ASV prezidents Baraks Obama otrdien, pirmo reizi uzrunājot Kongresu, paziņoja, ka Amerika no pašreizējās ekonomiskās krīzes izies stiprāka nekā jebkad iepriekš.

«Kaut arī mūsu ekonomika ir novājināta un mūsu ticība sev iedragāta, kaut arī mēs pārdzīvojam nenoteiktības laiku, gribu apsolīt visiem amerikāņiem, ka mēs atdzimsim un Savienotās Valstis kļūs spēcīgākas nekā iepriekš,» Obama teica runas sākumā. Pēc ekspertu domām, kuri klausījās prezidenta uzstāšanos valsts galveno ziņu kanālu studijās, «Obamas vēstījums bijis ambiciozākā no prezidentu runām ASV pēdējos gados».

Par jauno kreditēšanas fondu viņš skaidroja, ka tas ļaus cilvēkiem dabūt kredītus visdažādākajām dzīves vajadzībām. «Mēs veidojam jaunu kreditēšanas fondu, kas ir vēsturē vērienīgākais mēģinājums palīdzēt kredītu piešķiršanā auto iegādei, mācību apmaksai koledžā, kā arī nelieliem biznesa kredītiem pircējiem un mazajiem uzņēmējiem, kuri ļauj ekonomikai funkcionēt,» klāstīja Obama.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence. SIA MILZU! ir ģimenes uzņēmums, kas Kuldīgā ražo graudaugu pārslas. MILZU! pārslu receptūras izstrādātas, piesaistot zinātnieku komandu no Latvijas Lauksaimniecības Universitātes. MILZU! ir ieguvis apbalvojumu par labāko preču zīmi Latvijā 2014. gadā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Izpētot nozari, konstatējām, ka nozarē nav pārstāvētas Latvijā ražotas un veselīgas graudaugu pārslas. Izpētot mērķauditorijas vērtības, secinājām, ka tās ir tuvas MILZU! vērtībām.

ASV prezidents Baraks Obama noraidījis Ķīnas centrālās bankas ideju par jaunas rezerves valūtas ieviešanu, vēsta The Wall Street Journal.

B. Obama uzskata, ka starptautisko investoru acīs ASV joprojām saglabājusi varenākās ekonomikas un investīcijām labvēlīgas valsts statusu. Tādēļ jaunas starptautiskās valūtas izveidošanai nav pamata.

Viņš arī pasmīkņājis par spekulācijām, ka ASV dolārs piedzīvo uzticības krīzi. «Dolārs šobrīd ir pārsteidzoši spēcīgs,» paudis ASV prezidents.

Arī Eiropas Savienības monetāro lieto komisārs Hoakins Almunja Ķīnas centrālās bankas ideju noraidījis, paužot viedokli, ka ASV dolārs arī nākotnē saglabās pasaules nozīmes valūtas statusu.

«Ikviens piekrīt, ka USD ir galvenā pasaules rezervju valūta un tāda paliks ilgu laiku,» teicis eirokomisārs.

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

Šodien ASV jaunais prezidents Baraks Obama dos zvērestu un sāks pildīt valsts vadītāja pienākumus. Viņa inaugurācijas ceremonija solās būt grandiozākā un dārgākā valsts vēsturē, bet pēc tās amerikāņi sagaida no jaunā līdera pārmaiņas uz labo pusi, īpaši ekonomikā, raksta Dienas bizness.

Zelta ādere biznesam

Taču gaidāmā prezidenta inaugurācija nav tikai milzu izdevumi. Vašingtonas uzņēmējiem tā kļuvusi par īstu zelta āderi. Populārākie ir suvenīri ar Obamas attēlu. Krūzītes, T-krekli, mērces un cepumi, kā arī suvenīru dolāri ar jaunā prezidenta fotogrāfiju tiek ķertin izķerti. Dienas laikā suvenīru veikalu īpašnieki Vašingtonā dabū nedēļas ieņēmumus — līdz pieciem tūkstošiem dolāru. Pieprasījums aug, jo inaugurācijas dienā Vašingtonā tiek gaidīti ierodamies līdz pieciem miljoniem cilvēku no visas valsts.

