Jaunākais izdevums

Pa ceļam uz Papes bāku Rucavas novadā vērīgi cilvēki pamanījuši ceļamies pamatīgu objektu. Pēc spārēm un konstrukcijas pamatīguma noprotams, ka top kaut kas nopietns kāpu aizlieguma zonas tuvumā, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Būvatļauja liecinot, ka īpašumos Spārītes un Krūkļi tiek celta vasarnīca. Būvatļauja izdota vēl Liepājas rajona Apvienotās būvvaldes darbības laikā. «Šeit nav nekā neatļauta vai juridiski aplama, tomēr, ja mums lūgtu atļauju šāda objekta būvniecībai, to noteikti nepieļautu,» Kursas Laikam paskaidrojis Rucavas novada domes būvinspektors Andris Keidāns.

Rucavas novadā sava Būvvalde izveidota šā gada 1. janvārī. Jautāts, kā iespējams likumīgi būvēt šādu objektu kāpu lieguma zonā, A. Keidāns atbildējis: «Īpašums 10 metru joslā ķīļa veidā iestiepjas Papes ciema teritorijā. Ciemā apbūve atļauta. Tādēļ arī celtnes pamata forma ir mazliet dīvaina, ķīļveida. Tas tādēļ, ka būvnieki simtprocentīgi izmantojuši visu teritoriju, kuru iespējams apbūvēt.» Tiesa, par to, ka jāsamierinās ar šādas būves esamību, A. Keidāns neesot priecīgs: «Iespējams, ka citviet šī būve iegūtu titulu par novitāti arhitektūrā, bet Papes kāpas tai nav īstā vieta.»

Ja Rucavas novada dome mēģinātu aizliegt būvniecību, tas pašvaldībai izmaksātu astronomiskas summas vai arī ievilktos gadu desmitiem ilgos tiesas procesos, jo būvatļauja ir iedota un pamati ēkai likti.

Veicot neformālu aptauju, Kursas Laiks uzzinājis, ka vairums Lietuvas pilsoņu zemes īpašnieku Papes pusē nodarbojas ar nelegālu uzņēmējdarbību tūrisma jomā – klienti no Lietuvas un norēķini skaidrā naudā. Ja skatās no šāda viedokļa – pēc papīriem rakstītā vasaras namiņa vietā varot saskatīt divstāvu viesnīcas aprises dabā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas parks Ragakāpa ir viena no visplašāk apmeklētajām atpūtas vietām Jūrmalā netālu no Lielupes grīvas. Ik vasaru te atpūšas desmitiem tūkstošu cilvēku. Šī ir arī viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopamas lielākās terciārās kāpas un priekškāpas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Pati Ragakāpa ir 12–17 metru augsta, 800 metru gara un 100 metru plata. Parkā redzamas arī zemākas, kā teiktu vides speciālisti – aprimušas, ar mežu klātas dažāda vecuma un formas jūrmalas kāpas. Dabā notikušie procesi liecina par te risinājušos cīniņu starp smiltājiem un mežu, tomēr nemitīgi mainīgā ekosistēma ir daudzu retu sugu patvērums.

Šādas teritorijas ideālais apsaimniekošanas mērķis ir saglabāt gan dabas, gan ainavas vērtības, sabalansējot vides aizsardzības un sabiedrības atpūtas nodrošināšanas funkcijas. Parks ir vairāk nekā 50 gadu vecs, un pēdējos gados tajā īstenots projekts, kas jau tagad vilina atpūtniekus pat drēgnās rudens dienās. Nenopēdojot un nenoplicinot unikālo dabas objektu, cilvēkam te ir fiziski un emocionāli veldzējoši, kā arī komfortabli.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stipro vēju un erozijas ietekmē Saulkrastos pirms dažām dienām daļēji nogruvusi Baltā kāpa, iznīcinot arī uz tās uzbūvēto gājēju laipu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma».

Saulkrastu novada pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas speciālists Artis Blankenbergs raidījumam skaidroja, ka laipa bija celta 2013.gadā un katru gadu «drusciņ piestutēta», bet pēc šajā rudenī notikušā tā vairs nebūs atjaunojama.

Baltās kāpas eroziju pamatā veicinot jūra, un pavasaros to pastiprinot arī nelielā Inčupe, kas turpat blakus ietek jūrā. Jau pirms pieciem gadiem speciālisti novērojuši, ka Inčupe arvien redzamāk tuvojas Baltajai kāpai, un patlaban upi no kāpas šķir vien daži centimetri. Gadu gaitā Balto kāpu ietekmējusi arī pārmērīga antropogēnā slodze, jo šo dabas objektu ik gadu apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku.

