2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīšanai pirmajā lasījumā šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā «Par valsts pensijām», kas paredz, ka šogad visām pensijām tiks indeksēta vienāda daļa - 285 eiro, un indeksācijā tiks ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Sociālo un darba lietu komisija izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja arī grozījumus likumā «Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām», kas ir saistīti ar grozījumiem likumā «Par valsts pensijām», jo arī uz tiem attieksies minētais indeksācijas modelis.

Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja arī abu likumprojektu virzīšanu steidzamības kārtā. Plānots, ka galīgajā lasījumā likumu grozījumi tiks pieņemti 3.aprīlī.

Deputāts Andrejs Klementjevs (SC) iebilda pret summu 285 eiro, jautājot, kāpēc indeksācija nevarētu notikt visai pensijas summai. Viņš norādīja arī uz neveiksmīgo komunikāciju ar Labklājības ministriju. Opozīcijas deputāti iestājās pret likuma virzīšanu steidzamības kārtā.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Trešdien Latvijas Pensionāru federācija (LPF) dosies gājienā uz Saeimu, lai Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) personīgi nodotu vairāk nekā 102 000 iedzīvotāju parakstu, prasot pensiju indeksācijas atsākšanu jau no šā gada oktobra, apstiprinājis LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš.

«Centīsimies pierādīt, ka sociālā apdrošināšana ir apdrošināšana un tai ir maz sakara ar valsts budžetu, kas ir nodokļi. Tāpat centīsimies pierādīt, ka runāt par sociālā budžeta deficītu nav korekti,» sacīja Siliņš.

Pulcēšanās gājienam notiks trešdien, 10.aprīlī, ap plkst.12.40 laukumā pie Latvijas Bankas. Gājiens pieteikts arī Rīgas domē. Savukārt pati parakstu nodošana Saeimas priekšsēdētājai notiks plkst.12.55.

Jau ziņots, ka valsts pensiju indeksācija ir iesaldēta no 2009.gada un tādu to plānots atstāt līdz 2014.gada 1.janvārim. 2014.gadā plānots atsākt visu pensiju indeksāciju vienu reizi gadā - 1.oktobrī, ņemot vērā tikai patēriņa cenu (inflācijas) indeksu.

Valdība otrdien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu precizēt un pilnveidot I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību. Savukārt izmaiņas pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanas jautājumu valdība vienojās skatīt kontekstā ar 2016.gada budžeta izstrādi šī gada vasarā, informē LM.

Līdz ar to LM virzītais likumprojekts Par valsts pensijām būs jāsadala un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanā turpināsies.

Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli. «Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri. Mans uzdevums ir pildīt valdības deklarācijā noteikto, tāpēc diskusijas vēl turpināsim nākamā gada budžeta veidošanas procesā,» akcentē U.Augulis.

Sekojot līdzi diskusijām par valsts budžeta tapšanas procesu, nav iespējams nedzirdēt aplamas tēzes par Latvijas pensiju sistēmas efektivitāti. Publiskajā telpā izskanējušais liek vaicāt – vai sabiedrība tiek uzskatīta par muļķiem vai tomēr lēmumu pieņēmējiem trūkst izpratnes par mūsu pašu pensiju sistēmu?

Vai pensiju 1. līmenis tiešām ir efektīvāks par otro?

Šī tēze pēdējā laikā regulāri izskanējusi no vairākām amatpersonām, cenšoties pamatot, kāpēc nepieciešams veikt izmaiņas pensiju sistēmā un samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas. Pēc jaunākās informācijas samazinājums tiek plānots no 6 % uz 5 %, pārnesot 1 % uz pensiju 1. līmeni. Savukārt vēl nesen izskanēja ierosinājums pensiju 2. līmeņa iemaksas samazināt uz 4 %, pievienojot 1 % pensiju 1. līmenim, bet vēl 1 % izmantojot darba nodokļu sloga mazināšanai.

