Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

No 5.augustā Liepājā sāks darboties vēl viena prāmju līnija Baltijska - Liepāja - Ustjluga, ko apkalpos LSEZ SIA Terrabalt.

Par datumu, kurā prāmis pirmo reizi iegriezīsies Liepājā, informējis prāmja operatora SIA Alfastar pārstāvis Viktors Katrečko. Db.lv rakstīja, ka šovasar Liepājas ostā paredzēts atklāt vēl viena prāmja līniju, kura savienotu mūsu pilsētu ar divām Krievijas ostām Baltijsku un Ustjlugu, maršrutā iekļaujot arī Vācijas ostu Zasnici (Sassnitz). SIA Alfastar īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelzceļu.

Jau šā gada rudenī plānots maršrutā norīkot vēl vienu prāmi, DB iepriekš stāstīja prāmju apkalpojošā uzņēmuma Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Pirmdien šajā līnijā sāks kursēt prāmis Petersburg, kurš jau agrāk kursēja caur Liepāju. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un arī 110 pasažieru vietas.

Aktivizējoties kravu plūsmai dienvidu – ziemeļu virzienā, prāmju operators Stena Line pārkārto prāmju loģistiku, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izmaiņas kravas un pasažieru prāmju maršrutos, ko Stena Line piedāvā no Liepājas un Ventspils, nozīmē jaudu pārdali, palielinot to virzienā uz Zviedriju (Nīneshamni) un samazinot uz Vāciju (Travemindi). Maršruts Liepāja – Nīneshamne papildus ieguvis 4000 līnijmetru ietilpību nedēļā, nomainot līdz šim kursējošo prāmi Urd pret modernāko un komfortablāko Stena Flavia.

Tirgus mainās

Prāmis Urd turpmāk tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija). Izmaiņas veiktas, reaģējot uz tirgus konjunktūru, skaidro Stena Line komercdirektora pienākumu izpildītājs Oskars Osis. «Redzot to, ka kravu plūsma starp Skandināviju un Baltiju attīstās stipri aktīvāk, nekā tas notiek starp Eiropu un Baltiju, tika pieņemts lēmums nedaudz samazināt kapacitāti uz Vāciju un palielināt uz Zviedriju,» viņš skaidro. Arī šā gada pirmajā ceturksnī pārvadāto kravu vienību skaits pieaudzis par 20% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Līnija tiek pozicionēta kā savienojums starp Latviju un Zviedriju, līdz ar to prāmis Stena Flavia ienāks ne tikai Liepājas, bet arī Ventspils ostā. Tas joprojām kursēs arī no Ventspils uz Travemindi, taču samazināts ir kursēšanas biežums. Šādi prāmju kustību organizē ļoti maz operatoru, atzīst O. Osis. Skandināvijas un Baltijas tirgus ir mazāk atkarīgs no tranzīta kravām, bet orientēti uz vietējām kravām, skaidro Stena Line pārstāvis. To apstiprina arī prāmju apkalpotājas, Liepājas ostas komercsabiedrības Terrabalt termināla vadītājs Andris Ivanovs. Pēc viņa teiktā, virzienā no Liepājas kravu struktūrā dominē zāģmateriāli, savukārt pretējā virzienā ceļo lietotas automašīnas. Katrā braucienā ir vismaz 10 automašīnu treileri, tostarp no Igaunijas un Lietuvas. Tāpat tiek sūtītas dažādas iekārtas, lauksaimniecības tehnika. Ievērojami samazinājušās kravas, kas iepriekš tika sūtītas uz Krieviju un Kazahstānu, galvenokārt valūtas svārstību dēļ.

Vācijas Latvijas ostu dienu ietvaros Liepāja un Lībeka 11.jūlijā parakstīja četrpusēju sadarbības memorandu, kas nosaka divus galvenos mērķus – CO2 izmešu samazināšanu un infrastruktūras attīstību, nodrošinot nepieciešamo ostas termināļu efektīvu funkcionalitāti un modernu, ilgtspējīgu darbību, lai atbalstītu kravu plūsmas un pasažieru pārvadājumu objektīvu pieaugumu.

Tas ietver lielāku kuģu izvietošanu, tādējādi samazinot CO2 emisijas uz vienu kravas vienību.

