Saskaņā ar Pasaules Bankas nule kā publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2018, Latvija šogad ieņem 19. vietu (pērn - 14.) 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku. ES dalībvalstu vidū Latvija ieņem 8. vietu, piekāpjoties Īrijai, Lietuvai, Somijai, Igaunijai, Zviedrijai, Apvienotajai Karalistei un Dānijai, informē Ekonomikas minsitrija.

«Izmaiņas reitinga valstu izkārtojumā šogad galvenokārt skaidrojamas ar reformām, kas pētījuma veikšanas periodā stājušās spēkā citās reitingā iekļautajās valstīs. Savukārt Latvijā šobrīd aktīvi tiek īstenotas Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā ietvertās reformas un to rezultāti atspoguļosies Doing Business 2019 un 2020 reitingos,» skaidro ministrijā.

Valstu pozīciju reitingā nosaka, iegūtos punktus salīdzinot ar labāko rezultātu (distance to frontier - DTF). Latvijai attiecība pret labāko reitinga rezultātu kopumā mainījusies tikai par 0.79 procentpunktiem. Turpretī, piemēram, kaimiņvalsts Lietuva attiecībā pret labāko rezultātu ieguvusi par 1.05 procentpunktiem vairāk nekā iepriekš. Lietuvā ieviesti mehānismi, kas Latvijā jau pastāv - veiktas būtiskas reformas tādās jomās kā būvniecība, elektrības pieslēgumi, mazākuma investoru aizsardzība un nodokļu nomaksa. Līdz ar to Lietuva reitingā no 21. vietas iepriekš pakāpusies uz 16. vietu, savukārt Latvija no 14. vietas noslīdējusi uz 19. vietu. Igaunijas attiecība pret labāko rezultātu pasliktinājusies par 0,25 procentpunktiem un 12. vieta reitingā nav mainījusies.

Ata Kronvalda fonda veidotajā skolu "Zvaigžņu reitingā" par sasniegumiem 2023./2024.mācību gadā iekļuvušas 15 vidusskolas un ģimnāzijas, liecina reitings.

"Zvaigžņu reitings" novērtē skolas, kuru audzēkņiem ir ievērojami un augsti panākumi starptautiskās olimpiādēs.

Reitinga augšgalā ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, otrajā vietā ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola. Tās savas vietas reitingā saglabā jau piekto gadu.

Savukārt top trijniekā iekļuvusi Āgenskalna Valsts ģimnāzija, iegūstot trešo vietu. Ceturtajā vietā palikusi Druvas vidusskola.

Piekto vietu dala Ādažu vidusskola, Rīgas 10.vidusskola, Rīgas Valsts 2.ģimnāzija un Starptautiskā vidusskola "Ekziperī".

Reitingā devītā vieta tikusi Jūrmalas Pumpuru vidusskolai, desmito vietu ieņem Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, 11.vieta ir Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service paaugstinājusi Rīgas kredītreitingu no Baa2 līdz Baa1, liecina aģentūras paziņojums.

Reitinga perspektīva ir stabila.

Jāatzīmē, ka pagājušajā nedēļā aģentūra paaugstināja arī Latvijas reitingu – no Baa1 līdz A3.

Moody’s eksperti norāda, ka Rīgas reitings paaugstināts, jo Latvijas kredītprofils uzlabojas, un Rīgai ir tuvas makroekonomiskas un finansiālas saiknes ar centrālo valdību. Tāpat Rīga uzrāda stabilu finansiālo stāvokli, kas nākotnē turpināsies.

Ņemot vērā, ka Rīga ir valsts ekonomikas dzinējs, Rīga ir galvenais Latvijas ekonomikas atgūšanās veicinātājs, norāda aģentūra. Rīgas IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz valsts vidējo rādītāju par gandrīz 70% un veido aptuveni 50% no valsts IKP.

Moody’s gan uzsver, ka Baa1 reitings norāda uz Rīgas ierobežoto ieņēmumu palielināšanas elastību, kā arī uz pilsētas augsto parāda slogu. Tomēr aģentūra paredz, ka ieņēmumu kāpums un apdomīgā pieeja kapitāla ieguldījumiem nākamo divu gadu laikā ļaus pakāpeniski samazināt parāda līmeni.