Saulkrastu novada pašvaldība risinājumus Baltās kāpas saglabāšanai mēģinājusi rast jau daudzus gadus, realizējot dažādus projektus, tomēr veiksmīgu un ilgtspējīgu risinājumu šai problēmai atrast neesot izdevies.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis mutisku un pēc tam arī rakstisku palīdzības lūgumu saistībā ar Kuršu kāpās izcēlušos ugunsgrēku, informē VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vetere.

Dienests uz kaimiņvalstu kolēģu lūgumu reaģējis, un uz ugunsgrēka vietu nosūtīts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopters.

Kā informē VUGD, uguns liesmas Kuršu kāpās izplatās ļoti strauji un dzēšanā iesaistīts ievērojams skaits Lietuvas ugunsdzēsēju glābēju. Cīņā ar liesmām iesaistīti arī helikopteri no Lietuvas.

Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta priekšnieks Remigijs Baņulis vērsies ar lūgumu pie VUGD priekšnieka Oskara Āboliņa izskatīt iespēju degošās kāpas dzēšanas darbos iesaistīt arī helikopteru no Latvijas.

Tā kā VUGD rīcībā šādas tehnikas nav, nepieciešamības gadījumā palīdzību sniedz NBS. Tādējādi VUGD kaimiņu valsts ugunsdzēsēju lūgumu nodeva NBS komandierim Raimondam Graubem. Atsaucoties VUGD lūgumam, NBS ugunsnelaimes lokalizēšanai uz Lietuvu nosūtīja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru Mi-17. Tas aprīkots ar speciālu mežu un purvu ugunsgrēku dzēšanas aprīkojumu - mīkstu ūdens konteineru Bemby Bucket, ar kuru no ūdenstilpes var pacelt līdz pat 2,5 tonnām ūdens.

Foto

Baltā kāpa Saulkrastos nobrukusi jau par 15 metriem

Dienas Bizness,09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņpadsmit metru augstā Baltā kāpa Saulkrastos, Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā, ir lieliska vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci. Te savulaik uzņemti vēsturiski skati Rīgas kinostudijas mākslas filmām Nauris un Kā gulbji balti padebeši iet. Diemžēl pēdējos gados virs Baltās kāpas savilkušies tumši padebeši, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jau 2013. gadā Inčupe arvien redzamāk tuvojās kāpai. Laika gaitā to sāka ietekmēt ne tikai krasta erozija, bet arī pārmērīgā antropogēnā slodze, jo šis labiekārtotais dabas objekts arvien bijis kupli apmeklēts. 2014. gadā, aplocījusies ap izcilo smilšu veidojumu, Inčupe to nograuza tiktāl, ka cīņā ar šī gada janvāra vētru Baltā kāpa padevās. Līdz ar kokiem un labiekārtotiem pastaigu celiņiem daļa no tās nogruva, radot draudus arī apmeklētājiem.

Jau pērn Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar Saulkrastu novada domi sāka īstenot ES Life+ programmas projektu Life Ekosistēmu pakalpojumi. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana palīdz apzināt dabas ekonomisko vērtību un devumu sabiedrībai, rūpēties par saimnieciski izdevīgāko un ilgtspējīgāko teritorijas attīstības variantu, aprēķināt vides saglabāšanā ieguldīto līdzekļu atdevi. Latvijā tas ir jaunums, taču citur pasaulē ekosistēmu pakalpojumu novērtējums ir vispārpieņemta prakse. Uz tā pamatiem notiek lēmumu pieņemšana gan pašvaldību, gan valsts līmenī. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas metodika tiks aprobēta arī Saulkrastos – šai piejūras teritorijā ietilpst bioloģiski augstvērtīgas mežainās piejūras kāpas, plaša pludmale, arī Baltā kāpa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 25.aprīlī, Lielās talkas ietvaros Jūrmalā veikti kāpu stiprināšanas darbi – iestādīti 2000 kārkli 350 metrus garā joslā.

Kārklu stādīšanu jūrmalnieki kopā ar pašvaldības darbiniekiem veica Kaugurciema jūras krasta zonā, kas visvairāk ir pakļauta krasta erozijai.