Galvenā - ekonomika

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama), kurš iepriekš saņēmis gan politisko atbalstu, gan padomus no investīciju guru Vorena Bafeta (Warren Buffett), tagad var justies vēl tuvāks pasaules otram bagātākajam cilvēkam, vēsta Reuters.

Saskaņā ar viņu abu ģimenes kokiem B. Obama un V. Bafets izrādījušies attāli radinieki.

Ģenealogi no interneta vietnes ancestry.com atklājuši, ka šos divus vīrus saista 17.gadsimtā dzīvojis francūzis vārdā Marens Duvals (Mareen Duvall). Ģenealogi izpētījuši, ka M. Duvals emigrēja uz Mērilendu no Francijas 1650.gadā.

Tas, ka B. Obama un V. Bafets ir radinieki, atklājies nejauši. Tā pati ģenealogu komanda, kura pētīja B. Obamas ģimenes koku, pētījusi arī V. Bafeta radiniekus, kā rezultātā viņiem «acīs iekritis» vārds Duvals. Pētnieki nobrīnījušies un sākuši meklēt, vai starp šiem cilvēkiem ir kāda saistība.

Baraks Obama pieņēmis demokrātu partijas nomināciju ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas notiks 6. novembrī. Demokrātu partijas konventā B. Obama norādīja, ka vēlētājiem izvēle būs ne tikai starp diviem kandidātiem, bet arī starp divām Amerikām.

B. Obama sacīja, ka ASV problēmas ir izveidojušās aizvadīto desmitgažu laikā un tās nav iespējams atrisināt vienā mirklī, vēsta Reuters. «Dažu nākamo gadu laikā Vašingtonā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas skars darba tirgu, ekonomiku, nodokļus, budžeta deficītu, enerģētiku, izglītību, karu un mieru. Šie lēmumi atstās milzīgu ietekmi uz mūsu un mūs bērnu dzīvēm,» klāstīja B. Obama.

«Amerika, es nekad neesmu teicis, ka šis ceļojums būs viegls. Es to nesolu arī tagad. Jā, mūsu ceļš ir smags, bet tas ved uz labāku vietu. Jā, mūsu ceļš ir garš, bet to mēs ejam kopīgi,» sacīja B. Obama.

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) paziņoja, ka, neskatoties uz bezdarba līmeni ASV (jūnijs - 9.5%), viņš ir pārliecināts par ASV ekonomikas atlabšanu, ziņo The Washington Post.

«Kā jau es teicu brīdī, kad ienācu pa Baltā nama durvīm, bija nepieciešami vairāki gadi, lai nokļūtu šajā ķibelē, un būs nepieciešami vairāk nekā daži mēneši, lai situācija mainītos,» uzsvēra B. Obama.

«Es esmu pilnībā pārliecināts, ka mēs šajā grūtajā periodā kārtējo reizi varam pierādīt, ko šī nācija spēj sasniegt problēmu laikā. Es esmu pārliecināts, ka mēs ne tikai izkļūsim no šīs recesijas īstermiņā, bet arī sasniegsim ilgtermiņa augšupeju,» B. Obama pārliecinoši nobeidza savu uzrunu klātesošajiem.

Pirmais tumšādainais prezidents ASV vēsturē Baraks Obama apsteidzis pašu Jēzu Kristu popularitātes reitingā, vēstī foxnews.com, atsaucoties uz sabiedriskās domas pētījumu grupu Harris.

Ceturtajā un piektajā vietā ir bijušie ASV prezidenti Ronalds reigans un Džordžs Bušs, seko politiķi Ābrams Linkolns, Džons Makkeins, Džons Kenedijs, pilots Česlijs sallenbergers, kas nesen nosēdināja lidmašīnu uz Hudzonas upes, kā arī māte Terēze.

Aptaujā piedalījās 2634 amerikāņi. Tās rezultātus eksperti skaidro ar to, ka B. Obama iedvesis amerikāņiem un visai pasaulei cerību uz labākiem laikiem.

Lai kurš kļūs par Baltā nama saimnieku, viņa lielākais izaicinājums jaunajā amatā būs izvest valsti cauri smagam un, iespējams, ilgam ekonomiskās lejupslīdes periodam. Finanšu krīze, mājokļu tirgus sabrukums un bezdarbnieku skaita pieaugums, kā arī tādi ilgtermiņa izaicinājumi kā veselības aprūpes sistēmas uzlabošana un atkarības no ārvalstu enerģijas mazināšana - visiem šiem jautājumiem vajadzētu kļūt par prioritāti nākamā prezidenta darbu sarakstā.

