ASV prezidents Baraks Obama otrdien, pirmo reizi uzrunājot Kongresu, paziņoja, ka Amerika no pašreizējās ekonomiskās krīzes izies stiprāka nekā jebkad iepriekš.

«Kaut arī mūsu ekonomika ir novājināta un mūsu ticība sev iedragāta, kaut arī mēs pārdzīvojam nenoteiktības laiku, gribu apsolīt visiem amerikāņiem, ka mēs atdzimsim un Savienotās Valstis kļūs spēcīgākas nekā iepriekš,» Obama teica runas sākumā. Pēc ekspertu domām, kuri klausījās prezidenta uzstāšanos valsts galveno ziņu kanālu studijās, «Obamas vēstījums bijis ambiciozākā no prezidentu runām ASV pēdējos gados».

Par jauno kreditēšanas fondu viņš skaidroja, ka tas ļaus cilvēkiem dabūt kredītus visdažādākajām dzīves vajadzībām. «Mēs veidojam jaunu kreditēšanas fondu, kas ir vēsturē vērienīgākais mēģinājums palīdzēt kredītu piešķiršanā auto iegādei, mācību apmaksai koledžā, kā arī nelieliem biznesa kredītiem pircējiem un mazajiem uzņēmējiem, kuri ļauj ekonomikai funkcionēt,» klāstīja Obama.

Jaunais ASV ekonomikas stimulēšanas plāns, kuru ar nepacietību gaidīja visa pasaule, ir nonācis īstenošanas stadijā, šodien raksta avīze Dienas bizness.

ASV prezidents Baraks Obama otrdien parakstīja likumprojektu par 787 mljrd. ASV dolāru piešķiršanu valsts ekonomikas stimulēšanai. Tādējādi tas ir ieguvis juridisku spēku un kļuvis par likumu. «Es neapgalvoju, ka šodien mēs atrisināsim visas mūsu ekonomikas problēmas un ka plāns iekļauj visu, kas mums jādara ekonomikas iekustināšanai. Taču šī diena ir ekonomiskās krīzes beigu sākums,» paziņoja prezidents pēc dokumenta parakstīšanas, piebilstot, ka plāna mērķis ir veicināt pieprasījumu no patērētāju un biznesa puses un dot «investīcijas, kas nepieciešamas ilgstošai ekonomikas augsmei».

Baltais nams paziņojis, ka nauda sāks ieplūst ekonomikā apmēram pēc mēneša.

ASV prezidents Baraks Obama noraidījis Ķīnas centrālās bankas ideju par jaunas rezerves valūtas ieviešanu, vēsta The Wall Street Journal.

B. Obama uzskata, ka starptautisko investoru acīs ASV joprojām saglabājusi varenākās ekonomikas un investīcijām labvēlīgas valsts statusu. Tādēļ jaunas starptautiskās valūtas izveidošanai nav pamata.

Viņš arī pasmīkņājis par spekulācijām, ka ASV dolārs piedzīvo uzticības krīzi. «Dolārs šobrīd ir pārsteidzoši spēcīgs,» paudis ASV prezidents.

Arī Eiropas Savienības monetāro lieto komisārs Hoakins Almunja Ķīnas centrālās bankas ideju noraidījis, paužot viedokli, ka ASV dolārs arī nākotnē saglabās pasaules nozīmes valūtas statusu.

«Ikviens piekrīt, ka USD ir galvenā pasaules rezervju valūta un tāda paliks ilgu laiku,» teicis eirokomisārs.

ASV iedzīvotāji ir veiksmīgi cīnījušies ar ekonomisko krīzi un, lai gan darāmā vēl ir daudz, valsts nākotne izskatās cerību pilna, savā pirmajā uzrunā pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā sacīja ASV prezidents Baraks Obama.

«Mums vēl ir daudz darāmā. Lai gan mūsu ceļojums ir bijis ilgs, mēs esam saņēmušies un cīnījušies, un savās sirdīs mēs zinām – labākais ASV vēl tikai sagaida,» sacīja B. Obama.