Lai saprastu, kāpēc šāds politiķu arguments liek neizpratnē saķert galvu, jāiezīmē būtiska atšķirība starp pensiju 1. un 2. līmeni. Pensiju 1. līmenī šobrīd tiek novirzīti 14 % no katra strādājošā ikmēneša algas. Teorijā šiem 14 % būtu jāveido lielākā daļa mūsu vecumdienu kapitāla. Kas šo sistēmu padara pievilcīgu uz papīra, ir pensijas kapitāla indeksācija –uzkrājumam katru gadu tiek piemērots koeficients, ņemot vērā vidējo algu un sociālā budžeta pieaugumu. Šī formula diemžēl ir uzkonstruēta bez ekonomiskā pamatojuma, proti, ilgtermiņā pensijas uzkrājums indeksācijas dēļ aug ar labu atdevi un paradoksāli – straujāk nekā to spēj paveikt finanšu tirgi, taču realitātē šie 1. līmeņa uzkrājumi tiek izmantoti esošo pensionāru finansēšanai. Būtiski saprast, ka 1. līmeņa uzkrājums nav kapitāls, kas ir tavā rīcībā, tas drīzāk jāuztver kā solījums no Valsts puses to izmaksāt tad, kad būs pienākusi tava kārta. Un ar nosacījumu, ka valsts attiecīgajā brīdī (pēc 10, 20, 30 gadiem) būs ar pietiekami spēcīgu ekonomiku, lai šo solījumu izpildītu.

Šā gada 1.oktobrī indeksēs visas pensijas (bez piemaksas) un atlīdzības, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25% no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Indeksācijā piemēros indeksu 1,0274, informē Labklājības ministrija (LM).

«Dati liecina, ka inflācija šogad ir bijusi zema – 0,63%. Tāpēc nosakot indeksu redzam, ka jaunā pieeja pensiju indeksācijā ņemt vērā ne tikai patēriņa cenu pieaugumu, bet arī 25% no apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma, ir bijusi pareiza un pamatota. Pretējā gadījumā indekss būtu zemāks, līdz ar to arī pensijas apmēra pieaugums būtu salīdzinoši mazāks. Vienlaikus ir skaidrs, ka nākamajā pensiju indeksācijā ir jāņem vērā vismaz 50% no vidējā algu pieauguma, lai tomēr pensijas palielināšanu tuvinātu vidējam algu pieaugumam valstī,» uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Palielinās (indeksēs) pensijas un atlīdzības vai to daļu, kas nepārsniedz 285 eiro. Tātad pensijām un atlīdzībām, kas mazākas par 285 eiro, indeksēs visu apmēru. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras lielākas par 285 eiro, indeksēs daļu no pensijas vai atlīdzības jeb 285 eiro.

Ja pensiju indeksēšana nenotiks, pensionāri maijā iecerējuši Rīgā rīkot protesta akcijas, norāda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš, uzsverot, ka pensionāriem šobrīd arvien grūtāk ir veikt nepieciešamos maksājumus.

No valdības puses šajā jautājumā tiek gaidīta konkrēta rīcību vistuvākajā laikā, jo situācija esot dramatiska, īpaši lauku pensionāriem, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Siliņš.

Kā konkrētu rīcību viņš minēja vismaz mazo pensiju indeksēšanu jūtamā apjomā. Pēc LPF aprēķiniem, visu pensiju indeksēšanai būtu nepieciešami aptuveni 20 miljoni latu. Vēlāk raidījumā 900 sekundes Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka sarunas koalīcijā par konkrētām summām, kas varētu tikt atvēlētas pensiju indeksācijai, neesot notikušas.

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā «Par valsts pensijām» un astoņus pavadošos likumprojektus, kas paredz šī gada 1.septembrī indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, informēja Saeimas Preses dienests.

Otrajā galīgajā lasījumā par pensiju apmēra pārskatīšanu Saeima lems ārkārtas sesijā 9.jūlijā.

Grozījumi pensiju likumā paredz 1.septembrī pārskatīt valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 200 latus, piemērojot

indeksu 1,04. Indeksācija attieksies arī uz invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem. Septembra indeksācija nesīs ienākumu pieaugumu gandrīz 85 procentiem no visiem pensiju saņēmējiem.

Vecuma pensiju apmērs septembra indeksācijas rezultātā pieaugs par vidēji 5,58 latiem, bet invaliditātes pensijas - par 3,79 latiem. Indeksācija šī gada budžetā papildus prasīs 10,2 miljonus latu, bet 2014.gadā – 30,1 miljonu latu.

