Viesuļvētrai Aiks (Ike) nenodarot lielus postījumus naftas ražotnēm, nafta cena oktobra piegādēm Ņujorkas biržā nokritusies par 2.53 ASV dolāriem līdz 98.65 dolāriem barelā.
Pēdējo reizi, kad naftas cena Ņujorkas biržā bija zem 100 dolāriem par barelu, bija šī gada 2. aprīlī.
Cenas samazināšanos lielā mērā ietekmē arī pieprasījuma mazināšanās Eiropā, ASV un Japānā.
Naftas cenu dinamika, Brent, ASV dolāri barelā
Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.
2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.
Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.
Viesuļvētrai Aiks nenodarot tik lielus zaudējumus ražotnēm kā iepriekš bija paredzēts, naftas cena Ņujorkas biržā samazinājusies par vairāk nekā 6 dolāriem, nokrītot zem 96 dolāriem barelā.
Db.lv jau ziņoja, ka šī gada jūlijā naftas cena sasniedza absolūto rekordu, vienam barelam maksājot 147.27 dolārus.
Investori paredz, ka ASV valdības plāns tērēt 700 miljardus ASV dolāru hipotēku parādu izpirkšanai, atstās lielu ietekmi uz naftas pieprasījumu, tādējādi naftas cena biržā palielinājusies līdz 105 dolāriem barelā, ziņo Associated Press.
Šīs dienas laikā naftas cena palielinājusies par vairāk nekā dolāru.
Naftas cenas pasaulē strauji sarukušas, jo Saūda Arābijas nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.
Tirdzniecībā Āzijā pirmdien WTI un "Brent" marku jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet "Brent" cenai - līdz 36 dolāriem par barelu.
Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.
Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ceturtdien ierosināja, ka OPEC valstis varētu samazināt ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, bet pārējās desmit valstis, kuras arī ietilpst tā dēvētajā OPEC+, varētu samazināt ieguves apjomu par pusmiljonu barelu dienā.
Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.
Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.
Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.
1. attēls. Naftas cena (Brent; ASV dolāri par barelu)
Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)
Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.
Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.
Ņujorkas biržā naftas cena oktobra piegādēm piedzīvojusi straujāko vienas dienas lēcienu vēsturē, palielinoties par 25.45 dolāriem līdz 130 dolāriem barelā. Vēlāk gan cena nokritās līdz 120.92 dolāriem barelā, ziņo Associated Press.
Šādu cenas lēcienu izraisīja ASV valdības plāns, kas paredz 700 miljardu ASV dolāru ieguldīšanu valsts nekustamā īpašuma tirgus glābšanai, uzpērkot hipotekāro kredītu parādus.
Jēlnaftas cena novembra piegādēm 22. septembrī arī palielinājās salīdzinoši strauji - par 6.62 dolāriem līdz 109.37 dolāriem barelā.
23. septembra rītā naftas cena novembra piegādēm bija 109.00 dolāri barelā, kas ir par 0.37 dolāriem mazāk nekā 22. septembrī biržas slēgšanas brīdī.
Jēlnaftas cena novembra piegādēm Ņujorkas biržā 22. oktobra rītā bija nokritusies līdz 69.16 dolāriem par barelu, kas ir par 3.02 dolāriem mazāk nekā 21. oktobrī biržas slēgšanas brīdī.
Šī gada jūlijā pasaules naftas cena samazinājusies par vidēji 11.4%. Jēlnaftas cena Ņujorkas biržā jūlijā samazinājusies par 15.92 ASV dolāriem jeb 11.4%, savukārt Brent naftas cena Londonas biržā mēneša laikā samazinājusies par 15.82 dolāriem jeb 11.3%, ziņo Dv.ee.
Salīdzinot šī gada 31. jūliju ar 2007. gada 31. jūliju, var secināt, ka naftas cenas gada laikā palielinājušās par vidēji 60%.
2008. gada 31. jūlijs:
Jēlnafta (Ņujorkas birža) - 124.08 dolāri barelā
Brent nafta (Londonas birža) - 123.98 dolāri barelā
2007. gada 31. jūlijs:
Jēlnafta (Ņujorkas birža) - 78.21 dolāri barelā
Brent nafta (Londonas birža) - 77.05 dolāri barelā
Db.lv jau ziņoja, ka šī gada jūlijā naftas cena pirmo reizi vēsturē pārsniedza 147 dolāru atzīmi.
Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".
Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.
Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".
Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).
Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.
Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.
Krievija izskatās sagatavota
Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.
Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.
Izjuks viss OPEC?
Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.
Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.
OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.
1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā
Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?
2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:
tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);
netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).
Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.