«Mūsu ekonomika atveseļojas. Desmitgadi ilgušais karš beidzas. Es nezinu vai esmu pelnījis jūsu balsis, bet es esmu jūsos klausījies un mācījies no jums,» sacīja B. Obama. Viņš norādīja, ka ASV vēlētāji izvēlējušies balsot par darbību, nevis par politiku, un viņš ir pilns cerību par ASV nākotni.

Tāpat B. Obama pateicās saviem vēlētājiem un norādīja, ka ASV dodas uz priekšu tikai pateicoties saviem iedzīvotājiem. Tomēr ASV vēl nepieciešams paveikt daudz darba. Uzrunājot savus atbalstītājus, B. Obama sacīja, ka gan demokrātiem, gan republikāņiem kopīgi būs jāpārvar nopietni izaicinājumi – budžeta deficīts, nodokļu un imigrācijas sistēmu reformas un atkarības no ārvalstu naftas pārtraukšana.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Baraks Obama pieņēmis demokrātu partijas nomināciju ASV prezidenta amatam, kura vēlēšanas notiks 6. novembrī. Demokrātu partijas konventā B. Obama norādīja, ka vēlētājiem izvēle būs ne tikai starp diviem kandidātiem, bet arī starp divām Amerikām.

B. Obama sacīja, ka ASV problēmas ir izveidojušās aizvadīto desmitgažu laikā un tās nav iespējams atrisināt vienā mirklī, vēsta Reuters. «Dažu nākamo gadu laikā Vašingtonā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi, kas skars darba tirgu, ekonomiku, nodokļus, budžeta deficītu, enerģētiku, izglītību, karu un mieru. Šie lēmumi atstās milzīgu ietekmi uz mūsu un mūs bērnu dzīvēm,» klāstīja B. Obama.

«Amerika, es nekad neesmu teicis, ka šis ceļojums būs viegls. Es to nesolu arī tagad. Jā, mūsu ceļš ir smags, bet tas ved uz labāku vietu. Jā, mūsu ceļš ir garš, bet to mēs ejam kopīgi,» sacīja B. Obama.

Šodien ASV jaunais prezidents Baraks Obama dos zvērestu un sāks pildīt valsts vadītāja pienākumus. Viņa inaugurācijas ceremonija solās būt grandiozākā un dārgākā valsts vēsturē, bet pēc tās amerikāņi sagaida no jaunā līdera pārmaiņas uz labo pusi, īpaši ekonomikā, raksta Dienas bizness.

Zelta ādere biznesam

Taču gaidāmā prezidenta inaugurācija nav tikai milzu izdevumi. Vašingtonas uzņēmējiem tā kļuvusi par īstu zelta āderi. Populārākie ir suvenīri ar Obamas attēlu. Krūzītes, T-krekli, mērces un cepumi, kā arī suvenīru dolāri ar jaunā prezidenta fotogrāfiju tiek ķertin izķerti. Dienas laikā suvenīru veikalu īpašnieki Vašingtonā dabū nedēļas ieņēmumus — līdz pieciem tūkstošiem dolāru. Pieprasījums aug, jo inaugurācijas dienā Vašingtonā tiek gaidīti ierodamies līdz pieciem miljoniem cilvēku no visas valsts.

Galvenā - ekonomika

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama), kurš iepriekš saņēmis gan politisko atbalstu, gan padomus no investīciju guru Vorena Bafeta (Warren Buffett), tagad var justies vēl tuvāks pasaules otram bagātākajam cilvēkam, vēsta Reuters.

Saskaņā ar viņu abu ģimenes kokiem B. Obama un V. Bafets izrādījušies attāli radinieki.

Ģenealogi no interneta vietnes ancestry.com atklājuši, ka šos divus vīrus saista 17.gadsimtā dzīvojis francūzis vārdā Marens Duvals (Mareen Duvall). Ģenealogi izpētījuši, ka M. Duvals emigrēja uz Mērilendu no Francijas 1650.gadā.

