Uzņēmums Metrum sadarbībā ar vienu no lielākajiem Somijas teritorijas plānošanas un fotogrammetrijas uzņēmumiem Finmap uzsācis apjomīgu fotogrammetrijas pakalpojumu sniegšanu ārpus Latvijas robežām.

Patlaban Metrum kā vienīgais Latvijas uzņēmums ar atbilstošu tehnisko aprīkojumu ir iesaistīts starptautiskā projektā, kas ietver lāzerskenēšanu Somijas dienvidu reģionā un Rumānijā vairāk nekā 10 000 kvadrātkilometru platībā.

Izmantojot specializēto fotogrammetrijas aparatūru un lidmašīnu, līdz šim Metrum jau ir veicis lidojumus Somijā, Helsinku un Tamperes apkārtnē, iegūstot zemes reljefa datus vairāk nekā 2500 kvadrātkilometru platībā.

Šobrīd norit lāzerskenēšanas darbi Rumānijā Siretas upes baseinā un deviņu pilsētu teritorijā netālu no Moldovas robežas 8500 kv.km platībā. Iegūtos datus Metrum apstrādās tālāku topogrāfisko karšu izgatavošanas vajadzībām, kā arī veiks ortofoto karšu izgatavošanu.

Sākusies un līdz 2.augustam norisināsies publiskā apspriešana lokālplānojumam teritorijai Rīgā starp Gustava Zemgala gatvi, Ķīšezera ielu, Kokneses prospektu un vēsturisko Mežaparka apbūvi. Lokālplānojumu izstrādājis mērniecības un teritorijas plānošanas uzņēmums Metrum, informēja Latio tirgus pārskatu projektu vadītājs Roberts Kārkliņš.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA Jaunais Mežaparks. Uzņēmumam pieder lielākais no lokālplānojuma teritorijā ietvertajiem zemes gabaliem, tā platība ir 31,6 hektāri. 0,5 hektārus liels zemes gabals ir Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā. Lokālplānojums izstrādāts, pamatojoties uz projektēšanas biroja Arhis apbūves koncepciju, kas paredz bijušajā armijas noliktavu teritorijā veidot mazstāvu dzīvojamo apbūvi, vietām arī jaukta tipa apbūvi, plašu publisko ārtelpu un zaļu vidi.

Lokālplānojums paredz grozīt Rīgas teritorijas plānojumā noteikto minētās teritorijas atļauto izmantošanu no centra apbūves uz trim citiem izmantošanas veidiem – savrupmāju apbūves teritoriju, dzīvojamās apbūves teritoriju un jauktas apbūves teritoriju ar dzīvojamo funkciju. Paredzēts ievērojami samazināt arī atļauto apbūves blīvumu un intensitāti, vienlaicīgi veicot vairākus būtiskus pilsētvides uzlabojumus. Tāpat iecerēts grozīt Rīgas teritorijas plānojumā noteikto un spēkā esošajā detālplānojumā precizēto apbūves stāvu skaitu – atļauto 4–25 stāvu vietā kā maksimālo nosakot tikai trīs stāvus.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība turpina pagājušajā gadā sāktos vides aizsardzības pasākumus kāpu stabilizēšanai. Pērn, kā arī šā gada februārī smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, no 16. marta smilšu piebēršanu sāks Majoru pludmalē.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana plānota aptuveni 240 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas, Kaiju ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 900 kubikmetrus smilšu. Darbus plānots pabeigt līdz 1. aprīlim.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi tika sākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē un turpināti arī šogad, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks ir ne tikai Kaugurciema pludmalē, bet arī posmā no Bulduriem līdz Dubultiem, tādēļ tagad kāpu stabilizēšanas darbi tiks turpināti Majoros. Šajā posmā kāpu eroziju veicina vairāki nelabvēlīgi faktori.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Vairākiem politiķiem un uzņēmējiem, iespējams, visai izdevīgie grozījumi, kas maina būvniecības nosacījumus kāpu aizsargjoslā, sākuši ceļu Saeimas komisijās.

