Jaunākais izdevums

Patiesība ir skaudra – muiža prasa nepārtrauktas rūpes un ieguldījumus, bet ar peļņas nešanu nesteidzas , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šķita, ka vecās un kādreiz tik krāšņās muižu ēkas drīz vien tiks pārdotas, atjaunotas un pārveidotas par prestižām viesnīcām, saietu namiem un dzīvojamām ēkām, bet tagad ir redzams, ka šī Latvijas kultūrvēstures daļa tiek pakļauta arvien lielākiem pārbaudījumiem un lielākā daļa no tās acīmredzot lemta pazušanai.

Cita sistēma

Atbilstīgi to senatnīgajai godībai muižas nespēj uzturēt ne pašvaldības, ne privātīpašnieki un vēl jo vairāk to apgrūtina arhitektūras pieminekļa statuss. Līdz ar agrāro reformu pagājušā gadsimta divdesmitajos gados praktiski tika iznīcināta muižas kā saimnieciski neatkarīgas lauksaimnieciskas vienības pastāvēšana, un neviens no DB aptaujātajiem privātajiem muižu īpašniekiem nespēja pat iedomāties, kā muiža mūslaikos varētu funkcionēt tās vēsturiskajā veidā. «Agrāk bija tā ‒ jo muižai vairāk zemes, jo vairāk tā izsūca no vides, lauksaimniecības un īpašuma, bet šodien tas ir otrādi – jo tev ir lielāka muiža, jo vairāk tā izsūc no tevis,» tieši tik skaudra ir Zēlustes muižas, Lāņu muižas un Ēdoles pils īpašnieka Kaspara Viškinta atziņa.

Rupji rēķinot, ja muiža savulaik tika iegādāta par vienu miljonu latu, tad vismaz tikpat prasīja tās atjaunošana, un īpašnieki tagad priecājas, ja muižas ienākumi sedz pašreizējās darbības izdevumus. Kā pēc sarunas ar to īpašniekiem secina DB, diemžēl lielākoties gan nesedz. Šā iemesla dēļ dažas muižas, piemēram, K. Viškinta Lāņu muiža vai Benjamiņu ģimenes Valdeķu pils, ir gan sakārtotas, bet nekāda saimnieciskā darbība tur nenotiek, un tās stāv tukšas.

Atšķirība muižu pārvaldē ir arī starp privātajiem īpašniekiem un pašvaldībām, kurām tik ļoti neskatās «uz pirkstiem», jo ir taču skaidrs, ka tām nav naudas. Privātā muižā īpašnieks būs spiests algot pāris restauratorus, kas apmēram triju gadu laikā no sienām noņems 11 krāsas slāņus, lai atsegtu un atjaunotu vecos gleznojumus, bet pagasta pamatskola muižas ēkā priecāsies, ja vecos logus par ES naudu nomainīs pret plastmasniekiem. Lai arī pēdējā gadījumā tas neatbilst spēles noteikumiem, var saprast kā vienus, tā otrus, un vietā ir jautājums – vai spēles noteikumi, raugoties uz situāciju kopumā, spēlētājiem nav par šerpiem? Ko darīt, lai kaut drusku palīdzētu muižām atgūties un atvieglotu šā mūsu vēsturiskā mantojuma atjaunošanu un uzturēšanu?

Pienākums un sirdsbalss

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības restaurācijai ir orientētas uz kultūras pieminekļa autentisko vērtību saglabāšanu. Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Agnese Rupenheite atzīst, ka «prasības muižu kompleksos var šķist bargas un ierobežojošas, bet kopumā inspekcija rūpējas par paša vērtīgākā, kas šajos objektos ir, – par oriģinālās substances, kas nes informāciju no iepriekšējām paaudzēm, saglabāšanu. Tā uz laiku ir nonākusi konkrētā īpašnieka rokās, cerībā, ka tiks nodota tālāk nākamām paaudzēm».