Kārklu stādīšana bija otrais Kaugurciema kāpu stiprināšanas pasākums šogad, ko veica Jūrmalas pašvaldība, lai saglabātu esošās krasta kāpas un veicinātu to attīstību. Gada sākumā Kaugurciemā stabilizētas krasta kāpas, pieberot un izvietojot kāpās ap 4000 kubikmetru smiltis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Mežsaimniecība

Rīgas meži izsolē pārdod astoņus hektārus Vārnukroga vasarnīcu zemes iepretim Baltajai kāpai Jūrmalā

LETA,29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežsaimniecības uzņēmums «Rīgas meži» šodien izsolē pārdevis astoņus hektārus vasarnīcu īpašnieku biedrībai «Vārnukrogs» iznomātās zemes iepretim Baltajai kāpai Jūrmalā, aģentūra LETA uzzināja uzņēmumā.

«Rīgas mežu» valdes loceklis Edgars Vaikulis aģentūrai LETA paskaidroja, ka izsoles sākumcena bija noteikta 298 000 eiro apmērā un vienīgais pretendents - vasarnīcu īpašnieku biedrība «Vārnukrogs» - to arī iegādājies par cenu, kas tuva sākumcenai.

Pēc izsoles tika sasaukta «Rīgas mežu» valdes sēde, kurā izsoles rezultāts tika apstiprināts.

Vaikulis norādīja, ka zemesgabals tika izsolīts, jo attiecīgajā teritorijā ir ierobežota saimnieciskā darbība un «Rīgas meži» no tās apsaimniekošanas nevar gūt ieņēmumus, piemēram, no mežizstrādes.

Tāpat zemesgabals ir apgrūtināts ar citām personām piederošām būvēm, bet «Rīgas mežiem» tikmēr kā zemes īpašniekam bija jāmaksā visai ievērojams nekustamā īpašuma nodoklis, teica Vaikulis. Summu gan viņš neprecizēja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes pircēju vilnis no Lietuvas robežas jau labu laiciņu kā pāršalcis Jūrmalciema kāpas, un nu kā sēnes pēc lietus sarodas būvnieki. Jūrmalciemniekiem ir jautājumi un bažas, kā viss būs un kā dzīvot tālāk, kad apkārt sveši tikumi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jūrmalciema sabiedriskajā centrā 21. maijā ciema un apkaimes iedzīvotājiem detālplānojumu nozīmi, būvniecības noteikumus un vienkāršu sadzīvi ar ienācējiem izskaidroja Nīcas novada pašvaldības komanda ar priekšsēdētāju Agri Petermani vadībā. Nozīmīga bija teritorijas plānotājas Evitas Kalējas uzstāšanās. Iedzīvotāji saņēma skaidrojumus tieši par saviem īpašumiem.

Interesantus faktus atklāja Būvvaldes vadītājs Oskars Dejus un iedzīvotājiem demonstrēja dzīvojamā vagoniņa fotogrāfiju, sakot, ka tādus visā Nīcas novadā var uzstādīt tikai īpašos gadījumos, piemēram, ja norit būvniecība. Citādi aizliegts. Uz ko tautas murdoņā varēja saklausīt, ka tādu vagoniņu Jūrmalciemā pilnas kāpas.

Nekustamais īpašums

Āgenskalna vēsturiskais sarga namiņš - Samāriešu fonda rokās; par biznesu nedomā

Laura Mazbērziņa,17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namiņā Rīgā, Ernestīnes ielā 21A, kas atrodas biznesam potenciāli interesantā vietā - Āgenskalnā iecienītā parkā un blakus skolai, šobrīd saimnieko Samāriešu fonds. Šā gada vasarā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija plāno veikt vēsturiskās ēkas fasādes atjaunošanas darbus, taču par biznesa uzsākšanu namiņā patlaban ideju nav.

Tagadējais Jaunatnes dārzs ir kuģu būvētavas un rēderejas īpašnieka Aleksandra Augsburga vasarnīcas teritorija. 1887. gadā kāpas augšdaļā uzbūvēja nelielu šveiciešu stila vasarnīcu, bet lejasdaļā izveidoja ko līdzīgu botāniskajam dārzam. Kāpas virsotnē atradās īpašnieku māja un vairāk nekā hektāru lielajā dārzā tika ieaudzēti svešzemju koki. Irdeno kāpu kopā saturēja atbalsta sienas un smilšakmens kāpnes.

