Zemes pircēju vilnis no Lietuvas robežas jau labu laiciņu kā pāršalcis Jūrmalciema kāpas, un nu kā sēnes pēc lietus sarodas būvnieki. Jūrmalciemniekiem ir jautājumi un bažas, kā viss būs un kā dzīvot tālāk, kad apkārt sveši tikumi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
Jūrmalciema sabiedriskajā centrā 21. maijā ciema un apkaimes iedzīvotājiem detālplānojumu nozīmi, būvniecības noteikumus un vienkāršu sadzīvi ar ienācējiem izskaidroja Nīcas novada pašvaldības komanda ar priekšsēdētāju Agri Petermani vadībā. Nozīmīga bija teritorijas plānotājas Evitas Kalējas uzstāšanās. Iedzīvotāji saņēma skaidrojumus tieši par saviem īpašumiem.
Interesantus faktus atklāja Būvvaldes vadītājs Oskars Dejus un iedzīvotājiem demonstrēja dzīvojamā vagoniņa fotogrāfiju, sakot, ka tādus visā Nīcas novadā var uzstādīt tikai īpašos gadījumos, piemēram, ja norit būvniecība. Citādi aizliegts. Uz ko tautas murdoņā varēja saklausīt, ka tādu vagoniņu Jūrmalciemā pilnas kāpas.
Pagaidām īpašums Astras ir zaļa pļava, kur vēl nekas nav uzcelts. Novada detālplānojums tur pieļauj būvēt pakalpojumu ēku, konkrēti – laivu nomas ēku. Ciema iedzīvotāji satraucas, ka laivu nomas var būt dažādas. «Var būt laivu novietne dažām nelielām laivām un var būt divdesmit prāviem kuģeļiem, kurus ārā jāved ar smago tehniku. Tur ir servitūta ceļš. Jau tagad brauc, ka putekļi iet pa gaisu. Mājās nevar gulēt pie atvērta loga vairs,» sūrojās jūrmalciemniece.
A. Petermanis Jūrmalciema sievām skaidro tā – ja ar ienācējiem nevar sarunāt pa labam, jātiesājas! «Viņi nedrīkst jūs traucēt ar savu braukšanu,» teica novada priekšsēdētājs. Savukārt par ēkas lielumu un patieso nozīmi mierināja O. Dejus: «Īpašuma detālplānojums ir tikai sākotnējā fāze. Pēc tam seko būvprojekts, kuram arī būs apspriešana, un tajā īpašniekam viss jāparāda skaidri. Tad arī varēsim diskutēt par to, cik liela būs būve.»
«Lietuvieši tā man arī pateica – jūsu simbols ir sapuvis, tāpēc jau jums nekas neiet. Tā mākslinieka Pētera Lieģa darinātā laiva pie manas mājas patiesi ir satrupējusi un nav atjaunojama, bet vai nevarētu mēs pasūtīt kādam māksliniekam, lai iztaisa jaunu? Tā taču bija mūsu emblēma, simbols,» iedzīvotāju sapulcē teica Jūrmaļu saimnieks Jānis Jūrmalis. Uz ko saņēma A. Petermaņa izvērstu atbildi: «Tam nepieciešama sarežģīta koncepcija. Kad māksliniekiem kaut ko pasūta, tad vajag instrumentus, darbnīcas un stipendijas!»
Saimnieks J. Jūrmalis bija viens no aktīvākajiem izjautātājiem un saņēma arī noderīgas atbildes. Piemēram, par būvniecību kāpu zonā, kur J. Jūrmalim īpašums, līdz šim saimnieks saņēmis vien ieteikumus pārdot lietuviešiem un tad redzēšot, kā visu ko uzbūvēs. A. Petermanis saimniekam ieteic nesteigties: «Noteikumi un detālplānojumi, kā arī zemes uzmērījumi ir maināma lieta. Pirmkārt, zemi mērīja deviņdesmito gadu sākumā ar parasto cirkuli. Kāpu zona sākas līdz ar atbilstošu biotopu, un vietām iespējams atmērīt pat vairāk nekā 10 metrus platu joslu. Citās valodās lietas, par ko runājam, sauc par izaicinājumiem, nevis problēmām. Tos noteikumus, kurus rakstām domē, iespējams, mainīt, un tie nav mūžīgi. Ir tikai jābūt vēlmei to darīt.»
