Latvijas Avīze veikusi eksperimentu, noslēdzot līgumu ar kādu nekustamā īpašuma firmu Jukos Plus, kura it kā palīdz saviem klientiem atrast piemērotu mājokli īrēšanai. Šādi biroji, kas sniedz fiktīvu informāciju saviem klientiem Rīgā ir ļoti daudz un katrs no tiem dienā no cilvēkiem izkrāpj vismaz 100 ls.
Jukos Plus ir viena no neskaitāmajām firmām Rīgā, kas saviem klientiem izsniedz neeksistējošus telefona numurus, sarunā fiktīvas tikšanās saviem klientiem ar neesošu vai sen pārdotu vai izīrētu dzīvokļu īpašniekiem, pirms tam noplēšot no saviem klientiem naudu par fiktīvo pakalpojumu.
Nav nekāds jaunums, ka dzīvokļu cenas Rīgā krīt, taču īres maksa tikai palielinās. Tagad atrast vienistabas dzīvokli Rīgā, kura ikmēneša īra ir zem 150 Ls, ir praktiski neiespējami, Latvijas Avīzei pastāstījusi SIA Latio pārstāve. Taču nezinātāji joprojām uzķeras uz šo negodīgo firmu sludinājumiem, kuros tiek solīti pat divistabu dzīvokļi Rīgas centrā par 20 Ls mēnesī.
Latvijas Avīzes žurnālists veica eksperimentu un atsaucās uz kādu sludinājumu , kurā par 20 latiem mēnesī sola izīrēt divistabu dzīvokli Rīgā, Dzirnavu ielā. Piezvanot uz sludinājumā norādīto numuru, žurnālistu aicina ierasties uz biroju Merķeļa ielā 1, jo pirms līguma noslēgšanas firma dzīvokļa numurus neizsniedzot.
Aizejot uz Jukos Plus biroju žurnālistam bija jāsamaksā 35 Ls par līguma noslēgšanu, pēc tam viņš varēšot izvēlēties, kādu dzīvokli vēlēsies. Žurnālists samaksājis naudu jautāja pēc sludinājumā minētā dzīvokļa Dzirnavu ielā. Firmas pārstāve viņam saka, ka šāds dzīvoklis viņiem esot – vienistabas dzīvoklis Dzirnavu ielā. Žurnālists bilst, ka iepriekš runa esot bijusi par divistabu dzīvokli. Firmas pārstāve esot samulsusi un neziņā raustījusi plecus.
Lai mēģinātu noskaidrot, vai dzīvoklis joprojām ir brīvs, žurnālists lūdzis firmas darbinieci sazināties ar dzīvokļa saimnieku, ko viņa arī izdara. Taču žurnālists ievērojis, ka tālruņa numuru darbiniece sastāda, īsti neskatoties kladē, kurā ir saraksts ar it kā brīvajiem dzīvokļiem.
Pēc telefonsarunas firmas darbiniece apstiprina, ka dzīvoklis joprojām esot brīvs un lūdz noslēgt līgumu un samaksāt 35 Ls, lai varētu izsniegt dzīvokļa saimnieka telefona numuru.
Pēc līguma parakstīšanas viņa žurnālistam iedevusi lapiņu ar kādas Olgas numuru. Uz jautājumu, kas būs, ja dzīvoklis nepatiks vai būs izīrēts, Jukos plus pārstāve atbildējusi, ka nākamajā dienā par tādu pašu īres maksu būšot dzīvoklis Stabu ielā un, ka jauni piedāvājumi viņiem esot katru dienu – esot tikai jāzvana vakaros pa norādīto tālruni, un firma iedošot jaunus numurus.
Izejot no biroja telpām, žurnālists mēģina sazvanīt dzīvokļa īpašnieci Olgu, taču telefons bijis izslēgts, un tā tas bijis ikreiz, kad žurnālists mēģināja uz to zvanīt. Nākamās dienas rītā žurnālists zvanījis uz firmu, taču viņam likts zvanīt vakarā, jo informāciju par dzīvokļiem sniedzot noteiktā laikā. Vakarā firmas numurs visu laiku neesot atbildējis. Tāpat noticis arī citas dienas. Secinājums – 35 lati vējā.
Latvijas Avīze sarunājusies arī ar kādu sievieti, kura agrāk strādājusi šādā firmā, taču sirdsapziņa neesot ļāvusi šo darbu turpināt. Sieviete atklāj, ka uzņēmuma darbība vērsta tikai uz vienu mērķi – dabūt naudu no klientiem. "Dzīvokļa adreses, aprakstus izdomājām mēs – sagatavojot sludinājumu tekstu," stāsta bijusī firmas darbiniece, piebilstot, ka atsaucība ir liela, ka ik dienu katrs birojs nopelna vairāk nekā simts latu.
Vislabāk firmai bizness rit vasarā, kad jaunieši, kas dodas uz Rīgu studēt, sāk meklēt dzīvesvietu. Viņi pārsvarā nezina īres cenu situāciju galvaspilsētā un, redzot plašo dzīvokļu piedāvājumu, dodas uz šīm firmām, kuras sola lētos dzīvokļus.
Kad līgums ir noslēgts un ir samaksāta noteikta naudas summa, tiek iedots viens vai vairāki tālruņa numuri, no kuriem lielākā daļa numuru ir priekšapmaksu kartes, kas pieder pašām uzņēmuma darbiniecēm.
Valsts policijas preses un sabiedrisko attiecību biroja preses nodaļas vecākā inspektore Linda Neimane stāsta, ka policija nespēj sākt lietvedību pret šiem uzņēmumiem. "Šie līgumi viennozīmīgi ir tikai par labu firmai. Parasti tajos atrunāti punkti, ka firma sniedz informāciju, bet neatbild par tās patiesumu. Līgumā nekur nav teikts, ka uzņēmums apņemas obligāti atrast dzīvokli Rīgā," skaidro Linda Neimane. Viņa aicina šādu firmu pakalpojumu izmantotājus rūpīgāk izlasīt piedāvātā līguma noteikumus un izdarīt tajos labojumus. Ja firma nepiekrīt to darīt, nav vēlams slēgt šādu līgumu.
Pašu cilvēka neuzmanība, parakstot dokumentus, ir lielākā kļūda daudzos gadījumos, saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra patērētāju informēšanas sektora vadītāja Ilze Žunda.
Konsultatīvās sabiedrības Conventus zvērināta advokāta palīdze Linda Zauša saskata iespējas, kā vērsties pret krāpniecisko firmu. Līgumā teikts, ka uzņēmums atdod naudu, ja klients visu laiku izmantojis firmas pakalpojumus (zvanījis un interesējies par dzīvokļiem), taču nav ieguvis vēlamo rezultātu. Tādā gadījumā uzņēmumam jāatdod samaksātā nauda. Ja to nedara, var vērsties tiesā. Iznākumu par labu apkrāptajam klientam advokāta palīdze vērtē kā labas. "Tomēr jādomā, vai maz ir vērts un vai tas atmaksājas, jo tiesāšanās izdevumi var pārsniegt firmai samaksāto naudu," saka L. Zauša.
Arī Db ir veicis līdzīgu eksperimentu, kura iznākums bija tāds pats. Par 35 Ls tika izsniegti telefona numuri, no kuriem neviens neatbild.
