Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Lietā saistībā ar pārtikas ražotāju grupas NP Foods un citu ar to saistīto uzņēmumu un privātpersonu kontu apķīlāšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma izbeigt tiesvedību pilnībā pret 25 no 29 uzņēmumiem, aģentūrai BNS pastāstīja NP Foods pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Sintija Radionova.

«Joprojām tiesvedība saglabāsies Daumantam Vītolam, Solvitai Pētersonei, Ivo Lukam-Indānam un uzņēmumam NPBC,» viņa paskaidroja.

Tāpat Radionova pastāstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pārsūtīs Rīgas apgabaltiesai lietas materiālus, lai tā jau tuvākajā laikā sāktu skatīt Luka-Indāna, Vītola, Pētersones un NPBC blakus sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 28.janvāra lēmumu.

«Nevis šie 25 (atbildētāji), kuros ietilpst Laima, Gutta un tā tālāk, bet šie nosauktie četri lūdza atkārtoti atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstāja spēkā prasības nodrošinājumu (..). » teica Radionova.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

«Orkla Foods Latvija» šogad ražošanā investē 755 tūkstošus eiro, informē «Orkla Foods Latvija» sabiedrisko attiecību konsultants Andris Zeļenkovs.

2018. gada gaitā 755 tūkstošu eiro vērti ieguldījumi ir saistīti ar «Orkla Foods Latvija» ražotnes (Babītes novada Spilvē) specializāciju - kļūšanu par «Orkla» grupas mērču un majonēžu ražošanas centru, kas ar šiem produktiem apgādā plašāku reģionu - Somiju, Dāniju, Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Latviju un citus tirgus.

Investīciju programmas ietvaros ir paredzēta ražošanas iekārtu modernizācija, ražošanas infrastruktūras uzlabojumi un energoresursu patēriņa efektīvāka pielietojuma nodrošināšana.

«Mūsu ražotne Babītes novada Spilvē ir izvēlēta un kļuvusi par «Orkla» grupas izcilības centru mērču un majonēžu produktu grupās. Tas ne tikai nozīmē to, ka «Orkla Foods Latvija» ražo daudz lielākus šo produktu apjomus eksporta tirgiem dažādās Eiropas valstīs, bet arī - nepieciešamību attīstīt ražošanu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. 2018. gada lielākie investīciju projekti ir saistīti ar roku darba samazināšanu ražošanā, kā arī ar ražošanas līniju darba modernizāciju. Šogad ir plānoti arī vairāki projekti ražošanas infrastruktūras uzlabošanai, kas saistīti ar ventilācijas, ūdens apgādes un kondensāta sistēmu funkcionalitātes uzlabojumiem,» informē «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors Raitis Avots.

22% no SIA Orkla Foods Latvija 2016. gada apgrozījuma ir uzņēmuma produkcijas pārdošanas apjomi eksporta tirgos, bet 78% – produkcijas noiets Latvijā. 2016. gadā Orkla Foods Latvija ražošanā investēja 1 milj. eiro, bet nodokļos 2016. gadā samaksāja 5,3 milj. eiro.

Uzņēmums ar nosaukumu Orkla Foods Latvija strādā kopš 2015. gada decembra, kad tika pabeigta Orkla grupai piederošo kompāniju SIA Spilva un AS Gutta apvienošana vienā uzņēmumā.

«Uzņēmums Orkla Foods Latvija 2016. gadā strādāja ar izaugsmi. Īpaši tas sakāms par kečupu, majonēžu un dresingu (salātu mērču) kategorijām, kurās joprojām ir vērojama būtiska izaugsme. Šajās kategorijās aizvadītā gada laikā uzņēmums ir radījis un laidis tirgū vairākus jaunus produktus,» informē Lolita Bemhena, Orkla Foods Latvija vadītāja.

SIA Orkla Foods Latvija 2016. gada finanšu rādītāji ar 2015. gadu ir salīdzināmi ļoti nosacīti, jo lielāko daļu 2015. gada SIA Spilva un AS Gutta strādāja kā atsevišķi uzņēmumi, un tikai 2015. gada decembrī bija pabeigta to apvienošana.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Uzņēmuma «Trikātas piens», kas atjaunojis siera ražošanu vēsturiskajā Trikātas pienotavā, īpašnieki Kaspars un Rolands Putniņi kopā ar AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāju Ēvaldu Putniņu un kādu Somijas privātpersonu ir reģistrējuši jaunu SIA «Fruitis Foods», liecina informācija «Firmas.lv».

