Būvdarbi topošajā Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza ekspozīcijā «Āfrikas savanna» norit pēc plāna un dažās pozīcijās pat apsteidz paredzētos termiņus, kas ļaus projektu pabeigt līdz Latvijas valsts simtgadei, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pašvaldība informē, ka Pērtiķu mītnei ir izbūvēti pamati un tiek mūrēti pirmā stāva keramzīta bloki. Putnu mītnei ir gatavi pamati, notiek koka konstrukciju montāža un jumta konstrukcijas izbūve, bet Zebru un surikātu mītnei izveidoti pamati un tiek montētas metāla konstrukcijas.

Tāpat ir ierīkoti elektrības, ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, izveidota ūdens tvertne, izrakta grunts atbalsta sienām un sākta to pamatu betonēšana un dīķa krastmalas atbalstsienas izbūve.

Vēl jāturpina Pērtiķu mītnes sienu būvniecība un apdares darbi, jāizveido jumta konstrukcija un jāuzklāj segums. Šeit nepieciešams izbūvēt iekšējās inženierkomunikācijas, ierīkot mehānismus un veikt visas teritorijas labiekārtošanu.

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Maxima traģēdija nav iedragājusi reputāciju ārvalstīs, apgalvo būvkompānijās, kuras mērķtiecīgi strādā eksporta tirgu izvēršanā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas negatīvas indikācijas ārvalstu tirgos no mūsu sadarbības partneru un pasūtītāju puses neesam novērojuši,» pauž Guntis Rāvis, SIA Skonto Enterprises īpašnieks. Skonto Enterprises ir speciāli darbam ārvalstu tirgos izveidota kompānija. «Strādājam Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un šogad īpaši koncentrēsimies arī uz Vāciju un Dāniju,» skaidro G. Rāvis.

Arī būvniecības uzņēmumā Arčers DB apliecina: «Pēc Zolitūdes traģēdijas neesam izjutuši partneru attieksmes maiņu pret mums kā būvniekiem no Latvijas. Uz šo jautājumu varam atbildēt, ņemot vērā tikai savu pieredzi un darbību pēc 2013. gada 21. novembra, kas liecina – kopumā Latvijas būvnieku reputācija ārvalstīs nav cietusi.»

Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.

«Mana pieredze Norvēģijā ir tāda: ja dzīvo sistēmā, kas labi funkcionē, tas ir tik ērti, ka sistēmu krāpt negribi. Dzīve ir tik sakārtota, ka labprāt maksā nodokļus un zini - kad vajadzēs, tev būs ārsts un viss cits, kas nepieciešams,» intervijā izdevumam Ir sacījusi Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla Komunikācijas skolas profesore Vēsma Kontere McQuillan.

«Pēc Norvēģijā nodzīvotiem gadiem man ir jājautā: kāds ir iemesls cilvēkiem nemaksāt nodokļus? Tas taču ir veids, kā uzturi valsti, sabiedrisko sistēmu! Kādam ir jāmaksā par skolām, medicīnu, kultūru. Norvēģijā cilvēki to apzinās. Ja nemaksā nodokļus, tev nav pat iespējas bankā atvērt kontu. Faktiski nevari dzīvot,» pieredzē dalījusies profesore.

Uz norādi, ka Latvijā ir izplatīts veids maksāt nodokļus no minimālās algas, bet pārējo saņemt aploksnē, viņa atbildējusi: «Norvēģijā tas nav iespējams, jo informācija par katra cilvēka ienākumiem un uzkrājumiem ir publiski pieejama. Ekonomiskā sistēma ir caurskatāma. Labums, maksājot nodokļus, ir tāds, ka vari saņemt izglītības, medicīnas pakalpojumus. Piemēram, vizīte pie terapeita maksā 90 latus. Es kā nodokļu maksātāja par to maksāju tikai 18 latus, valsts sedz pārējo.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Tokijas 2020.gada Vasaras olimpisko spēļu rīkotāji piektdien iepazīstināja ar «ievērojamiem» samazinājumiem budžetā, gada laikā no tā «nogriežot» 1,4 miljardus ASV dolāru (1,18 miljardus eiro).

Patlaban olimpisko spēļu budžets kopumā sastāda 1,35 triljonus jenu (10,6 miljardus eiro), organizatori norādījuši savā paziņojumā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo budžeta versiju pirms gada, samazinājums sastāda 1,4 miljardus dolāru (1,18 miljardus eiro), savukārt salīdzinājumā ar šī gada maiju, kad tika publiskoti pagaidu budžeta aprēķini, tas samazināts par 300 miljoniem dolāru (252 miljoni eiro).