Augsburga dārzs savulaik bija iecienīta apkārtnes iedzīvotāju atpūtas vieta, jo tas bija publiski pieejams par nelielu samaksu. Ņemot vērā samaksas apmēru, vietējie to iesauca par «Pieckapeiku parku». Nelielajā namiņā, kurā tagad saimnieko Samāriešu fonds, atradās dārza sarga dzīvoklis, biznesa portālam db.lv stāsta Ilgonis Linde, novadpētnieks un interneta žurnāla «Par Āgenskalnu» redaktors. «Kara laikā viss krasi mainījās, jo Augsburgu ģimene Latviju pameta un dārzs nonāca Rīgas pilsētas Sarkanarmijas rajona pārziņā. 1949. gadā nolēma sākt veidot proletāriskās jaunatnes atpūtas centru un jau 1950. gadā bijušā parka īpašnieka mājā atklāja bērnu bibliotēku. Divus gadu vēlāk pieķerās arī dārzam, izbūvējot tā vietā rotaļu laukumu. Darbi aprobežojās ar smilšu kastes izveidi. Mazajā namiņā iekārtoja tiem laikiem stipri nepieciešamo medicīnisko iestādi - atutotavu. Vēlāk nojauca arī ķieģeļu žogu un, atskaitot ziemās uzlietās slidotavas parādīšanos, te daudzus gadu desmitus vairs nekas nemainījās,» viņš zina stāstīt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkrastos, pie Baltās kāpas, atklāta jauna pastaigu laipa.

Laipas sākums atrodas pie Baltās kāpas, un tā stiepjas līdz Bērzu ielai, nodrošinot pastaigu 240 m garumā. Laipas sākuma punktā izveidota koka platforma un mulčēts celiņš.

Projekta ietvaros Saulkrastu novada teritorijā uzstādīti arī 4 informatīvie stendi un 6 jaunas norādes. Izbūvējot laipu, apmeklētāji tiek novirzīti pa konkrētu trajektoriju, tādējādi mazinot antropogēno slodzi uz krasta kāpu un aizsargājot biotopus.

Laipas izbūve tika veikta Latvijas-Igaunijas pārrobežu projekta "Hiking route along the Baltic sea coastline in Latvia-Estonia" (Proj.Nr. Est-Lat22) ietvaros.

Šodien laikrakstā

Intervija: Pārstāt barot nelegālo būvgružu biznesu

Sandris Točs, speciāli DB,24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vai tiešām jūs vēlaties, ka jūsu būvgruži un atkritumi nonāk mežā vai kāpās? Jo tieši tur tie nonāks, ja jūs izmantosiet nelegālā biznesa pakalpojumus,» teic SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Ja sabiedrība vienmēr būtu tik apzinīga kā talku un spodrības dienu laikā, jums laikam būtu mazāk darba?

Tīrs ir nevis tur, kur ik pa laikam sakopj, bet tur, kur nemēslo. Ja cilvēki ikdienā rūpējas par savu apkārtni, tad tur nav vajadzīga talka. Kā tautas saliedēšanas pasākums talka ir pozitīva lieta, diemžēl ir daļa cilvēku, kuri talkas izmanto, lai bez maksas atbrīvotos no saviem atkritumiem un gružiem uz citu rēķina. Mēs to ļoti labi redzam, apsekojot punktu pirms un pēc talkas. Piemēram, ja vieta atrodas tuvu garāžu kooperatīvam, tad mēs zinām, ka talkā vāksim riepas un vecu šīferi no tuvējām garāžām.

Jūs runājat par privātajiem, spontānajiem «cūkotājiem». Bet publiski pieejama tāda šokējoša informācija, ka Rīgā katru gadu atklāj 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Tas nav brīnums, jo kādā visiem zināmā sludinājumu portālā intervijas dienā varēja aplūkot 449 sludinājumus par atkritumu izvešanu. Arī ar darba laiku 00 – 24, kas laikam ir būtiski, ja atkritumus tumsā pa taisno ved uz mežu. Te laikam ir runa par veselu nelegālu jeb ēnu rūpalu, jo oficiālu atkritumu izvešanas firmu Latvijā tik daudz vispār nav.

Foto

Papes dabas parka aizdedzināšanā, visticamāk, vainojami tūristi

Dienas Bizness,21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gruzdošās vietas Papes dabas parkā vēl aizvien turpina dzēst Latvijas valsts mežu darbinieki. Pagājušās sestdienas pievakarē liesmas sāka plosīt priežu pamežu. Uguns ierobežota jau tās pašas dienas vakarā, bet vietas pieskatīšana jāturpina. Vietvietām vēl dūmo, bet mežiniekiem kremt cēlonis – nevērīgi tūristi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Ugunsgrēka vietu ierobežo jūra un Papes dabas parka meža ceļš, kurš iezīmēts daudzos tūrisma ceļvežos. Ugunsgrēkā izdegusi aptuveni 10 hektāru liela meža platība septiņus kilometrus no Jūrmalciema. Ugunsgrēks sācies blakus pieminētajam ceļam, un liesmas pa vējam traukušās kāpās jūras virzienā. Visticamāk, nenodzēsts izsmēķis vai dzirkstele no izpūtēja, tomēr pierādītas informācijas nav, norāda Kursas Laiks. Tikai laimīga sagadīšanās ļāvusi ierobežot uguni.

