Kuldīgas rajona uzņēmējs Valentīns Kokalis vēlas piedzīt 166 tūkstošus latu no lauksaimniecības SIA Ēdoles druvas, pamatojoties uz sabiedrībai nezināmu līgumu.

Kurzemes apgabaltiesa prasībā pret lauksaimniecības SIA Ēdoles druvas spriedumu pasludinās 19. februārī.

Prasību tiesā iesniedzis uzņēmējs Valentīns Kokalis un viņam piederošā Kuldīgas rajona zemnieku saimniecība Ezernieki pret SIA Ēdoles druvas par parāda piedziņu un prasības nodrošinājumu lietā. Parāda summa ir 27 000 latu, tikpat V. Kokalis vēlas saņemt procentos, bet sākotnējā prasībā minēts arī līgumsods 112 tūkstoši latu.

"Mēs nezinām, kas tā par prasību, tas ir kaut kāds Kokaļa izdomāts līgums, jo saimniecības rīcībā nav neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka šāds līgums vispār eksistējis. Esam arī no VID pieprasījuši un tiesā iesnieguši izvērsto bilanci, lai pierādītu, ka mums nav nekādu saistību pret z/s Ezernieki," Db pastāstīja SIA Ēdoles druvas valdes locekle Maiga Kaminska.

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

2010. gada 6. janvārī Ventspilī izsludināta bijušā V. Kokaļa viesnīcas Kuldīgas metropole direktora Edija Ozoliņa nekustamā īpašuma izsole. Parāda piedzinējs ir uzņēmējs Valentīns Kokalis.

Tomēr E. Ozoliņš esot panācis tiesas lēmumu, ar kuru paredzētā izsole pagaidām atcelta, Db apgalvoja E. Ozoliņš. Izsole esot saistīta ar privātu konfliktu, tomēr netieši arī ar tiesvedību, kas notiek starp Valentīnu Kokali un SIA Ēdoles druvas.

Db jau rakstīja, ka Valentīns Kokalis un viņam piederošā z/s Ezernieki bija iesniegusi prasību pret SIA Ēdoles druvas, pamatojoties uz noslēgtu līgumu, ko savukārt SIA Ēdoles druvas neatzina. Parāda summa bija noteikta 27 tūkstoši latu, tikpat V. Kokalis vēlējās saņemt procentos, bet sākotnējā prasībā minēts arī līgumsods 112 tūkstoši latu. Līgums it kā noslēgts laikā, kad SIA Ēdoles druvas un V. Kokalim piederošo viesnīcu Kuldīgas metropole vadīja Edijs Ozoliņš.

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

2018. gads būtu vērtējams kā izdevies Āfrikas cūku mēra apkarošanā, ja nebūtu slimības uzliesmojuma SIA Druvas Unguri cūku novietnē Saldus novadā, kur augustā vajadzēja likvidēt 15 570 cūku lielu ganāmpulku, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Šis slimības uzliesmojums ir rosinājis pārdomas par biodrošību kopumā, kurām nevajadzētu būt. Druvas Unguros biodrošība bija labā līmenī, tomēr slimība izplatījās. Biodrošība šobrīd ir vienīgais ceļš, kā izvairīties no epidēmijas mājas cūkām, vienīgais, ja vēlamies arī turpmāk tirgot un ēst cūkgaļu,» Dienas Biznesam sacīja M. Balodis.

«Druvas Unguru gadījums atkal liek pārdomāt biodrošības efektivitāti. Šādām šaubām nevajadzēja būt,» DB uzsvēra M. Balodis, piebilstot, ka līdz šim Pasaules dzīvnieku veselības aizsardzības organizācijā ir panāktas izmaiņas Āfrikas cūku mēra kodeksā, proti, saslimšana mežacūku vidū automātiski nenozīmē ierobežojumus starptautiskai tirdzniecībai ar mājas cūkām.

