Jaunākais izdevums

Jūras pasažieru pārvadātājs Tallink, visticamāk, nevarēs piemeklēt otru prāmi, lai atjaunotu divu prāmju ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Grūtības joprojām saistāmas ar pakalpojumam piemērota ledus kuģa piemeklēšanu, skaidroja brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, kuģniecības uzņēmums Tallink meklējot otru prāmi, lai varētu atjaunot ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, aprīļa sākumā vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Kā laikrakstam sacījis Ameriks, bijis iecerēts, ka jau šī gada 16.martā šajā maršrutā sāks strādāt otrs prāmis. Pēc viņa teiktā, kompānijai joprojām esot interese šo maršrutu saglabāt, tomēr esot grūtības atrast piemērotu ledus klases kuģi. Tiklīdz tāds būs pieejams, līnijā atgriezīšoties otrs prāmis.

Tallink pārstāvji, norādot, ka ir biržas uzņēmums, šo informāciju nekomentē, vien piebilstot, ka laikā, kad no maršruta pārcēla prāmi Romantika, netika izslēgta iespēja, ka nākotnē atkal varētu kursēt divi prāmji.

Tūrisma un tranzīta uzņēmumu pārstāvji laikrakstam atzinuši, ka šajās nozarēs būtu interese un pieprasījums biežākai prāmju satiksmei starp Rīgu un Stokholmu nekā patlaban.

Jau ziņots, ka Tallink Grupp pagājušā gada vasarā paziņoja, ka no augusta prāmis Romantika, kas kursēja starp Rīgu un Stokholmu, turpmāk kuģos starp Tallinu un Stokholmu, bet prāmju satiksmi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām turpinās nodrošināt tikai prāmis Isabelle. Kopš tā laika prāmis no Rīgas uz Stokholmu dodas katru otro dienu. Līdz tam tie kursēja katru dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons,28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons,22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) nolēmis atkāpties no amata.

Par šādu lēmumu Ameriks šorīt paziņoja žurnālistiem.

Atkāpjoties no vicemēra amata, Ameriks saglabās Rīgas domes deputāta mandātu.

Ameriks skaidroja, ka domē strādā 18 gadus. «Esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas, kam, manuprāt, pierādījums ir vēlētāju uzticība visu šo gadu laikā,» sacīja Ameriks.

Politiķis akcentēja, ka katra politiķa dzīvē varot pienākt brīdis, kad reputācijas jautājums kļūst par pašu galveno. «Es negribu taisnoties par to, ko neesmu darījis,» sacīja amatpersona, piebilstot, ka viņš vēlas izklāstīt savus faktus situācijā, kad «versijas un pieņēmumi ir kļuvuši par it kā neapstrīdamiem pierādījumiem».

Ameriks apliecināja, ka apcietināto uzņēmēju Māri Martinsonu viņš pazīst vairākus gadus - «līdzīgi kā daudzi citi Rīgā un Latvijā». Ameriks uzskata, ka pazīšanās ar Martinsonu ir cēlonis visām aizdomām. «Nekad, kopš viņu pazīstu, neesmu iesaistījies nekādos nelikumīgos darījumos vai arī tos veicinājis,» uzsvēra politiķis. Viņš pārliecināts, ka izmeklēšana to arī pierādīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tallink Grupp un Meyer Turku Oy ziņo, ka šodien, 4. augustā, ar metāla griešanas ceremoniju Turku kuģu būvētavā ir uzsākta jaunā Tallink LNG ātrgaitas prāmja būvniecība. Prāmi paredzēts izmantot satiksmei maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem.

Prāmis bruģēšot ceļu jaunai ērai ātrgaitas prāmju satiksmē Tallina – Helsinki maršrutā.

Turku kuģu būvētavai 2016. gadā šis pasūtījums palielinās produkcijas apjomu par 30%, salīdzinot ar 2015. gadu.