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Rīgas domē šovakar 20:30 sasaukta ārkārtas sēde, kurā pēc Rīgas domes frakcijas Vienotība deputātu priekšlikuma, tiks skatīts jautājums par četru Rīgas domes valdes locekļu atsaukšanu no Rīgas brīvostas valdes. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs DB šādu opozīcijas soli viennozīmīgi saista ar to, ka pavisam drīz būs pašvaldību vēlēšanas.

Rīgas domes frakcijas Vienotība deputāti savāca parakstus par ārkārtas sēdes sasaukšanu. Savā paziņojumā deputāti norādīja, ka līdz šim brīdim no pašvaldības pārstāvjiem ostas valdē – Nila Ušakova (SC), Andra Amerika (GKR), Mihaila Kameņecka (SC) un Vadima Jerošenko (SC) - nav sekojusi rīcība, kas paskaidrotu un attaisnotu viņu lēmumu balsot pret Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atstādināšanu no amata pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajām nelikumībām ostā vairāk NEkā 41 miljonA latu apmērā.

«Ar šo balsojumu Rīgas domes pārstāvji Rīgas brīvostas valdē ļoti skaidri pateica, ka nekādā veidā nepārstāv pašvaldības intereses ostā, neveicina tajā labu pārvaldību un necenšas novērst miljonu nelietderīgu tērēšanu,» atzīmēja Rīgas domes deputāts informē Juris Viņķelis.

Ata Kronvalda fonds (AKF) izveidojis šā gada labāko lielo un mazo skolu reitingu, informē AFF.

Lielās Pūces balvu kā labākā lielā skola saņems Rīgas Valsts 1. ģimnāzija; Daugavpils Krievu vidusskola – licejs; Siguldas Valsts ģimnāzija; Āgenskalna Valsts ģimnāzija; Cēsu Valsts ģimnāzija.

Mazo Pūci saņems Daugavpils Saskaņas pamatskola; Daugavpils 13. vidusskola; Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskola; Aglonas vidusskola; Preiļu 1.pamatskola.

Labāko skolu kolektīvus nosaka pēc to skolēnu sasniegumiem attiecīgā mācību gada mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātnisko darbu konferencēs, un radošajās skatēs. Skolas vērtē lielo (vidusskolēnu skaits ir vismaz 100 skolēni) un mazo skolu grupās.

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Novembrī Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) reitings nedaudz krities. Tomēr viņa vadītā Rīgas dome saņēmusi rīdzinieku visaugstāko vērtējumu kopš 1997.gada, kad tika uzsākti regulāri socioloģiskie pētījumi.

Mēra darbu pozitīvi šā gada novembrī vērtēja 76,7% rīdzinieku, 26,1% - ļoti pozitīvi, 50,6% - pozitīvi. Savukārt 13,4% Rīgas iedzīvotāju viņa darbu vērtē negatīvi un 5,2% - ļoti negatīvi. Iepriekšējā aptaujā, kas tika veikta augustā, N.Ušakova darbību pozitīvi vērtēja 82,3% rīdzinieku, bet negatīvi 12,1% pilsētnieku.

Pozitīvi domes priekšsēdētāja darbu vērtē 59,5% latviešu tautības rīdzinieku, 90,8% krievu tautības Rīgas iedzīvotāju un 81% citu tautību pilsētnieku.

Iedzīvotāju aptauju novembrī ir veicis Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Aizsākot jauno mācību gadu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolā (IZV) atklāta «Latvenergo» virtuālās realitātes telpa.

Virtuālās realitātes telpa sniegs iespēju ar tehnoloģiju palīdzību atrasties dažādās vidēs, kurās realitātē viesoties nav iespējams, kā arī veikt dažādas darbības, kuras īstajā dzīvē būtu pārāk bīstamas, dārgas vai pat neiespējamas. Telpa aprīkota ar pieciem virtuālas realitātes komplektiem, kas ļauj interaktīvi darboties virtuālajā realitātē. Virtuālās telpas iespējas ir plašas un daudzveidīgas – to varēs izmantot, apgūstot ģeogrāfiju, vēsturi, bioloģiju, astronomiju, gan veikt eksperimentus ķīmijā, gan pārbaudīt fizikas likumus un daudz ko citu. Tehnoloģiskais aprīkojums ļauj strādāt 3D vidē, tāpat to ir iespējams izmantot dažādu sistēmu modelēšanai.