Memorandu parakstīja Liepājas un Lībekas pašvaldību vadītāji un Lībekas ostas un Liepājas SEZ pārvaldnieki.

“Sadarbības memorands ar Lībekas pilsētu un ostu ir vēl viens Liepājas solis ceļā uz aizvien zaļāku, videi draudzīgāku pilsētu, kas iet roku rokā ar Eiropā uzņemto zaļās ekonomikas kursu. Jūras savienojums starp Liepāju un Lībeku jau vēsturiski ir bijis būtisks ūdens ceļš, ko tagad esam apņēmušies attīstīt arī kā videi draudzīgu kuģošanas koridoru, lai nodrošinātu piegādes ķēdes visā Eiropā,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Kā būtiska memoranda komponente ir vienošanās par sadarbību, lai turpinātu Liepājas ostas 46. piestātnes rekonstrukciju, lai nodrošinātu drošu pietauvošanos un prāmju satiksmi ar lielākiem kuģiem. Piestātnes rekonstrukcija palielinās Liepājas-Travemundes maršruta konkurētspēju un atbalstīs nākotnes maršrutu attīstību.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) kapitālsabiedrība Terrabalt parakstījusi līgumu ar prāmju operatoru Alfastar par jaunas prāmju līnijas atvēršanu Ustjluga - Liepāja - Zasnica (Sassnitz).

Prāmja īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelceļu, db.lv atklāja LSEZ SIA Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš. Prāmis no Ustjlugas Krievijā izies trešdienās pulksten 12, bet Liepājā ienāks ceturtdienās pulksten 20. Pusnaktī prāmis izies no Liepājas ostas, bet Zasnicu Vācijā tas sasniegs sestdien pulksten 14, pirms tam piektdienās piestājot Baltijskas ostā Kaļiņingradas apgabalā. Liepājā prāmis atkal piestās pirmdien plkst.10 un pēc četrām stundām dosies ceļā uz Ustjlugu.

Liepāja tikusi izvēlēta pēc tam, kad izvērtētas Klaipēdas un Ventspils ostas, atklāja Ā.Ozoliņš. Pēc viņa stāstītā, jau rudenī šajā maršrutā sāks kursēt otrs prāmis. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un arī 110 pasažieru vietas.

Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska (Hans Brask) un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa tikšanās laikā apspriesta iespēja atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu, pavēstīja Rīgas brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa informēja, ka Dānijas vēstnieks trešdien, 9.augustā, bija ieradies vizītē Rīgas brīvostas pārvaldē. Vizītes galvenais mērķis bija iepazīšanās ar Rīgas brīvostas jauno pārvaldnieku.

Tikšanās laikā Dānijas vēstnieks tika iepazīstināts ar Rīga ostas attīstības rādītājiem, jaunajiem projektiem un investīciju iespējām. Tostarp Zeltiņš apliecināja, ka Dānija jau pašreiz ir nozīmīgs Rīgas ostas sadarbības partneris, bet situācijā, kad jauni kravu tirgi un jauni investīciju projekti Rīgas ostai ir vitāli nozīmīgi, Rīgas brīvostas pārvalde ir ieinteresēta vēl ciešākā sadarbībā ar Dānijas ostām, loģistikas nozares komersantiem un institūcijām.

Savukārt vēstnieks atzīmējis Rīgas ostas pakalpojumu kvalitāti. Tāpat arī vēstnieks informēja, ka drīzumā ir sagaidāma liela Dānijas uzņēmēju vizīte Latvijā, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir stiprināt Dānijas-Latvijas sadarbību un atrast jaunas iespējas tieši transporta, loģistikas un kravu pārvadājumu jomā.

Prāmju un konteineru līnijas gatavas jebkuram Brexit scenārijam

To Dienas Biznesam norāda Latvijā strādājošo kuģniecību pārstāvji.