Izceļot muižu kompleksu sociālekonomisko vērtību, inspektore uzskata, ka «vēsturiskā ēka īpašumā ir savā ziņā privilēģija, kas prasa noteiktus ieguldījumus,» tomēr muižu kompleksi, izmantoti uzņēmējdarbībā, piemēram, tūrismā, ilgtermiņā var sniegt ekonomiskus ieguvumus un ieguldījums rūpīgā restaurācijā atmaksājas, jo kultūras tūrisma interesenti apmeklē vietas, kur ir saglabājusies minētā oriģinālā substance, kultūrvēsturiski nozīmīga ainava un noskaņa.

Visu rakstu Muiža izsūc muižnieku lasiet 29. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi", kā arī nodibinājums "Aven Foundation" augusta beigās nomaksājuši nodokļu parādu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Savukārt "Klauģu muiža RE" īpašnieka SIA "Klauģu muiža" nodokļu parāds 29.augustā bija 12 765,34 eiro, liecina VID informācija.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 16.jūlijā bija samazinājies līdz 123 153 eiro, "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 16.jūlijā bija 86 952 eiro, "Klauģu muiža" nodokļu parāds 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro, bet "Aven Foundation" parāds bija 2731,94 eiro.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība Muižnieku LU rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās

LETA,26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā.

Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien, 27.augustā, valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.

«Šuplinska ir gatava strādāt ar citām ministrijām, kas ar to ir saistītas, lai līdz decembra vidum nāktu klajā ar konceptuālu ziņojumu par to, kā pozitīvās maiņas augstākajā izglītībā īstenosim,» teica Kariņš, piebilstot, ka šajā sakarā ir arī ministres ierosinājums tomēr izskatīt jautājumu par LU rektora vēlēšanām.

«Patlaban izskatās, ka visas valdības partijas, un es arī sagaidītu, ka visi ministri atbalsta Šuplinsku,» teica politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot Latvijas Bankas atļauju, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena uzņēmumi SIA "Klauģu muiža RE" un SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" šomēnes samazinājuši nodokļu parādu par kopumā vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID administrēto nodokļu parāds "Klauģu muižai RE" šogad 10.jūlijā bija 633 031 eiro, bet 11.jūlijā samazinājies līdz 124 165 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Klauģu muižai RE" nodokļu parāds bija samazinājies līdz 123 153 eiro.

"Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds šogad 10.jūlijā sasniedza 145 079 eiro, bet 11.jūlijā samazinājās līdz 86 744 eiro. Pēc jaunākajiem pieejamajiem datiem 16.jūlijā "Ezermaļu mežu īpašumu" nodokļu parāds bija 86 952 eiro.

Savukārt trešā Avena uzņēmuma, SIA "Klauģu muiža", nodokļu parāds pagaidām nav samazinājies - 10.jūlijā tas bija 12 505 eiro, bet 16.jūlijā sasniedza 12 536 eiro.

Latvijas Bankā norādīja, ka atļauju saņemt finanšu līdzekļus ar mērķi veikt nodokļu maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas šobrīd ir pievienota Latvijas Bankai, uzņēmumam "Klauģu muiža RE" izdeva 2022.gadā, savukārt nodokļu maksājumus pieļauj FKTK 2022.gada 27.jūlija vispārējais saskaņojums bez atsevišķas FKTK vai Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depkina jeb Rāmavas muižas nomas tiesības izsolē ieguvusi SIA "Pine Cargo", informē Ķekavas novada pašvaldība.

Kopumā izsolē piedalījās trīs dalībnieki. Nomas tiesības uz 10 gadiem piešķirtas "Pine Cargo", kas piedāvāja maksu 4490 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Plānots 15 darba dienu laikā parakstīt līgumu ar izsoles uzvarētāju.

"Pine Cargo" reģistrēta 2015.gadā. Uzņēmums vienādās daļās pieder Uģim un Līvai Priedēm. Pērn tas strādāja ar 9850 eiro apgrozījumu un 1120 eiro zaudējumiem. Kā darbības veidi uzņēmumam norādīta kravu pārvadājumi pa autoceļiem un reklāmas aģentūru darbība.

