Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, AS Ceļuprojekts uzsācis iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrādi perspektīvajam jaunajam Tallinas šosejas (A1) posmam no Vangažiem līdz Skultei, informē LVC.

Uzņēmums tiesības veikt šos darbus ieguvis atklātā konkursa rezultātā, to izmaksas ir 110 594 eiro (ar PVN).

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai tranzīta satiksmei nebūtu jābrauc cauri Baltezeram un Ādažiem, kur ir ne tikai vēsturiskā dzīvojamā apbūve, bet arī pēdējos 10-20 gados attīstītie ciemati, kā arī ražotnes.

Esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo 10 gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaicīgi pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie melnie punkti. Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki, norāda LVC.

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

Melnās piektdienas iepirkšanās trakums visvairāk redzams ASV, bet arvien jūtamāks tas kļūst arī Eiropā un Latvijā

«Strādājot ASV tirgū, Melnā piektdiena ir ļoti nozīmīga, šim periodam mēs gatavojamies visu gadu. Pērn Melnā piektdiena ASV radīja 6,59 miljardus dolāru un arī t.s. Kiberpirmdiena – 6,59 miljardus dolāru. Paredzams, ka šogad klienti ASV iztērēs vēl par 10 līdz 15% vairāk nekā pērn un tiks sasniegti atkal jauni rekordi,» saka Raitis Puriņš, Printful mārketinga vadītājs. Kiberpirmdiena ASV tirgū jau ir kļuvusi nozīmīgāka par Melno piektdienu, un iepirkšanās notiek visu nedēļu, ne tikai vienā vai otrā dienā. Eiropā skaitļi nav tik lieli, taču turpina augt, un eiropieši iepērkas arvien vairāk. To veicina arī Amazon un citu lielo zīmolu popularitāte. Printful paredz, ka gan Melnajā piektdienā, gan Kiberpirmdienā saņems aptuveni divas reizes vairāk pasūtījumu nekā dienu iepriekš.

ASV 20 gadu veiksmīgākā akcija saistīta ar enerģijas dzērienu ražošanu

Ilgākā termiņā vienas no pašām labākajām ieguldījumu iespējām sagādā akciju tirgus. Vēsture rāda, ka šie vērtspapīri ir tendēti uz cenu izaugsmi, un turklāt likviditāte lielākajos šajos tirgos ir ievērojama. Tas nozīmē, ka pirkt un pārdot vērtspapīrus var gandrīz katru dienu bez būtiskas to cenas ietekmēšanas.

Var arī atskatīties uz to, kuru lielo kompāniju akcijām iepriekšējo 20 gadu laikā klājies vislabāk. Pirmie prātā nāk pašreizējie tehnoloģiju milži, un patiesībā daudz melots arī nebūtu, ja teiktu, ka tieši to vērtspapīri pēdējos gados ir bijis simbols cenu palielināšanās stāstam. Piemēram, Amazon.com akcijas cena kopš šīs tūkstošgades sākuma ir palēkusies par 2,3 tūkst. procentiem (faktiski par visu šo pieaugumu atbildīgi ir tieši 10 iepriekšējie gadi). Savukārt Apple akcija kopš 2000. gada palēkusies vēl straujāk – par 5,3 tūkst. procentiem.

Pasaulē populārākā sociālā tīkla Facebook akcija kopš novembra sākuma ir sarukusi jau gandrīz par 12%. Šādu akciju cenu samazināšanos eksperti pamato ar vairākiem iemesliem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kompānija atvainojusies, ka divus gadus pārspīlējusi patieso dažādu lietotāju video skatīšanas skaitu un ilgumu (dažos gadījumos pat par 60% līdz 80%). Turklāt pārspīlēti, iespējams, esot arī citi Facebook mērījumi. Jāteic gan, ka lielākā negatīvā ietekme uz akcijas cenas samazināšanos droši vien bijusi Facebook novembra sākuma paziņojumiem, ka nākotnē uzņēmuma ieņēmumi, visticamāk, augs lēnāk. Neskatoties uz to, Facebook akcija šogad saviem investoriem joprojām ir sniegusi visai labu atdevi – tās cena kopš gada sākuma ir palielinājusies par 10,3%.