Lai arī turpmāk pensiju 1.līmenī esošo 14% vietā ir plānots novirzīt 15% no burto darba algām, svarīgi atzīmēt, ka tas paredz samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī no 6% līdz 5%, rēķinot pret bruto darba samaksu. “Vairo” kritiski vērtē priekšlikumu samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 17% (t.i. 1% no 6%) pensiju sistēmas ilgtspējas kontekstā. Taču šoreiz pievērsīsimies citam jautājumam- vai mērķis attaisno līdzekļus.

Par sociālā budžeta ilgtermiņa izaicinājumiem norādījām jau šī gada martā. Toreiz Labklājības Ministrs Uldis Augulis pārliecinoši atbildēja: “Sociālā budžeta stabilitāte pašlaik ir pietiekami laba, tāpēc mēs neredzam iemeslus, kāpēc vēl palielināt pensionēšanās vecumu," ”..pašlaik nebūtu īstais brīdis un nepieciešamība celt pensionēšanās vecumu. Sociālā budžeta situācija pašlaik nodrošinot pensiju ilgtspēju.”

Kaut arī šobrīd politiskās aprindās vismaz atklāti netiek runāts par pensionēšanās vecuma celšanu, ir pilnīgi skaidrs, ka situācija pensiju sistēmas 1. līmenī ir ļoti sarežģīta. Esošajām pensiju izmaksām tehniski pagaidām pietiek naudas. Proti, saskaņā ar publicēto sociālā budžeta izpildi uz šī gada jūniju, tā saucamā finansiālā bilance jeb pārpalikums veidoja 208 miljonus eiro. Budžeta ieņēmumi veidoja 2,3 miljardus eiro kamēr izdevumi bija 2,1 miljards eiro. “Uz papīra” viss izskatās labi. Taču pensijas būtu jāindeksē, kas izraisīs izdevumu kāpumu. Iespējams, ir arī citi, budžetā iepriekš neparedzēti riski. Tādēļ kā “ātro” plāksteri valsts 2025. gada budžeta kontekstā plānots izmantot pensiju 2.līmeņa iemaksas.

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.

Pasaules finanšu tirgi piedzīvojuši prāvas korekcijas vai akciju kritumus, kas nepārsniedz 10% atzīmi, bet Eiropā akciju cenu lejupslīde bijusi vēl iespaidīgāka. Līdztekus strauji krīt Krievijas rubļa vērtība, un pašu mājās inflācija sasniedz 10%, kas kopumā rada pārdomas par pensionāru nodrošinātību nākotnē.

Pensiju indeksācija tiks veikta ātrāk, top labojumi Likumā par pensijām, bet svārstības finanšu tirgos vēl nav kritiskas, Dienas Biznesam komentē labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Cer, ka svārstības finanšu tirgos būs īslaicīgas

“Akciju cenu krišanās pasaules tirgos patlaban nesasniedz kritiskas robežas, un lielam satraukumam nav pamata,” uzskata G. Eglītis, norādot, ka arī Covid-19 krīzes sākuma posmā bija līdzīga situācija, bet vēlākā laika periodā finanšu tirgi atgriezās ierastajā gultnē. “Katra krīze iespaido finanšu tirgus, un Ukrainas karš ir pietiekami liels notikums visai pasaulei, tādēļ arī sākumposmā akciju vērtības kritumu var vērtēt kā reakciju uz krīzes sākumu. Mēs, protams, sekojam stāvoklim finanšu tirgos un ietekmei uz mūsu pensiju plāniem. Pagaidām ir pāragri izdarīt dramatiskus secinājumus,” tā G. Eglītis.

Indeksācijas rezultātā dažādas pensijas, pabalsti un atlīdzības pieaugs par 4,12 līdz 15,68 eiro, liecina Labklājības ministrijas (LM) aprēķini.

Šā gada rudenī plānotā pensiju indeksācija skars ne tikai vecuma vai izdienas pensijas saņēmējus, bet arī invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, apbedīšanas pabalsta, darbaspēju zaudējuma atlīdzības un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu saņēmējus.

