Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startējušo partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski iegūto EP deputātu mandātu skaitu, visdārgāk viena deputāta vieta izmaksājusi apvienībai «Attīstībai/Par!», bet vislētāk - nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Saskaņā ar jaunāko informāciju, «Attīstībai/Par» priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņos deklarējusi 150 199 eiro un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu. Līdz ar to viens iegūtais EP deputāta mandāts politiskajam spēkam izmaksājis 150 199 eiro. Savukārt VL-TB/LNNK aģitācijai tērējusi 54 708 eiro un provizoriski ieguvusi divus deputātu mandātus, kas attiecīgi ir 27 354 eiro par vienu mandātu.

Pēc «Attīstībai/Par!» otras lielākās izmaksas par vienu deputāta mandātu ir Latvijas Krievu savienībai (LKS), kas deklarējusi 110 165 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi vienu deputāta mandātu.

Trešās lielākās izmaksas par vienu mandātu bijušas «Saskaņai», kas deklarējusi 187 362 eiro priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņus un provizoriski ieguvusi divus EP deputāta mandātus. Attiecīgi viens mandāts «Saskaņai» izmaksājis 93 681 eiro.

Ārzemnieki uzturēšanās atļauju Latvijā var iegūt, ne tikai iegādājoties nekustamos īpašumus, bet arī reģistrējot Latvijā uzņēmumu un sevi ieceļot tā valdē.

Situācija, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienojās par priekšlikumu no Imigrācijas likuma izslēgt normu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu nekustamo īpašumu pircējiem Latvijā no ārzemēm (ne ES), liek izvērtēt citas alternatīvas. Jāņem vērā, ka Saeima šobrīd vētī grozījumus minētajā likumā un vēlas noteikt stingrākus kritērijus uzturēšanās atļauju saņemšanai, taču netika atbalstīta ideja svītrot normu, kas dārgu nekustamo īpašumu pircējiem šādu privilēģiju likvidētu. Šobrīd uzturēšanās atļauju ļauj piešķirt ārzemniekiem (ārpus ES), kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu vismaz 100 000 Ls (Rīgā, Pierīgā un lielākajās pilsētās), vai 50 000 Ls vērtībā laukos. Šīs normas ietekmē ievērojams skaits nekustamo īpašumu Rīgā un tās apkaimē ieguvuši saimnieku, bet projektu attīstītāji - naudu, arī kredītu atdošanai.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Lai arī Latvijā oficiālais bezdarba līmenis ir 14,3%, tomēr darbnieku deficīts ir vairākās nozarēs; uzņēmēji speciālistus piesaista no augstskolām un raugās ārvalstu virzienā.

Trauslo stabilitāti varētu lauzt nodokļu palielināšana

Parādu skaits vairs strauji nepieaug, cilvēki rūpīgāk vērtē savu finanšu situāciju un atmaksā kredītus.

Intervija

Vitol glābjot, kas glābjams

«Mūsu interesēs ir mēģināt šo kādreiz lepno Latvijas kompāniju - Latvijas Kuģniecību - glābt, jo tās stāvoklis ir bīstami pietuvojies bankrotam,» tā intervijā saka Vitol pārstāvis Marks Vērs, norādot arī, ka naftas vada lietā sperti pareizi soļi.

Budžets

Lielas izmaiņas budžetā nesola

Pirms pāris mēnešiem bija ieradušies pircēji no Skandināvijas, kas vēlējušies pirkt uzņēmumu un interesējušies par tā cenu, bet pēc tam pazuduši. Šobrīd notiekošais, iespējams, ir saistīts ar skandināvu interesi par uzņēmumu, tā DK Daugava īpašnieks Aigars Vaivars. Bankas rīcību uzņēmējs sauc par finanšu terorismu.

Iepriekšējo vētru mācības neesam ņēmuši vērā

K. Miķelsons: dabas stihiju rezultātā klientiem tiek atslēgta elektrība, tā ir bijis un būs.

Būve&Īpašums

Ieskicē Rīgas arhitektūras vārtus

Līdztekus jau izstrādātajām Daugavas kreisā krasta un labā krasta telpiskās un funkcionālās attīstības koncepcijām pašlaik pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja pasūtījuma notiek K. Ulmaņa gatves/Lielirbes ielas areāla «revīzija».

Investors

Atsevišķi biržas favorīti

Ieilgušais akciju cenu kāpums liek rūpīgāk apsvērt investīcijām pievilcīgākos uzņēmumus.

Jaunus komersantus šogad salīdzinājumā ar pērno gadu reģistrē divreiz vairāk, taču komercķīlu skaits turpina sarukt.

