Ja Augstākā tiesa atstās spēkā apelācijas instances nolēmumu, tad 100 piespiedu darba stundas apsūdzētajam Latvijas Universitātes (LU) pētniekam Ilmāram Poikānam, iespējams, būs jāpavada pie datora vai jāveic citi pienākumi, kas saistīti ar informācijas tehnoloģijām.
Rīgas apgabaltiesa šodien LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku Poikānu tomēr atzina par vainīgu krimināllietā par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) un sodīja ar 100 stundām piespiedu darba. Spriedumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā, un Poikāns to arī plāno darīt.
Piespiedu daba izpildi organizē un uzrauga Valsts probācijas dienests. Dienesta sabiedrisko attiecību vadītājs Imants Mozers aģentūrai LETA konkrēto spriedumu nekomentēja, taču paskaidroja, ka, uzsākot soda izpildi, tiek noskaidrotas notiesātās personas prasmes un iemaņas, kā arī veselības stāvoklis, ja tas var ietekmēt piespiedu darba izpildi. Piespiedu darbu persona izcieš no mācībām vai pamatdarba brīvajā laikā.
Pēc tam dienests attiecīgajā teritorijā izraugās piemērotāko darba devēju, ņemot vērā dienestā iesniegtos prioritāri veicamos darbus, un notiesātajam tiek izveidots darba grafiks. Kādi darbi cilvēkam jāveic, ir atkarīgs no attiecīgā darbadevēja, ar ko dienestam noslēgti līgumi, un notiesātā prasmēm un iemaņām. «Iespējams, daļai sabiedrības ir maldīgs priekšstats par to, ka probācijas klienti nodarbojas tikai ar teritorijas uzkopšanas darbiem. Reālajā dzīvē notiesātie, kuriem ir atbilstošas prasmes un izglītība, piemēram, ir veikuši gan mākslas darbu arhivēšanu, telpu remontu, teātra dekorāciju izgatavošanu, sagatavojuši atzinumu par baznīcas būves stāvokli, pasnieguši mūzikas nodarbības, bet informācijas tehnoloģiju speciālisti salabojuši datorus,» uzsvēra Mozers.
LETA jau ziņoja, ka apgabaltiesa izskatīja prokuratūras protestu par pirmās instances spriedumu, ar kuru Poikāns jeb Neo tika attaisnots. Pirmās instances tiesas spriedumu noprotestēja prokurore, kā arī apelācijas sūdzību iesniedza ABLV bankas pārstāvji. VID pirmās instances tiesas spriedumu nepārsūdzēja.
Poikānam apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 200.panta 2.daļas - par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 145.panta 1.daļas - par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.
No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.
Izmeklēšanā esot konstatēts, ka Poikāns neatļauti ieguva savā neierobežotā lietošanā 250 VID EDS elektroniskos dokumentus, pārkāpjot Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersanta tiesības uz komercnoslēpumu. Dokumenti saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju - ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus.
Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm.
Pēc prokuratūras domām, iegūtos dokumentus Poikāns lejupielādēja, izmantojot savā īpašumā esošo portatīvo datoru, savukārt vēlāk tos glabāja un pētīja no savā īpašumā esoša ārējā cietā diska, ko kratīšanā izņēma policija.