Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, kas paredz jaunas nodevas ieviešanu uzņēmējiem par apvienošanās ziņojumu izskatīšanu, aģentūra BNS uzzināja valdības komitejas sēdē.
Lai uzņēmumiem atvieglotu apvienošanās paziņošanas pienākumu, grozījumi likumā paredz paplašināt saīsināto apvienošanās ziņojumu iesniegšanas gadījumu skaitu, kā arī paredz tiesības KP atbrīvot iesniedzēju no atsevišķas informācijas iesniegšanas pienākuma. Grozījumi paredz, ka uzņēmumiem, kuri vēlēsies apvienoties, būs jāsamaksā noteikta valsts nodeva par apvienošanās ziņojuma izvērtēšanu. Plānots, ka 2000 eiro būs jāmaksā par saīsinātā apvienošanās ziņojuma iesniegšanu, 4000 eiro - ja gada apgrozījums ir starp 30 un 80 miljoniem eiro, savukārt 8000 eiro - ja apgrozījums ir virs 80 miljoniem eiro.
Pret nodevas ieviešanu pirmdien iebilda Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, kas pauda pārliecību, ka uzņēmējiem papildus nevajadzētu maksāt par valsts funkciju veikšanu, savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka apvienošanās saistīta arī ar biznesa vides veicināšanu, kas ir izdevīga pašiem uzņēmumiem. Tāpat viņa atzīmēja, ka paredzētās nodevas apmērs nav liels.
Arī KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama pauda pārliecību, ka paredzētās nodevas apmērs nav pārāk liels, salīdzinot ar kompāniju apgrozījumu. Viņa arī vērsa uzmanību, ka apvienošanās ziņojumu izvērtēšana KP prasa ļoti daudz darba, tāpat arī padomei jāturpina veikt apvienojušos uzņēmumu uzraudzība vēl vairākus gadus pēc to apvienošanās.
Ar izmaiņām KP pēc apvienošanās dalībnieku lūguma vai savas iniciatīvas paredzētas tiesības pagarināt lēmuma pieņemšanu par 15 darba dienām, lai izvērtētu uzņēmumu iesniegtos saistošos noteikumus. Saistošie noteikumi tiek piemēroti, lai novērstu kaitējumu, ko konkurencei var nodarīt konkrētā apvienošanās. KP aizliedz potenciāli konkurencei kaitējošas apvienošanās, ja vien apvienošanās dalībnieki nevar piedāvāt tādus nosacījumus, kas šo kaitējumu novērš.
Likumprojekts arī paredz mainīt apvienošanās izvērtēšanas finansēšanas kārtību, proti, paredzēts ieviest apvienošanās izvērtēšanas valsts nodevu, kas nodrošinātu, ka valsts izmaksas daļēji palīdz segt arī uzņēmumi, kuru rīcība var ierobežot konkurenci un kas tieši saņem attiecīgo valsts pakalpojumus. Nodevas apmēru noteiks valdība, un tas ir plānots diferencēts atkarībā no apvienošanās nozīmības - atbilstoši iesaistīto uzņēmumu apgrozījumam Latvijā, kā arī ņemot vērā nodevas lielumu Lietuvā un Igaunijā.
Sagatavotās izmaiņas Konkurences likumā tāpat noteic, ka turpmāk KP varēs samazināt naudas sodu uzņēmumam par pārkāpumu, kuru padome jau konstatējusi, ja šis uzņēmums pirmais iesniedz pierādījumus par citu, nevis jau atklātu, karteļa vienošanās aizlieguma pārkāpumu.
Tāpat likumprojekts dod iespēju KP prioritāri skatīt smagāko pārkāpumu lietas, lai padomes resursi tiktu tērēti tikai sabiedrībai svarīgāko lietu izpētei un pārkāpumu novēršanai. Tādējādi turpmāk salīdzinoši nebūtisku pārkāpumu izvērtēšana vairs nevarēs aizkavēt patiesi būtisku pārkāpumu pārtraukšanu.
Vienlaikus KP būs plašākas iespējas atrisināt konkurences kropļošanas gadījumus pārrunu ceļā un neierosinot pārkāpuma lietu, ja šādi labumu sabiedrības interesēm var panākt bez lietas apstākļu izvērsta vērtējumu un naudas soda piemērošanas
KP arī paredzētas tiesības vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu nodrošināt tā izpildi, ja naudas soda nomaksa varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama. Piemēram, KP varēs apķīlāt pārkāpēja kustamo mantu un skaidru naudu, ierakstīt zemesgrāmatā prasības nodrošināšanas atzīmi vai izmantot citus Civilprocesa likumā paredzētos prasības nodrošinājuma līdzekļus.
Tā kā uzņēmumi ne vienmēr pilda KP uzliktos tiesiskos pienākumus un attiecīgi atsakās pārtraukt pārkāpumu vai novērst tā radītās sekas, likumprojekts paredz KP iespēju noteikt piespiedu naudu līdz 5% apmērā no vidējā vienas dienas pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma par katru dienu, bet ne mazāk kā 250 eiro par katru dienu līdz pat brīdim, kamēr uzņēmums tiesisko pienākumu izpilda.
Uzņēmumiem, pret kuriem KP ierosinājusi lietu, pēc tam, kad lietā ir iegūta informācija, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, paredzēta iespēja lūgt padomei mutiski uzklausīt tā viedokli. Šādu uzklausīšanu paredz arī Eiropas Komisijas izmeklēšanas procedūra.
Tāpat ar grozījumiem paredzēts atcelt nosacījumu, ka apvienošanās atļauja nepieciešama uzņēmumiem, kuru kopīgā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40%. Vienlaikus uzņēmumiem saglabāsies pienākums iesniegt ziņojumu par apvienošanos tikai tad, ja to kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro (veselības aprūpes jomā – 300 tūkstoši eiro) katram.
Vienlaikus noteiktos gadījumos, proti, kad apvienošanās ir starp tiešiem konkurentiem un apvienošanās rezultātā to kopējā tirgus daļa šajā tirgū pārsniedz 40%, kā arī var tikt būtiski samazināta konkurence, bet apgrozījuma kritērijs neizpildās, likumprojekts paredz KP tiesības pieprasīt apvienošanās dalībniekiem iesniegt ziņojumu par plānoto vai jau notikušo apvienošanos, ja nav pagājuši 12 mēneši no apvienošanās īstenošanas dienas.
Lai izmaiņas Konkurences likumā stātos spēkā, tās vēl jāatbalsta valdībai un Saeimai.