Ekonomika recesijā

Vēlēšanas, kurās par ASV prezidenta krēslu cīnās demokrātu pārstāvis Ilinoisas senators Baraks Obama un republikāņu Džons Makeins, Arizonas senators, notiek laikā, kad šīs valsts ekonomika saskārusies ar nopietnām problēmām. Pērnā gada vasarā sākusies riskanto hipotekāro kredītu krīze ir atstājusi pamatīgu iespaidu uz valsts attīstību. Db jau rakstīja, ka šā gada III ceturksnī ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) gada izteiksmē ir sarucis par 0.3%. Stagnē vai krītas visi rādītāji, ieskaitot biznesa tēriņus. Patērētāju izdevumi, kas veido apmēram 70% no Amerikas kopprodukta, gada izteiksmē ir sarukuši par 3.1%. Bezdarba līmenis sasniedzis 6.1% un, visticamāk, tuvākajā laikā turpinās augt, jo arvien biežāk par darbavietu samazināšanu paziņo lielās kompānijas. Grūtāk pieejami kļuvuši aizņēmumi. "Savienotās Valstis nonākušas dziļā recesijā, un ir iespējams, ka brīdī, kad amatā stāsies nākamais prezidents, viss izskatīsies tikpat slikti vai pat vēl sliktāk nekā šodien," norāda Hārvarda Universitātes ekonomists Kenets Rogofs.

"Baraka Obamas antikrīzes pasākumi atveseļos ASV ekonomiku gada laikā," paziņojusi ASV prezidenta Baraka Obamas ekonomisko jautājumu padomnieku grupas vadītāja Kristena Romera (Christina Romer), ziņo RIA Novosti.

Prezidenta padomniece izteica pārliecību par to, ka antikrīzes pasākumi izdarīs savu darbu. "Mēs redzēsim, ka ASV ekonomika apgriezīsies pretējā virzienā un atkal sāks augt," uzsvēra K. Romera.

Savukārt ASV prezidents Baraks Obama intervijā telekompānijai CBS uzsvēra: "ASV pilsoņiem, uz kuru rēķina tiek glābtas bankas un finanšu iestādes, vajadzētu saprast, ka ASV ir jādara viss, lai finanšu iestādes strādātu normāli. Pretējā gadījumā gaidāmas lielas nepatikšanas."

B. Obama vairākas reizes atkārtoja, ka valstī ir tādas finanšu iestādes, kuras valsts ekonomikā spēlē ļoti lielu nozīmi. "Atļaut šīm iestādēm neizķepuroties, valstij varētu izmaksāt pārāk dārgi. Ja šīs finanšu iestādes sabruks vienā laikā, tad mēs varam gaidīt vēl lielāku recesiju," brīdināja B. Obama.

ASV prezidents Baraks Obama, tiekoties ar ārstiem, sacījis, ka spirālveida veselības aprūpes izmaksas varētu novest ASV ekonomiku pie bankrota, ziņo BBC.

BBC norāda, ka pašlaik ASV ārsti ir sadalījušies divās grupās - vieni atbalsta prezidenta ieceres, citi - ir pret tām.

Uzrunājot ārstus, B. Obama ASV salīdzinājis ar valsts auto nozari: «Liela daļa no tā, kas noveda General Motors un Chrysler nepatikšanās, bija to milzīgās izmaksas, nodrošinot veselības aprūpi saviem darbiniekiem - šīs izmaksas padarīja viņus mazāk pelnošus un mazāk konkurējošus ar citiem pasaules autoražotājiem. Ja mēs nereformēsim veselības aprūpes sistēmu, ASV «varētu aiziet pa General Motors iemīto taciņu» - maksājot vairāk, saņemot mazāk, līdz beidzot sabruktu.»

Jaunais ASV prezidents Baraks Obama apsolījis, ka ar stāšanos amatā tiks samazināti nodokļi vairumam strādājošo ģimenēm par tūkstoti dolāru, raksta rynok.biz.

