No lietotām alus un citu dzērienu muciņām Mārtiņš Eiduks izgatavo traukus un interjera priekšmetus; jaunākais produkts ir Adventes svečturis Ziemassvētku laikam.

Zīmola Muca izstrādāto dizaina priekšmetu galvenais izejmateriāls ir lietotas mucas, kas savu laiku nokalpojušas, piemēram, vīna, alus, viskija. «Dodam tām otro dzīvi,» saka Mārtiņš Eiduks, Mucas koka trauku un svečturu idejas autors.

Ideja no ceļojuma

Ideja par dizaina priekšmetiem, kas izgatavoti no mucām, Mārtiņam radās ceļojuma laikā. Viņš trīs gadus ceļoja un vairāk nekā gadu pavadīja Jaunzēlandē. Tur viņam iznāca pastrādāt vīna dārzos un vīna darītavās, kur radās pirmie iedīgļi idejai par lietotu mucu izmantošanu. Pirms Jaunzēlandes Mārtiņam nebija nekādas saskares ar koku, tik vien, cik mājās bija redzējis, kā tētis ar to darbojas. «Kad esi viens pats, ceļo, visu redzi citādi. Tomēr ir forši kaut ko darīt savām rokām,» viņš saka.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Alus festivāls Latviabeerfest 2012, kas noslēdzās svētdien, 27. maijā, Vērmanes dārzā, pulcējis ap 40 tūkstošus apmeklētāju, no kuriem aptuveni katrs piektais bija ārzemju viesis, informē festivāla organizatori.

Festivāla Latviabeerfest 2012 laikā tika pārdotas vairāk kā 700 alus mucas jeb vairāk kā 18 tonnas alus. Pārdošanas rādītāju līderis bija Brenguļu alus ar pārdotām 106 mucām.

Šis ir bijis nozīmīgs pasākums alus ražotājiem, un pārdošanas apjomi ir pārspējuši dalībnieku cerības, pauž Latviabeerfest orgkomitejas priekšsēdētājs Andrejs Šikors.

«Jāsaka, ka apmeklētāju uzvedības kultūra bija ļoti augsta - esam iztikuši bez incidentiem, un parka teritorija visu festivāla norises laiku bija tīra,» norādīja Latviabeerfest komunikāciju direktore Guna Miļusa.

Šogad festivāls tā rīkotājiem gan nav nesis peļņu, taču «ir vērojamas pozitīvas nākotnes tendencies» pauž festivāla rīkotāji. Kopējais festivāla budžets šogad bija 80 tūkst. latu, no kuriem lielākie izdevumi bija tehniskais nodrošinājums un honorāri mūziķiem.

SIA Kraval dzīvā alus veikala Miestiņš izveidē investējis ap 6 tūkstošiem eiro.

Uzņēmuma īpašnieks Oļegs Kravals Db pastāstīja, ka veikalā Miestiņš Bruņinieku ielā tiks realizēta sešu vietējo aldaru produkcija – SIA Abula Brenguļa alus, a/s Agrofirmas Tērvete, SIA Užavas alus, Krāslavas alusdarītavas, SIA Piebalgas alus un Brālis alus. Alus tiks realizēts no mucām ar īpašas iekārtas palīdzību, kas izslēdz gaisa piekļuvi pildīšanas procesā.

O. Kravals vēlas popularizēt tā sauktā «dzīvā alus» labās īpašības un tāpēc izveidojis Miestiņu.

Kā atklāj Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Daina Kārkliņa, jēdziens «dzīvais alus» ir parādījies nesen. «Tas ir nefiltrētais alus un to viegli var atšķirt, jo tas ir duļķains,» stāsta profesore, piebilstot, ka nosaukumu tas ieguvis mazajās alus darītavās. Par «dzīvo» tas iesaukts, jo no alus nav izfiltrētas rauga nogulsnes, bet, kā zināms, raugs ir sēnīte – tātad dzīvs organisms. Profesore stāsta, ka alus filtrācija un pasterizācija ražotajam nepieciešama, lai palielinātu alus glabāšanas termiņu.

13. oktobrī Kuldīgas Rātslaukumā notiks trešais Hercoga Jēkaba gadatirgus.

Tirgus laikā arī tiks sumināti konkursa Sakoptākā Kuldīgas novada lauku sēta un konkursa Skaistākais Kuldīgas dārzs uzvarētāji.