Visu rakstu Facebook akcija sagurusi lasiet 6. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Microsoft ceļš atpakaļ uz pasaules vērtīgākā uzņēmuma troni.

Lielākā investoru skepse pēdējā laikā saistījusies ar līdzšinējiem akciju cenu pieauguma līderiem. Šāda situācija nozīmējusi, ka no pasaules vērtīgākā uzņēmuma statusa uz brīdi bijis jāatvadās Apple. Vēl nesen izskatījās, ka tā kompānija, kas vissparīgāk min uz Apple papēžiem, ir Amazon.com, kas kļuva par otro publiski kotēto uzņēmumu (aiz Apple), kura vērtība sasniedza apaļo viena triljona ASV dolāru līmeni. Triljona klubiņš gan pagaidām bijusi grūta vieta, kur noturēties, un oktobra-novembra notikumi nozīmējuši, ka pamatīgāk cieš arī šī e-komercijas uzņēmuma akcija. Kā izrādījies – pasaules vērtīgākā uzņēmuma troni, ja lūkojas uz kapitalizāciju, Apple nupat pagaidām gan vien uz brīdi atņēmis neviens cits kā Microsoft (abu šo kompāniju novērtējumi ir ļoti tuvu – pie 830 miljardiem ASV dolāru).

ASV kopējā akciju tirgus kāpums marta paņēmis atelpu, lai gan cenu pieauguma ziņā pauzi, šķiet, nedomā ņemt pasaules tehnoloģiju nozares milža – Apple – vērtspapīri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apple akcijas vērtība nupat spējusi aizsniegties līdz 143,8 ASV dolāru atzīmei, kas ir jauns vēsturiskais maksimums.

Marta laikā minētās kompānijas akcija līdz jaunam rekordam aizsniegusies piecas reizes, bet kopš šā gada sākuma Apple akcija savus iepriekšējos cenu rekordus ir spējusi pārspēt 11 reizes. Rezultātā tehnoloģiju uzņēmuma akcijas cena kopš šā gada sākuma ir pieaugusi jau par 24,16%.

Sevišķi strauji Apple akcija cena pieaugusi pēc tam, kad uzņēmums pirms diviem mēnešiem ziņoja par labiem iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultātiem.

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Pat uz ienākumu krituma fona Apple akcijas izskatās perspektīvas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kopš pagājušā gada vidus fortūna otru vaigu pagriezusi Apple akcionāriem. Šī uzņēmuma akcijas vērtība Nasdaq biržā ASV šobrīd atrodas pie 105,7 ASV dolāru atzīmes, kas ir gandrīz par 20% mazāk nekā pagājušā gada maijā. Rezultātā minētajā periodā Apple kapitalizācija sarukusi par 180 miljardiem ASV dolāru. Jāpiebilst, ka pirms tam Apple akciju cenas pieauguma ziņā varēja uzskatīt par vienu no pašiem veiksmīgākajiem vērtspapīriem – piecu gadu skatījumā šī uzņēmuma akcija joprojām var lepoties ar iespaidīgu cenas pieaugumu 130% apmērā.

Ne vienmēr gan šāda galvu reibinoša izaugsme var turpināties, un Apple akcija pašlaik, šķiet, kļuvusi par sava agrākā pieauguma upuri.