Tas, ka B. Obama un V. Bafets ir radinieki, atklājies nejauši. Tā pati ģenealogu komanda, kura pētīja B. Obamas ģimenes koku, pētījusi arī V. Bafeta radiniekus, kā rezultātā viņiem «acīs iekritis» vārds Duvals. Pētnieki nobrīnījušies un sākuši meklēt, vai starp šiem cilvēkiem ir kāda saistība.

E-paraksta jomā pārmet klientu atbalsta sniegšanas un informācijas pieejamības trūkumu. Uzņēmēju viedokļi par e-parakstu kardināli atšķiras. Daļa norāda uz pozitīvo pieredzi, bet citiem e-paraksta saņemšanas process licies sarežģīts, kas devis stimulu e-paraksta izmantošanu pārlikt uz vēlāku laiku – tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā šobrīd ir aptuveni 7 – 10 tūkstoši aktīvo e-paraksta lietotāju, DB norāda e-paraksta izsniedzēja Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Latvijā ir trīs e-paraksta risinājumi: e-paraksta viedkarte, virtuālais e-paraksts vai e-paraksts ID kartē.

Negatīva pieredze ar e-parakstu bijusi servisa audita kompānijas Dorus biznesa attīstības direktoram Gatim Ulinskim. Pēc viņa domām nav pietiekami daudz un saprotami izklāstīta visa nepieciešamā informācija. G. Ulinskis secinājis, ka e-parakstu var izmantot tikai galīgā nepieciešamības gadījumā.

ASV prezidents Baraks Obama, kritizējot finanšu kompāniju prēmiju politiku, prezentēja plānu, ar kura palīdzību desmit gadu laikā ASV valdība plāno atgūt 117 miljardus USD, ziņo BBC.

«Mēs vēlamies atgūt savu naudu, un mēs to panāksim. Mana apņemšanās ir atgūt katru centu, kas pienākas ASV iedzīvotājiem it īpaši, redzot ziņojumus par apjomīgiem ienākumiem un nepieklājīgi lielajām prēmijām ko piešķir vairākās kompānijās, kurām par to pastāvēšanu ir jāpateicas ASV tautai,» preses konferencē uzsvēra ASV prezidents Baraks Obama.

B. Obamas prezentētais plāns paredz desmit gadu laikā no lielākajām finanšu kompānijām, arī ārvalstu bankām, kuras darbojās ASV, atgūt 117 miljardus USD (56.5 mljrd. LVL). Plāns vēl ir jāapstiprina ASV Kongresam.

Jāatzīmē, ka nodoklis būs jāmaksā kompānijām, kuru aktīvu vērtība pārsniedz 50 miljardus USD.

ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) paziņoja, ka, neskatoties uz bezdarba līmeni ASV (jūnijs - 9.5%), viņš ir pārliecināts par ASV ekonomikas atlabšanu, ziņo The Washington Post.

«Kā jau es teicu brīdī, kad ienācu pa Baltā nama durvīm, bija nepieciešami vairāki gadi, lai nokļūtu šajā ķibelē, un būs nepieciešami vairāk nekā daži mēneši, lai situācija mainītos,» uzsvēra B. Obama.

«Es esmu pilnībā pārliecināts, ka mēs šajā grūtajā periodā kārtējo reizi varam pierādīt, ko šī nācija spēj sasniegt problēmu laikā. Es esmu pārliecināts, ka mēs ne tikai izkļūsim no šīs recesijas īstermiņā, bet arī sasniegsim ilgtermiņa augšupeju,» B. Obama pārliecinoši nobeidza savu uzrunu klātesošajiem.

Pirmais tumšādainais prezidents ASV vēsturē Baraks Obama apsteidzis pašu Jēzu Kristu popularitātes reitingā, vēstī foxnews.com, atsaucoties uz sabiedriskās domas pētījumu grupu Harris.

Ceturtajā un piektajā vietā ir bijušie ASV prezidenti Ronalds reigans un Džordžs Bušs, seko politiķi Ābrams Linkolns, Džons Makkeins, Džons Kenedijs, pilots Česlijs sallenbergers, kas nesen nosēdināja lidmašīnu uz Hudzonas upes, kā arī māte Terēze.