Rudens tirgū jeb dižandelē visapkārt rībēs, skanēs, smaržos, burbuļos un sprēgās. Tirgus rati vai lūzīs no tuvu un tālu amatnieku darinājumiem. Pagastu ļaudis cels laukā no apcirkņiem, pagrabiem, lādēm, mucām un toveriem to labāko, kas pašu rokām audzēts, raudzēts, darināts un brūvēts. Kaulēties, jārēties, lielīties, acis mielot un vēderu lutināt te varēs ikviens, sola Kuldīgas novada dome.

Improvizētās hercoga manufaktūrās meistari un mācekļi grebs, kals, pīs, vīs un audīs. Seno spēļu pagalmā lidos cirvji, arbaletu bultas, dārdēs dižgabals, verēs iejusties bruņinieka un dzirnavnieka tēlos.

Jaunas vietas tūrisma kartē un labu mārketinga pasākumu saviem produktiem rada uzņēmumi, kas sākuši veidot savus muzejus.

Ir virkne ārvalstu uzņēmumu, kuru iekārtoto muzeju apmeklēšanu dažs labs ēdienu un dzērienu eksperts uzskata par goda lietu, piemēram, Coca-Cola muzejs, Jell-O želejas muzejs, McDonalds hamburgeru muzejs, kukurūzas pārslu Kellog muzejs vai pārtikas ražošanas gigantu Nestle un Kraft Foods muzeji. Cerot uz tūristu interesi, arī Latvijas pārtikas rūpnieki pēdējos gados aktīvi sarosījušies, pierakstot savu uzņēmumu vēsturi un veidojot ekspozīcijas, kas ļauj ielūkoties vēstures līkločos.

Pure Chocolate īpašnieku veidotais Šokolādes muzejs viesus sāka uzņemt šogad. Muzeja otrā kārta tiks atklāta augusta beigās, kad muzejs tiks pappildināts ar vēl septiņām ekspozīciju telpām Pūres muižas senatnīgajā ēkā. Muzejs veidots kā šokolādes kaste ar īpašu stāstu par trifelēm, kas šobrīd ir galvenais Pure Chocolate produkts.

Tālais un tuvais tūrisms jebkādā izpausmē saistās ar ēšanu un gulēšanu ārpus mājas

Abas šīs dzīvībai svarīgās funkcijas vēlams šad un tad bagātināt ar jaunām izjūtām, ko sniedz gan kulinārijas dažādošana, gan netipiskas naktsmītnes.

Ne tikai Sinopes Diogēns saskaņā ar dabu dzīvoja mucā, arī Melnsila kempings Rojā piedāvā šādu iespēju pie jūras par 26–65 eiro par mucu. Galvenā naktsmītņu un kempinga vērtība ir vide – vieta, ainava un ekoloģija.

Uz Melnsila kempingu brauc tie, kam patīk daba, klusums un miers. Pieczvaigžņu līmeņa pieradinātajiem vērts atgādināt, ka šī atpūtas vieta nav sterila, šeit valda stihijas – saule, jūra, vējš, smiltis, lietus. Ideja radās apmēram pirms 15 gadiem, kad kempinga šī brīža saimnieki Andis un viņa brālis Māris Lagzdiņš katrs ar savu ģimeni apmetās uz dzīvi Melnsilā. Šobrīd kempinga ikdienas darbos piepalīdz arī bērni. Viņiem tika piedāvāta iespēja uzņemties rūpes par līdzšinējo primitīvo pļavā ierīkoto kempingu, iezīmējot attīstības virzienus, nodrošinot servisu, bet jūras krasts ierobežoja jebkādu celtniecību – situāciju atrisināja mucu mājiņas, kuras vēlāk, kā atzīst Andis Lagzdiņš, izrādījās trāpījums mērķī. Aptuvenais kempinga atpūtnieku skaits, pēc saimnieku aplēsēm, sezonā ir ap 7000. Katru nedēļas nogali viesu grāmatā tiek daudzkārt ierakstīts: Paldies par klusumu un mieru! Pašu uzņēmēju uzstādījums savukārt ir kvalitāte un sakārtota vide, saskaņa ar dabu un vienkāršas dabā pieļaujamas izklaides. Bez mucām nakšņošana iespējama autentiskā, bet mūsdienīgi iekārtotā zvejnieku mājā, bet saviesīgi pasākumi – tikpat autentiskā zvejas tīklu šķūnī.