Izrādījies, ka pasaules lielāko akciju tirgu sagurums augustā un septembrī ir bijis īslaicīgs – pašlaik akciju cenas aug un, piemēram, ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtības izmaiņas kopš šā gada sākuma jau atkal var rakstīt ar plusa zīmi. Kopš augusta otrajā pusē sasniegtajiem līmeņiem ASV S&P 500 indeksa vērtība ir iespējusi palielināties vairāk nekā par 11%, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ASV akciju cenas dodas augstāk saistībā ar to, ka vairākas šīs valsts kompānijas spēj pārsniegt analītiķu pirms tam izteiktās aplēses par šā gada trešā ceturksnī nopelnīto un apgrozīto. Piemēram, pagājušās nedēļas beigās pamatīgu optimisma devu akciju tirgū ienesa labāki Microsoft, Amazon un Alphabet (Google holdinga kompānija) finanšu rezultāti. Alphabet akcijas cena Nasdaq biržā kopš augusta pirmās puses ir palielinājusies jau par 33% – gandrīz līdz 720 ASV dolāru atzīmei.

Pašlaik izskatās, ka investori visai labprāt pastiprināti pērk arī daudzu citu ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijas. Piemēram, Facebook akcijas vērtība pirmo reizi vēsturē pārsoļojusi pāri 100 ASV dolāru atzīmei. Kopš augusta otrās puses Facebook akcijas vērtība ASV Nasdaq biržā ir palielinājusies jau aptuveni par 25%. Savukārt kopš šā gada sākuma tie ir 31%. Līdzīgs akcijas cenas pieaugums kopš augusta otrās puses ir bijis Twitter akcijai. Kopš šā gada sākuma gan šīs kompānijas akcijas vērtība Ņujorkas biržā joprojām ir sarukusi par 16%. Jāatgādina, ka savu pirmo tirdzniecības sesiju 2013. gadā Twitter akcija noslēdza pie 44,9 ASV dolāru atzīmes. Jau toreiz valdīja bažas par to, ka Twitter akcija ir ļoti dārga, ņemot vērā, ka kompānija vēl nekad nebija strādājusi ar peļņu (turklāt šī kompānija joprojām nespēj strādāt ar peļņu). Akcijas pamatā tiek pirktas ar cerību, ka kompānija kādā brīdī izmantos savu milzīgo neapgūto potenciālu (lietotāju bāzi).

Ar agrākajiem uzvarētājiem vairs nepelnīsi; jābūt izvēlīgākiem.

Ja šā mēneša pirmajā trešdaļā sāka likties, ka pasaules lielākajos akciju tirgos cenas pēc ļoti neveiksmīgā oktobra tomēr ātri atgūsies, tad tagad šādas cerības, šķiet, pagaisušas. Kopš savām novembra virsotnēm ASV Standard & Poor’s 500 (S&P 500) akciju indeksa vērtība atkal ir sarukusi par 4,4%. Akciju vērtības zemāk ceļo arī Eiropā un Āzijā.Investoru uzmanība pievērsta ziņām, kas runā par labu pasaules ekonomikas izaugsmes bremzēšanās stāstam. Rezultātā straujāk tiek pārdotas vairāku agrāko uzvarētāju akcijas. Investori atbrīvojas no tā saucamās FAANG grupas (Facebook, Apple, Amazon, Netflix, Google (Alphabet)) vērtspapīriem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Svaigākais Audi Q3 modelis ir būtiski audzis izmēros, kļuvis izskatīgāks, tostarp arī palielinājis digitālo ekrānu klātbūtni salonā

Ar Volkswagen grupas MQB platformas palīdzību jaunākais Audi Q3 ir palielinājis savus apkārtmērus, tostarp arī riteņu bāzi, kas pastiepta par 7,7 cm garāka. Šis ir iespaidīgs skaitlis, tāpēc nav brīnums, ka ir daudz ērtāk kļuvis Q3 otrajā sēdekļu rindā. Turklāt aizmugurējo krēslu varēs bīdīt uz priekšu un aizmuguri 15 centimetru diapazonā. Visbeidzot – automašīnas astes galā paliks vieta pāri vēl 530 litru bagāžniekam, ko vajadzības gadījumā, nolokot otro sēdekļu rindu, varēs transformēt par 1525 litru lielu bagāžas telpu. Gana iespaidīgi rādītāji priekš šāda izmēra auto.