Nevar izslēgt, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss tā skartajā Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Pārbaudot cūku turēšanas sistēmu un biodrošības pasākumus «Druvas Unguri» cūku novietnēs, PVD eksperti konstatējuši, ka biodrošības sistēma bija ieviesta un darbinieki ikdienā to ievērojuši. «Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka vīruss novietnē nonācis ar zāģu skaidām, kas ļoti lielā apjomā regulāri tika ievestas novietnēs un izmantotas pakaišiem. Tas ir pozitīvi no cūku labturības, taču ne no biodrošības viedokļa. Tāpat vīruss novietnē varēja nonākt ar autotransportu, kas gan tika regulāri dezinficēts, taču tai pašā laikā ļoti intensīvi izmantots gan izvedot cūkas ārpus novietnes uz kautuvi, gan cūku kompleksa teritorijā, pārvadājot cūkas no viena korpusa uz otru,» sacīja Meistere.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Druvas saldējums produkcija divu kilogramu iepakojumos ar košļeņu aromātu (bubble gum) ražotnē Saldus novada Druvā.

Pēc aptuveni gadu ilga klusuma perioda pagājušā gada rudenī atsāka darboties saldējuma ražotne Saldus novada Druvā. Pēc iepriekšējo saimnieku – Druva Food – maksātnespējas 2017. gadā, ēkas, iekārtas un zīmolu pagājušā gada sākumā iegādājās SIA Tērvete food, kas ietilpst holdingā Agrolats Group.

Jaunie ražotnes saimnieki produkcijai saglabājuši iepriekšējo zīmolu – Druvas saldējums. «Vārds ir vērtība, kas jāsaglabā. Šie mēneši, kopš esam atsākuši ražot un pārdot produkciju, to pierāda. Dzirdam komplimentus, klienti pauž prieku, ka Druvas saldējums atkal redzams veikalos,» stāsta SIA Tēvete food valdes loceklis Andris Limanāns. «Tas tikai apliecina, ka būtu bijis ļoti žēl, ja tas pazustu no tirgus,» viņš piebilst. Pirmajā sezonā Druvas saldējums orientējas uz klientiem Kurzemē, kur zīmols vēsturiski ir vislabāk atpazīstams.

«Patlaban var nopirkt jebko, tikai pircēju nav,» laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Latvijas Piļu un muižu asociācijas viceprezidents Juris Zviedrāns. Pārdošanā izlikta arī Ēdoles pils - prasītā cena ir 2.5 miljoni.

«Kurzemes bīskapijas krāšņākā liecība - Ēdoles pils - 745 gadus jau ir nostāvējusi, un nav nekādu šaubu, ka tikpat stalta tā pārcietīs arī tagadējo krīzi. Neatkarīgi no tā, vai paliks miljonāru Ivo Zonnes un Kaspara Viškinta īpašumā vai nonāks citās rokās,» raksta Neatkarīgā.

Teorētiska interese par pili esot, stāstījis K. Viškints, taču darījumā tā pagaidām nav realizējusies. Par pārdošanas iemesliem uzņēmējs nav bijis pārāk runīgs vien teicis, ka par labu cenu ikviens taču būtu gatavs pārdot savu īpašumu.

Pieticīgs sludinājums, ka Ēdoles pils atkal ir nopērkama, portālā ss.lv parādījās pavasarī un joprojām tur atrodas. Cena tagad gan ir krietni augstāka - 2007.gadā vairākos mēģinājumos, briesmīgi kašķējoties ar Kultūras ministriju, vietējā pašvaldība to pārdeva par 1.15 miljoniem latu, atgādina laikraksts.

Kurzemes apgabaltiesa 7. jūnijā plāno skatīt maksātnespējīgās a/s Baltic Frozen Food Group (BFFG) prasību pret a/s Druvas pārtika. Tiesai jālemj par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, parāda piedziņu, prasības nodrošinājumu.

Šī ir jau otrā instance, pirmajā BFFG prasība ir noraidīta, DB pastāstīja a/s Druvas pārtika vadītājs Aldis Ošenieks. Viņaprāt, prasība ir BFFG administratores mēģinājums iegūt kaut kādus finanšu līdzekļus, jo a/s Druvas pārtika ir lielākais nenodrošinātais BFFG kreditors.

BFFG palikusi parādā Saldus saldējuma ražotājam aptuveni 250 tūkstošus latu, norādīja A. Ošenieks. Savukārt BFFG apstrīd pirms vairākiem gadiem starp abiem uzņēmumiem notikušu bezskaidras naudas darījumu. DB neizdevās sazināties ar ma/s BFFG administratori Gunitu Pikmani.