Mucām līdzīgas koka mājiņas pašā jūras krastā – šāds skats paveras vairākās vietās Kurzemes piekrastē. Lai arī kempingu klienti slavē projekta autorus par oriģinālo ideju, un pievilcīgo izpildījumu, pastāv bažas vai nelielie namiņi kāpās izvietoti likumīgi.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālajā pārvaldē stāsta par trim vietām ar mucu mājiņām – Melnsilā, Kolkas ragā un Upesgrīvā, vēsta laikraksts Diena. Tā kā kāpas ir ļoti būtiska un sargājama jūras piekrastes daļa, aizsargjoslu likumā paredzēti ierobežojumi darbībai šādā zonā, kas saistīti gan ar būvniecību, gan pagaidu konstrukciju izvietošanu.

Aizsargjoslu likums liedz novietot kāpās dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves, izņemot gadījumus, kad šāds teritorijas izmantojums paredzēts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Kā stāsta VVD reģionālajā pārvaldē, Melnsilā ar kempinga likumību problēmu neesot, savukārt Rojas un Mērsraga būvvalžu vadītājs Agris Jansons uz to raugās citādi.

Ivars Minkevičs savam izlolotajam produktam cēlis augstu latiņu, un tas arī izdevās kvalitatīvs, dabīgs, iegūts, ražots un veidots šeit – Latvijā

Tas ir uztura bagātinātājs – upeņu un melleņu tinktūras ar medu un C vitamīnu, kas lietojamas nelielās devās un gripas laikā spēcina imunitāti, kā arī visādi citādi labvēlīgi ietekmē organismu, pat uzlabojot ādas stāvokli un līdzot pret galvassāpēm. I. Minkevičs klausa savām izjūtām un tiecas uz pilnību, tāpēc pirmā 2014. gadā saražotā partija bija klasiskā tīrā ogu tinktūra, kas pašu receptes autoru īsti neuzrunāja alkohola aromāta dēļ. Lai gan patiesībā tai nebija ne vainas, tomēr šķita, ka jāuzlabo. Tā nāca ideja par ozolkoka mucām, kur gatava ogu tinktūra tiek noturēta vēl pāris mēnešus un iegūst daudz tīkamāku garšas un smaržas buķeti, gluži kā ar franču vīniem. I. Minkevičs arī pats atzīst: «Sapnis ir ražotne ar paša izaudzētām ogām. Līdzīgi kā saimnieki Itālijā vai Francijā – audzē izejvielu, no kā turpat tālāk top vīns.»

Daugavpilī kāda uzņēmuma teritorijā neveiksmi cieta mēģinājums metāla mucās ar celtniecības špakteli noslēpt aptuveni 6 miljoni nelegālas Jing Ling markas cigaretes ar Krievijas Federācijas akcīzes markām.

Tās izdevās atklāt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes mobilā vienības darbiniekiem un par konstatēto pārkāpumu 19. oktobrī jau uzsākts kriminālprocess par cigarešu kontrabandu lielā apmērā, informē VID. Kriminālprocesa ietvaros ir aizturēta viena persona, kurai šodien Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu.

VID darbinieki cigaretes uzgāja, veicot dzelzceļa vagona pārbaudi no Baltkrievijas ievestai kravai. Kravā atradās 240 metāla 200 litru tilpuma mucas, kurās, saskaņā ar muitas deklarāciju, vajadzēja atrasties celtniecības špaktelei. Daļa mucu jau bija izkrautas no vagona un novietotas tuvumā, visticamāk, lai tās varētu pārvest jau uz citurieni. Atverot vienu no mucām, VID darbinieku skatienam atklājās špaktelei līdzīga masa. Tomēr, veicot mucas satura padziļinātu pārbaudi- izrokot špakteles augšējo slāni, atklājās, ka zem špakteles slāņa atrodas hidroplēves kārta, savukārt zem plēves- cigaretes. Tieši tādu pašu kārtojumu VID darbinieki atklāja arī visās citās mucās. Katrā mucā atradās aptuveni 130 bloki jeb 26 tūkstoši Jing Ling markas cigarešu ar Krievijas Federācijas akcīzes markām. Kopumā mucās atradās 6.2 miljoni cigaretes, kuru izņemšanai no slēptuvēm bija nepieciešamas vairāk kā 24 stundas nepārtraukta darba.