Gribētos jau, lai, līdzīgi kā Rietumeiropā, pēc Audi Q3 tiektos arī stiprā dzimuma pārstāvji. Īpaši tagad, kad auto ir acīmredzami izaudzis ne tikai tiešajā, bet arī pārnestajā nozīmē. Diemžēl pie mums valda citi tikumi, un Q3 ir un būs izteikti sieviešu auto. Toties – ļoti daudzpusīga un talantīga personība ar «augstāk sēdi, tālāk redzi» koncepciju. Auto labi brauc, tas ir labi aprīkots. Pats par sevi saprotams, ka elektronisko palīgu un asistentu, kā arī komforta ekstru tam būs pietiekamā daudzumā. Tam ir iespēja priekšpiedziņas vietā pasūtīt arī quattro pilnpiedziņu.

Tabakas nozares akcijas cietušas, lai gan pilnībā bezcerīgas nebūt neizskatās

Ja pasaules ekonomikai parādās grūtības, investori dažkārt varējuši visai labu peļņu meklēt tabakas uzņēmumu akcijās. Proti, stabili ienākumi un uzticama klientu bāze mēdz būt tā saucamajam grēku biznesam, pie kura tradicionāli tiek pieskaitītas tabakas, alkohola un azartspēļu kompānijas. Pēc šo uzņēmumu precēm un pakalpojumiem stabils pieprasījums ir bijis jau, visticamāk, kopš sākta laika gala, un nav gaidāms, ka nākotnē kaut kas šajā ziņā varētu mainīties. Līdz ar to vēsturiski visai veiksmīga izrādījusies stratēģija, kas paredz naudas plūdināšanu šādu vērtspapīru virzienā. Jau rakstīts, ka šie biznesi spēlējas ar atkarību, kas nozīmē – ja kāds cilvēks, piemēram, pastāvīgi smēķē un iestājas ekonomikas lejupslīde, viņš to darīt nepārtrauks un domās, kā ietaupīt citos veidos. Līdzīgi ir ar alkoholu.

Zemes stundas akcija praktiski neietekmē Latvijas elektroenerģijas kopējo patēriņu, tāpēc elektrotīkla drošība netiek apdraudēta.

To DB norāda Augstsprieguma tīkla (AST) komunikācijas vadītāja Aija Ikstena. Viņa uzsver, ka Latvijas energosistēma veidota lielākam elektroenerģijas patēriņam, nekā tas ir šobrīd, tāpēc pagaidām pārvades tīkls nav pārslo-gots. Pasaules dabas fonds informē, ka šogad Zemes stunda tiek organizēta 30. martā, akcijas laikā ikviens pasaules iedzīvotājs aicināts uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā. AST dati liecina, ka līdz šim Latvijas elektroenerģijas patēriņš akcijas laikā būtiski nesamazinās, visticamāk, šāda tendence saglabāsies arī turpmāk.

Liek aizdomāties

Pērn 24. martā Zemes stundas laikā elektroenerģijas patēriņš sasniedza 1850 MW, kas ir vien par 118 MW mazāk nekā nedēļu iepriekš, kad uzņēmēji un privātpersonas īpaši netika aicināti izslēgt apgaismojumu. Līdzīga situācija bija novērojama arī citos gados, savukārt 2016. gadā elektroenerģijas patēriņš Zemes stundas laikā bija pat par 89 MW lielāks nekā tajā pašā laikā nedēļu iepriekš. Pasaules Dabas fonda Komunikācijas vadītāja Sarmīte Kolāte gan uzsver, ka akcijas mērķis nebūt nav ietaupīt elektrību. «Gaismas izslēgšana ir tikpat simboliska kā svecīšu aizdegšana Lāčplēša dienā. Skaidrs, ka tai nav praktiskas jēgas, taču tas liek mums domāt par to, kāpēc mums vispār ir sava valsts. Līdzīgi ir arī Zemes stundā. Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam, svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot videi draudzīgi. Šī iemesla dēļ iepriekš neesam pētījuši elektroenerģijas patēriņa samazinājumu akcijas laikā, jo, kā minēts, – šis nav stāsts par elektrības taupīšanu. Tajā pašā laikā, mēs, protams, aicinām iedzīvotājus rūpīgi pārdomāt savus paradumus ikdienā, tostarp elektroenerģijas patēriņu,» pauž S. Kolāte.

