Maskavā pašnāvību izdarījis Latvijas basketbolists Jānis Timma, vēsta portāls "basketnews.lt".

Mediji vēsta, ka 32 gadus vecā basketbolista līķis atrasts dzīvojamās mājas kāpņu telpā Maskavas centrā. Savukārt medijs "Meduza" informē, ka krievu aģentūras "TASS" un "RIA Novosti" apstiprinājušas Timmas pašnāvību.

Oktobrī Timma basketbolista karjeru izvēlējās turpināt Krievijas bukmeikeru kompānijas "Liga Stavok" organizētā turnīrā, pārstāvot komandu "Alikson".

Timma, kurš pirmo spēli izlasē aizvadīja 2014.gadā, Latvijas valstsvienības kreklā ir aizvadījis 35 oficiālās spēles, gūstot 338 punktus, bet pavisam basketbolists ir piedalījies 56 Latvijas izlases spēlēs, gūstot 513 punktus.

Aizvadīto sezonu basketbolists uzsāka Stambulas "Daruššafaka" rindās Turcijas čempionātā, bet sezonu kopā ar Jāni Strēlnieku pabeidza Spānijas virslīgas klubā Santjago de Kampostelas "Obradoiro".

Euribor faktors mājokļu pircēju vidū spēlē arvien mazāku lomu. Adaptējoties tirgus situācijai, iedzīvotāji pieņēmuši arī īpašumu cenas un reālistiskāk apzinās sev pieejamos kreditēšanas nosacījumus – sevišķi summās līdz 100 000 eiro. Vienlaikus pircēji pirms lēmuma par īpašuma iegādi joprojām ietur dziļdomīgas pauzes – īpaši tie, kas apsver jauno projektu iegādi, novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji.

Eksperti secina - darījumi jauno projektu segmentā notiek tad, ja pircējam attīstītāja piedāvātā cena šķiet tirgum atbilstoša vai piedāvātie bonusi ir pietiekami pievilcīgi.

Atvaļinājumu ietekmē darījumu gaita augustā manāmi palēninājusies. Steigas nav arī pārdevēju pusē, īpašniekiem retāk papildinot tirgu ar jauniem sludinājumiem.

Tradicionāli augusts iekustina arī īres tirgu, studentiem meklējot mitekļus jaunajam mācību gadam, un šis gads nav bijis izņēmums.

Augustā iegādei pieejamo dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par aptuveni 13% - pārdošanā bija pieejami 5365 dzīvokļi. Vislielākā aktivitāte noris sērijveida mājokļu tirgū, kur notiek gan darījumi, gan aug sludinājumu skaits – augustā teju pusi jeb 2370 no kopējā iegādei pieejamo mājokļu skaita veidoja piedāvājums sērijveida ēkās galvaspilsētas apkaimēs.

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Uzņēmumu skaits 2024.gadā audzis 25 pašvaldībās, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Pozitīva uzņēmumu skaita bilance 2024.gadā bijusi vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām, liecina "Lursoft" dati, kas rāda, ka jauno uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā likvidēto kopskaitā 25 pašvaldībās.

Īpaši šajā ziņā "Lursoft" izceļ Līvānu un Ādažu novadus, kur jauno uzņēmumu 2024.gadā bijis pat par 70% vairāk nekā šajā gadā likvidēto. Lai arī Līvānu novadā likvidēto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugums bijis vēl straujāks, kas ļāvis saglabāt pozitīvo tendenci.

"Lursoft" apkopotie dati rāda, ka 2024.gadā Līvānu novadā likvidēts 21 uzņēmums, bet jaunreģistrēto skaits sasniedzis 37, kas nozīmē, ka kopējais uzņēmumu skaits pašvaldības teritorijā gada laikā audzis par 16 (2023.gadā Līvānu novadā reģistrēti 15 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 14).

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šodien atklāja 2024. gada ziemas sezonu no Viļņas, piedāvājot lidojumus uz diviem jauniem galamērķiem – Diseldorfu, Vācijā un Oslo (Torpa), Norvēģijā.

airBaltic maršrutu tīkla pārvaldes vecākais viceprezidents Tomass Ramdāls (Thomas Ramdahl): “Mēs esam apņēmušies turpināt savu izaugsmi Viļņā un stiprināt mūsu pozīciju kā būtiskam savienojamības nodrošinātājam Lietuvā. Jaunie galamērķi uz Diseldorfu un Oslo (Torpa) pasažieriem nodrošinās plašākas ceļošanas iespējas gan atpūtas, gan biznesa vajadzībām. Turklāt nesen paziņojām par plāniem nākamajā vasaras sezonā no Viļņas uzsākt lidojumus septiņos jaunos maršrutos – tas ir lielākais jauno maršrutu skaits, ko jebkad esam ieviesuši vienā sezonā no Lietuvas galvaspilsētas.”