Prāmis būs aptuveni 212 m garš ar 2 800 pasažieru vietām. Prāmja būvniecība izmaksās aptuveni 230 miljonus eiro. Prāmis tiks būvēts Turku kuģu būvētavā Meyer Turku Oy, un tā piegāde ir plānota 2017. gada sākumā. Uz jaunā prāmja tiks nodrošinātas aptuveni 300 darbavietas. Jaunais prāmis kā degvielu izmantos sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Ar bruto tonnāžu 49 000 t un ātrumu 27 mezgli jaunais prāmis būs ar būtiskiem uzlabojumiem energoefektivitātē. Korpusa forma samazinās straumes pretestību un nodrošinās prāmim labu kursēšanu ledus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: "Saraušanās" politika zemes nozarēs draud ar nepatīkamām blaknēm

Māris Ķirsons,01.10.2024

Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: „Tas nav normāli, ka nemitīgi rodas jaunas idejas par arvien jaunu papildu zemes platību izņemšanu no saimnieciskās aprites, ignorējot vietējos faktorus, tieši tāpēc, ka Eiropas Savienībā esam dažādi, arī zemes resursu izmantošanas politika jāatstāj nacionālo valstu pārziņā, jo Latvijā vai Somijā nevar apsaimniekot esošos mežus tā, kā to varbūt dara Eiropas dienvidu zemēs, tieši tāpat ir ar lauksaimniecību un kūdru.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbu sācis pasaulē pirmais pašbraucošais pasažieru prāmis ar 5G un IoT atbalstu

Db.lv,16.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pirmais komerciālais autonomais pasažieru prāmis ir atklāts Stokholmā, Zviedrijā, un tas darbojas ar 5G un lietu interneta (IoT) atbalstu, ko nodrošina “Tele2”.

Prāmim ar nosaukumu “M/S Estelle” ir gan mazāka ietekme uz apkārtējo vidi, gan tas ir rentablāks nekā parastie prāmji.

Prāmis darbojas kopš jūnija un Stokholmas iedzīvotāji un viesi jau ir izmēģinājuši pasaulē pirmo pašbraucošo pasažieru prāmi, kas savieno pilsētas centru ar vienu no pilsētas rajoniem. Prāmis ir pilnībā elektrisks un tā jauda ir 200 kWh, kas ir gandrīz pietiekami visas dienas darbībai. Turklāt prāmis ir aprīkots ar saules paneļiem uz jumta, kas nodrošina līdz pat pusei no kopējā enerģijas patēriņa.

“Šis novatoriskais un ilgtspējīgais transporta risinājums ir lielisks piemērs tam, ka 5G nodrošina jaunus digitālos risinājumus, ko var izmantot, lai sniegtu ieguldījumu sabiedrībā un attīstītu jaunas biznesa iespējas. Ar 5G palīdzību ir iespējams izmantot jaunus pakalpojumus un risinājumus, kas iepriekš nebija iespējami, kā šajā gadījumā ar jauniem pārvietošanās veidiem. Ir fantastiski būt daļai no šī novatoriskā, ilgtspējīgā transporta risinājuma un redzēt, kā 5G un IoT kopdarbība var mainīt mūsu ceļošanas veidu nākotnē,” stāsta “Tele2” Zviedrijā biznesa attīstītāja Linda Ekener Mägi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā pie SIA "Man-Tess tranzīts" prāmju piestātnes 6.jūlijā pirmo reizi pienācis jaunās kravu pārvadājumu līnijas "Baltic Link" prāmis "Midas", uzsākot regulāru kravu autotransporta (ro-ro) pārvadājumu reisus starp Rīgu un Okselosundas ostu Zviedrijā.

Turpmāk prāmis katru nedēļu veiks trīs reisus no Rīgas - otrdienās, ceturtdienās un svētdienās. Līnijas "Baltic Link" operators ir Zviedrijas kuģniecības kompānija "Wagenborg Shipping Sweden AB", kas ar jauno līniju "Baltic Link" paplašina savu ro-ro prāmju līniju tīklu Baltijas jūrā.