Vēja virzienam kaut mazliet mainoties, nelaime varējusi izvērsties par katastrofu, kuras sekas nebūtu mazākas kā nesen notikušajā ugunsgrēkā Kuršu kāpās Lietuvā, kur cietuši simtiem hektāru kāpu meža, atklājis Latvijas valsts mežu Nīcas iecirkņa pārzinis Kārlis Altītis.

Eksperti

Ēnu ekonomika un kontrabandas loma tajā

Madara Apsalone, Ph.D. LTRK biedra “Philip Morris” ārējo attiecību vadītāja Latvijā,22.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Annas koku skola, Annas koku skolas biedrība un uzņēmums Labie koki – tā ir pārsteidzoša mikropasaule Babītes novadā, kuru radījis dārzkopis un kokkopis Edgars Neilands.

Ģeogrāfiski esam maza valsts, bet ārtelpas jautājumos tuvāko desmit vai divdesmit gadu laikā kļūsim par lielvalsti,uzskata Edgars. Viņa uzņēmums Labie koki ir viens no spēcīgākajiem nozarē.Koki no dārza un ainavas līdz kultūrai, pirtij un ārstniecībai– Edgara tvēriens ir plašs. Viņa uzņēmums cenšas darboties pasaulīgi, un tādam piegājienam ir rezonanse, jo Annas koku skolas biedrības rīkotajās mācībās kā lektorus nereti izdodas piesaistīt pasaules līmeņa profesionāļus.

Simt reižu gadā

Annas koku skolas savdabīgā celtne reizē ir arī biedrības mājas un uzņēmuma birojs. Edgars stāsta,ka šeit veidotais dārzs ir atvērts apmeklētājiem režīmā 24/7. Krūmos un garā zālē ieaugusi bija puspamestā kaimiņiene Babītes Annas baznīca, kuras dārza iekopšanu arī uzņēmusies Edgara komanda.Pat tad, ja uzņēmuma darbinieki nevar būt klāt un izskaidrot, kas ir šī citādā pasaule, kas noslēpusiesaiz smilšu kāpas Liepājas šosejas malā, iekoptā vide runā pati par sevi. Galvenokārt tā runā par vērtībām– par veciem un atkārtoti izmantotiem materiāliem,par dabisko. Te pamazām veidojas privāts brīvdabasmuzejs, kura aizrautīgajam īpašniekam, kā viņš pats atzīst, ir «matemātisks uzdevums» ne tikai izdomāt,kā visu uzbūvēt un iedzīvināt, bet arī samaksāt algas un nodokļus.Iepriekš uzņēmuma birojs atradies pie cita dievnama– Rīgas centrā. Edgars meklēja jaunu uzņēmuma bāzes vietu galvaspilsētas tuvumā, lūkodamies pēc īstas lauksaimniecības zemes, nevis «cerības par ciematu». Desmit hektāru zemes tika nolūkoti Babītes novadā – uzreiz pēc krīzes. Upīte, smilšu kāpa ar priedēm, melnalkšņu purvs, baznīca ar sendienu ozoliem, blakus Babītes ezers ar visu niedrāju. Edgars ar ģimeni dzīvo netālajos Piņķos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Ekonomika

Jūrmalas pašvaldība vēlas palielināt iebraukšanas maksu un piemērot to visu gadu

LETA,05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pašvaldība vēlas palielināt iebraukšanas maksu un turpmāk piemērot to visu gadu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai nodots saistošo noteikumu projekts "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā".

Saistošo noteikumu projektā saglabāta pašreiz noteiktā nodevas administrēšanas kārtība, bet būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar nodevas piemērošanas perioda noteikšanu visu gadu, sākot no 2023.gada 1.novembra un nodevas apmēra izmaiņām vienai dienai. Nodevu plānots mainīt no tagadējiem 2 eiro uz 3 eiro.

