Lai arī turpmāk pensiju 1.līmenī esošo 14% vietā ir plānots novirzīt 15% no burto darba algām, svarīgi atzīmēt, ka tas paredz samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī no 6% līdz 5%, rēķinot pret bruto darba samaksu. “Vairo” kritiski vērtē priekšlikumu samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 17% (t.i. 1% no 6%) pensiju sistēmas ilgtspējas kontekstā. Taču šoreiz pievērsīsimies citam jautājumam- vai mērķis attaisno līdzekļus.
Par sociālā budžeta ilgtermiņa izaicinājumiem norādījām jau šī gada martā. Toreiz Labklājības Ministrs Uldis Augulis pārliecinoši atbildēja: “Sociālā budžeta stabilitāte pašlaik ir pietiekami laba, tāpēc mēs neredzam iemeslus, kāpēc vēl palielināt pensionēšanās vecumu," ”..pašlaik nebūtu īstais brīdis un nepieciešamība celt pensionēšanās vecumu. Sociālā budžeta situācija pašlaik nodrošinot pensiju ilgtspēju.”
Kaut arī šobrīd politiskās aprindās vismaz atklāti netiek runāts par pensionēšanās vecuma celšanu, ir pilnīgi skaidrs, ka situācija pensiju sistēmas 1. līmenī ir ļoti sarežģīta. Esošajām pensiju izmaksām tehniski pagaidām pietiek naudas. Proti, saskaņā ar publicēto sociālā budžeta izpildi uz šī gada jūniju, tā saucamā finansiālā bilance jeb pārpalikums veidoja 208 miljonus eiro. Budžeta ieņēmumi veidoja 2,3 miljardus eiro kamēr izdevumi bija 2,1 miljards eiro. “Uz papīra” viss izskatās labi. Taču pensijas būtu jāindeksē, kas izraisīs izdevumu kāpumu. Iespējams, ir arī citi, budžetā iepriekš neparedzēti riski. Tādēļ kā “ātro” plāksteri valsts 2025. gada budžeta kontekstā plānots izmantot pensiju 2.līmeņa iemaksas.
Pensiju 1.līmeņa galvenā problēma ir tā, ka savā būtībā tas ir līdzīgs jebkuriem citiem valsts izdevumiem. Proti, pretī saņemtajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, ir izdevumu bāze, kas ir ļoti liela (kopējie izdevumi valsts pensijām, gan 1. gan 2.līmenis pārsniedz 3 miljardus eiro gadā) un kurai ir objektīvas tendences laika gaitā pieaugt. Pensiju indeksācija noteikti ir nepieciešama jo tā kompensē esošo pensiju pirktspējas zudumu to saņēmējiem. Tomēr svarīgi atcerēties, ka indeksācija nozīmē izdevumu palielināšanu. Jo vairāk mēs palielinām izdevumus šobrīd, jo vairāk mums vajadzēs palielināt izdevumus nākotnē.
Te darbojas salikto procentu likums- mēs palielinām izdevumus pret arvien lielāku izdevumu bāzi. Tas nozīmē to, ka gatavojot 2026. gada, kā arī turpmāko gadu budžetus, atkal vajadzēs meklēt papildus līdzekļus pensiju pirmajam līmenim. Vai politiķi atkal griezīs iemaksas otrajā līmenī, vai meklēs adekvātāku risinājumu? Šis ir tas gadījums, kad mērķis neattaisno līdzekļus vai zāļu vietā tiek iedota inde.