ASV naftas cenas ieslīdēšana mīnusos bijusi īslaicīga, un kopš šīs nedēļas otrdienas melnā zelta vērtība ASV preču biržā ir palēkusies vairāk nekā par 50%.
Kopumā pat pēc šāda procentuālā ziņā it kā ļoti dāsna pieauguma tas gan tāpat nozīmē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena atrodas vien pie 15-16 ASV dolāriem par barelu. Pasaules etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - cena ir nedaudz augstāka, un šīs nedēļas izskaņā tā atradās pie 21 ASV dolāra par barelu atzīmes.
Tendenču pētnieki vērš uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā diez vai var cerēt uz šī tirgus stabilitāti.
Šobrīd naftas ražotāji esot strupceļā, un risinājumi tuvākajos mēnešos tam, kā nostabilizēt situāciju, nav. "Pieprasījums ir nogāzies tik strauji, ka pielāgot piegādes, lai nostabilizētu cenu, nav iespējams. Domāju, ka tuvākos mēnešus tiks meklēti kopsaucēji ieguves mazināšanai, kam varētu būt drīzāk deklaratīvi rezultāti. Visi skati vērsti uz nākamo ceturksni, kad varēs noteikt panākumus vīrusa ierobežošanā, un sākt minēt to, kas notiks ar ekonomiku," teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņš vēl norāda, ka pie tik šaura tirgus, lai kādi būtu centieni un paziņojumi, notiks spēle par vājāko izstumšanu no tirgus. Visizteiktāk šobrīd to piekopjot Saūda Arābija, kas piedāvā izteikti zemas cenas gan Eiropai, gan Āzijai.
Šobrīd, šķiet, vērojama situācija, ka par galveno izejvielu naftas tirgū kļuvusi nevis pati nafta, bet tās uzglabāšanas kapacitāte. Daudz tiek spriests, ka jau drīzumā pasaulē faktiski visas iespējamās krātuves tiks pārpildītas ar šo resursu un tad vairs to nebūs, kur likt.
"Man šķiet, ka primārais faktors būs ekonomikas atgūšanās temps. Ja tas notiks salīdzinoši strauji, motivācija no spēlētāju puses atrast kompromisus tirgus un piegāžu sadalē var pieaugt. Ja ekonomikas nīkuļošana ieilgs, daudzviet ieguve apstāsies, jo nesīs zaudējumus, nebūs investīciju, pieaugs bankrotu vilnis, kas, piemēram, ASV jau pieaudzis par 50%. Tad nu daudz ko noteiks valstu spēja un interese iesaistīties šīs nozares glābšanā. Interesanti, kā risināsies situācija ASV, arī saistībā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Pieļauju iespēju, ka, ja cena saglabājas ilgstoši zema, Baltajā namā nomainās vadība," lēš SEB eksperts.
Viņš arī atzīst - tas, ka pa šo laiku būs izveidojušies milzīgi naftas krājumi, šajā tirgū cenu uz leju spiedīs vēl ļoti ilgi. Tas arī nozīmēšot, ka augstāko izmaksu valstis nonāks sprukās.
Tomēr vienlaikus - jo ilgāk šāda zemas cenas situācija saglabāsies, jo lielāks kādā brīdī var būt cenu atsitiens. "Domāju to apzināsies daudzas valstis, kam ir jāizšķiras – attīstīt alternatīvas vai dzīvot šajās naftas cenas šūpolēs. Attiecībā uz Eiropu, pašreizējā situācija tai nāk par labu kā resursa patērētājai, bet sarežģī potenciālo Eiropas eksporta patērētāju tirgu pirktspēju un rada bada un cita veida riskus, kurus Eiropai var nākties risināt. Tomēr, šķiet, ka tas daudz nemazinās uzņemto kursu mazināt atkarību no fosilajiem resursiem. Notiekošais saistībā ar vīrusu var tikai paātrināt dažādu iniciatīvu ieviešanu.
Jāpiebilst, ka naftas cenu nosaka ne tikai racionāli apsvērumi tirgū. Lielu lomu nosaka arī ģeopolitiskie apsvērumi, kas maina tirgus konjunktūru. Piemēram, iespējamība, ka kādai no lielvarām niezēs pirksti piemest klāt sērkociņu naftas ieguves reģionu valstu nestabilajai politiski ekonomiskajai situācijai, lai izsistu konkurentu, ir visai augsta. Tāpat jārēķinās, ka naftas cenu zigzagus veido arī tirgus spekulācijas. Šobrīd ir skaidrs tikai tik daudz, ka pašreizējā naftas cena nav ilgtspējīga un korekcijas ir neizbēgamas,” skaidro SEB analītiķis.