Tāpat saistošajos noteikumos precizēta caurlaižu pārreģistrācijas kārtība; precizēts transportlīdzekļa īpašuma tiesību iegūšanas brīdis, piemērojot nodevas atbrīvojumu jūrmalniekiem; vienkāršota pieteikšanās nodevas atvieglojumiem, un citi nosacījumi.

Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 9.martā

Dienas Bizness,09.03.2015

Latvijā

Tiesa atceļ mantas arestu Rīgas pils ugunsgrēka lietā iesaistītajiem būvuzņēmumiem

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īri bažījas, vai topošā ES datu aizsardzības regula nebūs papildu slogs mazajiem uzņēmumiem un vai tiesāšanās par pārkāpumiem neievilksies bezgalīgās pārsūdzībā.

Astoņpadsmit metru augstā Baltā kāpa Saulkrastos, Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā, ir lieliska vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci. Te savulaik uzņemti vēsturiski skati Rīgas kinostudijas mākslas filmām Nauris un Kā gulbji balti padebeši iet. Diemžēl pēdējos gados virs Baltās kāpas savilkušies tumši padebeši.

No bērza tāss var iegūt betulīnu, kas ir bioloģiski aktīvs savienojums, kam piemīt kosmētikā noderīgas ādu dziedējošas un funkcionālas īpašības; pagaidām Latvijā pārstrādes procesā iegūto bērza tāsi neizmanto lietderīgi.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome nodod publiskai apspriešanai Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu pirmo redakciju. Grozījumi lielākoties nav samazinājuši vai pasliktinājuši īpašumu attīstības iespējas.

Sabiedriskās apspriešanas laikā dokumenta izveidotāji uzklausīs iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju priekšlikumus, kā arī saņems vairāku institūciju atzinumus. Grozījumu izstrādes laikā tika saņemti 193 iesniegumi, no tiem 65 tika atbalstīti, 21 – daļēji atbalstīts, bet 89 – noraidīti.

Spēkā esošais Jūrmalas teritorijas plānojums 12 gadiem tika apstiprināts 2012. gada 11. oktobrī. Darba grupas uzdevums – izvērtēt tā atbilstību 2013. gada 30. aprīlī pieņemtajiem Ministru kabineta Vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem, Jūrmalas pilsētas attīstības programmā 2014.–2020. gadam noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, pilsētas attīstības stratēģijai 2010.–2030. gadam, kā arī aktuālajām normatīvo aktu prasībām. Izstrādājot grozījumus, ir iespēja izvērtēt arī citus priekšlikumus izmaiņām teritorijas plānojumā.

Nekustamais īpašums

FOTO: Kurzemes jūrmalā māju sev ceļ slavenais basketbolists Kristaps Porziņģis

Monta Glumane,11.10.2018

Kā liecina neoficiāla informācija, Nīcas novadā, jūras krastā top arī basketbolista Kristapa Porziņģa māja.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās mūzikas festivāla Satta organizatori jau tirgo biļetes festivālam Papē, kuram Dabas aizsardzības pārvalde un Rucavas novada dome nav devusi atļauju, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Kursas Laiks pārliecinājies, ka biļetes uz festivālu patiešām iespējams nopirkt, tās pieejamas Biļešu servisa kasēs. Cena – no 40 līdz 45 eiro par biļeti.

«Mums ir bijušas vairākkārtējas pārrunas ar festivāla organizētājiem, tomēr atļauju to rīkot vēl neesam devuši, jo nav tiesības to darīt. Pašvaldība var sniegt atļauju tikai tad, kad Satta Festival organizētāji būs saskaņojuši visas pārējās atļaujas, piemēram, ar Dabas aizsardzības pārvaldi,» komentējusi Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA 3 Wind Knots somas tiek darinātas no unikāla materiāla, kas izskatās kā saburzīts kartons

Pirms pieciem gadiem SIA 3 Wind Knots pievērsās rotu izgatavošanai, līdz šim ir izveidotas 19 kolekcijas. Šogad to sortiments paplašināts arī ar somām. Līdz šim tapušas četras to kolekcijas, pēdējā ir Kāpu nokrāsas. Uzņēmums to ir pieteicis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 kategorijā Inovatīvākais produkts. «Iedvesma jaunajai somu kolekcijai man radās ceļojuma laikā Austrālijā, apmeklējot aborigēnu leģendām apvīto Varavīksnes pludmali Kvīnslendā. Somu dabīgie un mierīgie toņi man atgādina Varavīksnes pludmales krāsainās smilšu kāpas,» teic SIA 3 Wind Knots valdes locekle Sigita Trukšāne.