Priekšlikumi par likumprojektu Grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz mainīt zemes atsavināšanas un būvniecības nosacījumus krasta kāpu aizsargjoslā, krasta kāpu aizsargjoslas platumu un aizsargjoslas noteikšanas metodi. Zemes atsavināšanas un būvniecības nosacījumu maiņa būtu izdevīga uzņēmējiem, kuri iznomājuši vai pat jau privatizējuši zemi, ēku pamatus vai pat sausās tualetes kāpu zonā, tostarp satiksmes ministram Aināram Šleseram un Jūrmalas bijušajam domniekam Aleksandram Bašarinam. Turklāt iespējama situācija, ka Mellužu iedzīvotājiem faktiski tiktu liegta brīva pieeja jūrai un kāpām.

Kopumā iesniegts 51 priekšlikums, kuru autors galvenokārt ir Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP). Vides konsultatīvā padome (VKP) izplatījusi paziņojumu, kurā kategoriski iebilst pret Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem. VKP uzskata, ka atbilstoši iesniegtajiem priekšlikumiem, paplašinot būvniecības iespējas krasta kāpu aizsargjoslā un samazinot pašlaik spēkā esošo krasta kāpu aizsargjoslas platumu, būtiski palielināsies antropogēnā slodze uz piekrasti, palielināsies apbūves blīvums un samazināsies dabas vērtību saglabāšanai un rekreācijai pieejamās teritorijas. VKP aicina saglabāt spēkā esošos nosacījumus krasta kāpu aizsargjoslā.

Janvārī sabiedriskai apspriešanai ir nodota pirmā redakcija topošajam Siguldas novada teritorijas plānojumam 2007. – 2019.gadam. Kā vienu no būtiskākajām izmaiņām tas paredz Siguldas pilsētas robežu paplašināšanu, informēja SIA Metrum.

Jaunajā plānojumā noteikta Siguldas pilsētas robežu paplašināšana Vidzemes šosejas labajā pusē uz agrākās lauksaimniecības zemes, līdzšinējai teritorijai pievienojot jau urbanizētās piepilsētas – Peltes, Ķiparus, Kalnbeites, Saltavotu ielas apbūvi. Nākotnē paplašinātajā pilsētas daļā paredzēta galvenokārt jaunu mazstāvu dzīvojamo rajonu attīstība, integrējot tos esošajā apbūves un zaļumu struktūrā.

''Jaunā Siguldas novada plānojuma pamatprincips ietver Siguldas pilsētas un novada lauku teritoriju atšķirību respektēšanu un nodalīšanu. Esam konkretizējuši Siguldas pilsētas un novada ciemu robežas, lai laukos neveidotos nepamatotas urbānas izpausmes ar blīvu apbūvi. Lauku vidē plānojumā saglabāti vēsturiski raksturīgie dzīvesvietas principi, izceļot ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības,'' skaidroja Metrum telpiskās plānošanas projektu metodiskā vadītāja, arhitekte Inguna Jekale.

Pašlaik, salīdzinot ar laiku vēl tikai pirms desmit gadiem, situācija ar būvniecību un saimniecisko darbību kāpu aizsargjoslā ir manāmi uzlabojusies

To DB apliecina aptaujātās pašvaldību amatpersonas, norādot, ka zemju, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, īpašnieki kļūst izglītotāki, labāk saprot, ko var darīt un ko ne. Samnieciskās darbības liegumus un ierobežojumus nosaka Aizsargjoslu likums, kas gan mainīts ir gana bieži.

Nebūtu pareizi teikt, ka kāpu aizsargjoslā ir pilnībā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, skaidro Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons. Tā ir atļauta gadījumos, kad tā ir paredzēta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, kas ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz saimniecisko darbību Aizsargjoslu likums paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek attīstīta osta vai attīstīti un pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi. Tātad esošie uzņēmumi savu darbu var turpināt un attīstīt, taču jaunus veidot nedrīkst.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība veic vides aizsardzības pasākumus kāpu zonas stiprināšanai, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai mazinātu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kopš 2015. gada smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, šonedēļ smilšu piebēršana notiek arī Majoru pludmalē, kur šādi darbi tika veikti arī pērn.