Lasvegasa, Mančestra, Ženēva, Monterreja, Varšava, Tokija – šīs nav speciāli meklētas, bet atsauksmēs cita zem citas stabiņā atrodamas to tūristu dzīvesvietas, kuri ierakstījuši savas atsauksmes par vienu no Rīgas viesnīcām portālā Tripadvisor.com. Tie potenciālie pilsētas viesi, kuri vēl apsver, kur apmesties un kurā restorānā pusdienot, bieži vien izmanto dažādu interneta portālu piedāvājumu iepazīties ar citu ceļotāju atsauksmēm, piektdien raksta laikraksts Diena.

Jau minētajā Tripadvisor.com tiek veidots gan viesnīcu, gan restorānu reitings, ko summē no ceļotāju atsauksmēm, bet, lai to ievietotu, jāautorizējas sociālajos tīklos. Savukārt, piemēram, viesnīcu rezervēšanas vietnē Booking.com pieejamas tikai to cilvēku atsauksmes, kuri patiešām nakšņojuši šajās viesnīcās. Viesu atsauksmes ir pieejamas gandrīz visās populārākajās viesnīcu rezervēšanas vietnēs, piemēram, Hotels.com un Expecia.com.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste saka – diezgan droši var teikt, ka lielākie nozares spēlētāji šādām atsauksmēm seko līdzi. Tomēr ir risks, ka negatīvās atsauksmes var mēģināt rakstīt arī konkurenti. «Ir labi, ja sistēma ir tāda, ka cilvēks, kurš viesnīcā nav nakšņojis, atsauksmi nevar sniegt. Tas pasargā no gadījumiem, kad cilvēks vēlas paust neapmierinātību ar viesnīcu, kurā nemaz nav bijis,» norāda S. Graikste. Viņa atzīst, ka asociācija nav pētījusi, cik lielā mērā klientu atsauksmes ietekmē viesnīcu un restorānu darbu, taču zina stāstīt, ka daudzi veic arī tiešo anketēšanu vai mutiski izvaicā klientu, kad viņš norēķinās par pakalpojumu: «Ja cilvēkam būs paticis, viņš to pateiks, bet pasaka arī negatīvo.»

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) pūles energoefektivitātes, ilgtspējības un vides aizsardzības nodrošināšanā attaisnojušās - Pasaules augstskolu zaļās politikas un ilgtspējības reitingā Green Metric 2015.gadā RTU ieguvusi 170.vietu, informē RTU pārstāve Baiba Roga.

Reitingā augstākās izglītības iestādes no visas pasaules sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi un risināt ilgtspējības problēmas. Izvērtējot RTU, augstu novērtēta universitātes energoefektīvā infrastruktūra, atkritumu šķirošanas politika, videi draudzīga transporta - elektromobiļu - izmantošana, kā arī apzaļumotā studentu pilsētiņas teritorija Ķīpsalā. Novērtēts arī, ka RTU studentiem piedāvā vairākas vides zinātnes studiju programmas, kā arī ir iesaistījusies vairākos lielos vides pētniecības projektos. Zaļo domāšanu, īstenojot dažādas aktivitātes, veicina arī RTU studenti, rīkojot, piemēram, valsts mēroga ekoorientēšanās sacensības.

Saskaņā ar jaunāko Globālo finanšu centru indeksu GFCI22 nozīmīgākie nozares spēlētāji Rietumeiropā ir Londona, Cīrihe, Frankfurte, Luksemburga un Ženēva. Eiropas ietekmīgākā piecinieka nozīme pēdējā laikā ir tikai pieaugusi, it īpaši Frankfurtes, jaunākajā indeksā pakāpjoties par 12 pozīcijām. Savukārt Āzijā vadošie finanšu centri ir Honkonga, Singapūra, bet Šanhajas, Pekinas, Šeņdžeņas un Guandžou straujā izaugsme palielina Ķīnas dominanci šajā reģionā.