Šobrīd skaidrs ir vien tas, ka jābūt gataviem situācijai, kad vienošanās nav panākta, norāda zviedru prāmju operatora Stena Line kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis. Viņa pārstāvētā kompānija palīdz saviem klientiem ar papildu informāciju, tostarp par Portbase informācijas apmaiņas sistēmu, lai kravu nosūtītāji varētu labāk sagatavoties gaidāmajām izmaiņām procedūrās ostās Nīderlandē, Anglijā un Īrijā, kur Stena Line ir regulāri savienojumi. Prāmju līnija gan nav muitas brokeris, un arī kādu konkrētu šīs jomas pakalpojumu sniedzēju nelobē, līdz ar ko lielākais darba apjoms dokumentu sagatavošanā gulstas uz autopārvadātājiem un ekspeditoriem. Pēc viņa teiktā, nekādas izmaiņas prāmju grafikos vai cenās saistībā ar Brexit nav gaidāmas ne Baltijas jūras, ne Ziemeļjūras, ne Īrijas jūras maršrutos. Taču satiksmes sastrēgumi saistībā ar papildu procedūrām varētu būt sagaidāmi, līdz ar to Holandes ostās tiek paplašinātas automašīnu stāvvietas.

Lai arī prāmju satiksmes operatori Ventspils brīvostā, galvenokārt, orientējas uz ro-ro kravas transportēšanu, arvien lielāku lomu ieņem pasažieru pārvadāšana.

2015.gadā ar prāmjiem Ventspils brīvostā ieradušies vai aizbraukuši 105 tūkstoši pasažieru, kas ir lielākais prāmju pasažieru skaits viena gada laikā Ventspils ostas vēsturē.

Ventspils brīvosta šobrīd ir aktīvākais prāmju satiksmes centrs Latvijā. Septiņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā. Tieši Zviedrijas līnija kļūst aizvien populārāka – to 2015.gadā izmantojuši 92 115 pasažieri, kas ir par 25 759 pasažieriem jeb 39% vairāk nekā 2014.gadā. Vācijas līniju izmantojuši 13 028 pasažieri. Kravas auto šoferi (59 492) pasažieru skaitā neietilpst.

Ventspils brīvosta pērno gadu noslēgusi ar 26,2 miljonu tonnu lielu kravu apgrozījumu, liecina brīvostas paziņojums.

Īpaši gada otrā puse daļai Ventspils brīvostas termināļu bijusi sarežģīta un arī prognozes par 2015.gadu ir piesardzīgas.

Lai arī pozitīvas tendences vērojamas prāmju satiksmes attīstībā Ventspils brīvostā un atsevišķu termināļu darbībā, kuri savus rādītājus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski uzlabojuši, kopumā 2014.gads, īpaši tā otrā puse, Ventspils brīvostā aizritēja sankciju gaisotnē. To rezultātā būtiski kritās akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu (-21%). Sankciju rezultātā radītie zaudējumi jau šobrīd mērāmi līdz 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai. Ne tik lielā mērā kā akmeņoglēm, bet samazinājies arī pārkrauto naftas produktu un dzelzsrūdas apjoms. Līdz ar to Ventspils ostā netika sasniegts gada sākumā plānotais kravu apgrozījums un arī nākamā gada prognozes ir piesardzīgas.

2017.gada janvārī kuģošanas kompānija Swedish Orient Line (SOL) atvērs jaunu regulāru kuģošanas līniju Ro-Ro kravām no Ventspils uz Zebruges ostu Beļģijā un Tilburi Apvienotajā Karalistē.

Kuģošanas kompānija SOL šodien izplatījusi preses relīzi, oficiāli paziņojot par saviem plāniem atvērt jaunu kuģošanas līniju starp Latviju, Beļģiju un Apvienoto Karalisti. Latvijā kā sadarbības partneris izvēlēta Ventspils osta. Jaunās līnijas kuģi tiks apkalpoti Noord Natie Ventspils Terminals, kur ir visa nepieciešamā infrastruktūra un pieredze Ro-Ro kravu apkalpošanā.

Kuģis no Ventspils uz Zebrugi Beļģijā un Tilburi Lielbritānijā dosies reizi nedēļā sākot no janvāra otrās puses. Jaunajā līnijā varēs pārvadāt treilerus, konteinerus un citas kravas uz ritošā sastāva.

Jau 90. gadu vidū Ventspils brīvostas valde lēma sākt darbu pie ostas kravu diversifikācijas, lai mazinātu atkarību no tradicionāli ostā visvairāk pārvadātajām beramkravām un lejamkravām. Tika pieņemts lēmums būvēt jaunu universālo kravu termināli, kas apkalpotu Ro-Ro, konteinerkravas, refrižeratorkravas. 2000.gadā terminālis bija uzbūvēts un nodots nomā kompānijai Noord Natie Ventspils Terminals. Ventspils brīvostas pārvalde izbūvēja prāmju piestātnes, kraujlaukumus un termināļu ēkas kravas un pasažieru apkalpošanai, kas pavēra iespēju Ventspilī attīstīt prāmju satiksmi.