Muižas nomas izsole notika 18.janvārī. Objekta sākumcena bija noteikta 2090 eiro mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa.

Īpašuma lietošanas mērķis paredzēts rekreācijas pakalpojumu sniegšana, publisku pasākumu, tai skaitā kāzu un svinīgu svētku organizēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskais Majoru muižas komplekss Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, ir veiksmīgi nosolīts atkārtotā izsolē par 699 084,97 eiro.

Īpašuma atkārtotā izsole noslēdzās 27. jūnijā ar sākumcenu 315 084,97 eiro un 2000 eiro soli un tajā piedalījās 4 dalībnieki, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

“Ceram, ka investoru aprūpēta, Majoru muiža drīzumā atvērs savas durvis kā viesmīlības vai dzīvojamo platību objekts. Šis unikālais komplekss piedāvā izcilu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību prestižajā Jūrmalas reģionā. Nekustamais īpašums var kļūt par izcilu viesnīcu, kas būs pievilcīga gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Jūrmalas pilsētas viesiem. Savukārt pārbūvējot vēsturiskās ēkas par dzīvojamām vienībām, potenciālie pircēji iegūs iespēju iegādāties vērtīgus īpašumus Jūrmalas centrā un tiks papildināta pilsētas vide,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teritorijā dažādos laika posmos ir bijis vairāk nekā 1800 dažādu muižu, bet liela daļa to vēl gaida, kad kāds tās atjaunos. Viena no muižām, kuras atjaunošanas nākamā posma veikšanai rasta Latvijā vēl nebijusi pieeja, ir Padures muiža. Tās īpašnieks Jānis Lazdāns sadarbībā pūļa finansēšanas platformu CrowdedHero uzsācis investīciju piesaistes kampaņu, kuras ietvaros ikvienam ir iespēja kļūt par "līdzmuižnieku".

Iniciatīva paredz muižas restaurēšanu un pārbūvēšanu ar mērķi izveidot gardēžu viesnīcu un norises vietu īpašiem svētkiem (kāzām, uzņēmumu pasākumiem u.c.). Kungu mājas atjaunošanas kopējās izmaksas pārsniedz miljonu eiro, bet šajā posmā plānots savākt 180 tūkstošus eiro ūdensvada, kanalizācijas, elektrības un apkures sistēmas izbūvei. Tas uzlabos komforta līmeni un ļaus muižu efektīvāk izmantot gada aukstajā sezonā, kā arī būs pamats tālākai muižas atjaunošanai.

“Mēs dodam iespēju atrast investorus dažādu profila biznesa vīzijām – šis projekts ir spilgts tā apliecinājums, jo finanšu piesaiste tiek apvienota ar komūnas veidošanu. Par muižas līdzīpašnieku kļūt un iegūt virkni priekšrocību var ikviens, ieguldot relatīvi nelielu naudas summu. Bez tam, kopā ar saviem starptautiska līmeņa vēstnešiem un speciālistiem katram projektam veicam rūpīgu izaugsmes potenciāla novērtējumu. Arī šajā gadījumā redzam investīciju atdeves potenciālu ilgtermiņā,” norāda Crowdedhero vadītājs Jānis Blaževičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VID ļauj atjaunot Avenam piederošā uzņēmuma SIA Klauģu Muiža saimniecisko darbību

Db.lv,10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Klauģu Muiža” ir saņēmusi pozitīvu lēmumu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kas ļauj atjaunot savu saimniecisko darbību pēc iepriekšējā apturēšanas lēmuma, liecina db.lv rīcībā esošā informācija.

2023.gada 5.jūlijā VID lēma apturēt SIA “Klauģu Muiža” saimniecisko darbību, norādot uz vairākiem pārkāpumiem.