Naftas cenas oktobrī piedzīvojušas straujāko kritumu mēneša laikā pēdējos 25 gados, raksta laikraksts Dienas bizness.Cenu kritums sasniedz rekordu
Iepriekšējā mēnesī Amerikas vieglās naftas WTI cena nākotnes darījumiem pazeminājās par 32.6%, kas nav noticis kopš melnā zelta tirdzniecības sākuma Ņujorkas biržā 1983. gadā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēts recesijas sākums ASV (sk.Db 3.11,), kā dēļ pieprasījums pēc ogļūdeņražiem to lielākajā patērētājekonomikā krītas. Naftas patēriņš rūk arī Eiropā.
Kā vēl viens iemesls krasajam naftas cenu kritumam oktobrī tiek minēta arī panika tirgū - investori masveidā izņem no tā naudu. "Problēmu avots ir spekulācijas ar naftu. Dažbrīd, kad naftas fiziskais piedāvājums bija 67 miljoni barelu dienā, tirdzniecības apgrozījums pārsniedza trīs miljardus barelu," nesen sašutumu pauda naftas karteļa OPEC ģenerālsekretārs Abdala al Badri. "Viņi pārdeva naftu, kuras nebija, un tas turpinājās vairākus gadus," viņš teica.
Ceturtdien Brent markas nafta saruka līdz vairāk nekā četru mēnešu zemākajam līmenim, jo ASV pieauga naftas rezerves, bet Eiropā šogad ir siltāks laiks nekā parasti, raksta Bloomberg.
Ziemeļjūras naftas cena samazinājās par 0,9%, kritumam turpinoties jau trešo dienu pēc kārtas. Brent cena decembra piegādēm sasniedza 104,27 dolārus par barelu. Trešdienu cena noslēdza pie 105,24 dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2. jūlija.
ASV vieglās jēlnaftas cena ceturtdien piedzīvoja svārstības, pieaugot par 20 centiem līdz 95 dolāriem par barelu.
Pagājušajā nedēļā ASV benzīna rezerves saruka līdz 210 miljoniem barelu, kas ir zemākais līmenis kopš pērnā gada novembra. Pieprasījums pieauga līdz 9,29 miljoniem barelu dienā, kas ir augstākais līmenis kopš jūlija.
Šajā gadā ASV, kas ir lielākais naftas patērētājs pasaulē, veidos 21% no kopējā pasaules naftas pieprasījuma, otrajā vietā ierindojot Ķīnu, paredz Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.
Kopš jūlja vidus nafta ir kļuvusi par apmēram divām trešdaļām lētāka, par ko var priecāties tās importētāji un autovadītāji. Taču ilgtermiņā tas var novest pie melnā zelta deficīta, brīdina eksperti, raksta laikraksts Dienas bizness.
Patlaban zemās naftas cenas ir atvieglojums patērētājiem un kompānijām, kas cieš no pasaules finanšu un ekonomikas krīzes. Taču, ja cenas saglabāsies tik zemā līmenī ilgstoši, tas kaitēs visiem, vēstī aģentūra Reuters. Pirmām kārtām tas novedīs pie investīciju samazināšanās naftas rūpniecībā, tādējādi arī cietīs piegādes. Lēta nafta arī mazina vēlmi taupīt enerģiju, kā arī ieguldīt alternatīvajos enerģijas avotos, tādējādi palielinot atkarību no melnā zelta un citiem ogļūdeņražiem. Lēta nafta arī destabilizē valstis, kuras ir atkarīgas no naftas eksporta, palielinot naftas tirgu svārstību iespēju nākotnē. «Protams,tagad būtu grēks neizmantot zemās naftas cenas. Tās ir kā nodokļu atlaides un kompensācija par recesiju pasaules ekonomikā. Taču nākotnē lēta nafta var novest pie krasas piegāžu samazināšanās,» Reuters citē bankas Societe Generale pārstāvi Maiku Vitneru.
Šodien Norvēģijas naftas industrijas uzņēmums Staoil paziņojis, ka kompānijas jaunatklātā naftas lauka rezerves Ziemeļjūra ir divas reizes lielākas nekā pirms tam ticis uzskatīts, ziņo Reuters.
Jaunākie kompānijas veiktie testa urbumi Aldousa naftas laukā (Aldous Major South field), kas tika atklāts šovasar, liecina, ka tajā ir 900 līdz 1,5 miljardi barelu iegūstamas naftas, kas ir divas reizes vairāk nekā tika lēsts pirms tam, informē Statoil.