DB jau rakstīja, ka 2007. gada novembrī A. Ošenieks saņēmis a/s Druvas pārtika lielāko akcionāru piedāvājumu izpirkt a/s akcijas, un, izmantojot privātu kredītu Hansabankā, 2007. gada 28. decembrī parakstīja darījuma līgumu. Loģistikas a/s Baltic Frozen Food Group 2006. gadā izveidoja a/s Druvas pārtika iepriekšējie īpašnieki un Daugavpils saldējuma fabrika. 2008. gada jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ierosināja a/s BFFG maksātnespējas lietu. A/s Druvas pārtika šobrīd veiksmīgi strādā, uzsvēra A. Ošenieks.

SIA "Tērvete food", kas ietilpst "Agrolats Grupas" uzņēmumu saimē, 2023.gadā turpina ieviest arvien jaunus saldējumu veidus un garšas, kā arī atver veikalu Rīgā, informē uzņēmums.

Šīs sezonas lielākais pārsteigums ir jauni saldējumi mini eskimo grupā. "Domājot par mūsu jaunāko auditoriju, līdzās "TUTAS BIO" saldējumiem vēlējāmies izveidot arī ko košāku un pārsteigumiem pilnu - kā jau bērniem tas patīk -, tāpēc tapa Zemeņu cukurvates saldējums ar sprakšķiem un Zili brīnumi ar sprakšķiem, kuru radīšanā izmantotas augstākās kvalitātes izejvielas, to skaitā, spirulīna ir tā, kas nodrošina Zilo brīnumu skaisti zilgano krāsu," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus.

Rūpējoties par to, lai arī klasiski iecienītās garšas tiktu pasniegtas pavisam jaunā veidā, šogad radīti arī jauni saldējumi pašu ceptā vafeļu glāzītē - "divi vienā", proti, vienā saldējuma vafelītē tiek pildīti divi dažādu garšu saldējumi. Citronu sorbets tiek apvienots vienā saldējumā ar vaniļas plombīru, radot "Vasaras" saldējumu, bet Pandas saldējumu līniju papildinās divi "divi vienā" saldējumi - Vaniļas-šokolādes PANDA vafeļu glāzītē un Vaniļas-zemeņu PANDA vafeļu glāzītē. Tāpat kā citu Druvas saldējumu vafeles, arī PANDAS līnijas vafeles tiek ceptas uz vietas Druvas saldējuma ražotnē. Jauno produktu izveidē investēti aptuveni 40 000 eiro.

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

9:00 Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīs grozījumus likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā.

9:00 Kurzemes apgabaltiesa skatīs SIA LSF TRANS un SIA LSF Holdings prasību pret a/s VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA par zaudējumu piedziņu.

9:30 Paredzēta Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde, kurā lems par finansējuma piešķiršanu Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtīto projektēšanas darbu samaksai.

10:00 Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tiks skatīti Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi, kas paredz no 2009. gada marta par 15 % samazināt Saeimas deputātu amatalgas.

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tiks skatīti grozījumi Civilprocesa likumā, Noguldījumu garantiju likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un Kredītiestāžu likumā. Grozījumi tiek skatīti steidzamības kārtā un gatavoti galīgajam lasījumam Saeimas plenārsēdē.

Kurzemes apgabaltriesa līdz 22. februārim atlikusi lietas izskatīšanu, kurā maksātnespējīgā a/s Baltic Frozen Food Group (BFFG) vēršas pret a/s Druvas pārtika ar prasību atzīt darījumu par spēkā neesošu, parāda piedziņu, prasības nodrošinājumu.

Tiesas sēde atlikta, lai dotu iespēju saistībā ar prasību sasaukt maksātnespējīgās BFFG kreditoru sapulci. Db.lv jau rakstīja, ka BFFG apstrīd pirms vairākiem gadiem starp abiem uzņēmumiem notikušu bezskaidras naudas darījumu. Savukārt BFFG palikusi parādā Saldus saldējuma ražotājam aptuveni 250 tūkstošus latu, un līdz ar to a/s Druvas pārtika ir BFFG lielākais nenodrošinātais kreditors.

2007. gada novembrī A. Ošenieks saņēmis a/s Druvas pārtika lielāko akcionāru piedāvājumu izpirkt a/s akcijas, un, izmantojot privātu kredītu Hansabankā, 2007. gada 28. decembrī parakstīja darījuma līgumu. Loģistikas a/s Baltic Frozen Food Group 2006. gadā izveidoja a/s Druvas pārtika iepriekšējie īpašnieki un Daugavpils saldējuma fabrika. 2008. gada jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ierosināja a/s BFFG maksātnespējas lietu.