«Fruitis Foods» Komercreģistrā ir ierakstīta ceturtdien. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro.

«Fruitis Foods» lielākais īpašnieks ir Somijas pilsonis Jari Peteri Hemelainens (50%), kurš ir arī kompānijas valdes loceklis. Savukārt «Limbažu siers» valdes priekšsēdētājam Ēvaldam Putniņam, kurš arī ir «Fruitis Foods» valdes loceklis, pieder 16,71% jaundibinātās kompānijas kapitāldaļu. «Trikātas piens» īpašniekiem Kasparam un Rolandam Putniņiem katram pieder 16,64% «Fruitis Foods» kapitāldaļu.

Uzņēmuma «Fruitis Foods» juridiskā adrese «Baltā Māja», Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads ir tāda pati, kāda bija kādreizējās vēsturiskās Trikātas pienotavas īpašniekam «Trikātas siers».

Saldumu un uzkodu ražotāja NP Foods eksporta pārstāvji piedalās vienā no lielākajām augstākās kvalitātes (specialty) pārtikas un dzērienu izstādēm Ziemeļamerikā FANCY FOOD SHOW 2015, kas pašlaik norisinās Ņujorkā, ASV. FANCY FOOD SHOW izstādē tiek prezentēti vairāk nekā 180 tūkstoši produktu saldumu un uzkodu, siera, kafijas, garšvielu un citu produktu kategorijās no vairāk nekā 50 pasaules valstīm, tajā skaitā Latvijas, informē uzņēmums.

NP Foods uzņēmuma pārstāvji šajā izstādē prezentē speciāli ASV tirgum izstrādātos Laima saldumus – Moments by Laima, Desserts by Laima un Laima Asorti ar pilsētu un valstu skatiem.

«Šajā izstādē piedalāmies pirmo reizi. Jau izstādes pirmajā dienā esam tikušies un pārsprieduši sadarbību ar potenciāliem jauniem klientiem no ASV, Kanādas un arī Japānas, kas izrāda interesi par Laima produkciju. Dalību šajā izstādē jau varam vērtēt kā veiksmīgu, jo esam panākuši nepieciešamos rezultātus, lai nostiprinātu savas pozīcijas ASV tirgū, kā arī noprezentētu Laima stāstu, produktu kvalitāti un garšu variācijas citu, mums vēl neatklātu valstu interesentiem,» skaidro Dana Erciņa – Užāne, NP Foods Komunikācijas direktore.

Grupas uzņēmums SIA FF Foods, kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus Lango un Iļģuciema maiznīca konditoreja, šodien pieņēmis lēmumu apturēt ražotņu darbību, līdz ar to ar 1.februāri FF Foods pārtrauc visas uzņēmumu grupā ražotās produkcijas piegādi visiem klientiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma vadītājs Andrejs Fraimanis.

«Ekonomiskās situācijas ietekmē sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm. Otrkārt, situāciju pasliktināja bankas pieņemtais lēmums pārdot uzņēmumu aktīvus citai personai, par to pat neinformējot uzņēmumu, kā rezultātā nodarīti būtiski zaudējumi. Un, treškārt, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtais lēmums veikt laikā nenomaksāto nodokļu piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, atsakoties piekrist risinājumu piedāvājumiem, kas tika izteikti no uzņēmuma puses,» sacīja Fraimanis.

Viņš arī norādīja, ka, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu, VID turpinājis uzņēmuma naudas līdzekļu ieturēšanu no uzņēmuma kontiem.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražošanas attīstībā 2016. gadā tiek investēti 1,17 miljoni eiro. Nozīmīgākā ieguldījumu daļa saistīta ar Orkla Foods Latvija specializēšanos – mērču un majonēžu ražošanu Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgiem. Lai uzstādītu visas nepieciešamās ražošanas iekārtas, tiek rekonstruētas Orkla Foods Latvija ražotnes telpas Babītes novadā.

Ražošanas telpu rekonstrukcijas un iekārtu uzstādīšanas laikā uzņēmuma ražošana netiek pārtraukta, biznesa portāls db.lv noskaidroja uzņēmumā. Orkla Foods Latvija ražotnē ir dažādas, atdalītas telpas ar kopējo platību 4500 kvadrātmetri. Tas atļauj koncentrēties ražošanas darbiem, kurus tiešā veidā neietekmē jaunu līniju uzstādīšana un telpu pārkārtošana.

Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novadā tiek uzstādītas papildu iekārtas dresingu (salātu mērču) un majonēžu ražošanai, kā arī specializētas līnijas šo produktu pildīšanai plastmasas pudelēs un tūbās. Lai būtu iespējams izvietot visas nepieciešamās iekārtas, uzņēmuma ražošanas telpas tiek rekonstruētas un pārkārtotas. Šo iekārtu iegādes, uzstādīšanas un ražošanas rekonstrukcijas izmaksas veido summu 783 000 eiro apjomā.

Kādreizējais pārtikas uzņēmumu vadības un loģistikas pakalpojumu uzņēmuma NP Foods zīmolu vadītājs uzņēmējs Guntars Kukuls nopircis mineralizētā ūdens zīmolu Amrita un pievērsies šā zīmola preču tirgošanai, izveidojot SIA Amber Coast Union un kā galvenos mērķa tirgus definējot Āziju un Krieviju.

Kā aģentūrai LETA sacīja Kukuls, Amrita tiek pozicionēta kā mineralizēts ūdens, kas aizkavē novecošanās procesus. Produktu pirms diviem gadiem izstrādāja Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts. Savukārt to tirgoja NP Foods sastāvā esošā Gutta, taču pēc tam, kad kompāniju iegādājusies norvēģu Orkla, zīmols uzņēmumam vairs nebija aktuāls.

«Tādēļ, saskatot zīmola potenciālu, to iegādājos no institūta, kam zīmols oficiāli piederēja,» sacīja Kukuls, gan neminot darījuma summu.

«Dzeramā ūdens kategorija pasaulē ir viena no straujāk augošajām - pircēji kopumā samaksā par ūdeni ap 170 miljardiem dolāru gadā, segments aug par 3-4% gadā. Katrs ražotājs uzrunā ar savu zīmolu un produktu vērtību kopumu, skaidrojot, ka ūdens nāk, piemēram, no kalnu ledājiem, avotiem utt. Mēs savu zīmolu pozicionējam kā augstākās kvalitātes ūdeni, kam ideālās proporcijās pievienoti veselībai un jaunības uzturēšanai nepieciešamie mikroelementi,» sacīja Kukuls.

Patlaban vērojama potenciālo pircēju interese par Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta ūdens ražotni Valdlaučos, tomēr par konkrētu pircēju vēl pāragri runāt, atzina Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums patlaban neatklās ieinteresētās puses, kā arī nevar prognozēt darījuma beigu datumu.

«Par pārdošanas procesu informācija būs pieejama, kad tiks noslēgta vienošanās,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Ražotne atrodas Rāmavā, Valdlaučos, tās platība ir 3445 kvadrātmetri, savukārt kopējā teritorija aizņem 18 051 kvadrātmetru.

Gutta Valdlaučos ražo 13 veidu sulas, sulu dzērienus un nektārus, kā arī zīmola Everest gāzētu un negāzētu ūdeni, kas tiek iegūts ražotnē no 128 metru dziļiem urbumiem.

Līdzās Everest ražošanai Gutta ražotnē tiek fasēts arī Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma SIA Aqua Riga Zaķumuižas urbumā iegūtais un uz ražotni transportētais ūdens.

Noslēdzies NP Foods un tam piederošo uzņēmumu Laima, Staburadze, Staburadzes Konditoreja, Gutta, Saldumu tirdzniecība, NP Logistics un Margiris iegādes darījums, informē NP Foods pārstāvji.

Vienošanās ar Nordic Partners Food Limited par grupas uzņēmumu 100% kapitāldaļu iegādi tika noslēgta 2014.gada 26.augustā. Šā gada februārī tika saņemtas uzņēmumu apvienošanās atļaujas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Konkurences padomēm, kā rezultātā 11.martā darījums tika pilnībā pabeigts.

«Laima un citu spēcīgu vietējo zīmolu iegāde viennozīmīgi ļaus palielināt Orkla grupas biznesa apjomu Baltijas reģionā,» atklāj Orkla Confectionery & Snacks izpilddirektors Kristers Abergs.