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana tiks veikta aptuveni 520 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas Tirgoņu ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 5600 kubikmetrus smilšu. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, darbus plānots pabeigt līdz 4. aprīlim. Dr. geol. J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis organiski iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte. Smiltis, kuras tiek piebērtas Majoru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Liepājā jūras piekraste Šķēdes kāpās turpinās jūras būnas būvdarbi. Patlaban jau ir izbūvēti 120 metri, plānots, ka līdz gada beigām taps atlikušie 105 metri.

Būna tiek būvēta perpendikulāri krastam, lai pasargātu to no erozijas. Jau tagad vēl nepabeigta būve ir pierādījusi savu efektivitāti - kopš pērnā gada beigām aiz būnas smilšu krasts ir ievērojami pieaudzis.

Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.

Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Metrum valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Trukšāns. «Mērniecības un teritoriālās attīstības plānošanas uzņēmums Metrum darbojas arī ārpus Latvijas – esam snieguši pakalpojumus no Kazahstānas līdz Kanāriju salām. Otrs svarīgs fakts ir mūsu ieguldījums zinātnes attīstībā – pat pēc pieticīgām aplēsēm esam ieguldījuši apmēram 2,5 miljonus eiro, investīcijas veicot meža inventarizācijas tehnoloģiju izpētē un attīstībā ar tālizpētes metodēm,» norāda M. Trukšāns.

SIA Metrum noslēdzis līgumu par vērienīgu aerofotogrāfēšanas un lāzerskenēšanas darbu veikšanu Kanāriju salās, informē kompānija.

Līgums ir noslēgts ar Spānijas kompāniju AZIMUT SA par aerofotogrāfēšanu un lāzerskenēšanu Kanāriju salās. Projekta gaitā paredzēts veikt lidojumus visā salu teritorijā 7500 km2 platībā un veikt augstas izšķirtspējas aerofotogrāfēšanu un zemes virsmas, reljefa lāzerskenēšanu. Dati tiks izmantoti, lai izgatavotu dažāda veida kartogrāfiskos materiālus Kanāriju salu pārvaldes vajadzībām. Darbus plānots veikt tuvākajos 2 mēnešos.

SIA Metrum turpina darbu arī pie zemes reljefa lāzerskenēšanas projekta Lietuvā, kur sadarbībā ar Dānijas kompāniju COWI AS divos gados paredzēts veikt lāzerskenēšanas lidojumus visai Lietuvas teritorijai. Šī projekta ietvaros Metrum šogad veicis lāzerskenēšanas lidojumus vairāk nekā 10 tūkst. km2 platībā.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

2016. gada augustā - saskaņā ar noslēgto franšīzes līgumu - darbību Gruzijā ir sācis mērniecības pakalpojumu uzņēmums Metrum Georgia.

Šobrīd uzņēmums ir atvēris piecus birojus – galvaspilsētā Tbilisi, kūrortpilsētā Batumi, Kutaisi, Gori un valsts austrumu daļā Telavi.

Šogad plānots, ka uzņēmumā strādās 42 darbinieki, bet nākamā gada laikā mērniecībā nodarbināto skaits uzņēmumā varētu pieaugt līdz 150-200 cilvēkiem. Franšīzes devējs ir SIA Metrum.

«Uzņēmums darbību sāk laikā, kad Gruzijā tiek īstenota apjomīga zemes īpašumu sakārtošanas kampaņa – ar daļēju valsts atbalstu īpašniekiem ir iespēja veikt zemes robežu kadastrālo uzmērīšanu,» skaidro SIA Metrum valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Trukšāns.

