Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Esot spēcīgākai pārliecībai par pasaules ekonomikas izaugsmi, izejvielu tirgus analītiķi turpina paaugstināt savas melnā zelta cenas nākotnes prognozes.

Šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vidējā cena šogad tiek paredzēta pie 62 ASV dolāru par barelu atzīmes, liecina The Wall Street Journal pagājušā mēneša beigās veiktās 15 Volstrītas investīciju banku aptaujas rezultāti. Šī melnā zelta cenu prognoze tiek paaugstināta jau piecus mēnešus pēc kārtas, un šis paredzējums ir par vienu ASV dolāru augstāks nekā vēl mēnesi iepriekš. Šīs nedēļas sākumā Brent nākamā mēneša piegāžu kontakta cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 65 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt vidējā ASV vieglās jēlnaftas (West Texas Intermediate) cena šogad tiek paredzēta pie 58 ASV dolāru par barelu atzīmes. Gandrīz identisku bildi atklājuši arī līdzīgas Thomson Reuters veiktās 37 ekonomistu aptaujas rezultāti. Tajā tiek lēsts, ka vidējā Brent cena šogad atradīsies pie 63 ASV dolāru par barelu atzīmes. Tas ir aptuveni par 60 ASV dolāra centiem vairāk, nekā tika pareģots vēl pirms mēneša.

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Arvien uzstājīgāk dzirdamas runas, ka naftas cena kādā brīdī un jau, iespējams, visai tuvā nākotnē nonāks pie 100 ASV dolāriem par barelu.

Šīs nedēļas sākumā šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – nākamā mēneša piegāžu līguma cena Londonas preču biržā dzīvojās pie 73 ASV dolāriem par barelu. Savukārt pie pagājušā gada pirmajiem Covid-19 vīrusa uzplūdiem Brent jēlnaftas cena uz brīdi saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Naftas cenas pārmaiņas bijušas ievērojamas, un tas tā var turpināties. Piemēram, viena no pasaules ievērojamākajām investīciju bankām - Bank of America - nupat ziņojusi, ka jēlnaftas cena jau nākamgad var nonākt pie 100 ASV dolāriem par barelu. Ja tas tā būs, tad bilde ar cenrāžiem degvielas uzpildes stacijās daudziem autobraucējiem var kļūt pat vēl krietni krietni nepatīkamāka.

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Piektdien naftas cena pasaulē pēc iepriekšējo dienu krituma nedaudz atguvusies, liecina biržu dati.

Naftas cena ceturtdien saruka līdz trīs nedēļu zemākajam līmenim, reaģējot uz sliktajiem ASV ekonomikas datiem, kas neliecina par pieprasījuma pieaugumu nākotnē. Brent cena saruka par 1,9%, bet ASV WTI - par 3,3%.

Piektdien Brent cena pakāpās par 0,3% līdz 43,08 dolāriem par barelu, savukārt ASV jēlnaftas cena pieauga par 0,5% līdz 40,13%.

Kopumā Brent naftas cenas pieaug jau ceturto mēnesi pēc kārtas, bet WTI cena - trešo mēnesi pēc kārtas, lēnām atgūstot zaudēto vērtību pēc smagā kritiena aprīlī saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem.

Tiesa gan, ņemot vērā, ka pastāv bažas par otro pandēmijas vilni, patlaban nav skaidrs, kāds nākotnē būs pieprasījums pēc naftas.

Naftas cenas pasaulē strauji sarukušas, jo Saūda Arābijas nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Tirdzniecībā Āzijā pirmdien WTI un "Brent" marku jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet "Brent" cenai - līdz 36 dolāriem par barelu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ceturtdien ierosināja, ka OPEC valstis varētu samazināt ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, bet pārējās desmit valstis, kuras arī ietilpst tā dēvētajā OPEC+, varētu samazināt ieguves apjomu par pusmiljonu barelu dienā.