Ņemot vērā datus par patēriņa cenu indeksu, kā arī Finanšu ministrijas (FM) prognozes par tā lielumu līdz 2016.gadam un FM prognozes par nodarbinātības tendencēm, tiek plānots, ka minētās pensijas, pabalsti un atlīdzības tiks pārskatītas, piemērojot indeksu 1,03. Pērn indeksācijai tika piemērots koeficients 1,04.

LM aprēķini liecina, ka vismazāk pieaugs apgādnieka zaudējuma pensija - par vidēji 4,12 eiro, savukārt lielākais pielikums tiek prognozēts pabalstam laulātā nāves gadījumā - vidēji 15,68 eiro un apbedīšanas pabalstam - 13,39 eiro.

Pensiju indeksācijai šogad varētu atvēlēt tikai dažus miljonus latu, tādējādi šāds solis šogad būtu vairāk pozitīvs žests, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Pēc viņa teiktā, ir jāredz valsts budžeta un makroekonomiskie rādītāji pirmajā pusgadā un tad kopā ar pensionāru federāciju jārunā par to, vai var atļauties kaut ko indeksēt, vai var indeksēt mazās pensijas. Indeksācija varētu tikt apsvērta, ja pirmā pusgada valsts budžeta rādītāji ir labāki un ja ir labi ekonomiskie rādītāji.

Ministra ieskatā, šogad indeksācijai varētu atvēlēt tikai dažus miljonus latu, nekādā gadījumā tie nebūs desmitiem miljonu latu.

Turpmākajos gados pensiju indeksācija plānota atbilstoši inflācijai. Šogad gada vidējā inflācija varētu būt starp 1% un 1,5%, lēca Vilks. Ja inflāciju skata griezumā gads pret gadu, tad tā ir 0,6%, «principā nulle», vērtēja ministrs un atzīmēja, ka arī pērn inflācija bija mazs skaitlis.

Latvijas iedzīvotāju pensija veidojas no veiktajām sociālajām iemaksām, tāpēc, ja visi maksātu normālu sociālo nodokli, tad spētu uzturēt gan vecākus, gan arī paši saņemtu pensiju tad, kad kļūs par pensionāriem, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Viņš skaidroja, ka pensiju fonds veidojas no sociālajām iemaksām un tagad strādājošie maksā pensijas saviem vecākiem, bet pašlaik strādājošiem pensijas maksās viņu bērni. Tāpēc jāmaksā sociālais nodoklis, jo tas aiziet pensijās, skaidroja ministrs. Ja sociālais nodoklis maksāts netiek, tad neveidojas uzkrājums un pensijas vecumā var nonākt pie sasistas siles, brīdināja Reirs.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Latvijas pensiju sistēma no ilgtspējas viedokļa novērtēta kā devītā labākā sistēma, tā izveidota pamatīga un laba. Sistēma spēs nodrošināt pensijas arī pēc desmit un 20 gadiem, taču jāmaksā sociālais nodoklis.

Atbilstoši likumam, pensiju indeksāciju ir arī paredzēts atjaunot no nākamā gada, bet pensiju indeksācija šogad patlaban netiek plānota, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Šī gada budžetā pensiju indeksācija nav ieplānota. «Tā ir paredzēta ar nākošo gadu, atbilstoši likumam,» sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka sociālais budžets aizvien vēl ir ar deficītu.

«Skaidrs, ka šī pensiju indeksācija iesaldēšana ir bijusi krīzes risinājums. Krīzes risinājums laikā, kad sabiedriskā sektorā strādājošo algas tika būtiski mazināstas. Pašreiz, pārvarot krīzi, mums ir jāatgriežas pie pensiju indeksācijas,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjers.

Runājot par nākamā gada budžetu, Dombrovskis sacīja, ka, atbilstoši likumam «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli», ir paredzēts turpināt samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi – konkrēti no 24 uz 22 procentiem. «Tas ir skaidri jau paredzēts. Tajā pašā laikā, protams, mums ir jāvērtē, vai mēs gribam straujāk virzīties uz neapliekamā minimuma paaugstināšanu, atvieglojumu par apgādībā esošu personu paaugstinšānu... Mums jāvērtē, cik strauji mēs virzamies ar likmes samazināšanu un cik strauji mēs virzamies ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu,» sacīja Dombrovskis.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 683 eiro, aģentūra LETA uzzināja Labklājības ministrijā (LM).