Pievienojoties Orkla grupai saldumu fabrika Laima, kā arī vietējie zīmoli Selga, Staburadze, Gutta, Everest, Fresh, Pedro, Mammas un Old Town Bakery, ļaus palielināt Orkla grupas tirgus pozīcijas cepumu, toršu, sulu, ūdens un gatavo maltīšu tirgū Baltijas valstīs.

Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novada Spilvē ražoto dresingu (salātu mērču) pārdošanas apjomi 2016. gada septiņos mēnešos (janvāris – jūlijs) pieauguši par 21,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu posmu, ziņo uzņēmums.

Lielākais dresingu pārdošanas apjoma pieaugums (+38,7%) novērojams eksporta tirgos; Latvijā salātu mērču pārdošana pieaugusi par 8%.

«Tik ievērojams dresingu pārdošanas pieaugums eksporta tirgos ir bijis iespējams, pateicoties šīs kategorijas produktu eksporta uzsākšanai uz Dāniju šā gada pirmajā pusē. Dāņu tirgum tiek piegādāti četru veidu Premium dresingi – Mango, Pesto, Itāļu un Balzamiko. Tie visi ir Latvijā radīti un ražoti, kā arī Latvijas tirgū pieejami produkti,» informē Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Latvijā un daļā eksporta tirgu uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražotās salātu mērces pazīstamas ar zīmolu Spilva. Savukārt Dānijai dresingi tiek ražoti un šīs valsts veikalu plauktos pieejami kā dāņu tirgū labi pazīstama zīmola Beauvais produkcija.

Pieņemot lēmumu par reorganizāciju, pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu kompānija NP Foods ar šodienu, 25.septembri, sākusi meitasuzņēmumu AS Gutta un SIA Spilva reorganizāciju, liecina oficiālais paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Tajā norādīts, ka reorganizācija tiks veikta kā pievienošana un tās rezultātā Gutta (pievienojamā sabiedrība) tiks pievienota SIA Spilva (iegūstošā sabiedrība).

Abu uzņēmumu kreditori tiek uzaicināti savas prasības pieteikt viena mēneša laikā no šī paziņojuma publicēšanas Latvijas Vēstnesī, savu prasību un to pamatojošos dokumentus iesniedzot zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš Ellex, Rīgā, K.Valdemāra ielā 62.

Kā norādīja NP Foods pārstāve Dana Erciņa-Užāne, reorganizācijas mērķis ir uzlabot grupas darbību, panākot uzlabojumus, īpaši loģistikas, pārvaldības un mārketinga jomās, vienlaikus saglabājot zīmolus, darbvietas un ražošanu. Reorganizācijas rezultātā tiks paaugstināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļaus labāk attīstīt produktus, vairāk investēt darbinieku izaugsmē, kā arī kopumā uzlabot abu uzņēmumu tirgus pozīcijas.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika, kuru atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Aiz igauņiem un lietuviešiem

Pasaules lielākā saliekamo koka ēku eksportētāja 2023. gadā bija Igaunija, kura eksportēja mēbeles par 390 miljoniem eiro. Igaunijas daļa globālajā saliekamo koka ēku tirgū 2023. gadā bija 20,9%. Otrajā vietā ar 169 miljoniem eiro (9,0% no kopējā pasaules eksporta) bija Lietuva, bet trešajā vietā ar 146 miljoniem eiro (7,8% no kopējā pasaules eksporta) bija Polija. Pasaules saliekamo koka ēku eksportētāju augšgalā 2023. gadā bija arī Kanāda (7,1% no kopējā pasaules eksporta), Vācija (5,3% no kopējā pasaules eksporta), Beļģija (4,6% no kopējā pasaules eksporta) un Čehija (4,6% no kopējā pasaules eksporta). Latvijas ienākumi no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā bija 70,8 miljoni eiro (3,8% no kopējā pasaules eksporta), un tas nodrošināja Latvijai astoto vietu pasaulē. Pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta 2023. gadā Latvija apsteidza Austriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Zviedriju (3,5% no kopējā pasaules eksporta), Ķīnu (3,4% no kopējā pasaules eksporta), Nīderlandi (3,2% no kopējā pasaules eksporta) un Somiju (3,1% no kopējā pasaules eksporta).

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

AS “Putnu fabrika Ķekava” ir pabeigusi reorganizācijas procesu, kura rezultātā uzņēmumam tika pievienoti SIA “Lielzeltiņi” (zīmols “Bauska”), SIA “Broileks” un SIA “Cerova”, kļūstot par vienu uzņēmumu – AS “Ķekava Foods”.

