājiem nebūtu jāmaksā «atņemto» licenču koģenerācijas staciju īpašniekiem daudzos desmitos miljonu eiro mērāmas kompensācijas. Protams, šis nosacījums neattiecas uz krāpniekiem, kuriem ir attiecīgi «papīri», bet nekā nav dabā.
Plašāk lasiet rakstā OIK krustceles – likvidācija, apcirpšana, reinkarnācija pirmdienas, 19. marta, laikrakstā Dienas Bizness!