Pērn KitKat pārdošanas apjomi visā pasaulē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolāru, savukārt Nestlé saldumu kopējie pārdošanas apjomi sasniedza 8 miljardus ASV dolāru, informē uzņēmums.

Euromonitor International dati liecina, ka Japānas saldumu tirgus vērtība ir 5 miljardi ASV dolāru, un tas ir lielākais Āzijā, kā arī populārākais KitKat tirgus. Kitkat pērn šajā tirgū uzrādīja gandrīz 9% izaugsmi, pārsniedzot Nestlé kopējo saldumu pieaugumu, kas 2018. gadā veidoja 3%. Nestle pēdējo divdesmit gadu laikā Japānā izstrādājusi KitKat šokolādes sortimentu ar 350 dažādām garšām. Katru gadu Japānas tirgū tiek ieviesti vidēji 20-30 jaunu šokolādes tāfelīšu veidi, un šobrīd Japānā pieejami pat desmit matcha KitKat šokolādes veidi.

Šomēnes Nestle plānojusi Eiropā sākt tirgot zaļās šokolādes tāfelītes KitKat matcha ar zaļās tējas garšu, kas Japānā jau zināmas 15 gadus. Šokolāde ir izgatavota no zaļās tējas pulvera, kas tiek importēts no Japānas un Ķīnas un piešķir šokolādei zaļu krāsu. Šokolādi, kuras galvenās sastāvdaļas ir matcha, kakao sviests un baltā šokolāde, ražos Nestlé rūpnīcā Hamburgā.

Latvija kļūs par vienu no Eiropas valstīm, kur veikalu plauktos blakus tumšajai, piena un baltajai šokolādei parādīsies ceturtais šokolādes veids - «Ruby» jeb tumši sarkanā šokolāde, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunās šokolādes pirmā partija ir ceļā uz Latviju un būs pieejama lielākajos mazumtirdzniecības tīklos šā gada maijā.Oficiāli šī būs pirmā reize, kad Latvijas patērētājiem būs iespēja iegādāties jauno «Ruby» šokolādi.

80 gadus pēc baltās šokolādes ražošanas uzsākšanas, Šveices šokolādes ražotāji «Barry Callebaut» ir radījuši jaunumu - «Ruby» šokolādi, kas izgatavota no Ruby kakao pupiņām. Jaunā recepte tika izstrādāta vairāk nekā desmit gadus un «KITKAT» ir pirmais zīmols pasaulē, kas piedāvā «Ruby» šokolādi.

Pirmoreiz pasaulē «KITKAT Chocolatory Sublime Ruby» šokolādes tāfelītes parādījās Japānas un Korejas tirgū šā gada janvārī.

Nākot klajā ar jauno «Ruby» šokolādi, «Nestlé» paziņojusi arī par ieceri modernizēt savu ražotni Hamburgā-Vandsbekā, Vācijā, ieguldot tajā 40 miljonus eiro. Šobrīd tā jau ir lielākā «Nestlé» šokolādes fabrika Eiropā un tur tiks ražota arī «KITKAT Ruby» šokolāde Eiropas tirgum.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policija kādā akcīzes preču noliktavā Mārupē un pārstrādes uzņēmumā Rīgā atklājusi 5,2 tonnas kafijas ar viltotām Nestle un Nescafe akcīzes zīmēm, kā arī kafijas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Noziedznieki viltoto kafiju bija paredzējuši realizēt Eiropas Savienības tirgū.

Noliktavā Mārupē Muitas policija konstatēja 21 kafijas paleti, kas marķēta ar NESCAFE GOLD BLEND etiķetēm un izvietota uz kartona paliktņiem ar uzrakstiem Nestle un Nescafe. Tāpat noliktavā atradās 1260 bundžas NESCAFE GOLD BLEND kafijas 500 gramu iepakojumos, kā arī 6048 bundžas tās pašas kafijas 750 g iepakojumos. Kā minētās preces nosūtītājs tika norādīts kāds kafijas pārstrādes uzņēmums Rīgā, savukārt kā saņēmējs - kāds Lietuvas uzņēmums.

Uz aizdomu pamata par nelikumīgu preču zīmes izmantošanu tika sākta lietvedība par administratīvo pārkāpumu. Tās ietvaros visa konstatētā prece tika izņemta un nodota glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā.

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Ukraina ceturtdien Šveices pārtikas un dzērienu ražotāju "Nestle" nodēvēja par "kara atbalstītāju", ņemot vērā uzņēmuma darbības turpināšanu Krievijā.

Pēc Krievijas pilna apmēra karadarbības sākšanas Ukrainā pērnā gada februārī no Krievijas tirgus aizgājuši simtiem Rietumu uzņēmumu, un Ukraina nav vairījusies publiski kritizēt tos, kas darbību šajā valstī joprojām turpina.