«Skatoties uz priekšu, «Tokyo 2020» turpinās meklēt iespējas samazināt izmaksas vēl vairāk, it īpaši sacensību pārvaldības, transporta, izmitināšanas un drošības jomās,» teikts rīkotāju paziņojumā.

«Tās vēl nebūs beigas centieniem samazināt izmaksas,» preses konferencē norādīja «Tokyo 2020» organizācijas komitejas galvenais atbildīgais par finansēm Hidemasa Nakamura.

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

No 5. līdz 7. oktobrim Oslo uzturējās Latgales uzņēmēji, lai veidotu ciešākus biznesa kontaktus Norvēģijā būvniecības un rūpniecības nozarēs, informē Latvijas vēstniecībā Norvēģijā.

Latvijas uzņēmējus savā rezidencē uzrunāja arī vēstnieks Indulis Ābelis, izsakot gandarījumu par Latgales biznesa pārstāvju vizīti Norvēģijā. Viņš tāpat pauda cerību, ka šī vizīte būs pamats veiksmīgai sadarbībai nākotnē.

Vizītes laikā uzņēmēji piedalījās seminārā Oslo, kurā diskutēja par uzņēmējdarbības specifiku Norvēģijā, kā arī Latvijas un Norvēģijas sadarbības iespējām būvniecības un pakalpojumu nozarēs. Ar Norvēģijas būvniecības nozares kvalitātes standartiem klātesošos iepazīstināja Norvēģijas uzņēmuma Nordhus AS pārstāvis Edgars Bredovskis, savukārt ar savu pieredzi pakalpojumu sektorā dalījās uzņēmuma VISMA AS pārstāvis Martins Vikborgs.

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Sākot no rītdienas, 10. jūlija, pasaules piektajā lielākajā naftas eksportētājā Norvēģijā tiks apstādināta naftas un dabasgāzes ražošana. Tam par iemeslu ir strādnieku izvirzītās pensiju prasības, apstiprinājusi Norvēģijas valdība. Tikmēr naftas cena jau sākusi augt, vēsta BBC.

Enerģētikas kompānijas Norvēģijā norādījušas, ka strādnieki nenāks uz darbu sākot no otrdienas. Šāds lēmums pieņemts cerībā, ka tādējādi valdība liks lietā savas ārkārtas rezerves notiekošo streiku apturēšanā.

Norvēģijas trīs galvenās arodbiedrības streiko jau 15 dienas. Strādnieki pieprasījuši tiesības doties pensijā jau 62 gadu vecumā, saņemot pilnu pensiju. Oficiālais pensionēšanās vecums Norvēģijā ir 67 gadi.

«Ja nekas nemainīsies, naftas ražošana apstāsies pusnaktī,» norādīja Norvēģijas Naftas un enerģētikas ministrs Hākons Smits-Īzaksens (Haakon Smith Isaksen). Galvenais arodbiedrības un uzņēmumu sarunu starpnieks no Norvēģijas Naftas industrijas asociācijas norādīja, ka pēc 13 stundas ilgušās diskusijas ir izgāzušās.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Tā kā sabiedrībā viesmīļu piesaiste nav populāra, ministri paši tērēs savu laiku ceļā pēc kafijas valdības sēdes laikā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjerministre atgādināja, ka tā esot bijusi Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga iniciatīva. "Viņš vēlējās ļoti ilgā un garā sēdē, līdzīgi kā Eiropā, arī vismaz ministriem netērēt savu algas daļu un savu laiku, ejot pēc kafijas, lai viņi varētu koncentrēties ļoti izaicinošiem jautājumiem Ministru kabinetā," teica Siliņa.

Kronbergam esot bijusi vēlme "iepriecināt kā jaunam kancelejas vadītājam ministrus", paredzot jaunu kārtību, kas arī būtu tikai "saprotama un normāla, ka garās stundās būtu kāds, kas apkalpotu", stāstīja Siliņa.

"Acīmredzot sabiedrībā šādas lietas nav populāras, un ministri paši ies pēc kafijas un tērēs savu laiku," nosprieda premjere.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecībā, Latvijā šajā jomā strādājošajiem būtu jāievieš īpašs – augstāks – minimālās algas līmenis, no kura būtu jāmaksā darbaspēka nodokļi