To liecina SIA Lursoft dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji norāda, ka jauni uzņēmumi pārsvarā paredzēti darbībai Latvijas iekšējā tirgū, kas jau tāpat sarūk, turklāt neesot pārliecības par šo kompāniju dzīvotspēju. «Straujš jaunu komersantu reģistrācijas pieaugums, maksātnespējas procesu skaita kritums, minimāls komercķīlu sakaita sarukums liecina par ekonomiskās krīzes radītā spiediena sekām Latvijā,» secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Bankas

Sāk norakstīt kredītus

Bankas sākušas reāli norakstīt kredītus, tostarp valstij piederošā Hipotēku banka pērn norakstījusi 57 miljonus latu, bet Swedbank un tās meitas uzņēmumi - 147 milj. Ls.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls pārkrāvusi pirmos tūkstošus tonnu lejamkravu un plāno attīstību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni,

palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī.

GI Termināls specializējies minerāleļļu jeb bāzes eļļu pārkraušanā. Tās ir nelielu apjomu tranzītkravas, ko pa dzelzceļu ieved Latvijā no Krievijas un citām bijušajām padomju bloka valstīm, bet no Liepājas ostas tās tālāk ceļo uz Ziemeļeiropu, Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem, Rietumāfriku, Latīņameriku, ASV, Indiju.

Latvijas mobilo sakaru operatori publiskajās cīņās mēģina ar jaunām metodēm savaņģot konkurentu klientus.

Vēl nedēļu iepriekš Latvijā jaunākā mobilo sakaru operatora Bite Latvija izpilddirektors Freds Renčaks DB (22.02.2011) kā vienu no lielākajām kļūdām, kuras operatori varētu nākotnē pieļaut, minēja operatoru fokusu uz savstarpējiem kariem, nevis klientu vajadzībām. «Arī mūsu tirgū nereti operatori tērē lielu naudu - arī savu klientu naudu - šādām cīņām. Bet turpmāk fokusam jābūt uz klientu,» viņš atzīmēja.

Alga

Uzņēmēju izdevumi augs

Minimālās algas palielināšana par 6 Ls palielinās darba devēju tēriņus, bet papildinās socbudžeta ieņēmumus, tā Ministru kabineta komitejā akceptēto koncepciju vērtē uzņēmēji.

Elektroenerģijas padeves traucējumu dēļ kokapstrādes uzņēmums nespēj izpildīt pasūtījumus un sola sūdzēt tiesā Latvenergo.

«Ir pārkāptas visas iespējamās robežas, jo elektroenerģijas padeve nav normāla kopš pērnā gada 30. decembra, turklāt šā gada sākumā energopadeves nebija dabas stihijas dēļ, bet kopš 11. janvāra elektroenerģijas padeve vienu brīdi ir, bet otru - nav,» sašutis ir SIA Krauss valdes priekšsēdētājs Gatis Gulbis.

Viņš norāda, ka uzņēmuma dziļākas pārstrādes iecirknis Klintainē šā gada janvārī nespēs izpildīt pasūtījumus aptuveni par 0,3 milj. eiro. «Vidēji ik mēnesi neto apgrozījums ir ap 0,4 milj. eiro, taču janvārī produkcijas piegādes ārvalstu klientiem sasniegs labi ja 0,1 milj. eiro,» atzīst G. Gulbis.

Ap 300 t piena dienā neplūdīs uz Lietuvu, bet paliks Latvijā.

Šādu galveno ieguvumu sola jaunās kooperatīviem piederošās piena rūpnīcas realizētāja SIA Latvijas piens, kuras iesniegtā projekta realizēšanai Jelgavā Lauku atbalsta dienests (LAD) pirmdien devis zaļo gaismu. Tāpat jau skaļu publicitāti guvušā projekta īstenotāji sola 50-60 jaunas darba vietas un konkurētspējīgu eksporta produktu ražošanu.

Zinātnieki biznesam piedāvā gatavas idejas

Apģērbs, kas spēj savākt elektrību, piena produktu fotopasterizācija u.c. idejas gaida finansējumu.

Bankas

Bankas joprojām grēko

Atsevišķos gadījumos bankas joprojām grēko, liekot kredītā ņemto nekustamo īpašumu apdrošināt par lielāku summu nekā nepieciešams.

Lai attīstītu valsti un mazinātu ēnu ekonomiku, iedzīvotāju ienākuma nodoklim jābūt mazākam, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš tieši šodien dod svinīgo solījumu Saeimai.

A. Bērziņš pauž viedokli, ka, apkarojot ēnu ekonomiku, būs jāvērtē esošā nodokļu pakete un jāatrod iespēja to koriģēt nodokļu samazināšanas virzienā. «Domāju, ka pats pirmais ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ēnu ekonomiku var samazināt tikai ar skaidri reāliem soļiem, nevis ar piespiedu metodēm, cerot, ka būs kāds, kurš maksās labāk. Var jau teikt, ka Ungārija ir valsts, kas neievēro dažādus noteikumus, bet tieši šādas metodes tā lieto, samazinot nodokļus. Nevaru gan šobrīd pateikt, cik labi ungāriem ir veicies, bet no nodokļu samazināšanas mēs noteikti neizvairīsimies,» tā jaunievēlētais prezidents, piebilstot, ka IIN samazinājums varētu notikt jau nākamgad.