Igaunijas prāmju operators Tallink Grupp maijā maršrutā starp Rīgu un Stokholmu pārvadājis 59 304 pasažieru, kas ir par 37,6% vairāk nekā pagājušā gada piektajā mēnesī, liecina kompānijas paziņojums Tallinas biržai.

Salīdzinājumā ar maiju pērn šajā mēnesī šogad pārvadāto pasažieru skaits pieauga divos no četriem Tallink tirgus segmentiem, bet kopumā ar kompānijas prāmjiem pagājušajā mēnesī pārvadāto pasažieru skaits sasniedza 803 252, kas ir par 0,7% mazāk nekā pirms gada.

Bez Rīga-Stokholma maršruta pasažieru skaita pieaugums maijā reģistrēts arī prāmju reisos starp Igauniju un Zviedriju, kur pasažieru skaits sasniedza 90 573, kas ir par 3,6% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

Pārvadājumos starp Igauniju un Somiju Tallink pakalpojumus maijā izmantoja 435 128 pasažieri, kas ir par 5,2% mazāk nekā pagājušā gada piektajā mēnesī. Starp Somiju un Zviedriju pasažieru skaits maijā bija 218 247 jeb par 0,7% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā mēnesī.

Jūras pasažieru pārvadātājs Tallink, visticamāk, nevarēs piemeklēt otru prāmi, lai atjaunotu divu prāmju ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Grūtības joprojām saistāmas ar pakalpojumam piemērota ledus kuģa piemeklēšanu, skaidroja brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, kuģniecības uzņēmums Tallink meklējot otru prāmi, lai varētu atjaunot ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, aprīļa sākumā vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Kā laikrakstam sacījis Ameriks, bijis iecerēts, ka jau šī gada 16.martā šajā maršrutā sāks strādāt otrs prāmis. Pēc viņa teiktā, kompānijai joprojām esot interese šo maršrutu saglabāt, tomēr esot grūtības atrast piemērotu ledus klases kuģi. Tiklīdz tāds būs pieejams, līnijā atgriezīšoties otrs prāmis.

Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

Tostarp turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes rekonstrukcija, Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas un 34.piestātnes zemūdens daļas remonts.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku - Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Ir noslēgusies jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes Hydraulic Bauteile Baltic būvniecība.

Savukārt februārī jau atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis.

Šorīt, Liepājas ostā pie stividorkompānijas LSEZ SIA Terrabalt 46. piestātnes pirmo reizi pietauvojās prāmis Petersburg, kas kursē līnijā Zasnica – Baltijska – Liepāja – Ustjluga. Prāmja līnijas operators ir BFI, bet ģenerālaģents SIA Alfastar.

Abas kompānijas ir saistītas ar Krievijas dzelzceļu. Sākotnēji prāmis kursēs vienā virzienā, bet jau tuvāko mēnešu laikā plānots līnijā uzlikt vēl vienu prāmi, lai satiksme būtu abos virzienos.

Līdz šim no Liepājas ostas kursēja divi prāmju operatora Stena Line prāmji līnijā uz Trāvemindi Vācijā, kas nodrošina četras ienākšanas reizes nedēļā.

Lai arī prāmis Petersburg Liepājas ostai un stividorkompānijai LSEZ SIA Terrabalt ir labi pazīstams, jo iepriekš strādājis citās prāmja līnijās, šorīt ienākot Liepājas ostā, izmantoja, ne tikai loča pakalpojumus, kā to nosaka Liepājas ostas noteikumi, bet pieaicināja arī velkoni.

No 1. jūnija līnijas operators "Scandic Line" uzsāk regulāros Ro-Ro kravu pārvadājumus starp Rīgas un Sodertāles (Södertälje) ostām, iezīmējot jaunu loģistikas ceļu no Rīgas uz Skandināviju dažāda tipa kravu pārvadāšanai.