Pēc VID veiktās pārbaudes un novērtējuma, tika secināts, ka SIA “Klauģu Muiža” ir izpildījusi visas prasības, kas bija noteiktas saimnieciskās darbības atjaunošanai. Tāpēc VID, balstoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.2 panta noteikumiem, ir nolēmusi atjaunot SIA “Klauģu Muiža” saimniecisko darbību.

Šis lēmums nodrošina arī citas atļaujas SIA “Klauģu Muižai”, tostarp atļauju veikt komercreģistra reorganizāciju, dalībnieku maiņu, un kapitāla daļu pārvešanu uz SIA “Klauģu muiža RE”. Tas tika noteikts ar nolūku atjaunot uzņēmuma normālu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Abgunstes muižu pārvērš līdz nepazīšanai

Uldis Andersons,18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abgunstes muiža trīs gados no pamestas saimniecības ir pārvērtusies par viesmīlības un radošuma saliņu Zaļenieku pagastā – svētki, viesi un radošās darbnīcas ir šejienes ikdiena.

Abgunstes muižu Jelgavas novada Zaļenieku pagastā 2016. gada jūnijā sāka apsaimniekot Jānis un Asnāte Avotnieki – tobrīd vēl bijusī muižas kungu māja bija pamesta, bez ūdens, elektrības un apkures. Muižu ģimene iegādājās tiesu izpildītāja izsolē, jo iepriekšējam īpašniekam ar tās apsaimniekošanu pagalam nebija veicies. Kā atminas Jānis, muižai bija pieteikušies vēl seši citi solītāji, taču zvaigznes sastājušās tā, ka neviens no tiem citiem Avotniekus nepārsolīja. Muižas iekštelpās jaunie īpašnieki gan varējuši ienākt tikai pēc izsoles – līdz tam drīkstēts tikai ieskatīties pa logiem. «Kad te ienācām, pirmais, ko ieraudzījām, bija padomju laika interjers un atkritumu kalni, kuru izvākšana tad arī bija mūsu pirmais darbiņš šeit – pirms vēl ieguvām pirmā projekta apstiprinājumu un varējām nolīgt brigādi, lai veiktu fundamentālākus darbus,» stāsta Asnāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti COVID-19 karantīnai līdz 6.aprīlim turpinās ziedojumu vākšanas kampaņa Padures muižas portika atjaunošanai, pastāstīja Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns.

Šī projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā sadarbībā ar Francijas pūļa finansēšanas platformu tiek vākti līdzekļi kādam no Latvijas kultūras un arhitektūras pieminekļiem.

Pašlaik saziedoti 694 eiro. Kopumā 27 ziedotāji ir no 5 valstīm.

Visu ziedotāju vārdi tiks ielikti kapsulā un iemūrēti muižas sienā, tā saglabājot piemiņu par viņu palīdzību. Minimālā ziedojuma summa ir 5 eiro.

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu 

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu...

Padures muižas kungu māja ir viena no skaistākajām klasicisma stila ēkām Latvijā, kura ir saglabājusies nemainīga cauri gadu simtiem. Apskates vērti ir zīmējumi uz sienām, kas ir visās istabās. Pie muižas ir vēsturisks parks ar simtu astoņdesmit gadus vecu liepu aleju. Ēka ir uzskatāma par unikālu 19. gadsimta 2. ceturkšņa būvmākslas paraugu Latvijas mērogā, kā arī tās arhitektonisko vērtību vairo 19. gadsimta 2. puses un 20. gadsimta sākuma interjeru apdares.

Padures muižā kopš 2015.gada notiek atjaunošanas darbi, kā arī kopumā notikuši 48 kultūras un izklaides pasākumi.

Par lielākiem ziedojumiem ir paredzētas pateicības dāvanas. Ziedojot 15 EUR vai vairāk, būs iespēja doties muižas apskatē kopā ar tās īpašnieku un saņemt pateicības pastkarti, par 50 EUR un vairāk ziedotājs saņems 2 kredītkartes aizsargājošus maciņus ar Padures muižas attēlu, par 100 EUR - vīna degustāciju muižā, kuras laikā būs iespēja nobaudīt Smilškalnu saimniecības vīnus un klausīties aizraujošos stāstos par to pagatavošanu.