"Neskatoties uz Krievijas agresiju, "Nestle" turpina darbību Krievijā, agresoram piegādā preces un paplašina savu ražošanas bāzi Krievijā," ceturtdien paziņoja Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra.

Atbildot uz ziņu aģentūras AFP lūgumu komentēt, "Nestle" vien norādīja uz iepriekš publiskoto paziņojumu, kurā uzņēmums vēstījis, ka tas ievērojami samazinājis savu savu darbību Krievijā.

Uzņēmums skaidro, ka Krievijā atcēlis visas turpmākās investīcijas, apturējis reklamēšanu un pilnībā ievēro visās piemērojamās starptautiskās sankcijas.

Pārtikas ražošanas uzņēmums Nestle SA paziņojis, ka šogad Eiropā un ASV sāks tirgot uz sojas proteīniem balstītus burgerus, raksta Bloomberg.

Nestle veģetārais burgers jau šomēnes tiks piedāvāts Eiropā ar zīmolu Garden Gourmet. Pirmās valstis, kurās to varēs iegādāties, būs Vācija, Nīderlande un Zviedrija.

Savukārt ASV ar zīmolu Sweet Earth produkts tiks laists tirdzniecībā tuvāk gada nogalei.

Patērētājiem, aizvien vairāk samazinot gaļas patēriņu, pārtikas ražotāji steidz radīt jaunus produktus, lai spētu konkurēt tirgū, raksta Bloomberg. Nestle paziņojums seko dažas dienas vēlāk pēc tam, kad Burger King paziņoja par veģetāriešu burgera piedāvāšanu tirgum.

Nestle jaunais produkts radīts no kviešiem, biešu, burkānu un paprikas ekstraktiem, lai tas izskatītos pēc gaļas burgera.

Šveicē bāzētais pārtikas preču starptautiskais konglomerāts "Nestle" svētdien apgalvoja, ka negūst peļņu no biznesa Krievijā, šādi reaģējot uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārmetumiem, ka uzņēmums turpina savas aktivitātes Krievijā, kā ierasts.

Uzrunā, kas sestdien tika translēta mītiņā pie Šveices parlamenta Bernē, Zelenskis mudināja Šveices uzņēmumus apturēt darbu Krievijā un nosodīja firmas, kas turpina biznesu Krievijā, neraugoties uz Krievijas agresiju un kara noziegumiem.

Īpašu uzmanību viņš vērsa uz uzņēmumu "Nestle" un tā saukli "Labs ēdiens, laba dzīve".

"Bizness darbojas Krievijā, pat ja mūsu bērni mirst un mūsu pilsētas tiek izpostītas," sacīja Zelenskis.

Tomēr "Nestle" pārstāve sakariem ar presi taisnojās, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī daudzas uzņēmuma aktivitātes Krievijā ir apturētas.

"Mēs ievērojami esam samazinājuši savas aktivitātes Krievijā," pārstāve apgalvoja ziņu aģentūrai AFP.

Itāļu šokolādes ražotājs Ferrero SpA plāno iegādāties Šveices multinacionālā pārtikas un dzērienu uzņēmuma Nestle SA konfekšu biznesu ASV. Darījuma summa tiek lēsta 2,8 miljardu ASV dolāru apmērā, ziņo Bloomberg.

Vienošanās varētu tikt parakstīta jau svētdien. Uzņēmumam, kas ražo Butterfinger un Baby Ruth zīmola produktus, samazinās ienākumi.

Ferrero, kas parasti savus iegādes darījumus neafišē, plāno paplašināt savu produktu portfeli, ko veido Nutella krēms, Tic Tac saldumi un Ferrero Rocher šokolādes.

Nestle plāno fokusēties tādām kategorijām kā kafija un mājdzīvnieku barība. Kaut arī Šveices kompānija virzās veselīgākas pārtikas virzienā, tā turpina ražot saldumus, saldējumu un globālos konditorejas izstrādājumus. Šīs produktu kategorijas pagājušajā gadā veidoja apmēram 40 procentus no kopējā pārdošanas apjoma.

Šveices pārtikas un dzērienu ražotājs "Nestle" pirmdien paziņoja, ka atvērs jaunu ražotni kara skartajā Ukrainā, investējot desmitiem miljonu eiro.

Uzņēmumam pirms Krievijas sāktā kara Ukrainā bija trīs ražotnes.

"Nestle" norāda, ka 40 miljoni franku (40,6 miljoni eiro) tiks investēti rūpnīcā Smolihivā, valsts rietumos.

Mērķis ir palielināt nūdeļu ēdienu ražošanu Ukrainā, kā arī uzņēmums vēlas palīdzēt atbalstīt valsts ekonomikas izaugsmi.