Aptaujā piedalījās 2634 amerikāņi. Tās rezultātus eksperti skaidro ar to, ka B. Obama iedvesis amerikāņiem un visai pasaulei cerību uz labākiem laikiem.

ASV vēlēšanas izmaksās vairāk nekā sešus miljardus ASV dolāru, kļūstot par dārgākajām valsts vēsturē, liecina jaunas aplēses. Izmaksas būs par 700 miljoniem dolāru lielākas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Jaunākās priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka abi prezidenta kandidāti - Baraks Obama un Mits Romnijs pašlaik atrodas «plecu pie pleca».

Organizācijas Center for Responsive Politics aprēķini liecina, ka prezidenta vēlēšanu organizēšanas izmaksas jau sasniegušas 2,6 miljardus ASV dolāru – no kuriem divus miljardus dolāru izdevuši prezidenta amatu kandidāti un partiju komitejas, bet dažādas atbalsta grupas iztērējušas 528 miljonus ASV dolārus un 142 miljonus – partiju konventu rīkotāji. Prognozējams, ka līdz vēlēšanām summa turpinās pieaugt.

Tikmēr izdevumi pirms gaidāmajām ASV Kongresa vēlēšanām varētu sasniegt 1,82 miljardus dolāru, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar 1,81 miljardu 2010. gadā.

Iepriekš ASV Augstākā tiesa atļāva atbalsta grupām no donoriem piesaistīt neierobežotu finansējumu, kas arī kalpojis par iemeslu vēlēšanu izmaksu pieaugumam. ASV prezidenta vēlēšanu kandidāti naudu piesaista ar privāto donoru palīdzību.

Amerikāņu lidmašīnu būvētājs Boeing ir jau četras reizes atlicis starta lidojumu jaunajai lidmašīnai Boeing 787 Dreamliner, bet otrdien (15. decembrī) veiksmīgi noritēja pirmais testa lidojums.

Četras stundas ieplānotais lidojums bija par stundu īsāks, kas, visticamāk, ir saistīts ar laika apstākļu pasliktināšanos. Boeing 787 Dreamliner pacelšanos vēroja aptuveni 25 000 cilvēku - Boeing darbinieki, žurnālisti, eksperti un ziņkārīgie.

Pirmais lidojums bija paredzēts jau šā gada vasarā, bet kompānija Boeing paziņoja par tā atlikšanu. Pirmā lidojuma kavēšanas bija saistīta ar to, ka testus neizturēja spārna stiprinājums pie fizelāžas.

Boeing civilās nodaļas direktors Skots Karsons (Scott Carlson) paziņoja, ka problēma nav liela un tā netraucētu veiksmīgi izpildīt pirmo testa lidojumu laicīgi, taču tika nolemts atrisināt problēmu pilnībā.

ASV prezidents Baraks Obama, tiekoties ar ārstiem, sacījis, ka spirālveida veselības aprūpes izmaksas varētu novest ASV ekonomiku pie bankrota, ziņo BBC.

BBC norāda, ka pašlaik ASV ārsti ir sadalījušies divās grupās - vieni atbalsta prezidenta ieceres, citi - ir pret tām.

Uzrunājot ārstus, B. Obama ASV salīdzinājis ar valsts auto nozari: «Liela daļa no tā, kas noveda General Motors un Chrysler nepatikšanās, bija to milzīgās izmaksas, nodrošinot veselības aprūpi saviem darbiniekiem - šīs izmaksas padarīja viņus mazāk pelnošus un mazāk konkurējošus ar citiem pasaules autoražotājiem. Ja mēs nereformēsim veselības aprūpes sistēmu, ASV «varētu aiziet pa General Motors iemīto taciņu» - maksājot vairāk, saņemot mazāk, līdz beidzot sabruktu.»

Līdz maija beigām Latvijas Pasts turpinās e-paraksta izsniegšanu, bet, sākot no 1.jūnija, to piedāvās Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar privāto partneri.