"Lai Rīgas osta attīstītos dažādos segmentos, ir jāstrādā pie pārvadāto kravu apjoma pieauguma, tajā skaitā, pie jaunu loģistikas ķēžu izveides un jaunu pārvadājumu veidu attīstības. Rīgas osta ir viena no retajām ostām reģionā, kur nav pastāvīgas prāmju kravu pārvadājumu Ro-Ro līnijas, tādēļ jo īpaši svarīgi, ka turpmāk uzņēmējiem būs iespēja izmantot jaunu loģistikas ceļu, kas turklāt pavērs iespējas arī ostai audzēt kravu apjomus un piesaistīt arvien jaunus klientus," komentē Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Scandic Line" līnija turpmāk nodrošinās kravu pārvadājumus, pieņemot transportēšanai visa veida Ro-Ro kravas – autoceltņus, karavānas, kemperus, lauksaimniecības tehniku, traktorus u.c. transportlīdzekļus, kā arī autovilcējus un piekabes, visu veidu pašpiedziņas un bezmotora tehniku, kravas uz mafi-treileriem, projektu kravas, kā arī visu veidu konteinerus. Jaunā līnija būs paredzēta arī negabarīta un/vai smagsvara projektu kravu pārvadāšanai, kas ne vienmēr iespējams ar Ro-Pax tipa prāmjiem, ko apkalpo līnijas citās Latvijas un kaimiņu valstu ostās

Sākot ar 7.augustu, maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk nekursēs prāmis Romantika, un tā pēdējais reiss no Rīgas paredzēts 6.augustā plkst. 17.30, informēja Tallink Latvija pārdošanas un marketinga direktore Baiba Muceniece.

Viņa informē, ka prāmis Isabelle turpinās kursēt saskaņā ar esošo grafiku. Līdz ar to patlaban Tallink jūras ceļojumus uz Stokholmu piedāvās ar kuģi Isabelle ar atiešanu no Rīgas katru otro dienu.

Uz jautājumu par Tallink tālākiem plāniem attiecībā uz Rīgas maršrutu, Muceniece norādīja, ka, lai optimizētu uzņēmuma flotes un maršrutu efektīvu darbību, uzņēmums turpināšot izvērtēt dažādas alternatīvas, kas varētu radīt izmaiņas arī turpmāk. «Mēs neizslēdzam iespēju, ka nākotnē maršrutā starp Rīgu un Stokholmu varētu atkal kursēt divi prāmji, tomēr šobrīd šāds lēmums nav pieņemts,» uzsver uzņēmuma pārstāve.

Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatības mazināšanai ir noteikti starptautisko pasažieru pārvadājumu ierobežojumi, ir apturēta arī "Tallink" līnijas prāmju satiksme starp Rīgu un Stokholmu. Domājot par risinājumiem, kā šajā brīdī atbalstīt krīzes situācijā nonākušo ostas uzņēmumu, Rīgas brīvostas pārvaldē lems par iespēju uz laiku atbrīvot abus Rīgas ostā piespiedu dīkstāvē esošos "Tallink" līnijas prāmjus no ostas maksām.

"Šajā situācijā mums ir jāmeklē veidi, kā varam atbalstīt mūsu partnerus un kopīgi pārvarēt šo krīzi, vienlaikus domājot par nākotni, kad situācija normalizēsies. Dīkstāves šodien īpaši negatīvi ietekmē pasažieru pārvadātājus, kuriem katra diena nes ievērojamus finansiālus zaudējumus. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina darbavietas, maksā nodokļus un balsta mūsu valsts ekonomiku. Tāpēc, lai sniegtu atbalstu un palīdzētu pārvarēt šo ekonomiski smago situāciju, lemsim nepiemērot piestātņu maksu abiem ostā esošajiem "Tallink" līnijas prāmjiem līdz brīdim, kad būs iespējams atsākt pasažieru pārvadājumus," norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Ventspils krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu, kas ik mēnesī rada 500 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

«Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai,» komentē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos brīvsotā pārkaruti 19 miljoni tonnu kravu. Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 7%, AS Kālija parks 52%, SIA Ventamonjaks serviss 21%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. ostā atzīmē, ka pozitīvas tendences uzrāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 28%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.