"Ņemot vērā prāmju pārvadājumu konkurences īpatnības un Rīgas ostas atrašanās vietu, vēl vienas kravas prāmju līnijas ienākšana ostā vērtējama ļoti pozitīvi," uzskata Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Latvijas kravu pārvadātājiem tiek piedāvāts vēl viens konkurētspējīgs loģistikas ceļš uz Skandināvijas valstīm, savukārt Rīgas ostā paplašinās sniegto pakalpojumu klāsts. Tas ļaus piesaistīt Rīgas ostai jaunus klientus un audzēt kravu apjomu. Tādējādi mēs speram vēl soli tuvāk Rīgas ostas attīstības mērķim - kļūt par mūsdienīgu un efektīvu loģistikas centru, apkalpojot gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," teic V. Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink dota atļauja veikt ārkārtējus pasažieru reisus starp Rīgu un Zasnicu Vācijā

LETA,17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) devis atļauju "Tallink" veikt starptautiskos pasažieru reisus maršrutā starp Rīgu un Vācijas ostu Zasnicu, informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Baiba Ābelniece.

Latvijas valstspiederīgajiem iespējams nopirkt biļetes, lai nokļūtu Latvijā no Vācijas. Prāmis no Zasnicas aties trešdien, 18.martā, plkst.23.55. "Tallink" arī saņēmis ministra apstiprinājumu izbraukt no Rīgas ostas šodien, 17.martā. Šo iespēju var izmantot Vācijas pilsoņi, lai atgrieztos Vācijā, un kravu pārvadājumu kompānijas, jo šobrīd šķērsot Polijas robežu pa sauszemi ir sarežģīti. Kā liecina Francijas vēstniecības Rīgā ieraksts "Twitter", arī Latvijā esošie Francijas iedzīvotāji tiek informēti par iespēju nokļūt ar šo prāmi Vācijā.

"Tallink" nodrošinās reisu, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kā arī atbildīgo institūciju norādījumus veselības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 1. jūlijā, jaunais LNG ātrgaitas prāmis M/S Megastar tika nokristīts Meyer Turku kuģu būvētavā, informē AS Tallink Grupp un Meyer Turku.

Videi draudzīgo prāmi kristīja bijusī Somijas prezidente Tarja Halonena.

AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Janeks Stalmeisters teica, ka kuģa būves process ir jau gandrīz pusceļā.

«Prāmja būvniecība turpinās, un līdz ar to arī notiek darbs pie jauniem un inovatīviem pakalpojumiem un risinājumiem, kas ieviesīs jaunas vēsmas Tallink Shuttle konceptā un tiks atrādīti pasažieriem līdz ar jauno prāmi. Tāpat mēs esam ļoti pagodināti, ka prezidente Tarja Halonen ir prāmja krustmāte. Tas ir apliecinājums speciāli izstrādātiem šī prāmja ārkārtīgi augstajiem videi draudzīgiem risinājumiem. Šajā skatījumā M/S Megastar būs ļoti labs vēstnesis visā nozarē,» piebilda Janeks Stalmeisters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons,22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ameriks: Ir jābūt trakam, lai ņemtu kukuli Salu tilta rekonstrukcijas iepirkumā

LETA,21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jābūt trakam, lai mēģinātu iegūt prettiesisku labumu no Salu tilta rekonstrukcijas iepirkuma, jo procedūra tiek ļoti rūpīgi uzraudzīta, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Jautāts, vai pieļauj, ka Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām ir doti kukuļi, lai uzvarētu konkursā par darbiem uz Salu tilta, Ameriks atbildēja, ka šāda iespēja ir ļoti maz ticama.

