Rīgas pilsētas galvenā arhitekta kolēģija ir atbalstījusi Daugavas kreisā krasta telpiskās un funkcionālās attīstības skici, tomēr eksperti ir izteikuši bažas par transporta un komunikāciju plānošanu nākotnē.
Šobrīd ceļu tīklu un modernu krustojumu izveide laika ziņā Pārdaugavā ir aizkavējusies. Tāpat var teikt, ka laika ziņā ir aizkavējusies arī sabiedriskā transporta tīkla attīstība Daugavas kreisajā krastā. Nav notikusi tramvaja tīkla izplešanās, līdz ar to pieaugusi nepieciešamība pēc līniju papildinājumiem.
Pārdaugavas kreisā krasta nākotnes attīstības vīzijā ir redzami vairāki jauni centri, kas atrodas starp Lucavsalu un Podragu. Viens ir nosacīts jaunais Rīgas biznesa centrs, kas varētu parādīties Ķīpsalā pretī Vecrīgai un kurā izvietotos komercstruktūras. Kā nākamais minams jaunais Rīgas administratīvais centrs Torņakalnā. Un tad vēl divi pārējie centri, no kuriem viens veidotos Lucavsalā, bet otrs – Podragā. Turklāt esam paredzējuši veidot zaļos savienojumus, parku līnijas. Mūsu vīzijā ir redzamas arī vairākas jaunas tramvaja līnijas, kas savienotu šos centrus. Viena no tām ir paredzēta Ķīpsalā. Tramvajs kā sabiedriskā transporta līdzeklis ir absolūti nepieciešams, lai veidotu savienojumus starp šiem jaunajiem centriem pilsētā.
Atslogot Rīgas tiltus no transporta plūsmas tuvākajā nākotnē ir ļoti grūts uzdevumus. Pašreizējās pilsētas attīstības tendences liek domāt, ka drīz mēs būsim spiesti nonākt līdz maksas noteikšanai par iebraukšanu pilsētas centrā. Kā otrs transporta plūsmas atslogojošs elements varētu tikt minēts park and ride sistēmas ieviešana. Vispirms tas būtu jādara rajonā pie lielveikala SPICE. Daudzi cilvēki, domāju, par to būtu tikai priecīgi. Šī ir tā ideja, kurai beidzot Rīgā ir pienācis laiks un kura varētu atslogot tiltus.
Tieši tāpēc, ka ceļu attīstība Pārdaugavā ir atpalikusi, svarīgi ir spēt prognozēt, kas sagaida Daugavas kreisā krasta attīstību nākotnē. Arhitektu izstrādātais makets kalpo par sava veida vīziju tam, kas varētu notikt ar Pārdaugavas ielām, jo bez kopēja redzējuma nav iespējama konceptuāla plānošana. Lai to varētu prognozēt, šim aprēķinam ir nepieciešama noteikta bāze. Būtu muļķīgi nākotnes aprēķinu balstīt uz projektu, kura skatījums nav pietiekami plašs. Konkrētais makets ietver arī rezervi tam, cik lielu cilvēku kapacitāti Pārdaugava var uzņemt nākotnē. Nebūtu jēga tagad izbūvēt, piemēram, ceļu, kurš vēlāk izrādās pārāk šaurs, un pēc tam ir jāpārtaisa. Ir nepieciešama plānošanas rezerve.
Visaptveroša nākotnes vīzija nepieciešama arī, lai noskaidrotu eventuālo kapacitāti visām plānotajām pilsētas komunikācijām, transporta savienojumiem, kanalizācijas tīkla izbūvei. Līdz šim līdzīgas plānošanas vīzijas ir radītas tikai plaknē, savukārt tagad tas ir izdarīts trīs dimensiju formātā, dodot cilvēkiem uzskatāmu iespēju apskatīt un izvērtēt nākotnes attīstības redzējumu.
Kā nākamais solis minams saistoša rīcības plāna izstrādāšana. Ja sabiedrība atbalstītu šī jaunā centra parādīšanos, nepieciešams dokuments, kurš varētu definēt tās svarīgās daļas, kuras ir ieviešamas nākotnē. Tāpat jānorāda arī šo jauno elementu ieviešanas secība. Būtu jāizanalizē, kuras no daļām būtu jābūvē vispirms. Tāpēc nepieciešama infrastruktūras attīstības programma, kas arī secīgi pēc tam būtu jārealizē. Infrastruktūra ir jāplāno savlaicīgi, jo nevar būvēt jaunās ēkas, ja mēs nezinām, kas notiks ar ceļiem, kāda būs šo ielu kapacitāte un vai vispār varēs nodrošināt nepieciešamo transporta plūsmu.
Šobrīd vajadzētu atturēties no jaunu projektu būvniecības, pirms nav izveidots skaidrs plāns par kopējo infrastruktūras attīstību, jo citādi varam nonākt pie tā, ka centrs tiek nobloķēts un transporta plūsma šajā posmā apstājas pilnībā. Ir jābūt skaidrībai visos līmeņos – gan par atbildības līmeņiem, gan arī par to, kas kādā secībā tiks būvēts. Tā ir valsts un pilsētas ierēdņu atbildība – rūpēties par iedzīvotāju ērtībām.
Noteikti ir daļa rīdzinieku, kuriem ir nepieciešama sajūta, ka šāda attīstība nākotnē noteiktā pilsētas daļā ir iespējama. Sajūta par to, ka rodas jauni centri. Arī es esmu starp tiem, kuri uzskata, ka Rīgā vajadzētu paredzēt vietu jaunajām arhitektūras pērlēm, lai būtu noteikta teritorija, kur varētu ieviest jaunās tehnoloģijas būvniecībā. Jebkurā gadījumā uzskatu, ka mēs nevarēsim apturēt cilvēku vēlēšanos izpausties arhitektūrā mūsdienīgā veidā. Un ir labi, ka ir noteikta vieta, kur to var darīt, lai šādas jaunās celtnes neparādītos Vecrīgā, kur tās neiederas.
Ir pilnīgi skaidrs, ka jaunās ēkas netiks būvētas perifērijā. Un mums būtu ļoti grūti uzņēmējus aizvilināt, piemēram, uz Bolderājas pļavām. Tāpēc jauno centru attīstība ir veids, kā šāda būvju atrašanās diversifikācija būtu iespējama, turklāt jaunie centri atrastos tuvu Vecrīgai.