Šā gada novembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā sasniedza turpat 2 miljonus tonnu, nodrošinot kopējo kravu apjomu vienpadsmit mēnešos 24,4 miljonu tonnu apmērā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kravu apgrozījuma dati par 2014.gada novembri (1,94 miljoni tonnu) pārsniedz pēdējo četru mēnešu rādītājus. Tomēr krasais akmeņogļu tranzīta samazinājums, kas radies pret Krieviju vērsto sankciju dēļ, novedis pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai.

Šā gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Ir pabeigts 34.piestātnes remonts, turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. 2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Turpināsies jau iesākto projektu realizācija, kā arī sāksies projekta Grunts stabilitātes nodrošināšana realizācija, kas paredz veikt grunts pastiprināšanu aiz atsevišķu piestātņu līnijas.

Šā gada tūrisma sezona būs līdzīga 2022.gada otrajai pusei un viesnīcu aizpildījums būs samērā augsts - sezonas laikā ap 90%, kamēr nesezonas laikā - ap 60-70%, prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

"Tomēr arī viesnīcu nozarē galvenā problēma ir energocenu kāpums un ēku uzturēšana. Tādēļ daudz būs atkarīgs no energocenām," atzīmēja LVRA vadītājs.

Kalniņš skaidroja, ja salīdzina 2022.gadā apkalpoto tūristu skaitu ar 2019.gadu, tad Latvija atrodas stabilā pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā, un viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmējis pagājušā gada rezultātus, ir Krievijas karadarbība Ukrainā.Cita starpā pērn sezonas sākumā rezervācijas atcēla liela daļa spāņu un vācu tūristu, taču tagad redzams, ka cilvēki saprot, ka Latvija atrodas salīdzinoši drošā vietā, norādīja Kalniņš.

Vaicāts par to, kādu valstu tūristi apmeklē Latviju, LVRA valdes priekšsēdētājs pauda, ka daudz aktīvāki ir kļuvuši Baltijas valstu tūristi. Tāpat ir daudz tūristu no Somijas, Vācijas, Spānijas un Polijas.

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Liepājā plānots izbūvēt jaunu dzelzceļa atzaru uz Karostu, kā arī tramvaja līniju uz Ziemeļu priekšpilsētu jeb tā dēvēto Laumas rajonu, atsaucoties uz Rietumu radio, vēsta reģionālais medijs ReKurZeme.

Kā skaidrots šodien Liepājas domes Attīstības komitejā akceptētajā Liepājas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Karostas dzelzceļa atzara izbūvēšana ļautu būtiski palielināt kravu apgrozījumu ostā.

Tāpat Liepājā plānots attīstīt videi draudzīgu sabiedrisko transportu, kas paredz tramvaja līnijas ierīkošanu uz Ziemeļu priekšpilsētu. Lai to īstenotu, paredzēts izbūvēt Tērauda ielas-Namdaru ielas pārvadu.

Šā gada maijā ekspluatācijā tika pieņemta jaunā tramvaja līnija līdz Ezerkrasta dzīvojamajam masīvam.

Vienlaikus paredzēts veikt nozīmīgus ieguldījumus SIA Aviosabiedrība Liepāja, lai atjaunotu regulārus avioreisus uz nozīmīgākajām lidostām rietumos un austrumos. Tāpat plānots izveidot jaunas prāmju līnijas, attīstīt jahtu ostu, kā arī atjaunot pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu.

2014. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 2 675 799,98 tonnas dažādu kravu, kas ir par 7,3 % vairāk nekā pagājušā gada tādā pat periodā.

Joprojām Liepājas ostā saglabājas beramkravu īpatsvars – 68 %, kam sekoja ģenerālkravas – 24 %, bet lejamkravas veidoja vien 8%. Šā gada pirmajos sešos mēnešos apkalpots 721 kuģis, bet iebraukuši un izbraukuši 19 778 pasažieri. No janvāra līdz jūnijam konteineru skaists bija 1909, bet RO-RO vienību skaits – 17186.

2014. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā beramkravu grupā lielāko daļu veidoja labība un labības produkti 1 368,1 tūkst. tonnu, kas ir 51 % no visām kravām un 75% no beramkravām. Otra lielākā kravu grupa beramkravu segmentā sešos mēnešos bija celtniecības materiāli - 261,1 tūkst. tonnu, kam seko koksnes šķelda un ķīmiskās kravas t.sk. minerālmēsli.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.