Lai arī iepriekš tika paredzēts, ka no 1.janvāra VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sāks izsniegt e-parakstu, tā pārņemšanas termiņš ir pagarināts līdz 31.maijam. Tā Db pastāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Sākotnējie noteiktie termiņi bija pārāk optimistiski. Pārņemšanas process parādīja, ka tehniski LVRTC varētu to darīt, bet atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam ir virkne prasību, kam ir jāatbilst, lai šādu pakalpojumu piedāvātu. «Mums ir jāpierāda, ka LVRTC atbilst šiem kritērijiem, tāpēc esam piesaistījuši auditoru, kam tas ir jāizvērtē. Lai pēc tam LVRTC varētu akreditēties Datu valsts inspekcijā un uzsākt e-paraksta izsniegšanas funkciju,» stāstīja L.Dripe, norādot, ka auditori uzsākto darbu pabeigs aptuveni aprīlī. Tāpat LVRTC konkursa kārtībā ir paredzējis piesaistīt privāto partneri e-paraksta attīstībai. «Mēs tuvāko nedēļu laikā plānojam izsludināt konkursu privātā partnera piesaistei. Tas nozīmētu, ka e-paraksta akreditējamās pamatfunkcijas - personāls, sertifikātu veidošana, tehnoloģiskie risinājumi paliks LVRTC. Mēs darbosimies pēc tādiem kā vairumtirdzniecības principiem. Piesaistītā privātā partnera galvenā kompetence būs pakalpojuma virzība - ieņēmumu ģenerēšana, mārketings, klientu apkalpošana, zvanu centri un citas funkcijas, kas pēc korporatīvās struktūras un organizācijas nav raksturīgs LVRTC,» klāstīja L.Dripe, atzīmējot, ka viņš uzskata, ka šādu funkciju neatdalīšana iepriekš ir bijis viens no galvenajiem mīnusiem Latvijas Pastā (LP), kāpēc pakalpojums, līdz šim nav bijis rentabls.

"Baraka Obamas antikrīzes pasākumi atveseļos ASV ekonomiku gada laikā," paziņojusi ASV prezidenta Baraka Obamas ekonomisko jautājumu padomnieku grupas vadītāja Kristena Romera (Christina Romer), ziņo RIA Novosti.

Prezidenta padomniece izteica pārliecību par to, ka antikrīzes pasākumi izdarīs savu darbu. "Mēs redzēsim, ka ASV ekonomika apgriezīsies pretējā virzienā un atkal sāks augt," uzsvēra K. Romera.

Savukārt ASV prezidents Baraks Obama intervijā telekompānijai CBS uzsvēra: "ASV pilsoņiem, uz kuru rēķina tiek glābtas bankas un finanšu iestādes, vajadzētu saprast, ka ASV ir jādara viss, lai finanšu iestādes strādātu normāli. Pretējā gadījumā gaidāmas lielas nepatikšanas."

B. Obama vairākas reizes atkārtoja, ka valstī ir tādas finanšu iestādes, kuras valsts ekonomikā spēlē ļoti lielu nozīmi. "Atļaut šīm iestādēm neizķepuroties, valstij varētu izmaksāt pārāk dārgi. Ja šīs finanšu iestādes sabruks vienā laikā, tad mēs varam gaidīt vēl lielāku recesiju," brīdināja B. Obama.

Jaunais ASV prezidents Baraks Obama apsolījis, ka ar stāšanos amatā tiks samazināti nodokļi vairumam strādājošo ģimenēm par tūkstoti dolāru, raksta rynok.biz.

Jau ziņots, ka B. Obama amata pienākumus sāks pildīt no 20. janvāra.

Pēc B. Obamas teiktā, tādējādi tikšot pildīts viens no priekšvēlēšanu solījumiem: par nodokļu sloga samazinājumu t.s. vidusslānim. Topošā prezidenta runā tāpat izskanēja informācija, ka ražošanas apjoms valstī nokrities līdz zemākajam līmenim pēdējo 28 gadu laikā, kā rezultātā daudzi nespēj atmaksāt kredītus, t.s. hipotekāros. Obama uzskata, ka tikai izlēmīga rīcība krīzes pārvarēšanā var palīdzēt ASV noturēt līderpozīcijas pasaules ekonomikā.