“Esam pateicīgi mūsu pasažieriem par to, ka viņi izvēlas airBaltic. Tāpat arī pateicamies Lietuvas lidostām par sadarbību, lai mēs varētu turpināt augt un paplašināt savu galamērķu klāstu Viļņā,” piebilda Ramdāls.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

Pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Attīstītāji ir centušies to stimulēt ar dažādām atlaidēm un dāvanām dzīvokļu pircējiem, bet, jau otro gadu pēc kārtas samazinoties pieprasījumam, paši kļuvuši piesardzīgāki gan zemes iegādē, gan jaunu projektu uzsākšanā. Tas savukārt var novest pie dzīvokļu deficīta jau tuvāko divu vai trīs gadu laikā.

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati rāda, ka pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami 1725 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļi, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl 2950 pieejamā segmenta dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā.

“No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas. To apstiprina arī “Bonava Latvija” pārdošanas statistika – pašreiz lielākā daļa darījumu notiek tieši ar pabeigtajiem dzīvokļiem. No otras puses, lielākā daļa pieejamo dzīvokļu atrodas lokācijās, kas pircējiem var patikt, bet var arī nepatikt, un pārējie pabeigtie mājokļi būtībā ir nelieli gandrīz iztirgotu projektu atlikumi, kas izbārstīti pa visu Rīgu un Pierīgu,” stāsta SIA “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Lai arī, pateicoties kurināmā cenu izmaiņām, šobrīd siltumenerģijas tarifi lielākoties samazinās, eksperti prognozē, ka tuvākajā laikā tie vairs neatgriezīsies 2021. gada līmenī.

Atskatoties uz esošo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi kopumā komersantiem samazinājušies un kļuvuši viendabīgāki, tam par pamatu ir kurināmā cenas kritums, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Kopumā skatoties, visiem SPRK regulējamiem komersantiem siltumenerģijas tarifi stabilizējušies līmenī, kas ir daudz augstāks, nekā bija pirms trim gadiem, taču būtiski zemāks – dažviet pat divas reizes un vairāk – nekā pirms gada. Salīdzinājumam, piemēram, ja 2023. gada janvārī vidējais siltumenerģijas cenas līmenis bija ap 130,00 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), tad 2024. gada janvārī tas bija ap 90,00 EUR/MWh, liecina SPRK dati.

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) informē, ka noslēgusies 2023./2024.gada dabasgāzes izņemšanas sezona, kuras laikā no krātuves izņemtas 12,59 TWh aktīvās dabasgāzes.

Lielākais mēneša apjoms sezonā izņemts janvārī, sasniedzot 4,14 TWh.

Lielākais diennakts dabasgāzes apjoms 199,0 GWh apmērā aizvadītajā krātuves dabasgāzes izņemšanas ciklā tika patērēts 4. janvārī.

Lai nodrošinātu enerģētisko drošību un stabilas dabasgāzes rezerves krātuvē, Conexus krātuves izņemšanas cikla laikā turpināja nodrošināt sistēmas lietotājiem fizisku dabasgāzes iesūknēšanu krātuvē, tādējādi nodrošinot dabasgāzes uzglabāšanu reģiona vajadzībām. Kopumā aizvadītajā krātuves dabasgāzes izņemšanas ciklā iesūknēts 2,15 TWh dabasgāzes, dabasgāzes uzkrājumam šobrīd, noslēdzot dabasgāzes izņemšanas sezonu, veidojot vairāk nekā 11,3 TWh. Tas ir par 25 % vairāk nekā pērn, noslēdzot krātuves izņemšanas sezonu.

2025. gads iesācies ar nozīmīgu soli uzņēmuma attīstībā – 600 000 eiro investīcijām jaunu traktoru iegādē, kas ļaus atjaunot traktoru parku, lai uzturētu stabilu un nepārtrauktu darbu procesu veikšanu druvā, tā stiprinot uzņēmuma konkurētspēju, informē SIA Otaņķu Dzirnavnieks.