Bažas par koronavīrusa izplatīšanos daudzviet liek spekulēt par gluži vai neizbēgamu recesiju. Turklāt aktuālo situāciju saasinājis viens no straujākajiem naftas cenas sabrukumiem vēsturē.

Ja vēl piektdien Brent jēlnaftas vērtība atradās pie 50 ASV dolāru par barelu atzīmes, tad jau šo pirmdien uz brīdi izskatījās, ka tās cena paslīdēs zem 30 ASV dolāriem par barelu.

Dzirdami pat minējumi, ka naftas cena īstermiņā tāpat nu saruks zem 20 ASV dolāriem par barelu. Dziļi mīnusi, investoriem mēģinot sagremot jauno realitāti un tiem visiem reizē metoties uz izejas pusi, vērojami faktiski visos nozīmīgākajos pasaules akciju tirgos.

Būtībā šobrīd var notikt viss, un tik straujas cenu izmaiņas ir šokējošas. Īstermiņā, šķiet, pilnīgi droši var prognozēt vien milzīgas cenu volatilitātes turpināšanos. Šie notikumi ieies finanšu tirgus vēsturē. Ja agrāk varēja likties, ka tādas izmaiņas pieder pagātnei, tad šobrīd šāda ilūzija ir pagaisusi.

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Naftas tirgū šīs nedēļas sākumā atsācies cenu sabrukums. Proti, šī tirgus etalona - "Brent" jēlnaftas - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šo pirmdien balansē uz 30 ASV dolāru par barelu sliekšņa.

Šobrīd vadošie naftas ieguvēji nobrieduši karam par tirgus daļu, un lielākās pasaules tautsaimniecības draud ieslīdēt recesijā. Rezultātā tiek izteiktas prognozes, ka šogad melnā zelta tirgū varētu būt vērojams lielākais šī resursa ieguves pārpalikums vēsturē.

Piemēram, izpētes uzņēmuma "IHS Markit" aplēses liecina, ka naftas pārpalikums pasaulē šā gada pirmajā pusgadā vien kopumā var sasniegt 800 miljonus līdz 1,3 miljardus barelu (izaicinājums varētu būt – kur to visu vispār uzglabāt)! "Iepriekšējā reize, kad bija tik liels pārpalikums, "bija nekad". Šajā gadsimtā lielākais naftas pārpalikums pusgadā bijis 360 miljoni barelu. Šoreiz tas draud būt vismaz divas reizes lielāks," spriež "IHS Markit" pārstāvji. Pirms koronavīrusa trača tika lēsts, ka pasaulē vidēji dienā šogad tika patērēti aptuveni 100 miljoni barelu naftas.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga bažās par saspīlējumu Tuvajos Austrumos.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien kritās, ko noteica bažas par politisko situāciju un procentlikmēm, bet akciju cenas Eiropas biržās mainījās bez vienotas tendences.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pirmoreiz kopš augusta beigām pacēlās virs 80 ASV dolāriem par barelu.

Naftas cenas pēdējā laikā ir bijušas nestabilas. "Brent" markas jēlnaftas cena septembrī nokritās zem 70 dolāriem par barelu bažās par vāju pieprasījumu, bet karadarbības pastiprināšanās Tuvajos Austrumos noveda pie naftas cenu kāpuma par 10% pagājušajā nedēļā.

Naftas cenu pieaugumu veicināja arī cerības uz lielāku pieprasījumu Ķīnā, kas nesen paziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Oktobris naftas tirgū atnesa negaidītus pavērsienus. Kopš tā sākuma Brent jēlnaftas cena nogāzās par aptuveni 30% no 86 dolāriem līdz 59 dolāriem.

Vērtējot dinamiku, nevar nepamanīt investoru uzvedību, kas kopš septembra beigām ir mazinājuši neto garās pozīcijas par 40% jeb no 1.1 miljardiem barelu līdz 650 miljoniem barelu. Investori sāka zaudēt pārliecību šā gada aprīlī/maijā, kad kļuva skaidrs, ka gada otrajā pusē OPEC+ samazinās ieguves ierobežojumus. No tā laika garās spekulatīvās pozīcijas Brent un WTI naftai, sasniedzot augstāko punktu 1.4 miljardi barelu, sāka mazināties.