Ja summa pārsniegs 500 EUR, tad ziedotāju sagaidīs neaizmirstama nakšņošana muižā un putnu dziesmas no rīta, baudot uz terases pasniegtās brokastis, savukārt par 999 EUR un vairāk – 4 cilvēku kompāniju gaidīs ekskluzīvas vakariņas Padures muižas dārza terasē.

Dartagnans.fr ir franču pūļa finansēšanas platforma, kuru 2015. gada septembrī izveidoja Romāns Deloms (Romain Delaume) un Bastiens Gulards (Bastien Goullard) ar mērķi saglabāt Francijas kultūrvēsturisko mantojumu. Kopš tās dibināšanas, pūļa finansēšanas platforma ir sākusi atbalstīt arī starptautiskus projektus. Plašāku atpazīstamību platforma ieguva, pateicoties veiksmīgajām "Mothe-Chandeniers" un "Ébaupinay" piļu renovācijām Francijā. Līdz šim tajā ir īstenoti vairāk kā 400 projekti, kuriem ir izdevies piesaistīt 8 miljonus eiro lielu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Elvi tīkla izveidotājs darbojas Kuldīgas viesnīcu un īpašumu biznesā

Linda Zalāne,30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā ir četras viesnīcas – Metropole, Jēkaba sēta, Virkas muiža un 2 Baloži, kā arī pēdējos gados kā sēnes pēc lietus ir savairojušies apartamenti. DB aptaujātie uzņēmēji lēš, ka to skaits varētu būt vairāk nekā simts, bet reģistrēti ir ap 80. Apartamentu bums mudinājis Virkas muižas īpašnieku Kasparu Bergmani, kurš savulaik izveidoja Elvi tīklu, pievērsties nekustamo īpašumu attīstīšanai Kuldīgā.

«Kuldīgā būvējam ēku ar 24 dzīvokļiem, jo līdz ar apartamentu izveidi ir jāsaskaras ar sekām, proti, īres dzīvokļu rezerves pilsētā ir izsīkušas. Nopietni skatos arī Kuldīgas vecpilsētas virzienā, kur esmu iegādājies piecas ēkas. Divas no tām ir rekonstrukcijas stadijā, bet pārējās notiek projektēšanas darbi. Mērķauditorija ir cilvēki, kas ir pensionējušies un kuriem ir īpašumi Rīgā, bet tai pašā laikā ir vēlme pārvākties uz dzīvi mazpilsētā,» stāsta K. Bergmanis, kurš kopš 2016. gada Virkas muižas restaurācijā un renovācijā ieguldījis ap 700 tūkst. eiro un tuvākajos gados investīciju plūsmu šajā objektā vēl neapturēs, jo līdz šim izdevies savest kārtībā aptuveni pusi no īpašuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piedāvā iegādāties Majoru muižu ar 525 142 eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole īpašumam Konkordijas ielā, Jūrmalā, notiks no 5.marta līdz 4.aprīlim. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Īpašums atrodas Lielupes krastā, Konkordijas ielas malā, kvartālā, ko veido Konkordijas, Jaunā, Ormaņu un Jāņa Pliekšāna ielas. Nekustamā īpašuma objektā ietilpst zemesgabals ar kopējo platību 23 845 kvadrātmetri un uz tā izvietotajām būvēm.

Īpašumā ietilpst administratīvā ēka ar kopējo platību 533,9 kvadrātmetri. Ēkas tehniskais stāvoklis ir daļēji apmierinošs, proti, ir nepieciešami remontdarbi, it īpaši saistībā ar ēkas konstrukciju un inženiertīkliem.