Kopš cukurbiešu novākšanas un loģistikas pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas, uzņēmumā ierasts, ka vecais gads tiek aizvadīts un jaunais iesākts aktīvā darbībā uz cukurbiešu laukiem, informē uzņēmums.

"2024./2025. gada cukurbiešu sezona bija intensīva un dinamiska. Kopumā tika novākti aptuveni 3000 hektāru, kas ir par 23% mazāk nekā iepriekšējā sezonā, bet pārkrauto un pārvesto cukurbiešu apjoms saglabājās iepriekšējā gada līmenī, sasniedzot 450 000 tonnas. Arī cukurbiešu stirpu segšanas darbi saglabājās iepriekšējā gada līmenī, sasniedzot aptuveni 90 000 tonnu. Lai gan laikapstākļi šogad bija labvēlīgāki, saskārāmies ar jauniem izaicinājumiem – siltās un mitrās ziemas dēļ vietām radās problēmas ar piebraucamajiem ceļiem, bet agrāk novāktās cukurbietes dažviet sāka bojāties, kas ietekmēja rūpnīcas pārstrādes jaudas. Neskatoties uz to, rūpnīca kopumā strādāja ļoti labi, un tehniskie traucējumi bija minimāli. Cukurbiešu novākšanas un pārkraušanas tehnika bija labi sagatavota, nodrošinot nepārtrauktu darbu visas sezonas garumā. Kopumā šo sezonu vērtēju kā veiksmīgu – problēmu nav tikai tur, kur nekas nenotiek, ” komentējot aizvadīto sezonu, norāda SIA Otaņķu Dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs.

Pēc rekonstrukcijas ekspluatācijā nodots Valmieras teātris. Jaunajā sezonā tas uzņems skatītājus atjaunotajās telpās, un oficiālais nodošanas pasākums paredzēts šī gada rudenī, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Valmieras teātra ēka, kas pirms rekonstrukcijas saskārās ar vairākām tehniskām un estētiskām problēmām, jau šobrīd paveras Valmieras pilsētas ainavā kā jauns simbols pilsētas kultūras dzīvei.

Galvenais būvprojekta mērķis bija uzlabot ēkas energoefektivitāti un enerģijas pārvaldību. Pēc padziļinātās pārbūves, kas ietvēra vairāku tehnisko sistēmu un ēkas struktūras modernizāciju, teātris tagad ir pilnībā gatavs atsākt radošo darbību.

Būvniecības procesu sarežģīja vairāki faktori, ieskaitot nepieciešamību saglabāt teātra darbību arī būvdarbu laikā.

Kopumā ēkas jaunais plānojums un paplašinātās zāles dos iespēju telpas izmantot organiskāk, norobežojot apmeklētāju un teātra darbinieku plūsmu. Projekta ietvaros tika veikta Lielās zāles skatītāju zonas daļēja pārbūve, ietverot gan jaunu sienu, gan grīdu izbūvi. Lai uzlabotu skatītāju redzamību un ērtības, vecās ložas un tribīnes tika demontētas, to vietā izveidojot papildu sēdvietu rindas. Šie uzlabojumi nodrošina ne tikai nedaudz lielāku skatītāju skaitu, bet arī modernāku un komfortablāku vidi izrāžu baudīšanai. Savukārt, jaunizveidotā Black Box tipa zāle, kas papildinās teātra mākslas pasākumu klāstu, nodrošinās jaunas iespējas māksliniekiem, un jaunas emocijas teātra baudītājiem.

Lauku tūrismā Covid-19 pandēmija bija labs laiks no biznesa viedokļa, kaut arī nebija ārvalstu tūristu; pašlaik pašmāju uzņēmējiem par viesiem ir jākonkurē ar visu pasauli, vienlaikus daudzi ārvalstu potenciālie ceļotāji tieši ģeopolitiskās situācijas dēļ Latviju nevēlas apmeklēt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele. Viņa atzīst, ka Latvijā dabas, arī putnu un zvēru ir daudz, bet diemžēl šis produkts ir ļoti slikti iesaiņots, tāpēc grūti pārdodams.

Fragments no intervijas

Kas mainīsies lauku tūrismā pavasarī?