Globālais finanšu tirgus, ko atspoguļo S&P500 indekss, saglabāja augšupeju līdz pat oktobra sākumam, kad investori strauji mainīja pozīciju. Tas izpaudās gan S&P500 indeksa, gan Brent cenas lejupslīdē. Naftas tirgus nosacījumi tikmēr piedzīvoja izmaiņas - tie kļuva mazāk strikti - vairāk piegādes (ASV, Krievija, Lībija), brīvākas Irānas sankcijas nekā gaidīts un mazliet vājākas globālā pieprasījuma perspektīvas. Turklāt Džamala Hašogi nogalināšana nostādīja Saūda Arābiju īpašā situācijā pret Trampu, kurš aicināja palielināt ražošanas apjomus un samazināt cenas. Var pieņemt, ka SA varētu būt centusies izpatikt un atbalstīt prezidentu kongresa priekšvēlēšanu situācijā, tādejādi mēģinot piegludināt iespējamās nepatikšanas. Taču tikpat nozīmīgs iemesls cenu korekcijai varētu būt bijusi investoru skatījuma maiņa, kas lika strauji izpārdot aktīvus.

Naftas cenas pasaulē trešdien kritās, turpinoties bažām par ekonomikas recesiju pēc centrālo banku lēmumiem pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu. Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja sarukt, tuvojoties abu valūtu paritātei.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pieauga pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sēdes protokols apstiprināja ASV centrālās bankas stingru nostāju pret inflāciju.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā uz neilgu laiku noslīdēja zem 100 ASV dolāriem par barelu. Zem simboliskās atzīmes palika arī WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā.

Analītiķi ir prognozējuši, ka "Brent" markas jēlnaftas cena šogad varētu nokristies līdz 65 dolāriem par barelu, ja lejupslīde pasaules ekonomikā ieilgs.

Eiro vērtība pret ASV dolāru sasniedza jaunu 20 gadu zemāko punktu, tirgu dalībniekiem bažījoties par recesiju eirozonā un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēnāku rīcību procentlikmju pacelšanā.

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties kritās.

Investorus Eiropā darījuši bažīgus jaunākie statistikas dati, kas liecina, ka gada inflācija eirozonā maijā palielinājusies līdz 8,1% salīdzinājumā ar 7,4% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1997.gadā. Nerimstošais cenu pieaugums, kas turpinās, kopš Krievijas karaspēks 24.februārī iebruka Ukrainā, kļuvis par papildu motivējošu faktoru Eiropas Centrālajai bankai (ECB), kas gatavojas pieņemt lēmumu par procentlikmju paaugstināšanu.

"Investori sāk prognozēt, ka ECB padarīs stingrāku [monetāro politiku] ātrākā tempā, [nekā gaidīts], un tas var kļūt par vēl vienu faktoru, kas ierobežos akciju cenu kāpumu," norādīja "City Index" un "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Nafta gada laikā kļuvusi par piekto daļu lētāka.

Naftas cena pēdējo mēnešu laikā nav uzvedusies diži atšķirīgi no daudziem citiem riska aktīviem – tās cena planējusi zemāk. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šīs nedēļas otrajā pusē atradās pie 54 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir gandrīz par 40% zemāk nekā oktobra sākumā. Rezultātā vērtības izmaiņu ziņā iepriekšējais ceturksnis naftai bija sliktākais kopš 2014. gada, kad tika ievadīts naftas cenas sabrukums. Tas šī resursa cenu pēc tam uz brīdi noveda pat zem 30 ASV dolāru par barelu sliekšņa. Tikmēr, salīdzinot ar 2018. gada sākumu, nafta ir kļuvusi par piekto daļu lētāka.