Līdz ar to pensijas un atlīdzības, kas nav lielākas par 683 eiro, tiks indeksētas pilnā apmērā.

Faktiskais pensijas vai atlīdzības palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.

Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2024.gada 30.septembrim.

Atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" arī šogad 1.oktobrī notiks pensiju indeksācija, piemērojot koeficientu, kas atkarīgs no darba apdrošināšanas stāža, aģentūru LETA informēja LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā «Par valsts pensijām», kas paredz jaunu kārtību pensiju indeksācijai, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar piedāvātajām izmaiņām šī gada 1.oktobra indeksācijai tiks pakļauta tā pensijas daļa, kas nepārsniedz 285 eiro. Savukārt politiski represētajām personām, cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensijas tiks pārskatītas pilnā apmērā.

Iepriekš pensijas indeksēja 2013.gada 1.septembrī, pensijām, kas nepārsniedza 200 latus, piemērojot indeksu 1,04.

Saskaņā ar likuma grozījumiem turpmāk indeksāciju piemēros noteiktai pensijas daļai, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Šī gada pensiju indeksācija viena pati pensionāru problēmas neatrisina, jo tās palielinājums ir ļoti niecīgs, norāda Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš (ZZS).

Viņš uzsvēra, ka pieauguma apmērs ir aptuveni tāds pats kā pērn. Tomēr kopumā indeksācija pensionāru problēmas neatrisina, un seniori ar saviem ienākumiem aizvien vairāk atpaliek no strādājošajiem, skaidroja Siliņš.

Pensionāru situāciju gan varētu uzlabot citi mehānismi, piemēram, piemaksas. Piemaksas it īpaši varētu uzlabot to senioru materiālo stāvokli, kuri pensionējušies sen un kuru pensijas ir mazākas, uzsver Siliņš.

Federācijas vadītājs arī prognozēja, ka nākamgad indeksācijas rezultātā pensijas varētu pieaugt par aptuveni desmit eiro.

Viņš arī norādīja, ka nepieciešams risināt pensiju jautājumu attiecībā uz tiem pensionāriem, kuri savulaik strādājuši smagus un kaitīgus darbus, tāpēc pensionējušies ātrāk, līdz ar to arī viņu darba stāžs un pensija ir mazāka. Siliņš cer, ka šo jautājumu varētu risināt uz 2018.gadu, jo nākamgad tiks pārrēķinātas 2011.gadā piešķirtās pensijas un šim mērķim jau būs nepieciešami aptuveni 40 miljoni eiro.

Saeima ceturtdien, 3.martā, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25% vietā, informē Saeimas Preses dienests.

Vienlaikus Saeima noteica likumprojektam steidzamību. Otrajā lasījumā to Saeimā plānots skatīt 10.marta sēdē.

Pensiju indeksācija zināmā mērā atspoguļo ekonomisko situāciju valstī – jo lielāka inflācija un algu pieaugums, jo lielāku papildinājumu saviem ienākumiem ik gadu saņem pensionāri. Piedāvātie likuma grozījumi dos lielāku pensiju indeksāciju tieši saistībā ar algas pieaugumu valstī. Likuma izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Labklājības ministriju, apzinot valsts budžeta līdzekļus, kas būs nepieciešami pensiju palielināšanai, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi pensiju likuma grozījumus, kas paredz pārskatīt tās pensijas, kuru aprēķināšanā tika piemērots negatīvs kapitāla indekss un ar 2016.gadu sākt izmaksāt palielināto pensiju, taču pensijas starpība par iepriekšējo periodu netiks maksāta.

Grozījumi ir pieteikti ceturtdienas Valsts sekretāru sanāksmē.

Likuma pārejas noteikumus rosināts papildināt ar jaunu punktu, kas paredz laikposmā līdz 2018.gadam veikt pensiju pārrēķināšanu – pārskatīt pensijas apmēru tām personām, kurām, aprēķinot pensiju, pensijas kapitāla noteikšanā ir ņemti vērā negatīvie apdrošināšanas iemaksu algu indeksi.