Pavasaris atnāk ar siltumu, un cilvēki daudz labprātāk brīvdienas pavada ārpus mājām. Arī ārvalstu, jo īpaši tālāku zemju tūristi maijā – jūnijā sāk savu aktīvo sezonu. 2024. gadā ir vairāk rezervāciju, nekā bija 2023. un 2022. gadā. Un tas nozīmē, ka tālāko ārvalstu tūristi sāk atkal atgriezties. Protams, lēmums un arī rezervācijas tiek veiktas daudz vēlāk. Tas nenotiek tāpēc, ka cilvēkiem nebūtu naudas, par ko ceļot, bet gan tāpēc, ka nav skaidrs, kāda būs tālākā ģeopolitiskās situācijas attīstība. Vēl viens faktors, kas ietekmē visa veida tūrismu, ir ekonomiskās situācijas perspektīva, jo īpaši, ja pašlaik daudzviet tiek novērota stagnācija vai pat recesija. Piemēram, nesen runāju ar tūrisma organizatoru no Austrālijas, kurš skaidroja, ka šajā valstī, kas ir ļoti tālu no militārā konflikta zonām Tuvajos Austrumos un Ukrainā, cilvēki ir piesardzīgi un nogaidoši. Līdzīga aina novērojama arī Amerikā un Eiropā, jo cilvēki ir piebremzējuši ar izklaidēm, jo īpaši luksusa izklaidēm, taču par laimi lauku tūrisms nebūt nav luksusa izklaide.

Būvkompānijas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis Andris Božē prognozē, ka šogad nozare izrausies no stagnācijas, ko sekmēs pagājušajā gadā uzsāktais Euribor procentu likmes samazinājums.

Tas nozīmē, ka palielināsies Latvijas tirgū pārdoto jauno dzīvokļu skaits, tai skaitā īpašumi ar lielāku platību. Tiesa gan, tas var nest jaunus izaicinājumus - gatavu jauno dzīvokļu deficītu, pieprasījumam pēc jaunajiem projektiem kļūstot lielākam par tirgus piedāvājumu.

Decembrī Eiropas Centrālās bankas 12 mēnešu Euribor procentu likme tika samazināta par 0,25 procentpunktiem, un paredzams, ka tā šogad turpinās krist un jau vasarā sasniegs līmeni zem 2% atzīmes.

Andris Božē uzsver, ka laikā, kad strauji kāpa Euribor procentu likme un līdz ar to ikmēneša maksājumi, jauno projektu dzīvokļu klienti vairāk raudzījās ekonomiskāku un nelielāku mājokļu iegādes virzienā, bet šobrīd sāk iezīmēties cita tendence - klienti arvien biežāk izrāda interesi par lielākiem mājokļiem, piemēram, atgriezies pieprasījums pēc četru istabu dzīvokļiem. Turklāt banku pievienotās likmes samazinājums veido arvien pievilcīgākas hipotekāro kredītu gala likmes pircējiem. Papildus tam viņš uzsver, ka cilvēku pieaugošie ienākumi, zemā inflācija, pieņemamās cenas energoresursiem, radījuši cilvēkos pārliecību veikt darījumus jauno dzīvokļu iegādē.

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pēdējos divos gados ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Augošās procentu likmes, augstās būvniecības izmaksas un pircēju piesardzība ir būtiski ietekmējušas jauno projektu attīstību, īpaši ekonomiskajā segmentā, kur pieprasījums kritās visstraujāk. Tā rezultātā palielinājās nepārdoto dzīvokļu apjoms, taču tagad situācija mainās. EURIBOR līmenis sāk samazināties, hipotekāro kredītu pieejamība uzlabojas, un jauno projektu dzīvokļu piedāvājums strauji sarūk.

EURIBOR kritums un tā ietekme uz nekustamo īpašumu

Eiropas Centrālā banka (ECB) pēc ilgstošas procentu likmju celšanas ir sākusi tās mazināt. 6 mēnešu EURIBOR likme ir nokritusies no augstākā punkta 4,1% līdz 2,4%, un sagaidāms, ka kritums turpināsies. Tas nozīmē, ka hipotekāro kredītu procentu maksājumi kļūst pieejamāki, palielinot pircēju interesi un veicinot darījumu skaita pieaugumu.

Īpaši svarīgi tas ir jauno projektu ekonomiskajā segmentā, kur iepriekš daudzi potenciālie pircēji atlikuši lēmumu iegādāties dzīvokli augsto aizdevuma izmaksu dēļ. Pašlaik mēs novērojam, ka tie, kuri bija nogaidījuši, sāk atgriezties tirgū.

Kāpēc rīkoties tagad?

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

Būt uzņēmējam nereti nozīmē izvēlēties apzinātu risku, lai gūtu priekšroku pār konkurentiem vai iekarotu jaunus tirgus segmentus.