Lai nodrošinātu attīstības stratēģijas īstenošanu un stiprinātu vadības grupu, mērniecības un teritorijas plānošanas uzņēmums Metrum mainījis valdes sastāvu, informēja uzņēmuma pārstāvis Roberts Kārkliņš.

No šā gada 13.oktobra par Metrum valdes locekli apstiprināts uzņēmuma vadītājs Dinārs Ozols. Uzņēmuma valdē strādās arī valdes locekļi Edgars Šīns un Māris Krievs.

Metrum valdi atstājusi tās līdzšinējā priekšsēdētāja Larisa Reine un valdes locekļi Andis Strēlis un Normunds Ābols, kurš uzņēmumā turpinās vadīt digitālās informācijas apstrādes nozari.

«Lai uzņēmums sekmīgi strādātu un attīstītos, ir jādomā ilgtermiņā, taču vienlaikus jābūt elastīgiem un jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz izmaiņām tirgū, tāpēc pieņēmām lēmumu par Metrum vadības grupas stiprināšanu,» skaidro uzņēmuma valdes loceklis M. Krievs.

Decembrī Tukuma domē ir apstiprināts Tukuma pilsētas teritorijas plānojums 2007. – 2019. gadam, informēja Metrum sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ševele.

Jaunais teritorijas plānojums paredz dzīvojamās, komerciestāžu un ražošanas apbūves teritoriju paplašināšanu uz pilsētas neapgūtās atmatu zemes, kā arī vietās, kur ir pamesti objekti un bijušo mazdārziņu teritorijās. Vairākās pilsētas daļās paredzēti jauni savrupmāju rajoni un daudzstāvu dzīvojamā apbūve pārsvarā līdz pieciem stāviem. Būtisks jaunums ir plānojuma sniegtā iespēja attīstīt dzīvojamo un darījumu apbūvi Slocenes upes labajā krastā.

Komercapbūves teritoriju paplašināšana plānota dzelzceļa tuvumā un pamestu objektu teritorijās (bijusī naftas bāze, auto – moto trase). Slocenes upes labajā krastā paredzēta vieta viesnīcām un atpūtas objektiem. Ievērojama ražošanas teritoriju paplašināšana plānota pilsētas dienvidu daļā, abpus dzelzceļam. Paredzēta arī pilsētas transporta tīkla pilnveidošana un jaunas maģistrālās ielas. Plānojumā ir atzīmēta potenciālā Tukuma ezera teritorija, kuras tuvumā, uz pašvaldībai piederošas zemes ir atļauta dzīvojamā apbūve.

SIA Metrum pievērsies dabas aizsardzības plānu izstrādei; ar tiem īpaši aizsargājamās teritorijās tiek mēģināts sabalansēt dabas aizsardzības un teritorijas lietotāju intereses, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mērniecības, teritorijas attīstības plānošanas un ģeotelpisko pakalpojumu sniedzējs Metrum aktīvi darbojas jaunā profilā – dabas aizsardzības plānu izstrādei. Šovasar apstiprināts pirmais uzņēmuma izstrādātais plāns – dabas parkam Daugavas ieleja Aizkraukles novadā, tiek izstrādāti vēl seši aizsardzības plāni Kurzemes reģionā – dabas liegumiem Ances purvi un meži, Druviņu tīrelis, Pluču tīrelis, Nagļu un Ansiņu purvs, Maņģenes meži un dabas parkam Abavas senleja. Šobrīd lielākajā daļā no tiem notiek dabas vērtību apzināšana un rudens sezonā plānots organizēt darba grupas, diskusijas, DB stāsta Metrum valdes loceklis Dinārs Ozols un plānošanas projektu vadītāja Ilze Circene.

Ministru kabineta sēdē otrdien, 21. jūnijā atbalstīti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, lai pilnvērtīgi ieviestu Civillikumā paredzēto jauno tiesību institūtu – apbūves tiesību no 2017. gada 1. janvāra.

Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība, kas nodrošina iespēju apbūves tiesību ieguvējam (apbūves tiesīgajam) būvēt nedzīvojamas ēkas vai inženierbūves uz citai personai (zemes gabala īpašniekam) piederošas zemes un lietot tās kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesības termiņš nedrīkst būt mazāks par desmit gadiem, un no tās izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā tikai pēc apbūves tiesības ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Apbūves tiesība atbilstoši 2015. gada 5. martā Saeimā pieņemtajiem un Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Civillikumā būs izmantojama vienīgi nedzīvojamo ēku vai inženierbūvju būvniecībai. Līdz ar to zemesgrāmatā nebūs nostiprināma apbūves tiesība un apbūves tiesības izmaiņas attiecībā uz dzīvojamo māju. Proti, minētie grozījumi Civillikumā nepieļauj dzīvojamo ēku būvniecību brīvprātīgā dalītā īpašuma veidā un ir vērsti uz to, lai noteiktu tiesisko regulējumu tiem gadījumiem, kad ekonomiski izdevīgāk ir iegūt zemes apbūves tiesību, nevis iegūt zemi īpašumā ar mērķi to apbūvēt, piemēram, komercdarbības veikšanas nolūkos.

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, šonedēļ uzsākti Kaugurciema pludmales kāpu stabilizēšanas darbi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Līdz marta sākumam pludmalē plānots izvietot vairāk nekā 3000 kubikmetru smilšu. Jūrmalas pilsētas pašvaldība bija pirmā piekrastes pašvaldība, kas pērn pēc savas iniciatīvas uzsāka pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumus.

Kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem, ieteikumiem un izstrādāto metodiku. Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus par videi nekaitīgu pasākumu izpildes procesu.

Jūnija sākumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda rīkojumu tika apstiprināts pirmais SIA Metrum izstrādātais dabas aizsardzības plāns dabas parkam Daugavas ieleja Aizkraukles novadā, informē SIA Metrum.

Šādus plānus sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi izstrādā īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to sagatavošanā tiek iesaistīts plašs dažādu jomu speciālistu loks, tostarp sertificēti sugu un biotopu eksperti - ornitologi, entomologi, ihtiologi.

Dabas aizsardzības plānu izstrāde ir jauns Metrum plānošanas nodaļas darbības profils. Pēdējo trīs gadu laikā ir sagatavoti un ar ministra rīkojumu apstiprināti tikai pieci dabas aizsardzības plāni. To izstrāde ir garš un sarežģīts process, un atsevišķos gadījumos, nespējot rast kompromisu starp dažādām interešu grupām, tie tā arī netiek apstiprināti ar ministru rīkojumu.

Ar nekustamo īpašumu kompāniju Latio saistītie uzņēmumi šogad plāno strādāt ar peļņu, atsaucoties uz Latio īpašnieka Edgara Šīna intervijā portālam Nozare.lv pausto, raksta Diena.

«Esam ļoti optimistiski par Metrum rādītājiem. Mums ir izdevies attīstīt fotogrammetrijas nozari. Metrum ir pietiekams skaits esošo un potenciālo klientu, kurus krīze nav skārusi tik tieši un tik stipri,» norādīja Šīns, piebilstot, ka Metrum fotogrammetrijas nozarē piedāvā diezgan unikālus produktus. Metrum prioritārie tirgi esot Vidusāzijas un Austrumāfrikas valstis, tiek mērķēts arī uz dažādām Āzijas zemēm.

Latio vadītājs paudis cerību, ka joprojām būs nepieciešami īpašumu vērtēšanas pakalpojumi, tādēļ salīdzinājumā ar tirgū notiekošo ir saglabātas diezgan lielas vērtētāju jaudas. Saglabāti arī īpašumu tirgotāji, kā arī filiāļu tīkls Latvijas pilsētās. «Mēs jūtam, ka ir bankas, kas nepaļaujas tikai uz saviem vērtētājiem un ir gatavas šo ekspertu pakalpojumu pirkt no malas. Tas mums vieš cerību, ka šo pakalpojumu vajadzēs arī turpmāk. Tāpēc mēs to nelikvidējam.»