Latīņamerikā un Karību jūras reģionā – Bermudu salas (29. vieta), Kaimanu salas (31.vieta) un Britu Virdžīnu salas (37. vieta) veido TOP3 ārzonu centrus, un to nozīme ir tikai palielinājusies. Tomēr joprojām Sanpaulu ir TOP Latīņamerikas centrs GFCI22, ieņemot 63. vietu. Pirmo reizi Trinidāda un Tobago (bijusi Latvijas kolonija) ir ienākušas indeksā, ieņemot jau 65. vietu. Tuvajos Austrumos un Āfrikā finanšu centri parāda jauktus rezultātus, Dubaijai un Kasablankai nedaudz krītot, bet citiem centriem reģionā kāpjot.

Austrumeiropā un Centrālajā Āzijā visi reģiona centri paaugstināja savus reitingus. Kipra, Atēnas, Sanktpēterburga un Maskava atguvušās no saviem nesenajiem kritumiem. Līderpozīcijas šajā reģionā joprojām ieņem Varšava (41.vieta), Tallina (42.vieta) un Rīga (45.vieta).

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(304).jpg

Muļļāšanās stadija - tā visdrīzāk varētu nosaukt pašreizējo jaunās koalīcijas un valdības veidošanas procesu.

Zatlera Reformu partija (ZRP) un Vienotība to vien dara, kā sola viena otrai mīlestību mūža garumā, un nekādi nespēj izšķirties, kuru politisko spēku ņemt par trešo savā pulciņā - krieviski noskaņoto Saskaņas centru (SC) vai Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK. Šķiet attiecībā uz piekto politisko spēku, kam izdevies iekļūt 11. Saeimā - ZZS - tā īsti nav runas par iespēju strādāt vismaz nākamajā koalīcijā, lai gan viens otrs politiķis, publiski uzstājoties, kaut ko stāsta par tā saucamo varavīksnes valdību. Savukārt saistībā ar SC un nacionālo apvienību tām divām partijām, kas par kaut ko jau it kā ir vienojušās, ir visnotaļ grūti izšķirties. Arī pašu šo partiju pārstāvji neoficiālās sarunās atzīst, ka attiecībā uz trešo partneri to skatījumā ir jāizvēlas nevis labākais, bet gan vismazāk sliktais variants.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Šobrīd vairāki piena produktu ražotāji iegulda miljonus, lai varētu palielināt jaudas

Investīciju rezultātā tiks radīti konkurētspējīgi eksporta produkti, kas dos arī labumu tautsaimniecībai. A/s Rīgas piena kombināts (RPK) ieguldījis vienu miljonu eiro jaunas produktu grupas ražošanā.

RPK valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa stāsta, ka jauno produktu grupu ražos divas pilnīgi jaunas Ecolean ražošanas līnijas, kas ir vienas no modernākajām pasaulē - viena ražos pienu, kefīru, paniņas un dzeramos jogurtus ar jaudu 2900 iepakojumu stundā, bet otra - biezo jogurtu, krējumu, desertus ar jaudu 5000 iepakojumu stundā. Produktu grupa Mana Saime paredzēta ekonomiskajam segmentam. RPK šā gada laikā paredz ieviest vēl vairākus jaunumus - jaunu saldējumu veidu un citu produktu ražošanu, ko R. Misa pagaidām neatklāj. Mērķis ir vietējais tirgus un eksports uz Krieviju. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts līnijas atklāšanas laikā atzinīgi novērtēja pārtikas produktu segmenta labās attīstības iespējas. «Gada laikā kopējā Latvijas eksporta apjomā tieši pārtikas produktiem un citai lauksaimniecības produkcijai bija 90% pieaugums, savukārt šī gada februārī vien, salīdzinot ar pērno februāri, - 48% pieaugums. Līdz ar to arī turpmāk pārtikas produktu eksportam būs ļoti nozīmīga loma valsts ekonomikā,» teica ekonomikas ministrs. Jāpiebilst, ka investīcijas uzņēmumā strauji pieauga pēc tam, kad RPK piesaistīja finanšu investoru no Krievijas - vadošā Krievijas piena produktu ražotāja Unimilk izveidotāju Andreju Beshmeļņicki. Kā liecina Forbes veidotais jaunākais Krievijas turīgāko ļaužu reitings, A. Beshmeļņickis atrodas šī saraksta 137. vietā - viņa īpašumu kopvērtība ir 700 miljoni USD, kas ir par 50 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.