Investoru satraukumam pieaugot, arī šodien aktīvi tika pirkti dolāri, kas ļāva ASV valūtas vērtībai pieaugt pret lielu daļu pasaules valūtu.

Galvenie iemesli pesimismam pašreiz ir Eiropas banku iespējamā ievainojamība Austrumeiropas ekonomiku brukšanas dēļ un izteikti vājie Japānas IKP rādītāji (2008. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, Japānas ekonomikas izaugsme samazinājusies par 12.7 %). Tirgus dalībnieki baidās, ka globālās ekonomikas atveseļošanās nebūs tik drīza... Arī šodienas ekonomikas dati neko labu nerāda, rūpnieciskā ražošana ASV janvārī sarukusi par 1.8 %. Samazinājies arī jaunu māju būvniecības skaits ASV.

Nelielu devu optimisma tirgū gan noturēja tas, ka vakar vakarā ASV prezidents Baraks Obama parakstījis 787 miljardu ASV dolāru vērto ekonomikas atbalsta plānu. Obama šodien papildus paziņoja, ka plāns, lai cīnītos tieši konkrēti ar ASV mājokļu tirgus krīzi būs 275 miljardus dolāru vērts. Obama cer palīdzēt vismaz 9 miljoniem ASV ģimeņu, kas paņēmušas vairāk kredītu nekā varēja atļauties.

Daži analītiķi un novērotāji paredz, ka pēc B. Obama atkal ievēlēšanas ASV prezidenta amatā, valsts būs sadalījusies divās nometnēs. Atšķirīgs viedoklis par vēlēšanu rezultātiem ir arī vairākām ietekmīgāk personām, piemēram, bijusī amatpersona Džons Jū (John Yoo) pauda cerību, ka B. Obamas jaunais prezidentūras laiks būs «kas vairāk par dīvainām grimasēm, negantiem skatieniem un uzbrukumiem Romnija investīciju portfolio», magnāts un televīzijas seja Donalds Tramps (Donald Trump) aicinājis amerikāņus uzsākt revolūciju, savukārt medijos Washington Post un US News pausts neslēpts atbalsts par B. Obama uzvaru.

Neilgi pēc tam, kad tika paziņots, ka Baraks Obama ir atkārtoti ievēlēts prezidenta amatā, D. Tramps mikroblogošanas vietnē skaidri pauda savu viedokli, ievietojot Twitter ierakstus, kas jau nodēvēti par melodramatiskiem. Uzņēmējs nosodīja ASV «demokrātisko procesu», paziņoja, ka vēlēšanu komisijai ir drauds demokrātijai un tautai būtu jāsāk revolūcija. «Mūsu valsts tagad ir nonākusi nopietnās un vēl nebijušās briesmās... kā nekad agrāk,» pauda D. Tramps.

Jaunais ASV prezidents Baraks Obama neredzēti asi reaģējis uz izskanējušo informāciju par milzīgajām prēmijām, ko sev izmaksājuši dažādi ASV banku vadītāji un top menedžeri.

ASV mēdijos parādījusies informācija, ka 2008. gadā banku vadītāji un topmenedžeri, kas vistiešākajā veidā ir atbildīgi par banku un finanšu sistēmas sabrukšanu, sev piemaksās un bonusos ir iztērējuši 20 miljardus ASV dolāru. Speciālisti ir aprēķinājuši, ka vidēji uz vienu topmenedžeri bonusos un piemaksās ir iztērēti 122 tūkstoši ASV dolāru, kas ir vienas no lielākajām piemaksām ASV korporatīvajā vēsturē.

Tas izraisījis B. Obamas nesaudzīgu kritiku, jo šobrīd praktiski visas AV bankas ir spējīgs dzīvot un pastāvēt tikai pateicoties ASV valdības palīdzības programmai 700 miljardu ASV dolāru apmērā. 2008. gadā ASV bankas zaudēja miljardiem dolāru, vairākas bankas bankrotēja, bet vēl citas no sabrukuma izglāba ASV valdība.