Ar ilgāku naftas ieguves aizturēšanu nepietiek, lai celtu cenu

Jūlija sākumā liela izejvielu tirgus dalībnieku uzmanība bija pievērsta Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas sanāksmei (OPEC). Tās laikā karteļa biedri un vairāki citi ietekmīgi jēlnaftas ieguvēji, kas nav šīs organizācijas sastāvā (galvenokārt Krievija), ziņoja, ka esošās samazinātās melnā zelta ieguves kvotas spēkā uzturēs vismaz līdz 2020. gada pirmajam ceturksnim.

Tādējādi naftas tirgū, no vienas puses, tendences ietekmē spriedumi par lēnīgāku ekonomiku, kas attiecīgi nozīmē spekulācijas par mazāku pieprasījumu pēc izejvielām. Savukārt, no otras puses, tiek bremzēts naftas piedāvājums.

Nesenajā Reuters izejvielu ekspertu aptaujā tika prognozēts, ka vidējā Brent jēlnaftas vērtība šogad atradīsies pie 67,59 ASV dolāru par barelu atzīmes. Līdzīgā aptaujā vēl pirms mēneša tika lēsts, ka cena būs nedaudz augstāka un atradīsies pie 68,84 ASV dolāriem. Līdz šim šogad vidējā Brent cena atradusies pie 66,17 ASV dolāru par barelu atzīmes. Analītiķi nu paredz, ka naftas pieprasījums šogad pasaulē varētu palielināties par 0,9 līdz 1,3 miljoniem barelu dienā. Vēl maijā tika minēts 1,2 līdz 1,4 miljonu barelu koridors.

Pasaules naftas cenas otrdien pieauga līdz pēdējo septiņu gadu augstākajiem līmeņiem, ko sekmēja cerības uz globālās ekonomikas atveseļošanos, kura palielinātu naftas pieprasījumu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās tomēr kritās, ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam pieaugot gaidās, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) vairākkārt pacels procentlikmes, vēršoties pret satraucošu inflācijas kāpumu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā sasniedza 88,13 ASV dolārus par barelu, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga līdz 85,74 dolāriem par barelu, un tie bija augstākie cenu līmeņi kopš 2014.gada oktobra.

Tirdzniecības sesijas beigās naftas cenas gan bija nedaudz zemākas.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt stingrākas FRS monetārās politikas gaidās.

Naftas cenu kāpumu sekmēja arī pirmdien notikušais bezpilota lidaparāta uzbrukums Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētai Abū Dabī, kurā gāja bojā trīs cilvēki un par kuru atbildību uzņēmušies Jemenas hutiešu nemiernieki. Šajā uzbrukumā eksplodēja degvielas vedēji un gāja bojā trīs cilvēki.

Akciju cenas ASV biržās pirmdien lielākoties samazinājās.

Divi no trim svarīgākajiem Savienoto Valstu akciju indeksiem saruka, investoriem ar bažām gaidot uzņēmumu pirmā ceturkšņa rezultātu publiskošanu, kas sāksies otrdien. Paredzams, ka šos rezultātus būs negatīvi ietekmējusi koronavīrusa izraisītā krīze.

Pēc naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ svētdien panāktās vienošanās samazināt naftas ieguvi maijā un jūnijā par 9,7 miljoniem barelu dienā WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkā samazinājās, savukārt "Brent" markas jēlnaftas cena Londonā kāpa.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien saruka par 1,4% līdz 23 390,77 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" samazinājās par 1% līdz 2761,63 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,5% līdz 8192,42 punktiem.

Akciju cenas pasaulē trešdien palielinājās, ko veicināja augošs optimisms par ātru globālās ekonomikas atveseļošanos, investoriem fokusējoties uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu un neņemot vērā vardarbīgos protestus ASV pilsētās un saspīlējumu starp ASV un Ķīnu.

Optimistiskais noskaņojums un cerības, ka tiks pagarināta vienošanās par naftas ieguves apjomu samazināšanu, uz neilgu laiku pacēla "Brent" markas jēlnaftas cenu Londonas biržā virs 40 ASV dolāriem par barelu, kas notika pirmoreiz gandrīz trīs mēnešu laikā.