Rīgas piena kombināta (RPK) piesaistītais finanšu investors Andrejs Beshmeļņickis jaunākajā Forbes veidotajā Krievijas turīgāko ļaužu reitingā ierindojies 137. vietā.

Andreja Beshmeļņicka īpašumu kopvērtība 2011. gadā tiek lēsta 700 miljoni USD vērtībā, kas ir par 50 miljoniem vairāk, nekā gadu iepriekš. Kā liecina Forbes reitings, Beshmeļņicka bagātības avots ir piena rūpniecība. Karjeru viņš sācis 1994. gadā Inkombankā, bet pēc tās kraha palīdzējis Sibņeftj akcionāriem iegādāties bankai piederošo Omskas bekonu, kam kļuvis par ģenerāldirektoru. 2000. gadā Beshmeļņickis kopā ar citiem Sibņeftj akcionāriem un miljonāru sarakstā iekļuvušo Andreju Blohu izveidoja holdingu Planēta menedžments, kas nodarbojās ar gaļas un piena pārstrādi. Divus gadus vēlāk partneri izpirka savas Planētas daļas un izveidoja kompāniju Unimilk, kas kļuva par vienu no vadošajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Krievijā un 2010. gadā apvienojās ar Danone. Šobrīd Beshmeļņickis ir apvienotā uzņēmuma Danone – Unimilk direktoru padomes loceklis.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Biznesa augstskolu “Turība”, Junior Achievement Latvia un sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS pasniegusi Uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības balvas.

Balvas pasniegtas trīs augstāk novērtētajiem pretendentiem kategorijās Uzņēmumiem draudzīgākā valstspilsēta 2022 un Uzņēmumiem draudzīgākais novads 2022.

Pretendenti tika vērtēti pēc dažādiem kritērijiem – pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā, pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā, pašvaldības pašvērtējuma, uzņēmēju vērtējuma un reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

“Šīs balvas mērķis ir godināt tās pašvaldības, kas ir uzņēmumiem draudzīgākās un mērķtiecīgi strādā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi savā novadā, kā arī veido dialogu ar sava novada uzņēmējiem un viņos ieklausās. Esam secinājuši, ka šim dialogam un atgriezeniskajai saitei ir milzīga nozīme, jo tādā veidā var operatīvāk sniegt atbalstu un sadarbība var notikt kvalitatīvāk,” komentē LTRK Pakalpojumu padomes priekšsēdētāja Daiga Kiopa.

Krājbankas maksātnespējas procesa izmaksas bijušas lielas ne tikai administratora KPMG Baltics izdevumu dēļ, bet arī tāpēc, ka bijuši izdevumi par telpu un darbinieku uzturēšanu.

Raidījumā Dienas rīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ilggadīgais priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis norādīja, ka nevar atlaist bankas darbiniekus, izpārdot tehnoloģijas un filiāles «līdz nav dots starta šāviens».

FKTK priekšsēdētāja vietnieks skaidroja, ka no Latvijas Krājbankas kredītportfeļa iespējams atgūt aptuveni 200-250 miljonus latu, kas nodrošina valsts prasības.

Runājot par to, kāpēc Krājbanku nevarēja «saglābt», J. Brazovskis skaidroja, ka sanācijai bijis nepieciešams 170 miljonu latu liels ieguldījums, bet ieguldītāji neesot atradušies. Savukārt valsts atbalsts neesot bijis iespējams ne juridisku, ne arī ekonomisku apsvērumu dēļ.

2022. gads ir pirmais pilnais gads, kad “Akropolis Group” finanšu rezultātos iekļauti iepirkšanās centra “AKROPOLE Alfa” finanšu rezultāti, informē uzņēmums.

Tas, kā arī pandēmijas ierobežojumu atcelšana 2022. gada sākumā pozitīvi ietekmēja grupas konsolidētos finanšu rezultātus 2022. gadā. Piecu grupas pārvaldīto iepirkšanās un izklaides centru nomnieku apgrozījums pērn sasniedza 1,11 miljardus eiro, kas ir par 67 % vairāk nekā 2021. gadā. Savukārt grupas nomas ienākumi bija 75,1 miljons eiro, bet tās peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) – 71,9 miljoni eiro, kas ir attiecīgi par 31 % un 26 % vairāk, salīdzinot ar 2021. gadu.