Tāpat īpašumā ietilpst dzīvojamā ēka ar platību 95,4 kvadrātmetri. Ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, proti, tai ir nepieciešami būtiski remontdarbi gan ēkas konstrukcijā, gan iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalē sevi pieteikusi jauna koncertu un citu īpašu notikumu vieta - atjaunotā jūgendstila būve Lūznavas muiža.

Lūznavas muiža atrodas Rāznas nacionālajā parkā, Rēzeknes novada Lūznavā. Aktīvu darbību tā atsākusi pērnā gada septembrī.

Šajā nedēļas nogalē, 23. janvārī, muiža uzsāks 2016. gada kultūras notikumus ar jaunu izstāžu atklāšanu un cikla Kamermūzika Lūznavā ieskaņas koncertu Čells un teorba, kurā uzstāsies festivāla Baroka mūzikas dienas Rēzeknē mākslinieciskā vadītāja, čelliste Ilze Grudule un mūziķis, komponists un mākslinieks Vincents Flikigers. Pirms koncerta muižas izstāžu zālēs savu ceļu pie mākslas mīļotājiem uzsāks profesora, gleznotāja Osvalda Zvejsalnieka izstāde Terra Vitae un sadarbībā ar Ungārijas vēstniecību Latvijā skatāmā izstāde Budapeštas jūgendstila plakāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) vērsusies Administratīvajā rajona tiesā ar jaunu prasību, apstrīdot Ministra kabineta lēmumu augstskolas rektora amatā neapstiprināt Indriķi Muižnieku.

LU lūdz tiesu atcelt «prettiesisku administratīvo aktu», ko šodien izdevusi valdība.

Universitāti administratīvajā procesā tiesā pārstāvēs starptautiskais juridiskais birojs «PwC Legal», kas ir sniedzis atzinumu par to, ka rektora vēlēšanas 2019.gadā LU notikušas tiesiski.

LU jau pirmdien bija vērsusies Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu pret Latviju, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam izdot labvēlīgu administratīvo aktu - apstiprināt Indriķi Muižnieku par LU rektoru.

LU bija vērsusies tiesā, lietā atbildētāja pusē pieaicinot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un Ministru kabinetu.

Kā ziņots, pēc ilgām diskusijām valdība nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) domām rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā «Par Latvijas Universitātes Satversmi» noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien attaisnojusi bijušo Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku krimināllietā par pabalstu nelikumīgu izmaksu no darba aizejošajiem augstskolas darbiniekiem, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokurors lūdza atzīt Muižnieku par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un piemērot 31 000 eiro sodu, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts pārvaldē uz diviem gadiem, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Prokuratūra iesniegs protestu, jo valsts apsūdzībai nav ne mazāko šaubu par personas vainu un lietas materiālos esot pietiekami pierādījumi Muižnieka vainai. Patlaban ir tikai atšķirīgs pirmās instances tiesas un valsts apsūdzības vērtējums par šiem pierādījumiem, norāda iestādē.

Pirmdien ir pieprasīts pilnais spriedums. Kad tiesa to sagatavos, tad arī būs skaidrs, kurā punktā konkrēti ir atšķīries valsts apsūdzības un tiesas viedoklis par personas vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, norādīja prokuratūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Igauņu vīni no Latvijas cidonijām

Ilze Žaime,19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk igauņu šodien tic, ka vietējiem ogu vīniem ir nākotne.

Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Uldis Andersons,21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz ar Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā pārstāj darboties LU Senāts un Šķīrējtiesa

LETA,27.08.2019

Par LU Senāta priekšsēdētāju jūnijā ievēlēts bijušais LU rektors Mārcis Auziņš.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš informējis augstskolas personālu, ka līdz ar līdzšinējā LU rektora Indriķa Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Šķīrējtiesa, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule.

Vēstulē augstskolas personālam teikts, ka, iepazīstoties ar šodienas valdības lēmumu, konstatējams, ka tas pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.

Ņemot vērā, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24.maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.