Viņš uzsvēra, ka jau daudzus gadus Rīgas domes veiktie iepirkumi tiek ļoti rūpīgi uzraudzīti, lai maksimāli izslēgtu negodprātīgas rīcības riskus. «Tiek sludināts konkurss, tālāk tas tiek skaņots ar Iepirkumu [uzraudzības] biroju (IUB), tālāk tiek parakstīti attiecīgi visi dokumenti. Nu tad, manuprāt, ir jābūt trakam, lai vēl pa vidu iejauktos un mēģinātu kaut kādu labumu sev dabūt,» sacīja Ameriks.

Savu viedokli Ameriks argumentēja arī ar to, ka Rīgas domes Satiksmes departamentā strādājošie pārsvarā esot gados jauni cilvēki, un «liktos absolūti stulbi, ka šādi cilvēki mēģinātu savas karjeras sākumā kaut kādā veidā iegūt sev labumus no tā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vētrā cietušais Tallink Grupp prāmis Romantika Rīgā ieradīsies ar 11 stundu kavēšanos

LETA,12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operatora Tallink Grupp prāmis Romantika, kas ceļā no Stokholmas naktī vētrā cieta bojājumus, Rīgā ienāks ar 11 stundu kavēšanos - apmēram plkst.22, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Prāmja ierašanās laiks pēc saraksta bija plkst.11.

Naktī aptuveni plkst.3.40 prāmim Romantika vētrā nolauzta radara antena, kas lidojumā skāra vienu no kuģa priekšējiem iluminatoriem un salauza to. Prāmis Romantika patlaban turpina ceļu uz Rīgu.

«Bojātais kuģa iluminators atrodas kuģa priekšgalā Tango bāra telpā uz sestā klāja, un ūdens bojājumi skāra galvenokārt tikai šo telpu. Ūdens pavisam nedaudz skāra arī atsevišķas kajītes uz piektā klāja, un pasažieriem nekavējoties tika nodrošinātas citas kajītes. Ūdens iekļūšanas kuģa telpās bija minimāla un nevienā brīdī neradīja nekādu apdraudējumu cilvēku drošībai,» skaidroja kompānijā, piebilstot, ka situācija pilnībā tiek kontrolēta un vētras bojājumu skartā zona ir nepārtrauktā kuģa komandas stingrā uzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās savā pirmajā braucienā maršrutā Tallina – Helsinki dosies jaunuzbūvētais Tallink Group ātrgaitas prāmis Megastar. Tā interjerā dominē Ziemeļvalstu dizains.

Kuģa projektēšana tika uzsākta 2015. gada janvārī, un Megastar tika būvēts Meyer Turku kuģu būvētavā. Somu zināšanas un prasmes tika izmantotas šī dizaina realizēšanai. Piemēram, gaismas ķermeņi un mēbeles tika veidotas Turku.

Klientu vēlme bija, lai uz prāmja ir mazāk kajīšu un vairāk sēdvietu. No dizaina aspekta tas nozīmē vairāk telpas restorāniem. Uz kuģa šobrīd ir 2 800 sēdvietas un septiņi dažādi restorāni un kafejnīcas.

Papildu restorāniem un atpūtas telpām, kas pieejamas visiem ceļotājiem, prāmim ir divas premium klases atpūtas zonas – Comfort lounge un Business lounge.

Megastar interjera dizainu veidoja somu interjera dizaina uzņēmums dSign Vertti Kivi & Co.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prāmis «Regina Seaways», kurš pēc sadūmojuma mašīntelpā vairākas stundas otrdien dreifēja Baltijas jūrā, otrdienas vakarā ieradies Klaipēdas ostā, paziņojuši ostas dienests.

Kā pavēstīja ostas dienesta preses pārstāve Dovile Riņģe, prāmis sasniedzis Klaipēdas ostu plkst.21.30, braucot ar saviem dzinējiem, neskatoties uz spēcīgo vēju un viļņiem.