Jau ziņots, ka B. Obama amata pienākumus sāks pildīt no 20. janvāra.

Pēc B. Obamas teiktā, tādējādi tikšot pildīts viens no priekšvēlēšanu solījumiem: par nodokļu sloga samazinājumu t.s. vidusslānim. Topošā prezidenta runā tāpat izskanēja informācija, ka ražošanas apjoms valstī nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējo 28 gadu laikā, kā rezultātā daudzi nespēj atmaksāt kredītus, t.s. hipotekāros. Obama uzskata, ka tikai izlēmīga rīcība krīzes pārvarēšanā var palīdzēt ASV noturēt līderpozīcijas pasaules ekonomikā.

Daži analītiķi un novērotāji paredz, ka pēc B. Obama atkal ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, valsts būs sadalījusies divās nometnēs. Atšķirīgs viedoklis par vēlēšanu rezultātiem ir arī vairākām ietekmīgāk personām, piemēram, bijusī amatpersona Džons Jū (John Yoo) pauda cerību, ka B. Obamas jaunais prezidentūras laiks būs «kas vairāk par dīvainām grimasēm, negantiem skatieniem un uzbrukumiem Romnija investīciju portfolio», magnāts un televīzijas seja Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis amerikāņus uzsākt revolūciju, savukārt medijos Washington Post un US News pausts neslēpts atbalsts par B. Obama uzvaru.

Neilgi pēc tam, kad tika paziņots, ka Baraks Obama ir atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, D. Tramps mikroblogošanas vietnē skaidri pauda savu viedokli, ievietojot Twitter ierakstus, kas jau nodēvēti par melodramatiskiem. Uzņēmējs nosodīja ASV «demokrātisko procesu», paziņoja, ka vēlēšanu komisijai ir drauds demokrātijai un tautai būtu jāsāk revolūcija. «Mūsu valsts tagad ir nonākusi nopietnās un vēl nebijušās briesmās... kā nekad agrāk,» pauda D. Tramps.

ASV prezidents Baraks Obama, kritizējot finanšu kompāniju prēmiju politiku, prezentēja plānu, ar kura palīdzību desmit gadu laikā ASV valdība plāno atgūt 117 miljardus USD, ziņo BBC.

«Mēs vēlamies atgūt savu naudu, un mēs to panāksim. Mana apņemšanās ir atgūt katru centu, kas pienākas ASV iedzīvotājiem it īpaši, redzot ziņojumus par apjomīgiem ienākumiem un nepieklājīgi lielajām prēmijām ko piešķir vairākās kompānijās, kurām par to pastāvēšanu ir jāpateicas ASV tautai,» preses konferencē uzsvēra ASV prezidents Baraks Obama.

B. Obamas prezentētais plāns paredz desmit gadu laikā no lielākajām finanšu kompānijām, arī ārvalstu bankām, kuras darbojās ASV, atgūt 117 miljardus USD (56.5 mljrd. LVL). Plāns vēl ir jāapstiprina ASV Kongresam.

Jāatzīmē, ka nodoklis būs jāmaksā kompānijām, kuru aktīvu vērtība pārsniedz 50 miljardus USD.

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Ar mērķi pārslēgt ASV ekonomikas lejupslīdes spirāles efektu reversā valsts prezidents Baraks Obama ir parakstījis rekordlielo 787 miljardus ASV dolāru vērto ekonomikas atbalsta plānu, ziņo Associated Press.

B. Obama arī gatavo papildus 50 miljardus ASV dolāru vērtu atbalstu, kas būs tēmēts tiem daudzajiem ASV iedzīvotājiem, kuri nespēj pildīt savas kredītsaistības un var zaudēt savus mājokļus.

Tikko parakstītais 787 miljardu ASV dolāru ekonomikas atbalsta plāns, kurš paredz ievērojamus nodokļu atvieglojumus valsts iedzīvotājiem, ir tēmēts uz to, lai samazinātu straujo štatu samazināšanu kompānijās, tādējādi glābjot miljoniem darba vietu. Lielākā daļa ASV algotā darbā strādājošo jau tuvākajā laikā savos algu izrakstos varēs redzēt, ka ir samazināti nodokļi, kas jāmaksā valstij.