Patvērums grādīgo dzērienu ražotāju vērtspapīros.

Patērētāju paradumi konstanti mainās – pēdējo gadu tendence liecina, ka pasaulē nedaudz iebuksējis pieprasījums pēc alus, kur savukārt spēcīgāks tas bijis pēc stiprā alkohola. Daļēji šīs izmaiņas nosaka tas, ka tā saucamā millennials jeb tūkstošgades paaudze sevišķi iecienījusi alkoholiskos kokteiļus.

Valdot šādam fonam, straujāk auguši arī vairāku stiprā alkohola kompāniju ieņēmumi. Piemēram, Pernod Ricard, kam pieder īru viskija Jameson, Absolut un daudzi citi brendi, iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi gada skatījumā pieauguši par 6% un Remy Cointreau – par 7%. Valdot šādam fonam, Parīzes biržā Remy Cointreau akcijas cena šogad palēkusies vairāk nekā par 20% līdz 120 eiro atzīmei (un Pernod Ricard – par 9%). No šīs nozares grandiem vēl var izcelt Diageo akcijas, kuru cena Ņujorkas biržā šajā pašā periodā palēkusies par 16,5%. Strauji šī uzņēmuma akcija pieaugusi arī Londonā un Parīzē, liecina pieejamā informācija. Diageo pieder vairāki pazīstami alkohola dzērienu brendi, piemēram, Smirnoff, Johnnie Walker, Captain Morgan, Baileys Guinness u.c. Šim uzņēmumam pieder arī ievērojama daļa luksusa preču uzņēmuma Moët Hennessy akciju.

Pašlaik, lai uzņēmējs varētu uzlikt izkārtni vai citu publisku informāciju ar tekstu tikai svešvalodā, attiecīgajam tekstam jābūt reģistrētam kā preču zīmei.

Pirmkārt, preču zīmes reģistrācija (skaitot tikai valsts nodevas vien) izmaksā vismaz 125 Ls. Otrkārt reģistrācijas process aizņem vairākus mēnešus (vidēji pusgadu). Tātad uzņēmējam ļoti savlaicīgi jāplāno attiecīgā akcija un jārēķinās ar mazam uzņēmumam pietiekoši būtiskiem izdevumiem. Ja akcija notiek tikai vienu reizi neilgu laika periodu, tad, protams, minētais laika un naudas patēriņš nav samērīgs.

Turklāt, jāpatur prātā, ka ne visu var reģistrēt kā preču zīmi (piem. tekstu, kas tikai un vienīgi apraksta pakalpojumu veidu, nevarēs reģistrēt kā preču zīmi).

Jāpiekrīt, ka Valsts valodas centra ieteikums par preču zīmes reģistrāciju ir zināmā mērā «divkosīgs». Pirmkārt, Latvijas likums par preču zīmēm viennozīmīgi un skaidri atļauj uzņēmējiem lietot savā darbībā arī nereģistrētas preču zīmes. Tā ir uzņēmēja brīva izvēle, vai ieguldīt laiku un naudu savas preču zīmes aizsardzības nodrošināšanai, vai nē. Reģistrētai preču zīmei ir piešķirts lielāks aizsardzības apjoms, t.i. iespēja vērsties pret attiecīgā zīmola kopētājiem un atdarinātājiem, taču citādi reģistrēta preču zīme nedod tiesības tās īpašniekam uz kādu plašāku izmantošanas jomu komercdarbībā. Respektīvi, preču zīme (apzīmējums, kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citiem) ir un paliek pēc savas funkcijas preču zīme, vienalga, vai tā ir vai nav reģistrēta.