Par LU Senāta priekšsēdētāju jūnijā ievēlēts bijušais LU rektors Mārcis Auziņš.

Senāts ir LU personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas LU darbības sfēras, izņemot tos, kuri ar LU Satversmi nodoti LU Satversmes Sapulces pārziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Alma mater motto: exitus acta probat*

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 6. jūnijā, notiks Latvijas Universitātes (LU) ārkārtas Satversmes sapulce, kurā cita starpā būs jāapstiprina LU rektora vēlēšanas, kurās par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks.

LU rektora vēlēšanas diemžēl ir kļuvušas par mūsu alma mater kauna traipu gan ar netīro pirmsvēlēšanu kampaņu, gan ar vēlēšanu rezultātiem. Proti, lai gan I. Muižnieks saņēma vairāk balsu nekā viņa sāncensis Gundars Bērziņš, tomēr par I. Muižnieku tika atdota 141 balss, bet 143 bija pret.

Lai gan par Muižnieku vairāk balsu bija pret nekā par, tomēr viņš tika pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju. Interesanti, ka balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka LU rektors nav ievēlēts, bet LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs, ķīmijas profesors Māris Kļaviņš, kas nav jurists, citādi izskaidroja normatīvo regulējumu un vienpersoniski izlēma pretējo. Proti, pēc M. Kļaviņa domām, LU rektora amatā ievēlēts ir pretendents, kuram ir vairāk balsu nekā sāncenšiem, un nav svarīgi, vai konkrēti par viņu atdots balsu vairākums. Tam kategoriski nepiekrīt LU Juridiskā fakultāte, arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars ir norādījis, ka rektoru nevar ievēlēt ar mīnus divām balsīm. To, ka vēlēšanas uzskatāmas par nenotikušām, publiski paudis arī kādreizējais LU rektors prof. Mārcis Auziņš. Ja nu tomēr rīt ārkārtas sapulcē vēlēšanu rezultātus apstiprinās, par to likumību būs jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nomaksājot nodokļu parādu, pārtraukta Avena fondam piederošas ēkas izsole Valdemāra ielā

LETA,24.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomaksājot nodokļu parādu, pārtraukta Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena labdarības fondam "Aven Foundation" piederošas ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā izsole.

Informācija elektronisko izsoļu vietnē liecina, ka 5.jūlijā sākās zvērināta tiesu izpildītāja Riharda Vaivoda rīkotā ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 19 izsole, kurā sākumcena bija 1,456 miljoni eiro. Savukārt pirmdien, 22.jūlijā, ēkas izsole ir pārtraukta.

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 1670 kvadrātmetru platībā, administratīvā ēka 1720,6 kvadrātmetru platībā un garāža 47 kvadrātmetru platībā. 2024.gada maijā veiktajā ēkas novērtējumā secināts, ka vērtējamā objekta visticamākā tirgus vērtība 2024.gada 28.maijā ir 1,82 miljoni eiro, bet aprēķinātā objekta piespiedu pārdošanas vērtība - 1,456 miljoni eiro.

"Aven Foundation" valdes loceklis Igors Bass aģentūrai LETA pavēstīja, ka, visticamāk, šāda situācija izveidojās un nams tika izlikts izsolē, jo šīs lietas zvērinātais tiesu izpildītājs bija sasteidzis darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja, kas iemirdzas kā zvaigzne. Tad seko fanātisks atjaunošanas darbs. Ja liktenis ir labvēlīgs, ideja saaug ar biznesu un kļūst dzīvotspējīga - aptuveni šādiem posmiem iet cauri katrs, kurš iegādājies muižu un ķēries pie tās atjaunošanas.

Tāds ir arī Liepupes muižas saimnieces stāsts. Latvijā netrūkst sendienās celtu namu, kas burtiski izdziest no mūsu zemes ainavām. Taču trūkst uzņēmīgu cilvēku, kas ir gatavi ziedot daļu savas dzīves, lai vēstures mantojumu saglābtu no droša posta.