Jau vēstīts, ka «Regina Seaways», kura pieraksta osta ir Klaipēda un kam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu, kad 110 kilometru no galamērķa prāmja mašīntelpā notika sadūmojums.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts, tomēr kuģniecības pārstāvji noliedza, ka būtu noticis ugunsgrēks.

«Ugunsgrēka nebija, tika fiksēts tikai sadūmojums, atklāta liesma netika konstatēta, dzinēji automātiski izslēdzās. Mašīntelpa ir hermētiski noslēgta, nekādas temperatūras izmaiņas mēs nekonstatējam, viss ir stabils, pasažieri ir drošībā, neviens nav cietis,» ziņu aģentūrai BNS sacīja prāmja īpašnieces Dānijas kuģniecības «DFDS Seaways» preses sekretārs Klaipēdā Vaids Klumbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Neļauj turpināt Tallink prāmja kravas reisus uz Zasnicu

LETA--BNS,15.04.2020

"Star" ir pasažieru prāmis, kas līdz koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem kursēja maršrutā Tallina-Helsinki.

Foto: ERIK PROZES/POSTIMEES/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija nolēmusi neatļaut turpināt prāmju operatora "Tallink Grupp" veiktos kravas reisus starp Paldiskiem Igaunijā un Zasnicu Vācijā, tāpēc prāmis "Star" šajā maršrutā beigs kursēt sestdien.

Ministrija norāda, ka atrisinātas problēmas ar sauszemes robežas šķērsošanu Polijā, tāpēc prāmja reisi vairs nav nepieciešami.

"Tā kā robežšķērsošanas problēmas Polijā tika atrisinātas marta otrajā pusē un preces robežkontroles punktos vidēji pavada tikai desmit līdz piecpadsmit minūtes, nevar uzskatīt, ka kravu pārvadājumi ir traucēti," ziņu aģentūrai BNS teica Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas vicekanclers Ahti Kuningass.

Tā kā bija problēmas ar Polijas sauszemes robežu šķērsošanu, ministrija vienojās ar "Tallink" par kravas reisu veikšanu. Tomēr apmēram nedēļu pēc šīs vienošanās Polijas robežas šķērsošanas problēmas tika atrisinātas, paskaidroja Kuningass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedru prāmju uzņēmums Stena Line šodien oficiāli atklājis jaunu kravas pārvadājumu maršrutu Dublina–Liverpūle (Bērkenheda).

Plānots, ka jaunā maršruta atklāšana vēl vairāk palielinās uzņēmuma kravu pārvadājumu apjomu pēc rekordlielā kravu apjoma, kas tika sasniegts 2023. gadā.

Pirmais prāmis jaunajā maršrutā devās ceļā no Dublinas ostas 5. termināļa šorīt plkst. 6.30. Prāmis izbrauks no Dublinas katru dienu no rīta un dosies atpakaļceļā no Bērkenhedas 12 Quays termināļa vakarā. Šis būs jau septītais Stena Line maršruts Īrijas jūras reģionā līdztekus maršrutiem Belfāsta–Kērnraina, Belfāsta–Heišema, Belfāsta–Liverpūle, Dublina–Holiheda, Roslēra–Fišgārda un Roslēra–Šerbūra.