Apdrošināšanas brokerus ar dāsnām dāvanu kartēm atsevišķi apdrošinātāji mudina pārkāpt likumu. Tā kā līdzīgas akcijas tika apurētas arī pirms dažiem gadiem, jauni centieni ar brokeru apdāvināšanas palīdzību audzēt savus ienākumus liecina par likumdošanas «baltajiem caurumiem».

Šogad novembrī, decembrī Gjensidige Baltic, Seesam Latvijas filiāle un Baltijas apdrošināšanas nams (BAN) rīkoja konkursus vai akcijas apdrošināšanas brokeriem, kurās solīja dažādus papildu labumus, tajā skaitā pat 1000 Ls naudas balvas tiem, kas parakstīs lielāko prēmiju apjomu. Tādējādi individuāli apdrošināšanas brokeri vai brokeru kompānijas tika faktiksi mudināti konkrētām apdrošināšanas kompānijām piesaistīt vairāk klientu, kas nozīmē interešu konfliktu un milzīgu risku, ka, pretēji apdrošināšanas starpniecības likumam, brokeris darbosies nevis klienta, bet savās interesēs.

Otrdienu visi NASDAQ OMX Baltijas biržu indeksi noslēdza ar pieaugumu, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Baltijas tirgu raksturojošais OMX Baltic Benchmark pakāpās par 0,8% līdz 613,25 punktiem. Visstraujāk – par 1,19% līdz 445,97 punktiem auga OMX Vilnius, bet OMX Tallinn pieauga par 0,71% līdz 813,2 punktiem. Savukārt mazākais kāpums bija vērojams Rīgas biržā, kuras OMX Riga indekss palielinājās par 0,33% līdz 450,54 punktiem.

Tirgotākā akcija Baltijas biržās otrdien bija Igaunijas apakšveļas uzņēmumam Silvano Fashion Group – 168,3 tūkstošu eiro apmērā. Otra aktīvākā tirdzniecība notika ar Lietuvas apģērbu mazumtirdzniecības kompānijas Apranga akcijām, apgrozījumam sasniedzot 141,5 tūkstošus eiro. Savukārt trešā tirgotākā akcija bija farmācijas kompānijai Olainfarm – 115,5 tūkstošu eiro apmērā.

Apple akcija pēc divu gadu pārtraukuma sasniedz rekordu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ASV tehnoloģiju kompānijas Apple akcija pēc divu gadu pārtraukuma atkal spējusi aizsniegties līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Šī uzņēmuma akcijas vērtība šonedēļ palielinājusies līdz 133 ASV dolāru atzīmei, kur iepriekšējo reizi tā tik augstu bija 2015. gada vidū. Toreiz investoriem parādījās šaubas par Apple dominanci viedtālruņu tirgū un uzņēmuma spēju noturēt agrākos ieņēmumu pieauguma tempus.

Pēdējā laikā Apple akcijas cenai palielināties palīdzējuši labi iepriekšējā ceturkšņa uzņēmuma finanšu rezultāti, kuri atklāja, ka Apple ieņēmumi auguši par 3% līdz 78,4 miljardiem ASV dolāru, kas ir jauns rekords. Tāpat vairāki analītiķi piebilst, ka Apple, visticamāk, gūs labumu no Samsung nedienām ar šīs kompānijas Galaxy Note 7 viedtālruņiem (tos nācies atsaukt no tirgus).

Nav nekāds jaunums tas, ka pēdējo gadu laikā, ieguldot ASV akcijās, varējis labi nopelnīt. Par vienu no šī tirgus izaugsmes simboliem var uzskatīt Apple akcijas veikumu.

Turklāt pagājušonedēļ tieši šī kompānija kļuva par pirmo Rietumvalstu publiski kotēto uzņēmumu, kura kapitalizācija pārlēca pāri gigantiskajai viena triljona ASV dolāru kapitalizācijas (akcijas cena reizināta ar akciju skaitu) latiņai. Kopš šā gada sākuma Apple akcijas vērtība Nasdaq biržā ir pieaugusi par 22,5%, bet 12 mēnešu skatījumā tie ir jau 35%. Savukārt piecu gadu skatījumā Apple akcijas cena ir augusi par 210%. Tas nozīmē, ka investoram, kas pirms pieciem gadiem būtu izlēmis pirkt minētā viedierīču ražotāja vērtspapīrus, savu sākotnējā ieguldījuma summu būtu izdevies vairāk nekā trīskāršot.