Daiļas sievietes, profesionāli baņķieri, uzņēmumi, ko var iegādāties par lētu naudu, Jūrmalas priežu aromāts, izcili restorāni un krievu valodas zināšanas - lūk, daži iemesli, kāpēc bijušo PSRS valstu uzņēmēji sāk uzskatīt Latviju par Ziemeļvalstu Kipru, vēsta laikraksts Diena.

Nodokļu sistēma un konfidencialitāte - normas robežās. Viss ir rokas stiepiena attālumā, un nav stundām jāsēž sastrēgumos kā Maskavā uz automaģistrāles MKAD. Gaišākas un tumšākas nokrāsas kapitāla pieplūdums «zelta miljarda» izteiksmē rada šaubas un arī jaunas iespējas, situāciju raksturo laikraksts.

VIP servisa kompānija Vitanna 24 stundas diennaktī nodrošina izsmalcinātas rūpes par topošo māti - pavada viņu jau no mājas sliekšņa, nodrošina privāto menedžeri, transfēru ar luksusauto uz Jūrmalas villu. Līdzīgu uzmanības un VIP harmonijas devu kompānija gatava veltīt arī bērniem un pat sunim. Kamēr vīri pelna naudu, mīļotās sievietes bauda spa pakalpojumus. Tā esot nozare, kas Latvijā ir augstā līmenī un atradusi stabilu klientu loku, skaidro Diena.

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Publiski pieejami ūdens pumpji vēl pirms gadiem 20 stāvēja uz katra stūra. 1996. gadā Liepājā vien bija 137 brīvkrāni, kā tos dēvē ierēdņu aprindās. Tagad pilsētā palicis vien 21 ūdens pumpis. Arī šos ar laiku likvidēs, jo ūdens maksā naudu un par velti nevienam neko nedod, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ūdens pumpjus steidz izmantot tie mazdārziņu īpašnieki, kuriem nav izraktas akas. Dārziņš kalst, bet ņemt ūdeni no krāna ar skaitītāju maksā krietnu naudu, savukārt uz ūdenstilpnēm braukt slinkums. Liepājā Kalpaka un Laivu ielas stūrī ir ūdens pumpis, kuru ikdienā izmanto vairāku namu iedzīvotāji. «Dažu rītu pēc ūdens jāstāv rindā. Piebrauc ar 200 litru mucām un pildās. Vienu rītu biezie ar BMW piebrauca zivis mazgāt. Teicu, ka mēs tur ņemam ūdeni dzeršanai, bet šie solīja pa galvu,» stāsta Kalpaka ielas 79. nama iedzīvotāja Tatjana.

Tiesa, iedzīvotājiem maksa par ūdeni nemainās, vai kāds pie brīvkrāna papildu ņem ūdeni vai neņem, tomēr situācija, ka cilvēki, kuri maksā par pakalpojumu, nevar piekļūt tam, esot absurda.

Kvalitatīvi alkoholiskie dzērieni tradicionāli tiek nogatavināti, piemēram, ozolkoka mucās, kas dzērienam piešķir savu īpašo garšu. Tiesa gan, pasaulē pēdējos gados audzis pieprasījums pēc neitralitātes. Tas nozīmē, ka vairāki ražotāji to pašu vīnu nogatavina tādos traukos, kas dzērienam nepiešķir vēl savu garšu.

Tādējādi populārākas kļuvušas, piemēram, no betona ražotas mucas, kuru forma bieži atgādina olu. Finanšu ziņu portāls Barron's ziņo, ka šīs prakses pionieri ir Argentīnas un Čīles vīndari, lai gan tā pakāpeniski izplatītāka kļūst arī pārējā pasaulē.

Bieži vien alkohola pasaulē absolūtai neitralitātei populārāk ir izmantot nerūsējošā tērauda traukus. Tiek gan norādīts, ka šajos traukos iepildītais dzēriens «neelpojot» vispār, ko tomēr daļēji ilgākā termiņā piedāvājot betona sniegtās iespējas.

«Betons pieļauj nelielu skābekļa pievadīšanu, un dzēriena nogatavināšana ir līdzīga tam, kā tas ir ar tradicionālajām mucām. Tiesa gan, bez to aromāta un garšas,» spriež Cakebread Cellars vīndari.

Bez lielas pieredzes pārtikas jomā divi uzņēmīgi puiši Kaspars Bērze un Gundars Kļaviņš pērn sāka tirgoties ar izlejamo alu, raksta žurnāls Lietišķā Diena.