Reorganizācijas rezultātā visi produktu zīmoli tiek saglabāti, uzņēmumam ir palielināts pamatkapitāls un iecelta jauna valde.

Latvijā uzņēmuma produktus arī turpmāk varēs atrast ar jau iecienītajiem zīmoliem “Ķekava” un “Bauska”, tāpat ir saglabāts arī eksporta zīmols “Top Choice Poultry” un īpaši Somijas un Zviedrijas mazumtirdzniecības tīkliem veidotais zīmols “Grannfågel”.

“Uzņēmumu apvienošanas galvenais mērķis ir celt mūsu efektivitāti un konkurētspēju ārvalstu tirgos, tādēļ uzņēmumam izvēlēts ārvalstu partneriem saprotams nosaukums “Ķekava Foods”. Taču šīs pārmaiņas nemaina mūsu pamatvērtības. Tas ir apliecinājums mūsu apņēmībai turpināt attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un augstākās kvalitātes svaigās gaļas produktus, kuru kvalitāti apliecina zīme “Audzēts bez antibiotikām” un ko atzinīgi novērtē kā Latvijas, tā ārvalstu pircēji,” stāsta “Ķekava Foods” valdes priekšsēdētājs Andrius Pranckevičius.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rolands Gulbis, SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs. NP Foods ir vadības un attīstības uzņēmums, kas Latvijas un Baltijas līmenī nodrošina administratīvās, pārdošanas un mārketinga funkcijas vairāku uzņēmumu grupai. Starp NP Foods uzņēmumiem Latvijā ir AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta un SIA Staburadzes konditoreja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk radīt. Bērnībā vēlējos kļūt ar auto dizaineri – radīt automašīnu modeļus. Taču dzīvē viss plūst un mainās, man tika dota iespēja strādāt pārtikas nozarē un radīt pārtikas produktus ar pievienoto vērtību.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Stiprinot savas pozīcijas Latvijas tirgū, nolemts apvienot «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» un «Orkla Foods Latvija», izveidojot vienotu plaša patēriņa zīmolu preču organizāciju «Orkla Latvija,» informē uzņēmumā. Vienlaikus uzņēmums informē, ka darbu tajā atstās ilggadējā vadītāja, «Orkla Foods Latvija» valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Uzņēmumi kā apvienota «Orkla Latvija» organizācija sāks strādāt šī gada otrajā pusē. Par jaunās organizācijas «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētāju apstiprināts līdzšinējais «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons. Jaunā vadības komanda darbu sāks 29. martā.

«Apvienojot abus uzņēmumus, mēs radām spēcīgu platformu nākotnes izaugsmei. Mēs kļūsim par līderi plaša patēriņa zīmolu preču segmentā Latvijā ar daudzveidīgu sortimentu, radot arvien jaunus, inovatīvus un augstākās kvalitātes produktus. Apvienošana mums sniegs iespēju strādāt efektīvāk kā vienotai komandai, vienlaikus nodrošinot pamatu straujākai izaugsmei un veicinot sinerģijas,» stāsta T.Didrihsons.

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

Plānojot uzņēmuma Orkla Foods Latvija turpmāko biznesa stratēģiju un attīstību, pieņemts lēmums nepārdot dzērienu ražotni Valdlaučos. Orkla Foods Latvija Valdlaučos turpinās ražot zīmola Everest dzeramo ūdeni un Rīgas kvasa dzērienu.

«Pēc tam, kad pavasarī Orkla Foods Latvija informēja par plāniem pārdot ražotni Ķekavas novada Valdlaučos, esam saņēmuši vairākus piedāvājumus, galvenokārt – no Latvijā dzērienus ražojošiem uzņēmumiem. Taču ir pieņemts lēmums dzērienu rūpnīcu nepārdot, un līdz iespējamā darījuma finansiālās puses apspriešanai nemaz neesam nonākuši,» skaidroja Dana Erciņa-Užāne, Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražojumu eksporta tirgi ir ASV, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Kanāda, Krievija, Lielbritānija, Lietuva, Norvēģija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Ukraina, Vācija.

Uzņēmums ar nosaukumu Orkla Foods Latvija strādā kopš 2015. gada decembra, kad tika pabeigta Orkla grupai piederošo kompāniju SIA Spilva un AS Gutta apvienošana vienā uzņēmumā.