Tomēr pēdējā laikā nākas pamatoti domāt, ka būt uzņēmējam Latvijā ir tikpat riskanti kā nodarboties ar azartspēlēm. Lai gan pat tad, kad sēdies pie spēles galda, noteikumi ir skaidri visiem dalībniekiem. Latvijas uzņēmējdarbības vidē spēles noteikumi negaidīti var mainīties gājiena vidū, turklāt bez paskaidrojumiem, ko darīt tālāk.

Uzskatāms piemērs tam ir Satversmes tiesas lēmums atcelt noteikumus par jaunāku koku ciršanu, faktiski uzņemoties likumdevēja pilnvaras un regulējot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu Ministru kabinets, 2022. gadā pieņemot noteikumus par jaunāku koku ciršanu, nav pietiekami izvērtējis lēmuma sekas. Proti, neesot ievērots Satversmē iekļautais ilgtspējas princips, kas paredz, ka lēmumiem jābūt vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Nedaudz vienkāršojot – tiesa lēma, ka valdības pieņemtie noteikumi ir brāķis. Tomēr vai ir ņemts vērā, ka, balstoties uz šo “brāķi”, jau ir pieņemti lēmumi, veiktas investīcijas un, jā, uz spēles liktas gan cilvēku dzīves, gan biznesa plāni? Kur paliek ilgtspējas princips, tiesai pieņemot lēmumus?

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Jauno elektrovilcienu "Škoda Vagonka" radītās pasažieru pārvadājumu krīzes dēļ nolēmusi atkāpties AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome, vienlaikus gan norādot uz slikto infrastruktūru, kas ir AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārziņā, informēja PV Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre, atsaucoties uz PV padomes priekšsēdētāju Sandi Šteinu.

Pēc Šteina paustā, atbildība par jauno elektrovilcienu radītās krīzes risināšanu sniedzas ārpus PV padomes pilnvarām. Paziņojumā par padomes atkāpšanos Šteins norāda uz ilgstoši novārtā atstātu dzelzceļa infrastruktūru - elektrotīkliem, sliežu ceļiem un peroniem, kas neesot pielāgoti jauno elektrovilcienu izmantošanai, kā arī uz nefunkcionējošu pasažieru apziņošanas sistēmu stacijās un uz peroniem.

Tikai janvāra pirmajās trīs nedēļās vien jaunajiem elektrovilcieniem ir konstatēti 26 A līmeņa defekti, kuru dēļ nav pieļaujama vilcienu tālāka ekspluatācija, taču pirms elektrovilcienu laišanas tirgū tādu vilcienu atbilstību prasībām ir apliecinājusi sertificējošā institūcija, uzsver Šteins.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") atbalsta instrumentu jaunie darījumi pirmajā pusgadā veidoja 190 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp finanšu instrumentu jauno darījumu apmērs pirmajā pusgadā bija 188 miljoni eiro, kas ir par 52,8% vairāk. Pirmajā pusgadā atbalstīti 3976 jauni projekti.

Tostarp aizdevumi pirmajā pusgadā izsniegti 100 miljonu eiro apmērā, kas ir par 82% vairāk, garantijas izsniegtas 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk, bet ieguldījumi riska kapitāla fondos bija septiņu miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 23%. Zemes fonda darījumi veikti 22 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 3,8 reizes.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Altum" atbalsta instrumentu portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,126 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2023.gada 31.decembri. Tostarp finanšu instrument bruto portfelis bija 1,123 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2023.gada beigām.

Pasažieru vilciena pārvadātājs "Vivi", veicot jauno elektrovilcienu un velosipēdu turētāju iegādi, piesaistījis maksimāli pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējumu 168 191 033 eiro apjomā, tādējādi būtiski samazinot projekta ietekmi uz valsts budžetu.

Pārvadātājs "Vivi" veicis jauno elektrovilcienu iegādi, piesaistot divu Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumu.

Pirmo 17 jauno elektrovilcienu iegāde veikta saskaņā ar 2020.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošanas noteikumi", piesaistot līdzfinansējumu 101 671 238 eiro apmērā no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma. Savukārt atlikušo 15 jauno elektrovilcienu, kā arī stiprinājumu velosipēdu pārvadāšanai iegāde veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 30.augusta noteikumiem Nr. 579 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu" 2.4.1.2. pasākuma "Bezemisiju vilcienu iegāde - elektrovilcieni" īstenošanas noteikumi", piesaistot līdzfinansējumu 66 519 795 eiro apmērā.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Biznesa klases dzīvojamais kvartālā “Arena Garden Towers”, ko Arēnas ielā Skanstē attīsta nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas”, jau pirms būvniecības uzsākšanas, pirmās kārtas A1 ēkā tika rezervēti 62% dzīvokļu, tostarp visi ekskluzīvie penthouse tipa dzīvokļi.

