Pieeja vienotajam Eiropas tirgum veicinājusi transporta un loģistikas jomas attīstību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Par to, kādas iespējas transporta pakalpojumu un loģistikas risinājumu jomā Latvijas uzņēmējiem pavēris vienotais tirgus, kā arī ar kādiem izaicinājumiem līdz šim un arī nākotnē nāksies saskarties, DB aptaujāja vairākus nozares ekspertus gan no valsts pārvaldes, gan komersantu vidus. Taču vispirms daži skaitļi, kas ieskicē to, ka pieeja vienotajam Eiropas tirgum līdz ar Padomju Savienības sabrukumu un vēlāk arī Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (2004. gada 1. maijā) nesusi labumu tranzīta, transporta un loģistikas jomai.
Piemēram, autopārvadājumu kravu apgrozība sākotnēji saruka no 5,85 miljardiem tonnkilometru (tkm) 1990. gadā līdz 1,25 miljardiem tkm 1993. gadā, taču zaudētie apjomi jau 10 gados tika pārsniegti (6,16 tkm), bet 2004. gadā pieauguši līdz 7,32 miljardiem tkm, savukārt 2014. gadā – līdz 13,67 miljardiem tkm. Tostarp starptautiskajos pārvadājumos kravu apgrozības kāpums bijis daudzkārtējs no 2,16 miljardiem tkm 1997. gadā (kad mainījās statistikas datu ievākšanas kārtība) līdz 4,98 miljardiem tkm 2004. gadā un 10,93 miljardiem tkm 2014. gadā.
Dzelzceļam šis kāpums gan ir salīdzinoši neliels – no 18,54 miljardiem tkm 1990. gadā līdz 19,44 miljardiem tkm 2014. gadā. Savukārt ostās kopumā kravu apjomi kāpuši vairāk nekā divas reizes no 36,17 milj. tonnu 1990. gadā līdz 74,18 milj. tonnu pērn. Arī transporta un uzglabāšanas jomas (preču un pakalpojumu izlaide) pienesums tautsaimniecībai teju dubultojies no 3,75 miljardiem eiro 1995. gadā (2010. gada salīdzināmajās cenās) līdz 6,27 miljardiem eiro 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Bez robežām
Līdz ar Latvijas iestāšanos ES tika atvērtas robežas, un visa ES teritorija kļuva par vienotu muitas teritoriju, norāda Finanšu ministrijas (FM) Netiešo nodokļu departamenta direktores vietniece Jolanta Krastiņa. Lai nogādātu kravu no citām ES dalībvalstīm līdz Latvijai un otrādi, vairs nebija nepieciešams piemērot muitas procedūras un formēt muitas deklarācijas, līdz ar to preču piegādes process tika būtiski vienkāršots. Kravu iegādēm no citām ES dalībvalstīm vairs nebija jāpiemēro muitas nodoklis, savukārt PVN maksāšanā tika piemērots reversā PVN režīms, kas nozīmē, ka PVN fiziski netiek maksāts. «Toreiz skeptiķi izteica bažas, – tā kā vairs nebūs jāformē muitas deklarācijas, kas teorētiski garantē zināmu kontroli, komersanti, patstāvīgi deklarējot PVN savās deklarācijās, izvairīsies uzrādīt ES piegādes un iegādes un attiecīgi aprēķināt atbilstošo PVN,» atzīmē J. Krastiņa. Tomēr prakse liecina, ka, pirmkārt, komersanti neizvairās no šo darījumu uzrādīšanas PVN deklarācijās un, otrkārt, ES nodokļu administrāciju kontroles mehānismi ir gana efektīvi, lai atklātu kļūdas vai apzinātu darījumu nedeklarēšanu. Dažus gadus vēlāk pēc nozares komersantu asociācijas priekšlikuma šāds PVN deklarēšanas režīms tika noteikts arī importa procedūrās un tas būtiski uzlaboja naudas plūsmu uzņēmumiem, kas importē preces no trešajām valstīm.
Tas, ka nav vairs gandrīz nekādu ierobežojumu brīvai preču kustībai 500 miljonu iedzīvotāju lielā tirgū, ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas tirdzniecība pakāpeniski ir pārorientējusies uz ES, norāda bijušais muitas atašejs (2004.–2007. g.) Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES Juris Stinka. Viņaprāt, ieguvumi no muitas savienības un kopējā tirgus daudzkārt atsver bieži vien sarežģītāku preču kustību ar trešajām valstīm. Turklāt šie sarežģījumi lielākoties ir politiski motivēti un, iespējams, tieši atrašanās ES pasargā mūs no vēl lielākām problēmām.
Visu rakstu No muitas līdz loģistikai lasiet 14. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.