Ne visi ārvalstu investori Latvijā ienāk ar patiesu vēlmi aktivizēt uzņēmējdarbību veidā, kas dotu reālu labumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Taču Latvijas valsts nav spējīga vai varbūt nemaz negrib vērtēt, kuri investori patiešām būtu nepieciešami un pret kuru aktivitātēm savukārt būtu jāizturas maksimāli piesardzīgi.

Latvijas valstij būtu izdevīgi, ja kaut vai reversā tiktu izmantots Ventspils naftas cauruļvads, kas kopš 2003.gada nedarbojas. Taču a/s Ventspils nafta (VN) 49% īpašniece Vitol grupas kompānija Euromin Holdings (Kipra), kas kontrolē arī cauruļvadu, ir noraidījusi visus priekšlikumus par naftas tranzīta atjaunošanu pa cauruļvadu gan uz Mažeiķiem (Lietuva), gan uz Novopolocku (Baltkrievija), ieinteresēto pušu priekšlikumos pat neiedziļinoties. Acīmredzot caruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšana un pārdošana ir daudz vieglāks un ātrāks ceļš, kā tikt pie kārotās peļņas, līdz ar cauruļvada iztukšošanu pilnībā likvidējot jebkādas Latvijas cerības un/vai perspektīvas uz naftas tranzītu pa cauruļvadu un pilnībā atsakoties no ilgtermiņa biznesa izveides šajā segmentā. Faktiski Latvijas valsts intereses ir pretrunā privāta investora Vitol grupas interesēm. Turklāt, vistiešākajā veidā, jo ļoti iespējams, ka cauruļvadā esošā nafta, kuras tirgus vērtība ir vismaz 100 miljonu ASV dolāru, patiesībā pieder Latvijas valstij. Šādos apstākļos valsts atbildīgo institūciju bezzobainā (ne)rīcība patiešām mulsina. Notiek karstas debates par 11 miljonu latu atņemšanu bērnu pabalstos, taču par 100 miljonu dolāru piederību neviens pat tā īsti neinteresējas!

Skultes osta varētu būt kompromisa variants starp Rīgu un Ventspili sašķidrinātā dabasgāzes termināļa būvei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Eiropas Komisija (EK) apņēmusies finansiāli atbalstīt viena sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Baltijā. Lietuva par savu prioritāro vietu paziņojusi Klaipēdu, Igaunija - Paldiskus. EK līdz šīs vasaras vidum gaidīs, lai Baltijas valstis pašas vienojas savā starpā par optimālo LNG termināļa būvniecības vietu, taču Latvija pašlaik nespēj skaidri formulēt pat savu iekšējo pozīciju.

Valdība izskatījusi progresa ziņojumu par (LNG) termināļa būvniecību Latvijā. Ziņojuma saturs pagaidām ir slepens, bet, pēc DB rīcībā esošas neoficiālas informācijas, tajā ietverts Rīgas, Ventspils un Skultes ostu tehniskais izvērtējums, atstājot Liepāju «aiz borta» pagaidām ne īpaši skaidru apsvērumu dēļ. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apliecinājis, ka viena LNG termināļa atrašanās vieta varētu būt arī Skulte, kas iepriekš nemaz netika minēta saistībā ar šo enerģētikas infrastruktūras projektu. Tomēr šajā variantā terminālis būtu jābūvē dziļāk jūrā, kas šo projektu būtiski sadārdzinātu. Sīkāku informāciju viņš pašlaik nesniedz, sakot, ka visi varianti vēl tiek vērtēti, turklāt publiski neatklāt pārāk daudz no savām iecerēm esot arī «taktikas jautājums».

Lai arī Latvijas makroekonomiskie rādītāji uzlabojas, mājsaimniecības pagaidām to nejūt. Situācija darba tirgū uzlabosies, taču var rēķināties, ka paies vēl 2-3 gadi, iekams nodarbinātības līmenis atgriezīsies iepriekšējā stāvoklī, norāda Pasaules Bankas (PB) vecākais ekonomists Išans Adžvads, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latvija ir viena no valstīm, kur bezdarbs pieauga dramatiski - par vairāk nekā 120% 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. Viens no iemesliem ir arī tas, ka Latvijā ir salīdzinoši zemas darbinieku atlaišanas izmaksas, atzīst I. Adžvads. Tas liecina par darba tirgus elastīgumu, kas šobrīd var būt pozitīvs faktors, jo valstīs ar zemākām darbinieku atlaišanas izmaksām darba tirgus parasti atdzīvojas ātrāk - jaunu darbinieku pieņemšana darba devējiem nav tik liels risks.