Centrālā statistikas pārvalde publicēs datus par darbaspēka apsekojuma rezultātiem 2008. gada ceturtajā ceturksnī.

Ventspils pilsētas domes izpilddirektora 1. vietniece Inta Komisare Rīgā piedalīsies Starptautiskā Valūtas fonda Pirmā pārskata misijas Latvijā sanāksmē, kurā piedalīsies LR Finanšu ministrijas un pašvaldību pārstāvji, lai pārrunātu pašvaldību finansēšanas jautājumus.

Valsts sekretāru sanāksmē plānots izsludināt Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā un Konkurences likumā.

Liepāju apmeklēs Francijas vēstnieks Latvijā Paskāls Fieskī (Pascal Fieschi) ar kundzi.

9:00 sāksies Saeimas plenārsēde, kurā tiks lemts par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma grozījumu nodošanu komisijām, par Pilsoniskās savienības sagatavoto 2009. gada valsts budžeta grozījumu un likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli grozījumu nodošanu komisijām un par tiesneses Beatrises Tāleres atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesneses amata.

Kuldīgas novada dome izdevusi plānošanas un arhitektūras uzdevumu Valentīna Kokaļa z/s Ezernieki vermuta un kalvadosa ražošanas ēkas būvniecībai.

Tāpat z/s Ezernieki gatavojas jauna briežu dārza ierīkošanai. Briežu dārza jaunbūve paredzēta Ēdoles pagasta Upmaļos, savukārt vermuta un kalvadosa ražotne - Ēdoles pagasta bijušajos Amolos, liecina publiski pieejamā informācija.

DB rakstīja, ka V.Kokalis deviņdesmitajos gados bijis a/s Ventspils nafta viceprezidents un arī valdes loceklis, vēlāk ievēlēts arī SIA LatRosTrans valdes priekšsēdētāja amatā. 2000.gadā netika pārvēlēts Ventspils naftas valdē. Vairākas reizes minēts arī Latvijas miljonāru sarakstos. Piemēram, 2005. gadā žurnāls Pastaiga viņa īpašumu novērtēja trīs līdz piecu miljonu latu apmērā. Pagājušā gada pavasarī V.Kokalis ieņēma pirmo vietu zemnieku – miljonāru sarakstā. Viņa redzamākā un vērtīgākā manta ir zemnieku saimniecība Ezernieki, kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 milj. Ls.

Saldējuma ražotājs AS Druva Food pagājušo gadu noslēdzis ar 75,3 tūkstošu latu peļņu, salīdzinot ar 271,7 tūkstošu latu zaudējumiem iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, pērn AS Druva Food apgrozījums sarucis par 9,46%, līdz 826,2 tūkstošiem latu. Lielākos ieņēmumus uzņēmums guvis no produkcijas realizācijas Latvijā (724,68 tūkstošus latu), aiz kuras seko Igaunija (50,1 tūkstotis latu) un Lietuva (47,45 tūkstoši latu). Produkcija 4,04 tūkstošu latu apmērā realizēta arī Vācijā.

Kā norāda uzņēmuma vadība, saldējuma pārdošanas apjoms pērn būtiski sarucis, ko ietekmējis arī preces patēriņa sezonālais raksturs, kuru savukārt ietekmē vasaras laika apstākļi. Tāpat arī pērn krasi samazinājusies ražošana un realizācija, jo, veiksmīgi piesaistot Lauku atbalsta dienesta fondu līdzekļus, AS Druva Food nomainījusi visas ražošanas iekārtas.

Pārtikas ražotāja a/s Druvas pārtika mainījusi nosaukumu, un turpmāk uzņēmums tiks dēvēts par a/s Druva Food, liecina informācija Lursoft.

Pērn uzņēmums apgrozīja aptuveni vienu miljonu Ls iepretim 1,45 milj. Ls 2010. gadā, un uzņēmuma vadība pērna gada rezultātus skaidroja ar sliktajiem laika apstākļiem. Pagājušajā gadā uzņēmums turpinājis darboties ar peļņu.