Kultūra un graudi

«Kurš cits, ja ne es?» tā Egita nodomājusi, kad pirmo reizi apsvēra iespēju iegādāties un savest kārtībā astoņpadsmitā gadsimta vidū būvēto baroka pērli, no kuras pāri bija palikušas tikai sienas un jumts. «Neskatoties uz to, kaut kā šī vieta mani uzrunāja – ieraudzīju un iemīlēju.» Vecajā vīna pagrabā atkal glabājas vīns, zem mūra velvēm darbojas muižas spa zona ar masāžas telpu, tvaika pirti, baļļu. Muižas greznās zāles ar podiņu krāsnīm, gleznām un antīkām mēbelēm izstaro tādu mieru, ka tā, tāpat kā zaļā harmonija aiz senās ēkas logiem, šķiet kā radusies pati no sevis. Tomēr atjaunotās ēkas, trīs hektāru plašais parks ar briežu dārzu, skaistie apstādījumi un muižas saimniecība kopumā prasa lielu ieguldījumu. Ikdienas rūpes gan nav salīdzināmas ar investīcijām un entuziasmu, kas šeit ieguldīti pirms 15 gadiem, kad uzņēmēju Lausku ģimene pieņēma lēmumu glābt tolaik vienu no simt apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restaurēt Medzes pagastā esošo Tāšu muižu un saglabāt visu pēc iespējas dabiskāku – tāds ir Kristīnes Veinbergas un Jura Zviedrāna mērķis. Tāšu muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tādēļ uzmanība tiek pievērsta pat vissīkākajai niansei un izmantoti dabīgie celtniecības un apdares materiāli, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Muižas ieejas halles grīda restaurēta divas vasaras, pastāsta K. Veinberga. «Tā neizskatās, bet visas flīzes, kas bija sadrupušas, salika atpakaļ pa gabaliņiem. Nemaz nevar pateikt, ka grīdas restaurācijā ir ieguldīts daudz darba.» Grīdu «atsvaidzinājuši» akmens restauratori no Rīgas, kuri savu roku pielikuši arī pie Brīvības pieminekļa. Lai saglabātu valsts nozīmes arhitektūru un mākslu, nepārtraukti tiek piesaistīti Kultūrkapitāla fonda projektu līdzekļi. «Nevar tā vienkārši ņemt un taisīt. Jāveic restaurācija pēc apraksta, arī meistariem jābūt sertificētiem. Līdz ar to process ir mierīgs un lēns,» stāsta muižas saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Komponists Uģis Prauliņš atjauno dzimtas īpašumu - Ērmaņu muižu

Uldis Andersons,04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 14.novembrī, Komercreģistrā kopumā reģistrēti 14 jauni uzņēmumi, deviņi no tiem – Rīgā, liecina Lursoft dati.

Vakar reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls veido 10,97 tūkst.EUR.

Pēc Lursoft datiem, pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais no jaunreģistrētajiem uzņēmumiem ir SIA «Klauģu muiža RE» – tā reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 3 tūkstoši eiro.

SIA «Klauģu muiža RE» vienīgais dalībnieks ir Kiprā esošajam Abacus (Cyprus) Limited piederošā SIA «Klauģu muiža», kurai pieder arī Madonas novadā esošā SIA «Ezermaļu mežu īpašumi».

Visos uzņēmumos kā patiesais labuma guvējs norādīts krievu miljardieris Pjotrs Avens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 2 950 000 eiro piedāvā iegādāties Krimuldas muižas ēku kompleksu, liecina sludinājums nekustamo īpašumu portālā «City24.lv».

Muižas galvenās ēkas platība ir 2735 kvadrātmetri, tai ir trīs stāvi, pagrabs, kā arī veranda. Zemesgabala platība ir 53 hektāri, bet muižas ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 7000 kvadrātmetru.

Sludinājumā minēts, ka Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā. Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Komentāri

Pievienot komentāru