Jāpiebilst, ka vēl pirms mēneša Zviedru kompānija Lundin Petroleum četrkāršoja savas tuvumā esošā jaunatklātā naftas lauka Avaaldsnes iegūstamā «melnā zelta» aplēses. Tiek lēsts, ka šajā laukā var iegūt 800 milj. līdz 1,8 miljardiem barelu naftas.
Ja apvieno abas tuvumā esošās naftas atradnes, tad no tām kopumā varēs iegūt 1,7 līdz 3,3 miljardus barelu naftas, kas šogad līdz šim ir apjomīgākais naftas lauku atradums, ziņo Norvēģijas varas iestādes.
Pirmdien, 6. oktobrī, jēlnaftas cena novembra piegādēm samazinājusies par 4.10 dolāriem barelā, nokrītoties līdz 89.78 ASV dolāriem barelā.
Lai patērētāji varētu sagaidīt lielāku degvielas cenu samazinājumu, Brent markas jēlnaftas cenām jāsamazinās zem 100 ASV dolāriem par barelu, uzsver eksperti.
Kā liecina biržu dati, trešdien ASV vieglās jēlnaftas cena turpināja sarukt, svārstoties ar 97 dolāru atzīmi, savukārt Brent markas cena bija 109,82 dolāri.
«Mazumtirdzniecības cenas Latvijā joprojām mainās pamatā uz divu faktoru pamata - atkarībā no iepirkuma cenām, kuru formulas bāzējas uz biržas cenām, kā arī valūtu svārstībām, mūsu gadījumā, eiro un ASV dolāra attiecības - gan oficiālais Eiropas Centrālās bankas kurss, gan Latvijas komercbanku komerckursi,» stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
Par laimi, populārākās degvielas (benzīni un dīzeļdegvielas) nav skārusi nodokļu likmju palielināšana. Līdz ar to, viena mazumtirdzniecības cenas daļa (45-50%) nemainīsies, uzsver eksperts.
Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.
Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.
Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.
OPEC galvas lauzīšana
Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.
Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.
Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.
Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.
Domstarpības starp sabiedrotajiem
Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
Latvijas lielākie degvielas tirgotāji, sekojot naftas cenu samazinājumam pasaules biržās, turpina samazināt degvielas cenas.
SIA Statoil Fuel & Retail Latvia pirmdien par vienu santīmu ir samazinājusi benzīna un par diviem santīmiem dīzeļdegvielas cenu.
Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, naftas produktu cenu samazinājumu pasaulē veicinājuši ASV Enerģētikas ministrijas publicētie dati par naftas produktu krājumu apjomu, kas ir lielāks nekā sākotnēji prognozēts. Tas savukārt norāda uz vājāku naftas produktu pieprasījuma tendenci, uzsver Statoil. Pēdējo divu mēnešu laikā Statoil gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cenu savā tīklā ir samazinājis par pieciem santīmiem. 95 miles benzīns Statoil maksā 0,929 lati litrā, 98 miles benzīns - 0,959 lati litrā, bet D miles – 0,899 lati litrā.
Pēc ilgāka laika krituma naftas cena Ņujorkas biržā atkal sākusi palielināties, pietuvojoties 124 dolāru atzīmei. Pagājušajā nedēļā naftas cena nokritās līdz pēdējo 7 nedēļu zemākajam līmenim, ziņo aģentūra Reuters.
28. jūlija pusdienas laikā jēlnaftas cena Ņujorkas biržā bija 123.64 ASV dolāri barelā. Analītiķi norāda, ka naftas cenu kritums visticamāk turpināsies un pagaidu kāpums būšot īss.
Pēdējo divu nedēļu laikā naftas cena samazinājusies par vairāk nekā 23 ASV dolāriem barelā jeb aptuveni 16%.
Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.
Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.
Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.
ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas dēļ tirgotāji ir spiesti maksāt pircējiem par preces pieņemšanu.
Sarūkot naftas glabāšanas vietu ietilpībai, WTI markas jēlnaftas cena maija piegādēm tirdzniecības sesijas beigās noslīdēja līdz -37,63 ASV dolāriem par barelu.
Nākotnes kontrakts jēlnaftas maija piegādēm noslēdzas otrdien, un tirgotājiem, kas pērk un pārdod šo preci, ir jāatrod kāds, kas fiziski pieņemtu šo naftu. Tā kā tirgū ir pārprodukcija un glabātuves ir pilnas, pircēju ir maz.
"Tas ir kontrakts kaut kam, ko neviens negrib pirkt," sacīja "ClipperData" analītiķis Mets Smits.
Naftas cenu bezprecedenta kritums pamudināja investorus vairāk pārdot akcijas Volstrītā, kas lēni atgūstas pēc tam, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ galvenie indeksi ir sarukuši.
Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.
Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.
Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.
Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.