Jaunā rūpnīca kopīgi ar jau esošo ražotni Torčinā kļūs par "Nestle" Eiropas reģionālo pārtikas un kulinārijas produktu ražošanas centru, kas nodarbinās 1500 cilvēkus.

Pasaules lielākais pārtikas uzņēmums Nestle SA samazinājis pilna gada finanšu rezultātu prognozi, ņemott vērā, ka deviņu mēnešu ienākumi pieauguši lēnākajā tempā vairāk nekā desmit gadu laikā, raksta Bloomberg.

Ieņēmumu kāpums bremzējies, ņemot vērā izaugsmes bremzēšanos jaunattīstības tirgos un deflāciju Eiropā un Ziemeļamerikā.

Kompānija prognozē, ka šajā gadā ienākumi augs par aptuveni 3,5%, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 4,2% līmenī.

Jau vairākus gadus Nestle un tās konkurenti Unilever un Danone cīnās ar deflāciju Eiropā, kas neļauj tām celt cenas. Pretēja situācija ir jaunattīstības valstīs, jo augošās izejmateriālu cenas liek celt preču cenas tādās valstīs kā Brazīlija, atbaidot pircējus.

Trešajā ceturksnī Nestle pacēla cenas par 1,3%, taču pārdošanas apjomu pieaugums palēninājās par 1,9%, salīdzinot ar 2,7% otrajā ceturksnī.

Šveices ražotājs Nestle piekritis par 2,3 miljardiem eiro pārdot savu ASV saldumu ražošanas biznesu Itālijas saldumu ražotājam Ferrero, vēsta ārvalstu mediji.

Līdz ar to Ferrero kļūs par trešo lielāko saldumu ražotāju ASV tirgū. Darījumu plānots pabeigt līdz marta beigām.

Db.lv jau rakstīja ka Nestle plāno fokusēties tādām kategorijām kā kafija un mājdzīvnieku barība. Kaut arī Šveices kompānija virzās veselīgākas pārtikas virzienā, tā turpina ražot saldumus, saldējumu un globālos konditorejas izstrādājumus. Šīs produktu kategorijas pagājušajā gadā veidoja apmēram 40 procentus no kopējā pārdošanas apjoma.

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Šveices pārtikas un dzērienu ražotājs Nestle nolēmis maksāt 7,15 miljardus dolāru (5,9 miljardus eiro) par tiesībām pasaulē tirgot ASV uzņēmuma Starbucks produktus, vēsta Reuters.

Šis darījums stiprina Nestles kā lielākās kafijas kompānijas pozīcijas pasaulē strauji mainīgajā tirgū. Nestle un Starbucks apvieno spēkus ļoti sadrumstalotajā dzērienu kategorijā, kas pēdējā laikā ir pieredzējusi virkni darījumu.

Darījums ļaus Nestlei tirgot Starbucks produktus ārpus ASV uzņēmuma kafejnīcām. Iecerētais darījums gan vēl jāapstiprina regulatoriem un ja viss notiks, kā plānots, tad darījums tiks pabeigts līdz šī gada beigām.

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Pasaulē slavenais zīmols Nestle SA patlaban Āzijā zaudē Indonēzijas kafijas zīmolam, savukārt L’Oreal SA zaudē pozīcijas Ķīnas ādas kopšanas zīmolam, raksta Bloomberg.

Āzija tradicionāli ir bijusi viegls naudas pelnīšanas reģions Rietumu starptautiskajām kompānijām, un dzērienu, cigarešu ražošanas, ātro uzkodu giganti tajā strauji audzē ienākumus. 2011.gadā veikts China Market Research Group pētījums liecināja, ka 85% Ķīnas patērētāju priekšroku dod ārvalstu zīmoliem. Nu šie laiki ir garām, un iedzīvotāju skaits, kuri deva priekšroku ārvalstu zīmoliem, sarucis uz pusi, un aizvien vairāk cilvēku izvēlas vietējos zīmolus – Indijā ražotas zobupastas, Vjetnamā ražotu veļas mazgāšanas līdzekli un Japānā ražotu dzeramo ūdeni. Tāpat uzlēcošas zvaigznes tirgū ir Indonāzijas kompānijas Luwak šķīstošā kafija un Ķīnas sejas kopšanas līdzekļi Pechoin.

ASV pārtikas gigants «Kraft Heinz Company» paziņojis par apņemšanos līdz 2025.gadam pilnībā atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas savos produktos visā pasaulē.

Kompānija norāda, ka šī politika attieksies uz visām valstīm, kurās ir uzņēmuma filiāles, ieskaitot tās, kurās līdz šim nav bijusi ieviesta progresīva dzīvnieku labturības politika.

«Kraft Heinz» jaunā globālā politika palīdzēs reformēt dažas no viscietsirdīgākajām industriālās lopkopības praksēm. Lielākā daļa dējējvistu ir iesprostotas A4 izmēra lapas būra platībā, kur pavada gandrīz visu savu mūžu. Šīs vistas nevar pat izplest savus spārnus un cieš no ievainojumiem un izkropļojumiem, kas rodas no būtiskajiem dzīves telpas ierobežojumiem sprostu sistēmās, uzsver uzņēmums.

«Apņemoties izskaust sprostus no saviem olu piegādes tīkliem, «Kraft Heinz» pievienojas aizvien augošam uzņēmumu pulkam, kas publiski iestājas pret šo cietsirdīgo praksi,» norāda koalīcijas dējējvistu atbrīvošanas no sprostiem «Open Wing Alliance» dalīborganizācijas «Dzīvnieku brīvība» vadītājs Aivars Andersons. «Kraft Heinz» lēmums iezīmē būtisku soli sprostu ēras norietā, aicinot citus pārtikas uzņēmumus, restorānus un mazumtirgotājus veikt līdzīgas apņemšanās.»

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Darbību uzsācis jauns finanšu nozares uzņēmums - neatkarīgs pensiju pārvaldītājs “Vairo”.

Lai novērstu problēmu, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājums atrodas nepiemērotā plānā, “Vairo” piedāvā vecumam atbilstošus adaptīvos plānus. Tie caur moderniem un ilgtspējīgiem indeksu fondiem veic ieguldījumus pasaules lielāko uzņēmumu akcijās un automātiski pielāgojas klienta vecumam.

Jau ziņots, ka šī gada 27. jūlijā Latvijas Banka reģistrēja IPAS “Vairo” (“Vairo”) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

Pieredzējuši Latvijas finansisti un uzņēmēji dibinājuši “Vairo” ar misiju, kuras centrā ir ideja par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu vairošanu un sabiedrības labklājības sekmēšanu vecumdienās, piedāvājot ērtus rīkus un zināšanas.

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, varētu tikt atjaunots 30 gadus ilgušais šokolādes karš, kurš ar tiesas lēmumu tika pārtraukts 2003.gadā, brīdinājis bijušais Lielbritānijas premjerministra vietnieks Niks Klegs.

Lielbritānijas šokolādes ražotāji cīnījās par tiesībām pārdot šokolādi, kuros ir augu tauki, taču viņu ES konkurenti sacīja, ka šī sastāvdaļa produktā ir vairāk nekā tiek atklāts, tādēļ preci vajadzētu dēvēt par šokolādes aizvietotāju. 2000.gadā tika rasts kompromiss un Eiropas Tiesa lika Itālijai un Spānijai, kas bija lielākie pretinieki, pēc trim gadiem ļaut Lielbritānijas uzņēmumiem tirgot šo produkciju.

Taču tagad problēma varētu atkal tikt celta gaismā, un Klegs prognozē, ka tīrās šokolādes ražotāji ātri vien cīnoties par šokolādes definīciju, sāks censties apgrūtināt britu kompāniju eksportu. Kamēr šokolādes definīcija bija kā līdz šim, ražotāji varēja to tirgot gan Lielbritānijā, gan Eiropā, taču, ja tā tiks mainīta, tas var apgrūtināt daudzu ražotāju darbu.

Pirms vairāk nekā 7 gadiem sākām strādāt ar ideju, kas galu galā pārtapa par Tasker. Mūsu ceļš kā jaunam uzņēmumam sākās 2018. gadā, kad nodrošinājām pirmo ieguldījumu 300 000 eiro apmērā. Divus gadus vēlāk, 2020. gadā, atkal pierādījām sava risinājuma potenciālu un ieguvām vēl vienu ieguldījumu 450 000 eiro apmērā.

Tagad priecājamies paziņot par vēl lielāku lēcienu uz priekšu! Nesen noslēdzām “Seed” posmu ar ievērojamām 550 000 EUR investīcijām, kas tika noslēgts 1,3 miljonu apmērā. Ieguldījumus veica četri investori: Open Circle Capital*, LT Capital Poland, Kair Käsper, bijušais Pipedrive produktu mārketinga direktors un iTo Group.

Jaunie ieguldījumi palīdzēs mūsu komandām attīstīt risinājumu, paplašināt to ārvalstu tirgos, piesaistīt klientus un palīdzēt viņiem pārveidot savu biznesu par servitizācijas modeli.

*Open Circle Capital pārvalda aktīvus vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā un iegulda Lietuvas uzņēmumos, kas nodarbojas ar augsto tehnoloģiju produktu izstrādi. Tā jau ir veikusi investīcijas 16 uzņēmumos.