Spontāna ideja

Kas rosināja stūrēt šajā biznesā? Vai tās nebija nostalģiskās atmiņas par dzeltenajām alus mucām ielās desmitiem gadu atpakaļ? Iespējams, teic Kaspars, taču šī tomēr vairāk bijusi spontāna, nevis pārdomāta ideja. Pamudināja krīze, «jūti, ka viss jūk, viss put», šī gan ir pirmā prakse šajā nozarē, piebilst Kaspars. Tā, sākot darbību Jelgavā, īres maksa bijusi tik liela, ka pat prātā nenācis paplašināt veikalu skaitu, taču pats no sevis sanācis tā, ka pirmā tirdzniecības vieta guvusi piekrišanu, īpaši studentu vidū.

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

SIA ToGet līdz ar angāra iegādi iecerējis kāpināt ražošanas jaudu vēl vismaz divas līdz trīs reizes un nostiprināt savas pozīcijas eksporta tirgos

Metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražotājs SIA ToGet 2017. gada beigās, salīdzinot ar 2014. gadu, kāpinājis apgrozījumu par 300% – no 177 tūkst. eiro 2014. gadā līdz 722 tūkst. eiro 2017. gadā. Visstraujākais pieaugums bija 2015. gadā, kad uzņēmums sāka eksportēt. «2018. gadā apgrozījums ir jau sasniedzis 65% no iepriekšējā gada apjoma, un līdz šī gada beigām ir plānots sasniegt iepriekšējā gada rādītājus. Pēdējos gados apgrozījums pieaudzis pakāpeniski, un tas ir palielinājies proporcionāli investīciju daudzumam kvalitatīvos darba instrumentos, kā arī izaugsmi veicina godprātīga attieksme pret klientiem,» veiksmes formulas stūrakmeņus nosauc ToGet īpašnieks Dāvis Ansons.

Atklāta pieteikšanās Latvijas Dizaina gada balvai 2025 — nacionālas nozīmes apbalvojumam dizainā, kura mērķis ir apzināt, izvērtēt un popularizēt Latvijas dizaineru izcilāko sniegumu, sekmējot Latvijas dizaina nozares attīstību.

Šogad ieviesti jauninājumi konkursa kategorijās, papildus pastāvošajām piecām kategorijām — produktu dizains, pakalpojumu dizains, komunikācijas dizains, vides dizains un digitālie risinājumi —, ieviešot nomināciju "Jaunais dizainers".

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 (LDGB 2025) konkurss turpina 2023. un 2024. gadā iedibināto konkursa norises un vērtēšanas kārtību, un šis gads ir noslēdzošais trīs gadu norises ciklā, ko organizē Latvijas Dizaina centrs.

"Vēlamies veicināt studentu interesi par dalību konkursā, ko novērojām jau pagājušajā gadā, tāpēc konkursā ieviesta nominācija "Jaunais dizainers", lai topošajiem profesionāļiem, kuri pieteikuši studiju procesa laikā izstrādātus darbus, radītu samērīgu konkurenci un sniegtu atzinību tālākam attīstības iedrošinājumam. Studējošo darbi tiks pieteikti esošajās kategorijās ar papildu atzīmi, ka tas ir studiju laikā izstrādāts darbs, attiecīgi žūrija to ņems vērā, vērtējot darbus un lemjot par to virzīšanu nākošajā kārtā. Finālā iekļuvušie studējošo darbi sacentīsies par "Jaunā dizainera" titulu," komentē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Kopš 1947. gada, kad tirgū tika izlaists modelis Mercedes-Benz 170v, kas ir tiešais E-klases priekštecis, pasaulē ir saražoti jau vairāk nekā 10 miljoni šīs sērijas automobiļu. Šogad Mercedes-Benz E-klase piedzīvo jau savu devītās paaudzes modeli. 1995. gadā E-klase bija pirmais Mercedes-Benz modelis ar divām priekšējām lampām, kas guva lielu atzinību un joprojām tiek uztverts kā galvenais simbols, kas raksturo E-klases individualitāti.

Jaunās E-klases dizainā vēl aizvien tiek izmantotas plūstošas līnijas un stilistisks noformējums, kas pielāgojas kopējam pašpārliecinātajam un vīrišķīgajam automobiļa izskatam. Dizaineri, iedvesmojoties no kubisma, automobiļa četras „acis” ir pārveidojuši, piešķirot tām interesantas taisnstūrveida formas. Savukārt radiatora režģis ar hromēto trīsdimensiju ietvaru, dinamisko V-veida formu un stāvāku novietojumu īpaši akcentē automobiļa biznesa klases statusu.