«Tas nav nekas revolucionārs Eiropas Savienībā, jo tāda kārtība pastāv, piemēram, Beļģijā. Kāpēc gan šo pieredzi nevarētu izmantot Latvijā?» savu pozīciju skaidro būvniecības eksperts, vairāku ar būvniecību saistītu likumdošanas izmaiņu līdzautors un bijušais būvkompānijas valdes priekšsēdētājs, kā arī ilggadējs LTRK Nacionālās stratēģijas padomes vadītājs Normunds Štāls. Viņš norāda, ka būvniecību ne tikai Latvijā uzskata par vienu no nozarēm, kurās pastāv ēnu ekonomika, kas nodara kaitējumu ne tikai valsts budžetam, bet arī legālām nodokļus maksājošām būvkompānijām, kuras izmaksu jomā nevar sacensties ar tām, kuras nodokļus maksā daļēji. «Latvijā publiskajos iepirkumos ar dažiem izņēmumiem par uzvarētāju atzīst zemākās cenas piedāvātāju, tādējādi priekšrocība ir tiem, kuri maksā minimālās algas un pārējo aploksnēs,» skaidro N. Štāls. Viņš norāda, ka atšķirībā no Latvijas jau minētajā Beļģijā un arī Norvēģijā faktiski ir ieviesta cita minimālā alga, no kuras obligāti jāmaksā nodokļi.

Itālijas un ASV autobūvnieks «Fiat Chrysler Automobiles» (FCA) ceturtdien atsauca piedāvājumu apvienoties ar Francijas autoražotāju «Renault», norādot, ka šāds lēmums pieņemts, jo gaidāms, ka nebūs iespējams panākt vienošanos ar Francijas valdību.

«Pašlaik Francijā nav politisko apstākļu, lai īstenotu šādu vienošanos,» teikts FCA paziņojumā.

«Renault» iepriekš pavēstīja, ka tā uzraudzības padome nav spējusi pieņemt lēmumu apvienošanās jautājumā sēdē trešdienas vakarā, jo valdības pārstāvis lūdzis atlikt galīgā lēmuma pieņemšanu līdz vēlākam laikam. Francijas valsts ar 15% akciju ir lielākais «Renault» īpašnieks.

Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs pagājušajā nedēļā sacīja, ka abu uzņēmumu apvienošanās būtu «reāla iespēja Francijas autobūves industrijai».

Tomēr Francijas valdība izvirzīja vairākus nosacījumus, tostarp, ka apvienošanās rezultātā nedrīkst tikt slēgtas rūpnīcas, ka apvienotā uzņēmuma galvenajai mītnei jābūt Francijā, ka jāturpina pastāvēt «Renault» un Japānas autobūvētāja «Nissan» aliansei, kā arī pieprasīja sniegt garantijas, ka tiks veiktas investīcijas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

ASV interneta gigants Yahoo valsts regulatoriem paziņojis, ka tērēs vēl divus miljardus dolāru (1,8 miljardus eiro), lai atpirktu savas akcijas.

Jaunā akciju atpirkšanas programma, kuru apstiprinājusi kompānijas direktoru valde, ilgs līdz 2018.gada martam, teikts "Yahoo" iesniegumā ASV Vērtspapīru un fondu tirgus komisijai (SEC).

Yahoo norāda, ka iepriekšējā akciju atpirkšanas programmā, kas tika apstiprināta 2013.gada beigās un kuras apjoms veido piecus miljardus dolāru, atlikuši vēl aptuveni 726 miljoni dolāru, un kompānija tos iztērēs līdz nākamā gada beigām.

Uzņēmuma vadītāji jau vairākkārt uzsvēruši uz savu ieceri atpirkt akcijas un akckonāriem izmaksāt dividendes, izmantojot ienākumus, kas gūti no investīcijām Ķīnas interneta tirdzniecības kompānijā Alibaba.

Reģistrēto elektrisko automobiļu skaits Norvēģijā pirmo reizi pārsniedzis ar benzīndzinējiem aprīkotu transportlīdzekļu skaitu, liecina publicētā valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

No Norvēģijā privātīpašumā reģistrētajiem 2,8 miljoniem automobiļu 754 303 ir pilnībā elektriski, salīdzinot ar 753 905 automašīnām, kas aprīkotas ar benzīndzinējiem, norāda OFV.

Tikmēr visvairāk valstī joprojām ir ar dīzeļdzinējiem aprīkoti automobiļi, to skaitam esot teju vienam miljonam, taču to tirdzniecības apjoms strauji samazinās.

Jau ziņots, ka šī gada augustā 94,3% no Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem bijušas elektriskās automašīnas, kas ir jauns pasaules rekords.

Norvēģija piedāvā ievērojamas nodokļu atlaides, tādējādi elektriskajiem automobiļiem nodrošinot konkurētspējīgu cenu.

Tikmēr citviet Eiropā augstās cenas un nepietiekama infrastruktūra kavējusi elektrisko automobiļu pārdošanu, taču palielinājusies hibrīdautomašīnu tirdzniecība.