Ņemot vērā, ka Latviju ekonomiskā krīze ir skārusi ārkārtīgi smagi, valdības reakciju, mīkstinot darba tirgus kritumu, var vērtēt kā labu, atzina PB eksperts. Bažīgu viņu tomēr dara fakts, ka valsts sniegtā sociālā palīdzība skar tikai niecīgu Latvijas iedzīvotāju skaitu - 3%, bet nabadzīgu cilvēku ir daudz vairāk. I. Adžvads, autors PB ziņojumam par nodarbinātības krīzi, apskatot mājsaimniecību un valdību reakciju uz recesiju Austrumeiropā un Centrālāzijā, atzīst, ka Latvijā ir veikti vairāki pozitīvi vērtējami pasākumi, piemēram, cilvēki, kuri nevarēja saņemt bezdarbnieka pabalstu, tika iesaistīti pagaidu sabiedriskajos darbos, maksājot viņiem 100 Ls stipendiju. «Simtlatnieku» programmu vai līdzīgu pasākumu, kas vērsts uz nabadzības mazināšanu, Latvijā vajadzētu turpināt, jo bezdarba līmenis joprojām ir ļoti augsts un krīze vēl nav pāri, uzskata PB eksperts.

Globālajā parādu jūklī ātru risinājumu nav, Latvijai tas var nest eksporta pieauguma tempu samazināšanos.

Pēdējie notikumi pasaules finanšu tirgos uzskatāmi apliecina, ka investoru ticība pasaules vadošo ekonomiku izaugsmei ir ievērojami mazinājusies. Tas, ka tikai viena no vadošajām pasaules kredītreitingu aģentūrām par vienu pakāpi samazinājusi ASV kredītreitingu Volstrītā izraisīja paniku, kuras rezultātā biržas indeksi piedzīvoja straujāko kritumu kopš 2008. gada nogales, kad masveida riska aktīvu izpārdošanu izraisīja dažādu apšaubāma rakstura kredītu un no tiem atvasinātu vērtspapīru tirgus sabrukums.

ASV akciju tirgu nespēja nomierināt pat valsts prezidenta Baraka Obamas paziņojums, ka ASV vienmēr būs valsts ar AAA kredītreitingu un prioritāšu lokā ir valsts budžeta sabalansēšana. «Pēdējo divu gadu norises globālajā ekonomikā mēs varam vērtēt tikai kā atkopšanos no finanšu krīzes un ne par kādu būtisku tautsaimniecības izaugsmi kā tādu runāt nevaram,» vērtē Citadele Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Viņš vēlreiz uzsver, ka riski, kas izraisīja finanšu krīzi 2008. gadā, vēl aizvien nav novērsti un dzīvošana uz parāda turpinās.

Vienā no Latvijas valstij piederošo Lattelecom un LMT kapitāldaļu pārdošanas scenārijiem varētu tikt izvērtēta arī LVRTC privatizācija.

Lai arī par šādu telekomunikāciju uzņēmumu «komplekta» - Lattelecom, Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) - privatizāciju publiskajā telpā oficiālu ziņu nav, tomēr kuluāru sarunās šāda iespēja tiek uzskatīta kā viens no iespējamiem risinājuma variantiem.

«Zatleram garantētas vien 36 balsis»

Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji pauž savu skatījumu par gaidāmajiem notikumiem saistībā ar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Ķīmijas bizness

Ķīmijas nozare stiprina pētniecības potenciālu

Latvijas Krājbanka kā pēdējā finanšu tirgus iestāde nolēmusi izstāties no Rīgas biržas. Par to, cik būtiska ir šī izmaiņa, kāds kopumā sagaidāms gads, kādas ir prognozes par Latvijas banku tirgus darbību, intervijā laikrakstam Dienas bizness stāsta Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis (attēlā).

Vaicāts, ar ko šis gads ekonomikā, banku nozarē varētu kļūt zīmīgs, I. Priedītis stāsta: «Es šeit nedomāju banku sektoru, bet kopumā tautsaimniecībā baidos, ka pazudīs daži zīmoli. Varbūt tos kāds pārņems no līdzšinējiem īpašniekiem, bet kāds no tiem veiksmes stāstiem, pie kuriem bijām pieraduši 15 gadu laikā, pazudīs. Jau sākam to pieredzēt. Varbūt nebūs Latvijas mēroga, bet būs reģiona mēroga bankroti, tiesvedības.

Bet es redzu arī to, ka cilvēkiem ir milzu izdomas spējas, viņi domā, ko un kā darīt. Projektu sagatavošanai vajadzīgs laiks. Gribas cerēt, ka vismaz noskaņojuma bedrei esam tikuši pāri.»

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.