Projekta pirmās kārtas A1 ēkas būvniecība tiks uzsākta jau šī gada novembrī. “Mēs redzam, ka Skanstes rajons, pateicoties jaunizveidotajiem biznesa centriem, strauji top par vienu no dinamiskākajām Rīgas daļām. To parāda arī lielā pilsētnieku interese par jauno dzīvojamo kvartālu – jau 62% dzīvokļu ir rezervēti vēl pirms būvniecības sākuma. Mēs redzam tendenci izvēlēties savu dzīvesvietu tā, lai efektīvi plānotu ikdienu un mazāk laika pavadītu ceļā uz darbu un citām aktivitātēm, tādējādi veicinot darba un privātās dzīves līdzsvaru,” skaidro “Merks mājas” valdes loceklis Roberts Rēboks.

“Arena Garden Towers” projekts ir pirmais “Merks mājas” dzīvojamais kvartāls, kurā tiks izmantoti videi draudzīgie energo termopāļi. Šī tehnoloģija ļauj apkures un dzesēšanas sezonu pāreju periodos izmantot tikai dabā atjaunojamos energoresursus, kas samazina ikdienas uzturēšanas izmaksas un padara projektu energoefektīvāku.

Zvērinātās tiesu izpildītājas Rigmontas Grīgas rīkotajā otrajā izsolē dārzeņu audzētāja "Rītausma" nekustamie īpašumi Jēkabpils novada Salas pagastā nosolīti par 511 900 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Grīga.

Izsolē vienotā pārdošanas objekta novērtējums bija 673 200 eiro, izsoles sākumcena - 504 900 eiro, bet izsoles solis - 7000 eiro.

Pārdošanas objekts iekļauj četrus zemesgabalus ar kopējo platību 11,4 hektāri, administratīvās ēkas ar kopējo platību 1257,8 kvadrātmetri, siltumnīcas ēkas 10 603,2 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēkas 10 575 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēkas 1213,7 kvadrātmetru platībā un siltumnīcas ēkas 3419,1 kvadrātmetru platībā.

Tāpat pārdošanas objektā ietilpst siltumnīcas ēka 4683,1 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēka 9100,9 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēkas jaunbūve 19 912,6 kvadrātmetru platībā, siltumnīcas ēkas jaunbūve 542,6 kvadrātmetru platībā, šķūņa ēka 144,4 kvadrātmetru platībā un šķūņa ēka 36,8 kvadrātmetru platībā.

Aizvien vairāk cilvēku meklē premium klases dzīvokļus, kuru vērtība nākotnē augs, intervijā Dienas Biznesam atklāja LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Kāda šodien ir situācija dzīvojamo projektu attīstības nozarē Rīgā? Kāda tā izskatās pret 2019. gadu, kas kļuva par robežšķirtni daudzām nozarēm?

LNK Properties ir attīstītājs, kas pārdomāti virzās uz priekšu pat laikā, kad nozarē un ekonomikā kopumā ir ļoti daudz izaicinājumu. Pandēmijas gados mēs attīstījām projektu Rīgas klusajā centrā Antonijas ielā 20, un tas ir bijis ļoti veiksmīgs. Ekonomikas krīzes laikā pieprasījums ierasti sadalās divās daļās: vieni meklē kaut ko lētāku, bet otri – izvēlas no premuim klases īpašumiem, kas ir labs ieguldījums. Šajos gados arī realizējām vēl vienu projektu klusajā centrā – Renaissance, kurā bija 10 dzīvokļi. Tad sekoja klusuma un pārdomu brīdis, jo ECB likmes mainīja patērētāju tirgus uztveri. Bet tieši pirms gada izlēmām uzsākt vērienīgu dzīvokļu projektu Hanzas ielā. Tobrīd tas bija ļoti drosmīgs lēmums, bet šodien redzam, ka tas bijis pareizs. Šobrīd pārdoti vai rezervēti jau 40% no visiem dzīvokļiem. 127 dzīvokļi – tas ir ievērojams apjoms mums kā attīstītājam, un arī Rīgas vēsturiskajam centram tas ir daudz.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.