“2022. gada sākumā tika atcelti Covid-19 ierobežojumi, kas pozitīvi ietekmēja apmeklētāju plūsmu un nomnieku apgrozījumu iepirkšanās centros, kas pagājušajā gadā pieauga salīdzinājumā ar 2021. gadu. Iepirkšanās centrus “Akropolis”, ieskaitot 2021. gada nogalē iegādāto iepirkšanās centru “AKROPOLE Alfa”, kas pagājušā gada laikā tika pilnībā integrēts grupas struktūrā, pagājušajā gadā apmeklēja vairāk nekā 41 miljons apmeklētāju. Lai gan pirmspandēmijas apmeklētības līmenis vēl netika sasniegts, tomēr grupas nomnieku gada apgrozījums, neieskaitot inflācijas efektu, atgriezās pirmspandēmijas līmenī. “Akropolis” iepirkšanās centru pievilcību gan partneriem, gan apmeklētājiem apliecina aizņemto platību rādītājs, kas pagājušajā gadā saglabājās ļoti augsts – 98 %. Arī “Akropolis Group” finanšu rādītāji pērn uzlabojās – uzņēmums saglabā spēcīgas pozīcijas Baltijas tirgū, lai gan enerģijas cenu radītie izaicinājumi samazināja grupas rentabilitāti, kas nav sasniegusi pirmspandēmijas līmeni,” komentē Manfredas Dargužis, “Akropolis Group” izpilddirektors.

Neatkarīgo deputātu grupa Brīvie demokrāti apsver iespēju ap pašvaldību vēlēšanu laiku pievienoties kādam politiskajam spēkam, sacīja grupas pārstāvis Klāvs Olšteins.

Sarunā ar Latvijas Radio Brīvo demokrātu pārstāvis pastāstīja, ka tiek apsvērtas vairākas turpmākās virzības iespējas un viena no tām ir pievienošanās kādam esošajam politiskajam spēkam. Lēmumu deputāti plānojot pieņemt līdz pašvaldību vēlēšanām vai arī drīzumā pēc tām.

«Patlaban par konkrētiem laikiem vai partijām, kurām varētu pievienoties, neesam runājuši. Tomēr ir apziņa, ka šāds solis ir jāsper,» sacīja K. Olšteins. Viens no iespējamajiem virzieniem varētu būt Vienotība, atzina Brīvo demokrātu pārstāvis.

Sarunā ar radio K. Olšteins arī komentēja Reformu partijas pozīcijas valdošajā koalīcijā. Viņš norādīja, ka partijas reitings ir ļoti zems un nav pazīmju, ka Rīgas domes vēlēšanās tai izdotos pārvarēt piecu procentu robežu. Partijai esot divas iespējas – izdarīt kādas asākas kustības ar cerību, ka tās dos politisku rezultātu vai arī palikt turpat un domāt par nākotni, piemēram, pievienojoties kādam no politiskajiem spēkiem – iespējams, Vienotībai.

Jūnijā pasaulē populārākais restorānu ceļvedis "Michelin Guide" pirmo reizi paziņos savu izvēli par restorāniem Lietuvā, ceturtdien paziņoja Ekonomikas un inovāciju ministrija.

"Michelin Guide" zvaigžņu piešķiršanas pasākums notiks 13.jūnijā Viļņā.

Izskanējis, ka "Michelin Guide" inspektori aktīvi apmeklē Lietuvas sabiedriskās ēdināšanas vietas, lai izraudzītos labākos restorānus. Zināms, ka inspektori viesojušies Klaipēdā, Traķos, Kauņā un Viļņā.

Lietuva ir pēdējā no Baltijas valstīm, kuras ceļvedi sagatavo "Michelin Guide".

Jau vēstīts, ka pērn novembrī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

Maijā Tallinas restorāns "180° by Matthias Diether" kļuva par pirmo Igaunijā, kas saņēmis divas "Michelin" zvaigznes. Otrajā "Michelin Guide" par Igauniju tika iekļauti 35 restorāni.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.