Mercedes-Benz dizaineri lielu uzmanību ir pievērsuši jaunās E-klases interjeram, nodrošinot, ka katra detaļa šķiet pievilcīga gan vizuāli, gan funkcionāli ar savu formu, krāsu un materiālu. Rezultātā panākts harmonisks veselums – salons, kurā automobiļa vadītājs un pasažieri jūtas droši un komfortabli.

QLED tehnoloģijā veidotais Samsung šā gada flagmanis QE65Q90R pārņēmis labāko no konkurējošā OLED

Televizoru tirgus un autobūves industrija šobrīd atrodas diezgan līdzīgā situācijā. Viena dzīvo izdaudzinātā 8K gaidās, otra sludina elektrifikācijas revolūciju, taču abas ar labiem panākumiem turpina tirgot mazāk aizraujošas tehnoloģijas, katru gadu pamainot kādu niansi un izspiežot labāku rezultātu tur, kur šķietami to vairs nevarētu izdarīt.

Jaunajā Samsung 65 collu flagmanī QE65Q90R ir novērstas priekšgājēja nepilnības, un tas kļuvis vēl nopulētāks produkts par priekšgājēju, lai arī vizuāli fundamentālas izmaiņas nav nesis.

Dizains

Televizoru dizaineriem fantāzijas trūkumu nevar pārmest. Aizgājušajos gados redzēti visādi brīnumi, ieskaitot kopā saspiestas stikla loksnes bez rāmja, kā LG OLED 55E8. Par produkta ārieni atbildīgie Samsung speciālisti šoreiz gan gājuši pa konservatīvu taku, ieturot 65 collu milzeni tā dēvētajā 360 grādu dizainā. Proti, izveidojot tam gludi noslīpētu aizmuguri, kurā visas pieslēgvietas un kājas stiprinājums paslēpts zem neuzkrītoša vāka. Šis koncepts paredz, ka tālrādi var likt kaut istabas vidū un tas izskatīsies kā interjera priekšmets. Arī par vadu jūkli nav jāuztraucas. Gluži kā pērn, arī šoreiz no korejiešu flagmaņa gar statīva vadu stiepjas tikai viens kabelis, kas savienots ar One Connect bloku. Caur to plūst kā elektrība, tā signāls no datu nesējiem, jo faktiski visas ārējās ierīces jāpievieno pie paprāvās One Connect kastes.

Uz Rīgas un Stopiņu novada robežas uzsākta jauna dzīvesstila tirdzniecības centra būvniecība ar līdz šim Latvijai unikālu konceptu – vietu, kas apvienos iepirkšanos ar atpūtu, sportu un biroju centru. Jaunā centra nosaukums būs «Sāga», un tas atradīsies iepretim IKEA tirdzniecības centram.

Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonu eiro lielas investīcijas.

Šim tirdzniecības centram būs vairāki segmenti. Pirmkārt, veikali mājai ar galveno fokusu uz precēm interjeram, dizainam un sadzīvei. Otrkārt, viens no vadošajiem zīmolu pārtikas veikaliem ar ikdienas nepieciešamības produktiem un citas ikdienas preču tirdzniecības vietas. Treškārt, sporta klasteris ar fitnesa klubu un atpūtas zonu ap dīķi. Ceturtkārt, izklaides un bērnu segments, kas nodrošinās saturīgu laika pavadīšanu ģimenēm iepirkšanās centrā. Starp vietējiem iepirkšanās veikaliem tiks izveidota «Street food» koncepta iela ar restorāniem un kafejnīcām. Plānots izveidot arī mūsdienīgu biroju centru ar iznomājamām platībām no 200 kv.m līdz 2000 kv.m.

Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedza zemāko īpatsvaru pēdējo septiņu gadu laikā, tā laužot arī pēcpandēmijas trūkuma pieaugumu sabiedrībā.

Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību. Viszemāko ienākumu grupā – lielākais uzlabojums 2023. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti vien 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, kad trūkumcietēju īpatsvars bija 7,8%, liecina CSP aptaujas dati. Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz septiņas no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, mājsaimniecība nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev, vai nevar atļauties kādu vaļasprieku.