Nav nekāds jaunums tas, ka pēdējo gadu laikā, ieguldot ASV akcijās, varējis labi nopelnīt. Par vienu no šī tirgus izaugsmes simboliem var uzskatīt Apple akcijas veikumu.
Turklāt pagājušonedēļ tieši šī kompānija kļuva par pirmo Rietumvalstu publiski kotēto uzņēmumu, kura kapitalizācija pārlēca pāri gigantiskajai viena triljona ASV dolāru kapitalizācijas (akcijas cena reizināta ar akciju skaitu) latiņai. Kopš šā gada sākuma Apple akcijas vērtība Nasdaq biržā ir pieaugusi par 22,5%, bet 12 mēnešu skatījumā tie ir jau 35%. Savukārt piecu gadu skatījumā Apple akcijas cena ir augusi par 210%. Tas nozīmē, ka investoram, kas pirms pieciem gadiem būtu izlēmis pirkt minētā viedierīču ražotāja vērtspapīrus, savu sākotnējā ieguldījuma summu būtu izdevies vairāk nekā trīskāršot.
Vēl skaistāka šī aina izskatās ilgākā termiņā. Apple par publiski tirgotu akciju kompāniju kļuva 1980. gadā. Toreiz kompānijas akcija maksāja 22 ASV dolārus. Ja kāds investors toreiz būtu iegādājies šīs akcijas, tad viņš varētu priecāties par vairāk nekā 40 tūkst. procentu guvumu. Pašlaik redzams, ka Apple akcijas cena pārkāpusi pāri 200 ASV dolāru slieksnim, lai gan būtu jāņem vērā, ka Apple savā korporatīvajā vēsturē veikusi akciju splitus. Piemēram, 2014. gadā šī uzņēmuma akcija maksāja aptuveni 700 ASV dolārus, kur uzņēmuma vadība izlēma veikt akciju splitu ar attiecību 7 pret 1. Tas nozīmēja, ka šajā konkrētajā gadījumā kompānijas akcionārs agrākās vienas šīs kompānijas akcijas vietā saņēma septiņus šos vērtspapīrus. Attiecīgi ar septiņi tiks dalīta arī Apple agrākā akcijas cena (nekādas citas pārmaiņas, kas ietekmētu kompānijas darbību, veicot šo darbību, nav).
Jau ziņots – ja kompānijas vienas akcijas cena nomināli ir ļoti augsta, tad uzņēmumu vadība dažkārt mēdz izlemt par tā saucamo akciju splitu. Parasti pēc šāda akciju splita vērtspapīru cena kļūst psiholoģiski daudz pieņemamāka sevišķi mazajiem ieguldītājiem, un vēsturiski akciju cenām pēc šāda notikuma ir tendence pieaugt pat vēl straujāk.
Pamatā Apple dominējošais uznāciens uz pasaules korporatīvās skatuves saistījies ar kompānijas viedtālruņu iPhone veiksmes stāstu (iPhone pārdošanas apmēri pārsnieguši faktiski visus optimistiskākos paredzējumus). Tam jau 2007. gadā bija skārienjutīgs ekrāns, iebūvēts mūzikas atskaņotājs, un ar to varēja piekļūt interneta sniegtajām iespējām. iPhone putekļos atstāja veselu baru konkurentu, piemēram, Nokia, Motorola un Black- Berry. Tāpat tieši ar Apple produktu popularitāti tika saistīta dažādu mobilo aplikāciju uzplaukuma ēra.
Protams, Apple ne vienmēr klājies labi. 1997. gadā kompānija bija tuvu bankrotam. Toreizējā bēdīgā aina pie kompānijas vadīšanas lika atgriezties vienam no tās dibinātājiem Stīvam Džobsam, kuram ar savu komandu tad izdevās reanimēt grūtībās esošo uzņēmumu un mazināt tā parādus. Vēl vienu «minikrīzi» Apple piedzīvoja 2011. gadā, kad S. Džobs nomira un investori bažījās par uzņēmuma spēju dzīvot bez viņa līdera dotībām. Kā izrādījies – kompānijai izdevies zelt un plaukt arī tās pašreizējā vadītāja Tima Kuka laikos.
Visu rakstu Apple var svinēt triljona ballīti lasiet pirmdienas, 6.augusta laikrakstā Dienas Bizness!