Eiropas un Āzijas valstu valdības ir kļuvušas pietiekami pārliecinātas, lai atceltu Covid-19 ierobežošanas pasākumus, kuri var būt noveduši pasaules ekonomiku līdz recesijai un izraisījuši miljoniem darbavietu zaudēšanu.

"Pašizolācijas ierobežojumu atcelšana apvienojumā ar centrālo banku milzīgo atbalstu nozīmē, ka investori neuzskata par svarīgām tādas mazas lietas kā krītošais IKP un ASV-Ķīnas saspīlējuma saasināšanās," sacīja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

Šo gadu ļoti pārliecinoši uzsācis naftas tirgus. Proti, šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – piegāžu vērtība, sasniedzot savu augstāko līmeni septiņos gados, preču biržā pietuvojusies 90 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Kopš gadu mijas melnais zelts ir sadārdzinājies par veseliem 10 ASV dolāriem. Aiz kalniem tādējādi nav arī apaļais 100 ASV dolāru par barelu līmenis.

Vairāku aplēšu izteicēji ar arvien lielāku pārliecību pauž prognozes, ka naftas cena turpinās palielināties. Piemēram, ASV investīciju banka Goldman Sachs nupat paaugstinājusi savu gan 2022., gan 2023. gada naftas cenas prognozi. Iestāde sagaida, ka melnā zelta cena 100 ASV dolāru par barelu atzīmi sasniegs šā gada trešajā ceturksnī. Ņemot vērā šā gada sākuma naftas cenas sprintu, izskatās, ka tas var būt kaut vai nākamnedēļ. Goldman Sachs norāda, ka šādu cenu tendenci atbalstīšot fundamentālie faktori.

Pasaules naftas cenas ceturtdien kritās pēc tam, kad bija pietuvojušās gada augstākajam līmenim, un to kritums veicināja akciju cenu palielināšanos pasaules biržās, kur tās vairākas dienas bija kritušās bažās par inflāciju.

Akciju cenas Volstrītā septembrī bija krasai samazinājušās, valdot bažām, ka paaugstinātu enerģijas cenu dēļ saglabāsies augstas procentlikmes Eiropā un ASV.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā tirdzniecības sesijas gaitā sasniedza 97,69 ASV dolārus par barelu, kas ir augstākā cena kopš pērnā novembra, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā sasniedza 95,03 dolārus par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada augusta, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Jēlnaftas cenas iepriekšējās dienās bija augušas, vakdot bažām par piedāvājumu pēc tam, kad Saūda Arābija un Krievija pagarināja ieguves apjomu samazinājumus līdz gada beigām, un pieaugot pieprasījumam svarigākajās naftas patēriņa valstīs, tostarp ASV un Ķīnā.

Vairāki starptautisko banku eksperti prognozē naftas cenas pieaugumu, raksta Bloomberg.

Tā, Citigroup analītiķi pievienojušies Goldman Sachs ekspertu izteikumiem par izejvielu cenu pieaugumu, paredzot, ka melnā zelta cena līdz gada beigām visdrīzāk palielināsies līdz vismaz 60 dolāriem.

Kaut arī ASV produkcijas apjomi varētu atkal augt, ņemot vērā augstākas jēlnaftas cenas, to slāpēt palīdzēs OPEC ražošanas apjomu samazināšanas nākamo 6-9 mēnešu laikā. Ražotājiem būtu japaplašina sava vienošanās attiecībā uz naftas apjomu pieaugumu, jo tirgus dalībnieku vidū valda bažas, ka Krievija atpaliek apjomu samazināšanā.

Šie procesi liks naftas cenai gada otrajā pusē pārsniegt 60 dolārus par barelu. Tiesa gan, vēl aizvien nav precīzi zināms, par cik augušas naftas rezerves pērnā gada pēdējā ceturksnī, un šie dati varētu likt cenām samazināties, ja apjomi nebūs samazinājušies pietiekami lielā apmērā.