A/s Druvas pārtika reģistrēta 1996. gada decembrī, reorganizējot tāda paša nosaukuma SIA, kas tika izveidota kolhoza Druva likvidācijas gaitā 1994. gadā, liecina informācija uzņēmuma mājas lapā. Kolhoza laikos uzņēmumā tika ražots ābolu vīns un dabīgi gāzēts vīns, tomēr astoņdesmitajos gados tā ražošana tika samazināta un 1986. gadā tika uzsākta saldējuma ražošana. 2004. gadā uzņēmumā tika ierīkoti arī dārzeņu konservu, gaļas pārstrādes un kulinārijas – konditorejas cehi.

Ģimenes uzņēmums Druvas pārtika noslēdzis līgumu par nozīmīga apjoma saldējuma eksportu, taču cerībām var pārvilkt svītru uzņēmējdarbības atbalstam solīto programmu birokrātiskā kavēšanās

„Esam mērķtiecīgi meklējuši jaunus noieta tirgus un veiksmīgi atraduši sadarbības partneri, lai jau aprīlī sāktu eksportēt un sezonā aktīvi ieietu jaunā eksporta tirgū,” Db pastāstīja a/s lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks. Līgums paredz iespēju uzņēmumam dubultot apgrozījumu un palielināt ražošanas apjomu. Lai šo soli spertu, nepieciešams kredīts apgrozāmajiem līdzekļiem aptuveni 200 tūkstošu latu apmērā, ko a/s Druvas pārtika plāno piesaistīt no uzņēmējdarbības atbalstam paredzētās valsts programmas.

Uzņēmums ir izstrādājis biznesa plānu, un uzskata, ka atbilst visiem kritērijiem, lai saņemtu nepieciešamo atbalstu.

Iepriekš sākta sadarbība ar Swedbank, kas bija piešķīrusi kredītlīniju – nesezonā 140 000 Ls, bet sezonā – 70 000 Ls. „Diemžēl finanšu krīzies dēļ banka rudenī neatjaunoja iepriekšējos nosacījumus, un kredītlīnija tika pagarināta tikai 70 000 latu apjomā,” stāsta uzņēmuma vadītājs. Viņš pieļauj, ka nākamais solis būs kredītlīnijas apturēšana. Tāpēc reāls atbalsts būtu Uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšanas programma, taču šobrīd vēl nav skaidri ne nosacījumi, ne arī – kad šī programma sāks darboties.

A/s Druvas pārtika plāno vērienīgu modernizāciju, kas ļautu ražošanas jaudu kāpināt par 30% – 40%.

«Mēs redzam labas perspektīvas palielināt noieta tirgu, tāpēc plānojam gan modernizēt esošās iekārtas, gan arī uzstādīt jaunas,» DB skaidroja a/s Druvas pārtika lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks. Plānots modernizēt un paplašināt gan saldējuma ražotni, gan arī saldētavu. Uzņēmējs pagaidām nevēlas atklāt plānoto ieguldījumu apjomu, jo norit iepirkumi, tomēr tie nebūšot mazi. A. Ošenieks lēš, ka pēc modernizācijas ražošanas apjomu būs iespējams palielināt vairāk nekā par trešo daļu. Vērienīgajiem attīstības plāniem uzņēmums cer piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Saldējuma ražotāja a/s Druvas pārtika sākusi eksportu uz Baltijas valstīm.

Eksporta sākšanai Druvas pārtika atradusi sadarbības partnerus noieta valstīs. Pirmais gads plānots kā tirgus izpētes gads un potenciālo pircēju iepazīstināšana ar Druvas pārtikas produkciju, Db informēja a/s lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks.

Uzņēmums izcīnījis kredītlīniju nepieciešamajiem apgrozāmajiem līdzekļiem eksporta sākšanai. «Žēl, ka nevaram izmantot eksporta garantijas, jo valsts neatbalsta uzņēmumus, kas tikko sākuši eksportu vai tā apjoms ir bijis mazāks par 500 tūkstošiem eiro,» atzina A. Ošenieks.

Gada sākums, kā jau sezonas produkcijas ražotājiem, nav bijis auglīgs. Pirmo ceturksni uzņēmums beidzis, nedaudz atpaliekot no budžeta. Toties aprīlī un maijā ražošana pieaugusi vairākas reizes. 2009. gada vasaras sezonu esot ļoti grūti plānot – saldējuma ražotāji ir atkarīgi no laika apstākļiem, kā arī no vispārējā Latvijas ekonomikas stāvokļa, atzīst uzņēmējs.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.