Mucām līdzīgas koka mājiņas pašā jūras krastā – šāds skats paveras vairākās vietās Kurzemes piekrastē. Lai arī kempingu klienti slavē projekta autorus par oriģinālo ideju, un pievilcīgo izpildījumu, pastāv bažas vai nelielie namiņi kāpās izvietoti likumīgi.
Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālajā pārvaldē stāsta par trim vietām ar mucu mājiņām – Melnsilā, Kolkas ragā un Upesgrīvā, vēsta laikraksts Diena. Tā kā kāpas ir ļoti būtiska un sargājama jūras piekrastes daļa, aizsargjoslu likumā paredzēti ierobežojumi darbībai šādā zonā, kas saistīti gan ar būvniecību, gan pagaidu konstrukciju izvietošanu.
Aizsargjoslu likums liedz novietot kāpās dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves, izņemot gadījumus, kad šāds teritorijas izmantojums paredzēts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Kā stāsta VVD reģionālajā pārvaldē, Melnsilā ar kempinga likumību problēmu neesot, savukārt Rojas un Mērsraga būvvalžu vadītājs Agris Jansons uz to raugās citādi.
Pašvaldības teritorijas plānojumā iekļautajā kempinga vietā paredzēts stāvlaukums, labierīcības, arī koka nojume un iespēja izvietot teltis, bet ne mucu mājas.
Par to, vai pieci krastā novietotie namiņi atbilst teritorijas plānojumam, būs jālemj pašvaldībai. Interesanti, ka VVD norāda – kempings ir saskaņots, turpretim uzņēmumā stāsta, ka atļauju vēl tikai cer saņemt līdz jūlija vidum.
Otra Laimes mājas apsaimniekotā atpūtas vieta ir Upesgrīvā Mērsraga novadā, kur uzņēmums īrē zemi. Šeit mucu mājiņas atrodas pļavā jūras tuvumā, kur, līdzīgi kā citviet, atpūtniekiem pieejama tualete un vienkāršota duša, auto var novietot turpat pļavā pie namiņiem. Gan būvvaldē, gan VVD uzsver – mājiņu uzstādīšana nav saskaņota, un zeme šādam lietošanas mērķim nav paredzēta.
Pēc būvvaldes vadītāja teiktā, teritorijā apbūve nav ne bijusi, ne arī ir atļauta, kas gan ir pretrunā ar zemes īpašnieces Sandras Barkānes apgalvoto. Viņa skaidro, ka tā ir apbūves zeme un pašvaldība esot informēta par ieceri izmēģinājuma formā uzstādīt šādas mājiņas. S. Barkānes ieskatā šādā veidā atpūtas vietas iekārtošana jau ir saskaņota.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Telpiskās plānošanas departamenta juristkonsultante Margarita Gorškova gan piebilst, ka likums, kas nosaka nepieciešamību saskaņot arī pagaidu būves, attiecas uz kāpu teritorijām neatkarīgi no tā īpašnieka. Atļauja jāsaņem no pašvaldības būvvaldes, kura izvērtē, vai teritorijā ir pieļaujama noteikta darbība.
Kā atzīst VVD, pašlaik nav skaidrs, kā šādu kempingu klasificēt – vai tās ir būves vai kāda cita veida konstrukcijas.
Tomēr gadījumā, ja konstatē nelikumīgu būvniecību, būvvaldei jāpieņem lēmums, ko darīt ar ēku – legalizēt vai ne, kas, iespējams, varētu nozīmēt arī nojaukšanu.
Pēc Mērsraga novada domes priekšsēdētāja Laura Karlsona teiktā, pašvaldība vērtēs, vai minētajā zonā drīkstēja ierīkot kempingu. Ja zeme tiek izmantota pretēji atļautajam, L. Karlsons neizslēdz iespēju, ka varētu vērtēt teritorijas izmantošanas mērķus.
«Protams, mūs interesē, lai pašvaldībā būtu darbvietas, klienti, lai cilvēki nebrauktu prom uz Īriju,» tā domes vadītājs. Gan domē, gan VVD mucu kempingu ideju dēvē par ļoti interesantu, taču arī šādas ieceres jāīsteno saskaņā ar likumu un kontekstā ar infrastruktūru.