Pašlaik jaunajā maršrutā Dublina–Liverpūle kursēs prāmis Stena Horizon, taču uzņēmums apsver iespēju pastāvīgi norīkot maršrutā prāmi, kas paredzēts tikai kravu pārvadāšanai. Jaunais maršruts sniegs klientiem, kuri izmanto kravas pārvadājumu pakalpojumus abos Īrijas jūras krastos, vēl efektīvāku un uzticamāku transporta pakalpojumu izvēles iespēju starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink meklējot otru kuģi; uzņēmuma statistikas rādītāji pagaidām neiepriecina, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bija iecerēts, ka jau šā gada 16. martā maršrutā Rīga–Stokholma atgriezīsies otrs kuģis, pērnā gada beigās runāto ar galveno kompānijas akcionāru Ennu Pantu atstāsta Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. (Saskaņā ar Nasdaqomx Baltic biržas datiem 35,81% kompānijas akciju pieder Infortar AS (E. Pants ir uzņēmuma līdzīpašnieks), bet 17,42% – Baltic Cruises Holding, L. P.) Pēc viņa teiktā, Tallink arvien ir interese šo maršrutu saglabāt. Taču šobrīd esot grūti atrast piemērotu ledus klases kuģi. Kolīdz tāds būs pieejams, līnijā atgriezīsies otrais prāmis, saka A. Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Raidījums: Ameriks pamanījies iegādāties Mogo obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā

LETA,14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domnieks Andris Ameriks (GKR) savulaik pamanījies iegādāties ātrās kreditēšanas uzņēmuma «Mogo» obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem «Rīgas satiksmes» iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus. Starp viņiem bija arī partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika arī toreizējā vicemēra Amerika dzīvesvietā, atgādina raidījums. Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, savukārt raidījums vēsta, ka Martinsonam piederējuši divi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro.

2014.gadā ātro kredītu firma «Mogo» emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās savulaik «Rīgas satiksmes» valdē strādājošais, GKR «māsas partijas» politiķis Andrejs Požarnovs, Amerika dēls un vēlāk arī pats Ameriks. «Mogo» obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā, un to īpašnieki katru gadu procentos saņem ap desmito daļu no visas obligāciju vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja prokuratūra lems sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieka Aigaru Pečaku, tad ostas valde lems par viņu abu atrašanos amatā, šorīt Latvija Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Ameriks neizslēdza, ka varētu būt runa arī par amatu zaudēšanu. «Varētu būt, ka Loginovs tiek atstādināts, varētu būt, ka vispār atstāj darbu ostā,» norādīja Ameriks, vienlaikus gan aicinot sagaidīt prokuratūras lēmumu.

Viņš sacīja, ka arī šodien oficiālu informāciju no izmeklēšanas iestādēm nav saņēmis, līdz ar to nevar apstiprināt, vai personas pret kurām lūgts sākt kriminālvajāšanu ir Loginovs un Pečaks.

«Es domāju, ka šī ir ļoti nepatīkama situācija un ostas valde lems par to. Ja prokuratūra uzskatīs, ka pārmetumi ir pamatoti, tad šis jautājums tiks skatīts ostas valdē. Tas būtībā šobrīd skar visu brīvostas administratīvo vadību,» teica Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot 133,7 milj. eiro vērto Krievu salas infrastruktūras izveides projektu, Rīgas ostā perspektīvā varēs palielināt pārkrauto kravu apjomu pat līdz 50 milj. t gadā

Tā sarunā ar DB atzina Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs un Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Viņš uzsvēra, ka Krievu salas infrastruktūras projekts ir vērienīgākais ostu infrastruktūras projekts Latvijā pēdējo 25 gadu laikā. «Nezinu par investīciju projektu apmēriem Klaipēdas un Būtiņģes terminālos,» tā uz jautājumu, vai tas varētu būt pat Baltijas valstu vidū lielākais projekts, atbildēja A. Ameriks.