LM skaidro, ka personām, kurām pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim un pensijas kapitāla noteikšanā ņemti vērā apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, kas mazāki par skaitli "1", pensiju paredzēts pārrēķināt no tās piešķiršanas vai pārrēķina dienas, un palielināto pensijas apmēru sākt izmaksāt:

Saeima ceturtdien, 10.martā, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā, informē Saeimas Preses dienests.

Pensiju indeksācija zināmā mērā atspoguļo ekonomisko situāciju valstī – jo lielāka inflācija un algu pieaugums, jo lielāku papildinājumu saviem ienākumiem ik gadu saņem pensionāri. Šie likuma grozījumi dos lielāku pensiju indeksāciju tieši saistībā ar algas pieaugumu valstī. Likuma izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Labklājības ministriju, apzinot valsts budžeta līdzekļus, kas būs nepieciešami pensiju palielināšanai, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017.gadā būs 1,0408, bet divos nākamajos gados – 1,0413.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) patlaban neredz iespējas valsts budžetā paredzēt līdzekļus mazo pensiju indeksācijai, kā to vēlas Latvijas Pensionāru federācija.

Dombrovskis šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu atzina, ka šis ir budžeta jautājums, un, ja paskatās budžeta izpildi gada pirmajā ceturksnī, ir redzams, ka nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts par 101%. «Plāns pildās ar minimālu pārpildi, līdz ar to nekādas jaunas papildu iespējas budžetā mēs pašreiz neredzam,» teica premjers.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka šis jautājums ir jāturpina vērtēt, turklāt likumā ir paredzēts, ka ar 2014.gadu indeksācija ir jāatjauno.

Savukārt Bērziņš norādīja, ka savu pozīciju par pensiju indeksāciju nav mainījis - pēc viņa domām, zemās pensijas būtu jāindeksē, taču jautājums ir par budžeta izpildi un iespējām.

Pensionāru pieprasītais pensiju paaugstinājums, kuru parakstījuši vairāk nekā 100 tūkstoši pensionāru, vērtējams kā ļoti nopietns un loģisks, norādīja Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa atzina, ka tik liels skaits pensionāru, kuri parakstījuši Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) izstrādāto pieprasījumu, liecina par to, ka lieta ir ļoti nopietna. «Nav jau runa tikai par vecuma pensionāriem, runa ir arī par invaliditātes, par apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem. Manuprāt, šī prasība ir ļoti loģiska,» sacīja A. Barča.

Jautāta vai valsts var atļauties pensiju indeksāciju, deputāte atzīmēja, ka būtu jāapzinās un jāskatās uz ģimeni kopumā, norādot, ka ir daudzas ģimenes, kur pensionārs ir viens no tiem, kurš nodrošina ģimenei iztiku. «Valdības vadītājs apgalvo, ka sācies ir ļoti straujš [ekonomikas] uzrāviens. Vienkāršais cilvēks skaidri un gaiši redz, ka liels uzrāviens šogad ir apkurei un komunālajiem maksājumiem,» sacīja A. Barča.

Šodien Senioru konsultatīvās padomes sēdē Labklājības ministrijas (LM) un Pensionāru organizāciju pārstāvji vienojās šogad indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus, ar indeksu 1,04.

Kā skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), indekss 1,04 atspoguļo patēriņa cenu groza izmaiņas no 2009.gada līdz 2013.gadam. Visas pensijas līdz 200 latiem tiks indeksētas no šā gada septembra. To vidējais pieaugums varētu būt 4,60 lati. Šādam pensiju indeksācijas modelim 2013.gadā nepieciešami papildus nedaudz vairāk kā 10 miljoni latu, savukārt 2014.gadā 30,5 miljoni lati.

«Vēlos izteikt lielu pateicību gan Pensionāru federācijai, gan citām senioru organizācijām, kas ir pārstāvētas padomē, par ļoti konstruktīvu dialogu, kā rezultātā ir rasts risinājums, kas gan ļauj atsākt indeksāciju šogad, gan vienlaikus neizsmeļ visu nākamā gada pieejamo budžeta finansējumu, kas būtu atvēlams arī tādām prioritātēm kā neapliekamā minimuma un atvieglojumi par apgādājamo palielināšanai,» pauda Viņķele.