Vēl skaistāka šī aina izskatās ilgākā termiņā. Apple par publiski tirgotu akciju kompāniju kļuva 1980. gadā. Toreiz kompānijas akcija maksāja 22 ASV dolārus. Ja kāds investors toreiz būtu iegādājies šīs akcijas, tad viņš varētu priecāties par vairāk nekā 40 tūkst. procentu guvumu. Pašlaik redzams, ka Apple akcijas cena pārkāpusi pāri 200 ASV dolāru slieksnim, lai gan būtu jāņem vērā, ka Apple savā korporatīvajā vēsturē veikusi akciju splitus. Piemēram, 2014. gadā šī uzņēmuma akcija maksāja aptuveni 700 ASV dolārus, kur uzņēmuma vadība izlēma veikt akciju splitu ar attiecību 7 pret 1. Tas nozīmēja, ka šajā konkrētajā gadījumā kompānijas akcionārs agrākās vienas šīs kompānijas akcijas vietā saņēma septiņus šos vērtspapīrus. Attiecīgi ar septiņi tiks dalīta arī Apple agrākā akcijas cena (nekādas citas pārmaiņas, kas ietekmētu kompānijas darbību, veicot šo darbību, nav).

Pēc tirdzniecības uzsākšanas AS Valmieras stikla šķiedra akcijas cena sarukusi par 43,55%, liecina biržas informācija.

Otrdien akcija maksā 1,4 eiro.

Ar akcijām veikti 27 darījumi, kuru laikā īpašnieku mainījusi 6741 akcija, kopējam tirdzniecības apgrozījumam sasniedzot 9874 eiro.

Laikraksts Dienas Bizness otrdien raksta, ka ilgstošās problēmas ASV ražotnē piespiedušas Latvijas rūpniecības milzi AS Valmieras stikla šķiedra lūgt uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP). Līdz šim TAP veiksmes stāstu Latvijā bijis pārāk maz, lai teiktu, ka tas ir efektīvs uzņēmumu glābšanas līdzeklis, taču kompānija cer pierādīt pretējo.

Izšķiroties par šādu soli, uzņēmums vēlas netraucēti divu mēnešu laikā izstrādāt turpmākās rīcības plānu par savu resursu reorganizāciju un darbības pārkārtošanu, vienlaikus turpinot attīstību un ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Pieteikums TAP ierosināšanai Vidzemes rajona tiesā Valmierā iesniegts 17. jūnijā.

Vairāki pašmāju ražotāji, kas apvienojušies kampaņai Nepērc Svešu!, aicina iegādāties Latvijas ražojumus.

Kā liecina Db rīcībā esošā informācija, akcijā iesaistījušies vairāki nacionālā kapitāla uzņēmumi, kas vēlas piesaistīt patērētāju uzmanību vietējiem ražotājiem, importa vietā aicinot izvēlēties par labu pašmāju produktiem. Kā kļuva zināms DB, akcijā piedalīsies dažādu nozaru pārstāvji – maizes, piena, zivju, dārzeņu un alus, kas pārstāv uzņēmumus galvenokārt ar nacionālo kapitālu.

Pagaidām gan uzņēmēji nevēlas plašu publicitāti, solot vairāk stāstīt kampaņas oficiālajā prezentācijā novembra sākumā. Sociālajos tīklos profila Nepērc Svešu! veidotāji aicina atbalstīt Latvijā ražotu preci. Viens no kampaņā iesaistītajiem, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents, bijušais Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits neslēpj, ka idejas pamatā ir vēlme aicināt sabiedrību izvēlēties vietējo ražotāju preci.

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.