230 milj. eiro

Krievu salas infrastruktūras projekta realizācijā ieguldīti 133,65 milj. eiro, no kuriem ES Kohēzijas fonda finansējums paredzēts līdz 77,19 milj. eiro apmērā, bet Rīgas brīvostas līdzekļi (aizņēmums no Nordea bankas un Pohjola) – 56,46 milj. eiro apmērā. Tomēr jārēķinās, ka kopējās projekta izmaksas sasniedz 162,8 milj. eiro. Bez tam A. Ameriks norādīja, ka pie minētajiem ieguldījumiem vēl būtu jāpieskaita privāto stividorkompāniju ieguldījumi aptuveni 70–80 milj. eiro vērtībā, tādējādi Krievu salā kopējie ieguldījumu apmēri varētu sasniegt 230–240 milj. eiro. «Cik zinu, nomnieki jau pērn ir pasūtījuši ostas tehnoloģijas daudzu miljonu eiro vērtībā un sākuši to uzstādīšanu,» skaidroja A. Ameriks. Viņš atgādināja, ka 24 mēnešu laikā pakāpeniski SIA Rīgas centrālais termināls un SIA Strek sāks strādāt Krievu salā. «Krievu sala nav paredzēta viena produkta pārkraušanai, jo tajā var īstenot visu veidu beramkravu – akmeņogļu, šķembu, metāllūžņu, granīta izstrādājumu utt. – pārkraušanu,» norādīja A. Ameriks. Viņš atzīst, ka, strādājot ar dažādām kravām, Rīgas osta varēs paaugstināt savu konkurētspēju salīdzinājumā ar Klaipēdas un Tallinas ostām. «Krievu salas infrastruktūra ļaus pārkraut gadā pat vairāk nekā 20 milj. t.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domei tās darbībā nav nekā slēpjama, šādi Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) komentēja Drošības policijas (DP) lūgumu pašvaldībai apkopot informāciju par 2016.gadā plānotajiem komandējumiem uz Krieviju, Baltkrieviju, citām NVS dalībvalstīm un Ķīnu.

Ameriks izteicās, ka neko sliktu pieprasījumā neredzot, taču tas tikai radot lieku birokrātiju, jo nekā slēpjama pašvaldībai neesot. Pašvaldībai DP esot jāinformē, «kur braukts, ar ko ir ticies un par ko runāts». Pats Ameriks šādas atskaites vēl nekad rakstījis neesot.

Taujāts, vai šāda DP interese varētu būt saistīta ar to, ka Rīgas domē valdošo partiju Saskaņa saista sadarbības līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija, un vai šo līgumu nevajadzētu lauzt, Ameriks teica, ka Saskaņa līgumu noslēdza pirms koalīcijas attiecībām ar Gods kalpot Rīgai, un tā esot pašas šīs partijas izšķiršanās, turpināt šīs attiecības vai nē. Ameriks gan esot novērojis, ka pēdējā laikā Saskaņa vairāk tiecoties sadarboties ar Eiropas sociāldemokrātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija skopi izturas pret tām nozarēm, kas Covid-19 pandēmijas dēļ cietušas visvairāk, Latvijas tūrisma un transporta nozaru pārstāvju tiešsaistes diskusijā pauda Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejas deputāts Andris Ameriks (GKR).

Diskusijas ievadā politiķis atzina, ka Eiropas Savienībā (ES ) tūrisma, transporta un kultūras nozares Covid-19 pandēmijas dēļ ir skartas vissmagāk un kā vienīgā izeja no krīzes tiek uzskatīta vakcinācija. Ameriks atgādināja par izvirzīto mērķi līdz vasaras beigām vakcinēt 70% ES iedzīvotāju. Politiķis atzīmēja - vai tas izdosies, būs atkarīgs no katras valsts iespējām un no tā, kā šis process tiks organizēts.

EP deputāts uzsvēra, ka gan Eiropas Komisija, gan EP deputāti patlaban izturas ļoti lojāli pret to programmu kopumu, kas nepieciešams atbalstam, jo katrā bloka dalībvalstī ierobežojumi ir dažādi, tomēr transporta un tūrisma jomā tie ir kritiski. Viņš pavēstīja, ka Briselē netiek domāts par naudas līdzekļu ierobežošanu vai par iespēju samazināšanu valstīm izmantot programmu iespējas, ko piedāvā gan Atveseļošanās mehānisms, gan arī citi instrumenti, lai valstis pandēmijas laikā varētu atbalstīt uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru