Pieprasījums pēc jauniem dzīvokļiem Latvijas galvaspilsētā palielinās, un jaunajos projektos pilsētas centrā šobrīd pārspēj piedāvājumu. Procesu sekmē nerezidenti, kurus Latvija ir ieinteresējusi ar uzturēšanās atļauju iegūšanas iespēju, atzīst kompānijas YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.
Projektu attīstītāju un pircēju interese lielākoties ir vērsta uz Rīgas centru un Jūrmalu. Darījumu skaits Jūrmalā šobrīd sāk mazināties, un to YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs skaidro ar to, ka cena par kv. m tiek noteikta daudz par augstu – 5000–7000 eiro, kā rezultātā nerezidenti daudz lielāku interesi sāk izrādīt par Rīgu. A. Božē arī atzīst, ka uzturēšanās atļauju piešķiršana ārvalstu nerezidentiem sekmējusi nozares ātrāku stabilizēšanos.
Tikmēr Rīgas guļamrajonos jauno mājokļu tirgū situācija stabilizējas. Daudzi nerezidenti, izvērtējot augstās cenas Rīgas centrā un Jūrmalā, arvien vairāk dod priekšroku Rīgas mikrorajoniem, sevišķi Pārdaugavā, kas ir tuvu lidostai un pa ceļam uz Jūrmalu.
Palēnam palielinās arī vietējo pircēju skaits, kas iegādājas īpašumus jaunajos projektos, skaidro eksperts. Tomēr līdz reālai tirgus izaugsmei esot vēl tālu. To var skaidrot gan ar banku piesardzīgo kreditēšanas politiku, gan ar lielo starpību starp jauno projektu un sekundārā tirgus dzīvokļu cenām. «Pirmskrīzes gados šī cenu starpība bija daudz mazāka – aptuveni 30%, kā rezultātā pircējam, pārdodot savu esošo īpašumu un paņemot kredītu starpības segšanai, bija daudz plašākas iespējas iegūt īpašumā dzīvokli jaunajā projektā,» skaidroja A. Božē.
Tikmēr ārpus Rīgas un Jūrmalas citās Latvijas pilsētās ir vērojama stagnācija nekustamo īpašumu segmentā. Jauno projektu cenas nesedz būvniecības izmaksas, līdz ar to arī investoru interese par jauno projektu attīstīšanu nav novērojama. Eksperts to ilustrē ar Gulbenes piemēru, kur šobrīd dzīvokļa cena ir sākot no 200 euro par kv. m.
Savukārt, ņemot vērā IKP pieaugumu un iekšējās pirktspējas atjaunošanos, novērojama tirdzniecības centru attīstība. Investori ir atkal gatavi ieguldīt investīcijas jaunos tirdzniecības centru projektos. Pozitīvas pārmaiņas sāk iezīmēties arī biroju segmentā - pieaudzis pieprasījums pēc jaunām un kvalitatīvām biroju telpām.
Tai pat laikā šajā nekustamo īpašumu segmentā vēl joprojām ir pietiekami liels īpatsvars brīvu telpu, kas nozīmē, ka piedāvājums tirgū pārsniedz pieprasījumu. Šī brīža prognozes liecina, ka brīvo telpu segments varētu sarukt divu trīs gadu laikā un tad varētu parādīties jaunas biroju ēku attīstības iespējas, norāda eksperts.
Pateicoties eksporta izaugsmei, ražošanas un noliktavu telpu segmentā šobrīd būtu jābūt labvēlīgai augsnei attīstībai, prognozē A. Božē. Tomēr ražotāji ir piesardzīgi un paplašināšanās vietā daudz labprātāk dod priekšroku kāpināt ražošanas apjomus, izvēloties ieviest otro un trešo darba maiņu, kā arī darbu sestdienās.